Bavarijas Latviesu vestnesis, February 10, 1949

              LATVIJA, i m g . 8,
11^ afcakan daudzkārtīgi \m
-^«^iaūcieni - heil t ļ ^ ^ I ^
stpiaa ņirhst no izmisigi^j^^
mājieniem un vēzieniem Un
IJ lieka cita, ka brēkt
savu ndlzu ķepu, un
s^i^aplust ar pūļa brēcienienT^
^ ^ ^ ^ ^ ^
nedzird nenieka, vlnš •
ļ||)ti|>a?šņi' ierauga ugunsd2;e9§iu^
ļianās kāpnes, ka$ atsUetas pret ^
ļifiilsmošanas st^bu. pziļi izbrīnt^
ļl^,Jfe atrašanos šini v i ^ pērnais gājējs paliek stāvot t^!
"ii^^stāvot un paceļ galvu.
.un;, vēro un staba a
ļ0toe$ aiiģstu gaisā. Un vēro
B j : ^ ^ ^ butes pāinatiguj
p|sftit.:gaņ tur oatiesi un,nudien nan
te nekā ko redzēt. • ^
p V i i ^ V ^ i r traks? Sai lielaja sa
i ^ ^ u m ā $ķiet, kal tomēr nodārdi
l^i^Ita,,Jādiiņs un pilsonis patiki
'ķpirķiš i ^ ^ ^ dĢtbesis. Vai tilta
"T^ ^r".T"'^ T^- 'i^. ~ ~-~ — * ar! ;;v4ņS;,'^e pārsprāgs un izkūos,
l i
paiuks kā kino krēslu rijidas
urj brinļtājjes^ iekritīs upē. Vat
fpuiv^ŗa.^dūmi kaut kas tagad
IRŠ; K^ut kas briesmīgs un šai
ļ^rrictJ^rklil
Ūn; ti^ŖŠl 5ai acumirkli vientuļais
pOšOjnis it kā atgūst kontaktu ar
pl^stēMbldil^ pasauli, sāk nervo.
ļļm apjucis lūkoties ap sevi iz,
4zftd balsis ho kraste un peķšni sa*
ppfst kā no adatas dūriena skausta
Pte^ ka viss notikmns lidz
: M :vietai tldzis tikai nedaudz s^^'
kiēļ:ļides. TurpmnJcais norisinās se-fcuniii
simtdaļās. It kā oatilte no*
iV}^^^^ JJatiĢsl b % at-
^tžfT^i^ enerģijas krajur
HaiS; vie» cilvēks pēkšņi ^'
ļ ^ j ^ t Jnismetru gaisā, vina' kaļas
jļ|ir||išā mirki! paveras kā ilksis,
ļ|ja^'^ tām atpakaļ nokrizdams, vķ\§
ļcto ir c«*^^ distances tuvāk
ip^astam un atrodas tik soralsā, ga*
ifi " ^ ^ ^ lēcienu kustībā, ka viņa
''iļpelfe ik mirkli uzpland līdz padu'
to padara visu auiojošo para-
4!bu lidziģu lietussargam, ko aiz
;^rgala rausta neredzama roka. Tai
kad viajs sasniedz krastu, pū-
|i|-i|0d§^ smieklos, spridzinātāju
^ģftt^^ pri^šnieks, acis pārgrie­z
i ^ l i i ^ viņam „Sakramentl"
iļq|?lM^'i^u 'aiz niknuma sneku
p4y|lk ;$vlru. Un kaut kur dziļi pa-žsiil
nbdun tāds kā> sprādziens -
l i l ^ ' S ^ ^ ābola kritienu no
žira vasaras na^i.
tJn nu notiek negaidītais. Tas,
1^ : jāsaka, paglābies no
;ļ^|ie^^ iesprāgsanas debesis,
stindzinošas peldes, no izjukša-j
p i i ^ šis tūļa un satlk-liplŠ
^kž^VgtāJS, šis garšir^ka, un lut-pēkšņi
sāk mētāties rokam.
