Bavarijas Latviesu vestnesis, January 21, 1950

              as
ka
PMina 24"^
lu
pa
mmm
It^atā draudz^
J t e t i arī no "
lēt AiļģentmvL
m
mm.
dolāru
i i , ziņā-SodaKi : /
* Ija paredzējumi
liktoprojektļj,
iut art spečlr
orus
li^ltMilektom vēlesft-ll^
lvieīna mēne W
0i^ifšķ\& pirezidents.
|5;'p6atent kandidē Viāzŗ
ji^ prezident» Pāsikivj,
ļl€^b|iens. un komunista
?i kandidatūru atf
lOkrati, konservātīf
un zviedru partija»
fe-pašreizējā Somija?
itfirākums. Somijas
mt, tikpat lielas
" var atlaist
"^iMški atbild ,pa|^
Ji^iBSG ziņoi ka:s?t:
lS#al«ts prezidentf
l i i j i ^ neatbildēt u?
,,300 kara no^
LATVIA
lAtviao Nempaper
PttbUsbed tmdei EUCOM Clvu
Affaln Divlsion Autborliation
Number UNDP m. Publltber
and Bdltort Valdemārs Lam-berga.
E0lingen/M.. Brdte 8tr.
6-B. Prlnter: Ungebeuer &
Olmer. Ludwlg8bur8, KOmer-ttr.
16.'Pubilabedtwiceweekly.
Clrculatloo U.000.
l A T V I AN NEWSPAPER
Nr. 6 (S50)
SestdM 1950. 21. M v i r i .
Unāk treftdtenāa UD «estotanaa
Udevilai Latvleiu Centrāli Ka
mtteja. Galvenatt redaktora: V
Lambergs; galvenā redaktora
vietnieka: M CuUtla. Redak*
torl: A Bolātelna, Fr. Igala,
J. Jēkabaooa. B. Ķiaella 8
Mlndenbcrga. S Ralstera L.
Svarcs. Redakcljaa adreae:
EssUngeo/N.. Breite Str, i ' ^ i.
teletons insa.
jaunus li ar Kremli
tomēr ražos superatombumbas, jo uz to
fiļatavojas ari četras citas lielvalstis
• r.
Lilientals pie Stajina nebrauks
Ņujorka^ (A). — ASV valdibas aprindās kopS Seteām dienSm
gemitaa valodas par Jaunu saprašanas mēģinājumu siarp prezidentu
Trfimenu un Staļinu. Kā zināms» pašreiz Ķapitolā lielā slepenībā diskutē
Jan^Jumu, vai pārkārtot amerikāņu atombiunbu n^ošanas rūpniecību
iiz tūkstoškārt iy(>ed[gākajām ōdeņraza-hēlija bumbām^ vai ari glābt pa­sauli
ņo nea^ jaušamu apmēru katastrofas^ pēdējā bridi panākot % ^
nosJM'lķadomdu savienību, ka abi lielie pretini^ no atolnu un fideņndto
bimībii liet<«anas atsakās. Cetui^dienas ritā ASV lielo raid&nītaolju
ļPM>lItf8kie komaitātori, New Vork Times diplomātiskais korespondents
tķM franēu ^ n avoti publicēja sļensācUn, ka uz Maskavu gativojo-
|lei doties ASV atomenerģijas komisijas priekšsēdis Dāvids Lilitetāls,
lai tidiās sanmās^^^a^ Sta|inu diskutētu jautājuma par atomieroSieni,
^^^^^^^^^^ 1 ^ kārtējā preses konfenmcē prezlžtents Trfimens
dementēja ziņu, ka viņš uzdevis braukt lilientālam pio Sta^a. ASV
liedomājot uz savu roku pasākt jaunus tuvināšanās mēģiidUumusJKrem-
HUĻ Saprašanās un miera poHtika joprojām esot ASV ā r p o l ^^
ienais mēiķis. Tāpēc ari turpināšoties kontakts ar Padomju savienlbut
pii»fņ. VN ietvam Jautājumiem par f i d ^ M ^ atombumbu konstruē-īķilīa
vai ri^dla^^ Trumens kategorbki atteicās dot Jebkādu atbildi. To
'4dV fc<^^ iztulko kā drošu zīmi, tu ASV snperatombumbas jau
. . i i. ievēlēšana
nodrošināta
Somiia »laipni« noraida
prast
btt I2d6^^^^
Helsinki (B). TreSdiĢoas ,vaka-
Ziņas par jaunu, tOkstoškārt sp^
cigāku atombumbu ražošanu ASV
pasaules presē parādijēs pii'ino reizi
pagājušajā vasatā. Zinātni^ajos
publicējumos turpretī teorētiskās
aplēses par ūdeņraža atoma kodolu
sabrukšanu, radot cēlgāzi hēlijņ un
neizmērojamu3 daudzumus enerģi­ja^
bija pazīstami jau gandrīz vien­laicīgi
ar pirmo plutoiiija bumt)u i z ­gatavošanu.