;5tti' jus kliedziet kā ārprStīgie!"
brēc pilnā un varenā rīklē un
ir^ pircis no dusmām gluži zils.
^JCsis tād ir. noticis? Tā var cilvēku
lidz hāvei pārbiedēti Vai jūs mak-
^tefc^ģmeiies pabalstu? Vai doma-ļ8rt:^
kk esmu kurls?" .
>»Maikam esat kurls!" spndzi-
'iiitāju- pridtšnieks, savukārt zaļš aiz
^ti^ittmāi iebrēc pilsonim seja. ,^ai
sftļ^dzienu nedzirdējāt?"
i" Un to jūs saucat par spra-
Vērša nopūļla tā biia. ne 'g^e^^ tādēļ tāda br^?
iMfbnieks jūs esat, ne pionieri^ļ
% ^ valodu dzirdēdams, tas pais
liriekšstradnieks, sa^^^i^i^
l^iātoru, plaši atvēzējies, nome^^
ita-miMgu, sasalušas;^
ķa^ dobji'nodun, pret letVes de|iein
atsizdamās. •
PV^^ bļaunr kon^^
K f prkšnieks iespiež rokas sānos ļ
ūsu galiem norāda uz tilt^,^
.ItP jūs būtu dabūjis pa ^^^^
^^iSto nokrita no debesim. Vai iw
^^^ātfkas ir sprādziens?v _
vēlreiz notiek negaidītai^
R^Jsonis;.palūkojas uz zemes J^^,^
li
m n
9m
m
s
vmx^im.debesīm, i^elk.elpu
dišņigi aizkāpj, pa ielu-
• feM liekas,'ka tort^J
kS4a zemes piJ^, lai topitu
fe itiii nepacietīgi sakjvffli
ttrēHe tramvaji un: t?ur^.r^l
tilte vidū - lai, nobēgtu speu' ^
rags noskan stiepti un spalā},
tsauksme beigusies.
ļ Betirgantiesa,ķa.sp^f3$
Hes pa tukSu. nains
'=3:
i
DM 3.- mēnesi +^ ļ>ļļ*Tvi vair»
VāpifS DM 3.- mēnesi lJf,ļo^X
iUņemto telpa. DarHa m«W«^« .
flSiumļ par puscenu. slndinSC
naudas Dārvedumi, un }^SfW^ritWil^^''
9ri»ma. «Latvijai" 03^1*!^
1^ rmeiSter-l andmanņplat^ «tf-t
: ^ Ū 9 | iznāk tri9 reizes flj^^.
tf/n^ās' ceturtdienas un s e s t f l i^
LATVU
Laiviao Newspaper
Poblisfaed onder EUCOMCilvfl
Allaira DlvUioo AothoHsatioo
Hm^ UNDP 106. Publisllier
and Cdltori Kārli» Rab9c««
DP Canra Kleinktitt oear
GilDibarg/D. Printer: ,3ehwtib.
Vnlksbl.'^ Ofloībnrg/D.. BgaL*
Landni.-Pt. 7. Cironiation: 4CO0.
Published tbrea timM waelJy.
Cditorial oHice: GQnzbnrs/i[)o.
DomintkuS'ZimmefnMftn-Str. 2 ĻATVIAN NEWSPAPER
Cetartdieo, m». f, li. Mr.
I n i k trīs rdsit
v$js: 1 atvieia prtaM dirbM»*
ka ladafbftas togni; ttfpts ^
cfilciUt M. CiOItir Oātnsais
rtdakiMt K. Wm (i«foI4
darU DMtrodāft): p^, t9dA*
ton vietp. M. C«Blii. Ri*
daktoH: L. IB^SjL B.
Kluiiis. A. Uept, C M I I I A M* fktpf A, Snits. AfrfM:
G)bittart<Do.; red.: DMBiai-losZiiiiinutiiaBDatr.
Z (tSir.M,
•pgt Mukli^ 25 <t.
SBsa
uzticīgas
.7
JAUNAJĀ IECEĻOŠANAS LIKUM
PROJEKTĀ SVĪTROTAS DARBA
DZĪVOKĻA GARANTIJAS'
ASV valdības projekts Jaunam DP ieceļošanas likumam, kas šinis
dienas oficiāli iesniegtis kimgresam, starp citu paredz aii īpašus notei»
kumus/ lai liegtu ieoeļošanu »,katram, kas ar vārdiem vai vt darbi^
atbalstīs citu cilvēku vajāšanu rasisku, reliģisku vad naciiinālu iemes­lu
dēļ/' ziņo MNew YQtk Post'S piebilzdams, ka ši speciālā ^oteikunia
nolūks ir slēgt durvis uz ASV ikviena agrākam nacistu simpatizē^-
Jam. jq apgalvots, ka daļa šo dmpatizētājlu esot lūkojuši, ^ ļ ū t ASV ar
pirmajiem DP kuģiem*
Likumprpjel^ kas — kā jau ag­rāk
ziņots, paredz ASV uzņemamo,
DP skaitu palielināt uz 400.000 un
to uzņemšanas termiņu pagarināt
līdz 1958. g. jūnijam, valdības uz­devumā
izstrādājuši senātOTi Mak-grats
m Nīlijs.
Nīlijs iesniegdams projektu senāta
tieslietu komisijai, tuvāk paskaidro­jis,
kāpēc projektā. ietverti speciāli
pretfašistu noteikumi: „Tā kā ir
vairāk DP, kas vēlas ieceļot ASV,
neka mēs varam uzņemt, tad vaja­dzētu
uzņemt tikai tos, kuru pagātne
liecina, ka viņi ir uzticīgi demokrā­tijas
ideāliem."
Kā paredzēts, 'projektā grozīti art
agrākie noteikumi par to, ka ieceto-šs^
nas tiesības piešķiramas =vienigi
DP,;kas ieradušies Rietumvācljā
līdz 1945. g. 22. decembrim, tā vietā
par pēdējo ierašanās termiņu nosdcot
1947. g. 21. aprīU, .lai dotu iespējas
ieceļot arī žīdiem, kas izbēguši no
Austrumeiropas 1946. g, un 1947. g.
sakumāv Senatori^ šo priekšlikumu
pāifiatodami, pa^aidrojuSi, ka tas
palīdzēs sStmaiināt DP nometņu uz-tu^^
aftas izdevumus im vienkāršos
administrāciju, jo 1947. g, 21. aprflis
bija termiņš vispārējai DP nometņu
slegšanai.v ;^(Iakgrāts vēl piebildis, ka
jaunajā likumā jāsvītro noteikumi
par attiecīgā ieceļotāju skaita svītro­šanu
no viņu valstu parastajām ie-eeļoSarias
ķvotēm, 30 tā ,Jatņem ie­spējas
ieceļot A S y tiem, kas riskē ar
savām ddvibām, cīnīdamies pret
komunismu aiz dzelzs aldara".
Projektā svītroti ar! noteikumi,
kas paredz pri^rocibas lauJcsaim-niddem
vai personām, kas nāk no
svešu valstu inektētltoi zemēm, jo
šis noteikums kaitējot zināmām na­cionālām
un reiiģisk^ grupām.
Jaunajā projektā paredzētas vienā­das
ieceļošanas tiesības visiem DP,
„ņeatkarīgi no viņu rases, reliģijas
vai pavalstniecības".
Tālāk projekts paredz Ģvītrot līdz­šinējā
likuma noteikumus. Ira kat­ram
ieceļotājam nepiedešamas darba
un apmešanās iespejiļ garantijas;
tās aizstājamas ar gaFantiju, ka ie­ceļotājs
„nekļiis par nastu sabieidrī-bai".
Senatori pēc sava projekta izklāfs
tīšanas piebilduši, ka adījumā, ja
ārlietucministrija to. vēlētos,ļ varētu
Īpaši apsvērt noteikumus par tādu
t^sonu ieceļošanas tiesībām, kas
„pēdējā laikā izkļuvuši cauri dzelzs
aizkaram'V Līdzšinējā likuma notei<»
kumu, ka 30 proc. no vāciešu kvotes
piešķirama t. s. „tautas vāciešiem",
senatori vēlas apspriest atsevišķi, jo
tas īsteni neiekļaujotles DP likumā
ļi pārņems
Rietiunvācijas
aizsardzim ar
aviācijas
ižaīciiāiājieii
Kaut gan oJ!lciāli par to v^ ndkas
nav pi^licēts, „New8week" sakās
zinām, ka Francija un Anglija jau
vienojušās pai* uzdevumu sadalījumu
Rietumeiropas aizsardzībā no gaisa,
Anglija vispirms centīsies apbruiļ^t
Hietumeiropas valstis ar saviem tur*
boiznicinātājiem, un bez tam Ang­lijā
jau esot sagatavota franču pib-tu
apmācīšana lidošanai ar Šiem apa«
rātiem. Ang|u virsnieki izstrādājot
šiCru, ar kura palīdzību Hdlauku
personāls varētu saprasties ar lido*-
tājiem, neatkarīgi no parastajiem
valodu grūtumim AngUja jau no­devusi
Francijai 30 Vampīra tipa
turbolznīdiiātāju un 1949. g. pare­dzējusi
nodot R.-£ir. valstīm vēl 300.
Tas pats laikraksts dtā vietā at­tēlo
atšķirību angļu un Iranēu uz­tverē
p£yr Rietumu skvlenībais tap­šanu.
„New Yotik Times'< L(»dDnas
korespondents janvāra beigās ziņoja:
„Rietumtt savienības valstis šodien
vienojās dibināt „Birc^ padomi",
tādējādi realizējot gadu simteņiem
vecu sapni . . Jānokārto vēi tikai
detaļas . , Tā paša lalkraitsta Pa­rīzes
kcurespond^ts tai pašā cttenā
telļ^ralēja no Parīze^: „Franči 1^-^
rbtms afivi^as projekta embŗtonā«
1os sākumus uzdcs^ tOcai pir vāju
ausmu . . .Viņi domā, ka panāktais
ir Māks ^ ndkid, bef daii^l^^
bāks
i)a pieprasa no
ASV tūlītēju drošibu
SARUNĀS VASmCTONA PIiaiALSS ABi ZVIEDRUA
Kamēr Bfaskavas prese nezina nekā olta ki lamii Norvēģijas ār­lietu
ministru flalvardu/ Langi par kara kūdītāju na kapiOUstu kalpu,
fjordu zōnes delegācija Va^tona sdbnifl turpina sarunas ar ASV ār­lietu
n ^ t r u Dinu Eēesonu par i^evlettoSanos AtiantUKa paktam. Nor­vēģijas
delegadja, kurā piedalās aH vestais Vašinglonā Morgeiistjenia
un kara vlceministrs Dads RHns, Jau trīs sēdēs apspriedusies ar ASV
pārstāvjiem. Xbadģi, ka pēdējās divi apspriedēs, taui notika otrdien, pie­dalījās
ari Zviedrijas vēstnieks Vašingtona fionemaas un Dānijas vēst­nieks
de Kaufmans.
Maskava Joprojām uz Norvēģijai
piedāvāto neuzbrukšanas paktu at­bildi
no Oslo nav saņēmusi. Lange
izteicies, ka N<»vēģija savu viedokli
Padomju Savienībai pavēstīs tikai
pēc delegācijas atgriešanās no Sa­vienotajām
Valstīm. Nekas nerak-sturo
stāvokli tik labi, kā :eiņa, ka
Eēesons pirms pēdējās apspriedes ar
Langi bijis speciālā misijā pie Tru-mena,
kur piedsdījušles arī aizsar­dzības
miniģtrijas pārstāvji, lanģe
esot pieprasījis no ASV paskaidro­jumu,
kā Savienotās Valstis varētu
gurantēt Norvēģijas drošību, līdz ka­mēr
tiks parakstīts un ratificēts At-lantOca
p e ^ . Acim redzot, Lange
{nrasa tOHtēJu Norvēģijas drošības
garantiju, jo uzskata Maskavas at­kārtotos
draudzības piedāvājumus
pBT firkfirti^ bīstamiem Norvēģijas
drošībai un neatkarībai
SBmfgas ziņas nāk ari no Londo­nas,
nrmdi^ ārlietu ministru Be-vinu
apmddē^a Norvēģijas vēstnieks
Londonā, lai informētu viņu par
krievu neuadmikšanas pakta piedā­vājumu
un nodeva Bevinam Si ie­snieguma
tekstu. Pēc dažām stun­dām
Bevkus pieņēma Dānijas sCttiii
grifu Reventlovu. Ja atceras, ka
jau pagājušā nedēļi Ani^ijas, Irlie-tu
vadītāju apmeklēja Zviedrijas
l^da^^ rie-tuzzm
balirtu ASV un Li^britani'
Pasaule sašutusi par Mincenti
notiesāšanu
Visus latviešu ieceļotājus A
sagaida žīdu novērotāji
ŅUM>RKAS O S T S A P C I E T I N Ā T A I S DAŅILOVS ATBRĪVOTS -
MJODISCHĒ mSTORISCHR DOKUMf^ATION" APGALVO, EA 34
L A T V I E Š I I R R A Ŗ A NOZIEDZNIEKI |
Ņujorkas ostā apcietinātais lati^lešu ieceļotājs Daņilovs ar ģkneni
pēc izmeldēšanas atbrīvos. Paskaidrots, ka notikusi maldīšanās, un kļū­daina
indetifikācija. Ļoti interesanti tomēr ir apstākļi, kādos Daņilovs
un viņa ģimene aizturēti
PRASA PĀRTRAUKT On^BfSTISKĀS ATTIiatSMES AR
tJNGSRUU
Daņilovs, kā jau agrāk ziņots, ap­vainots
par to, ka viņš esot Wjis
Gestapo ierēdnis. „New York Star"
ziņoja, ka apsūdzētājs bijis Simons
Mirkins, kurš apgalvojis, ka Daņi­lovs
bijis tas pats Gestapo darbi­nieks,
kas Rigā kādā nacistu kon­centrācijas
nometnē viņu sitis un
dedzinājis ar cigareti, lai piespiestu
viņu atklāf ieslodzīto žīdu nodomus.
Mirkins minētā laikraksta līdz­strādniekam
paskaidrojis, ka pēc
k€q:a viņš pats kļuvis par Ebreju pa­jumtes
apgādātāju un imigrantu palī­dzības
biedrības aģentu Vācijā, bet
pirms divi gadiem ieceļojis ASV.
Kā minētās aģentūras pārstāvis'viņš
tagad sagaidot visus 6 p transport-kuģus
Ņujorkas ostā, lai pārbaudītu
latviešu ieceļotājus, meklējot to v i ­dū
bijušos Gestapo ierēdņus.
Kad Mirkins uzkāpis liz „Marine
Flasher" viņš esot ieraudzījis Daņi-lovu.
„Viņš stāvēja ļaužu grupā, tā­pēc
es nebiju drošs, vai tas i r viņš,
vai nē. Pēc draugu ziņojumiem z i ­nāju,
ka no Rīgas laikiem pazīsta­mais
Daņilovs Vācijā bijis UNRŖAs
ierēdnis. Nolēmu aizsūtīt viņam
vēstulīti, ko adresēju 'stgrākajam
UNRRAs ierēdnim Daņilovam.* Stju­arts
šādu vārdu un titulu izsauca un
Daņilovs arī tūlīt pieteicās. Tanī
bridi biju pietiekami tuvu viņam,
lai pazītu viņu pēc baku rētām uz
zoda un garajiem, kaulainajiem
pirkstiem."
Pēc Mirkina ziņojuma, Daņilov\|
im viņa ģimeni aizturēja un līdz lie^
tas izmeklēšanai apmēram vienu ne­dēlu
paturēja imigrācijas centrā E l -
lis AiJendā. „Church World Ser­vice",
ar kuras palīdzību viņš ASV
ieceļojis, paskaidroja, ka tā nevar
uzņemties politisku atbildību par
cilvēkiem, kam tĀ palīdz. Organizā­cija
paļaujoties uz eitu iestāžu izme­klēšanas
atzinumiem Žļīdu organi­zācija,
par kuras aģentu uzdevies
Mirkins, paskaidrojusi, tū nekā­dus
latviešu novērotājus nealgojot.
Mirkins esot rīkojies pats uz savu
ierosmi.
Sai sakarībā jāatgādina raksts, kas
7, janvārī parādījās Ņujorl&s žīdu
laikrakstā „Aufbau". Zem liela virs­raksta
„Palidžiet atmaskot kara no­ziedzniekus"
šis laikraksts ievietojis
sarakstu ar 34 latviešu vārdiem, par
kuŗdem liecības esot nodevusi „Jū-disdie
Historisdie I>okumentation"
Linčā. Rakstā norādīts, ka daudzi
kara noziedznieki slēpjoties Rie-tumvācijas
nometnēs un daļa jau iz­ceļojusi
uz ASV, tādēļ esot pēdējais
laiks tos atmaskot. Beigās pats žīdu
laikraksts tomēr atzīst, ka liecinieku
esot ļoti maz. Saraksts esot publi­cēts
ar domu, ka pat tad. ja tiešu
pierādījumu pret šiem cilvēkiem ne­būtu,
ar to varot darīt sabiedfību
uzmanīgu, lai tā nesniedz draudzīgu
atbalstu latviešiem. Citu vidū sa­rakstā
minēts ari Daņilova — M i l -
kovska vārds. .
APTUMŠOŠANAS MANEVRI
U N G S R I J S , PATVERTŅU BŪVE
ASV pretizlūšanas daļa ar zinā­mām
bažām uzņem ziņas, ka Ungā­rijā
notiek manevri, kas ! līdzinās
kara gatavošanai, vēsti ,;Newswedc".
Ziņojumos teikts, ka, nesen vilcienos
izmēģināta aptumšošana, atjaunotas
patvertnes pret gaisa uzbnūoimiem
un dzelzceļu darbinieki brīdināti ,sa
gatavoties trauksmes varbūtībai.
Berlīnes rietumu laikraksti tai
pašā laikā ziņo, kai ari Berlīnes aus­trumu
sektoros esot uzsākta gaisa
patvertņu atjaunošana.
TikHiz kļuva zināms, ka Budapeitas tautas tiesa j^esmiedusi kar
dinālim Mincettii miiSa feslM^nmu detnmā, visā pasaulē Izraisījās ār-
Mrtiga sašutuma vētra. Londonā un Ņujorkā, Pailzē un VaSingtonS
katoļu baznīcas galvas saņēma tākstoiSeni protesta vēstīju. Bevinu
apmeklēja britu parlamentāri^u del€«$cUa un visu konferiju piederi^
gie, kas pieprasīja pārtraukt Anglijas diplomātiskās attieksmes ar Un
gāriju. Kongresa locekļi ieradās pie ASV ārlietu mfaiistra Eēesona un
lūdza iesniegt Ungārijai visasāko protesta notu. Holandes pailaments,
vienīgi komunistiem balsojot pretī, pieņēma rezolOdJu, kuŗS izsacīts
sašutums par Budapēštas spriedumu. Pāvests PUs XII ziņu par Mlii
centi noHesāSanu uzklausīja ar dziļām rilpēm, pēc tam devās uz savu
privāto kapeliu, kur aizlūdza Dievu par ungāru kardināli.
Ja visas pasaules katoļi jau Min­centi
prāvas laikā bija dziļi satriekti
par acīm redzamām falsifikācijām
un nepatiesiem apvainojumiem, sa­šutums
pēc sprieduma pasludināša­nas
pārspēja visu līdzšinējo. ASV
ārlietu ministrs Ečesons žurnālistiem
paskaidroja, ka katru st\mdu viņš
saņem tūkstošiem vēstuļu no visām
Arnerikas malām, kurās rakstītāji
lūdz darīt visu, lai glābtu kardināli
Mincenti. Atsevišķo personu protes­tam
pievienojušās neskaitāmas Sa­vienoto
Valstu oreianizācijas, to vidū
arī žīdi, protestēdamas pret netais­no
spriedumu un cilvēka tiesību pār-kāošanu.
Pēc pagājušās svētdienas sprediķa
Sv. Patrika baznīcā Ņujorkā kardi­nāli
Spellmanu pārsteidza vēstuļu
Olūdi. Amerikas katoļi un citfii kon­fesiju
pārstāvji pateicās Ņujorkas'
ardiibiskapam par drosmīgiem vār­diem,
kas bija vērsti pret komunis­mu
un lūdzži glWat Mincenti. Zīdu
rabīns Benj^imins Sulcs Budapēštas
spriedumu nosauca nar nodevību
pret cilvēci. Savienoto Valstu kara
veterānu organizācija pieprasījusi,
lai valdība pārbauda, vai Ungārija
nav pārkāpusi Apvienoto Nāciju
diartu. Ņujorkas lielvecākais pie­sūtīja
ārlietu ministram Kesonam
sekojošu telegrammu: „Vairāku
miljonu ņujorkieSu Vārdā lūdzu jūs
•rūpēties, lai pārtrauktu nozieilribu
pret kardināli Mincenti Mēs ' lū-dram
jūs izlietot visus līdzekļus,
kādi vien iespējami." Protestējot
pret snriedumu, no amata'atkāpies
Ungārijas, ģenerālkonsidš IļļTujorkā
Beia Balaša lin četri konsulāta dar­binieki.
. , ,,
Lielbritānijā naktī uz' otrdienu
bija atvērtas visas katoļu baznīcas,
lai ļaudis varētu aizlūgt par Min­centi.
Pirmdienas vakarā Londonā
Alberta Holā, kas ir lielākā zāle bri­tu
galvaspilsētā, sapulcējās 6000 cii
vēku, lai protestētu pret Budapēštas
tautas tiesas rīcību To vidū bija
5 archiblskapi, 12 bīskapi, daudz
apakšnama un lordu palātas locekļi
un ievērojami angļu sabiedrības
pārstāvji. Vairāk nekā 20.000 cilvē­kiem
pietrūka vietu. Tie pulcējās
apkārtējās ielās. Pie ārlietu minis­tra
Bevina ieradās parlamentāriešu
delegācija ūn lūdza apsvērt, vai ne­būtu
jāpārtrauc diplomātiskās at-
V (Beigas 8. Ipp.)
as un trīs Skandināvijas valstu at-ieksmēs
valda neikdienišķa rosība.
Arī Ečesons Vašingtonā runājis ar
visiem trim Skandināvijas sūtņiem,
pie.kam pēdējā apspriedē piedalījās
arī Langes delegācija un ASV aiz­sardzības
iestāžu vadītāji.
Visas ziņas kopā savelkot, ne­pārprotami
redzams ka Maskavas
uzmācība Norvēģijai bijis* tikai
viens punkts Kremļa „pavasaŗa
ofensīvā*' pret Atlantika paktu. Jau
pagājušā nedēļā novērotāji Maska­vā
zfijioja savām valdībām, ka pdlit-birojs
plāno neusd^rukSanas līgumus
piedāvāt arī Dānijai un Zvi^rijai.
Ar piedāvājumu Norvēģijai Maska-
70.000 vāciešu
piebes ziņas
u 11
Vācijas {fociāldemokratu partija
(SPD) sākusi sc^ādīt to pers(mu
sarai^tus, kas nodarbojas ar spie­gošanu
padomju okupācijas iestā­žu
vai SfiD labā., Tāpat kā Hit­lera
laikā, erī tagad padomju
<oku{AeijSļa V jodā:, noorgeuib^ēts
plašs ^s^u pienesēju'^ tīkls» kurā,
iesaistīti fabriku atrācbieki, pil­sētās
sētnieki un iestāžu darbi­nieki,
kam regulāri jāsniedz ziņas
. par atsevišķām persorkfim un Vis­pārējo
nomņojumu. Sooiālde-mdkratiem
jau ir neapšaubāmi
pierādījumi par 104 vāciešiem
Berļīn^ p&^ kuļru deitunciācijām
daudzi oUvēki apcietināti un vē-
ISk izsōtītl Pieņem, ka uz kat­riem
1000 iednvotfijiem padomju
joslā vismag 4 nodarbojas ar
spiegošanu un ziņu pienešanu.
Kc^īgais ziņu pienesēju iekalts ^ -
soiedz vismaz 70.00a SED ne­kautrējas
šai akcijā iesaistīt pat
bērnus. St
va gribējusi izpētīt, kāda īsti būs
rietumu reakdja.
Rietumu prese piedāvājumu |ror-vēģijai
sauc īsta vārdā — īdena
„Yorkshire Post^ raksta, ka Pidom-
Ju Savienība plāno vēl vienu mazo
demokrātiju iekļaut savā iespaida
sfairā. ,JJorvēģlja laikam tomēr ne­būs
tik īlesapratīga/* saka minētais
laikraksts. „un hi^Iausīs šim vilinā­jumam."
— „Daily Teļegraph" aizr
rāda. ka Padomju Savienība līdz ar
neuzbrukšanjis paktu pieprasīs, lī­dzīgi
kā tas bija ar Baltijas valstīm,
atbalsta punktus, piemēram, Spic-bergena.
„I>aily Herald** atgādina,
ka līdzšinējie piedzīvojumi rādījuši
Maskavas neuzbrukšanas paktu īsto
vērtību — tie Kremļa acīs !r papīra
gabali.
(Beigas 5. Ipp.)
Cik taltt nokritīsies vacti prečo cenas
P1U£KS KARA KURPES V Ā C U Ā M A K S S J A 8-12 MARKAS
Taiēriņa preču cenas Vācu veikalos krīt, un pareģo^ ka tas varētu
kristies vēl vairā-k, ja nipnlekim neizdosies realizēt savu vēlēšanof;,
kas pirmā mirklī var izklausīties gandrīz paradolcsāla — proti, pēc
pašu vācu saimniecības laikrakstu ziņām, daļa rūpnieku, pretēji arod­biedrību
grib^, cenšoties panākt strādnieku algu pacelšanu.
Cenu krišanos, ko sākumā mēģi­nāja
izskaidrot vai vienīgi ar tā
saukto „Jedermann" preču laišanu
tirgū, tagad izskaidro visvairāk ar
to, ka pircēji gluži vienkārši ir jau
savas vissteidzamākās vajadzības
apmierinājuši un daudzās nozarēs
piedāvājums «āk pārsniegt 'piepra­sījumu.
Bez šaubām, nav noliedza­ma
arī pieminētās „Jedermann"
preču programmas loma. Sī pro­gramma,
ko ievadīja vācu saimnie­cības
padome, kā zināms,, paredzēja
masveida preču ražošanu valsts
kontrolētas fabrikās par tik zemu
cenu, lai privātie īpašnieki konku­rences
dēļ būtu spiesti pazemināt
ari savas cenas. Visjūtamāk M akci­ja
ietekmēja apavu tirgu.
Tagad tomēr, kā ziņo vairāki vācu
saimniecības laikraksti, kļuvis
skaidrs, ka minētā programma Ir
tikai viens no vispārējās cenu slīdē­šanas
faktoriem Zināmā mērā ,So
vispārējo saletināšanos vēl aizka­vējis
Ziemsvētku un pēcsvētku lai­ka
lielākais pieprasījums, bet jan-
H^rī pierādījies, ka pat„Jeder-mann"
preces daudzos gadījumos ir
vēl .par dārgu. Vairākās nozarēs jau
novērots, ka privātie rūpnieki sāk
konicurēt ar ,yJedermann" precēm,
piedāvājot savus ražojumus par vēl
zemāku cenu. To darīt viņus pie­spiedusi
katastrofālā pasūtinājumu
saīnažināšanās uri pat iepriekš no­dotu
pasūtinājumu atteikumi, kas
(Beigas 1 Ipp.)