Sifi temats akūts kļuva
apmēram pirms viena mēneša, kad
ASV atompētnieki iesniedza- prezl-j
dentam Trūmenam aplēses par hē-lija-
ūdeņraža bumbas gatavbiiaņas
isšnc^u. Zinātnieki ASV valdSbai
lūdza labi apsvērt M bumbu rs^SpŠ^
i i ka līdzšinējā Somijas valsts
presaida^ H s i k i v i ievēlēšana aug­stajā
amatā pUnlgi no<ir(^ināta. Sa-va$
bal^ī par elektoriem nodevuši
li5r mill«ii somu, ka^ li:? izmēram 60
S)C. ņo ^^siem baistiesigajiem.
ļķ5a$'.partiji«i kas^ Pāsi-klvi
kandidatūru, dabūjušas vairāk
liekā 860i(kKi b i m Tas nozīmē, ka
t|m no4^J>Stoātl m elektori. Par
komunistu kandidātu Pekalu nobal­sojuši
317.000^66 «lektori), bet par
dgfāirirtl — 291.000 (62
elektori). Pēc mēneša 300 ievēlētie
elektori i2xaudzls jauno Somijas
valsts.prezidentu.' BBC ziņo, ka vē­lēšanās
lielu neveiksmi piedzīvojuši
sociāldemokrāti. A^ i k viņi varēja
nodrošināt sev 82 elektorus, bet
pašreizējās vēlēšanās ieguvuši tikai
65. Informētas aprindas Helsinkos
doma^ ka tagadējai Fagerholma val­dībai
vēlākais 1, mart^ būs jāat-
Kļli^jas. Ar šo datuma savus pienā-lE%
i;is uzņemsies jaunievēlētais So-ndjas
valsts prezidents.
Kad aptuveni^ vēlēšanu rezultāti
J4uva 2toāmi M ^ ^ visa padom­j
u Iprese^iacēla M u brēku, pārme-
*>t Stmijai nedlriaudzigu izturēša­nos,
miera llgoma neievērošanu un
dtus neiedomājamus pārkāpumus.
Kāds Makrimovs Literatumaja Gā­zēta
slejās kategoriski noraida ap­galvojumu,
ka tagadējais valsts
prezidents Pāsikivi būtu Padomju
savienības draugs. „Viņš i r tāds
pate reakcionārs kā yisa Fagerhol­ma
valdība. Pāsikivi tikai nomas-kojjes
aiz Padomju savienības draur
dzibas, īstenībā viņš i r kapitālistu
un imperiālistu kalps," raksta bei­gās
apgalvo Mak^movs. Arī šai
gadījumā Maskava spilgti parādajusi
savu divkosību. Pēc somu-krievu
kara un'pēc Somijas kapitulācijas
otif pasaules kapā Pāsikivi bija vie-nlgS
persona, ar ko Maskava vispār
Vēlfjās runāt.
BBC ziņo, ko tirešdien speciāls so­mu
valdības kurjers "devies uz Mas­kavu
ar atbildi uz Padomju savie-lubas
notu p^r 300 kara noziedznie­ku
izdošanu. Lai gan šīs atbildes
saturs oficiāli nav vēl publicēts, i n ­formētas
aprindas Helsinkos izsa­kās,
ka Somija „laipni, bet noteikti"
noraidījusi Kremļa prasību. Somi
oficiāli paziņojuši, ka no 55 vārdā
sauktām personām tikai sešas ap­cietinātas.
Pārējās vai nu izceļoju­šas:
uz citām valstīm, vai arī viņu
dzīves vieta nav zināma. Kā Mas­kava
uz šo atbildi reaģēs, tas pagai­dām
vēl nav skaidrs. Kā Londona,
tā Vašingtona tomēr pārliecināta,
ka Somijti nākotnē sagaida grūtas
di^as,
savās sekās gluži neapllšāms i€3to-cis.
Otrkārt, Šo bumbu ražošanas
izmaksa būtu pārāk augsta un va­rētu
radīt ^ t l b a S visai cfmeriMņu
saimniecībai. '
Ūdeņraža-hēlija atombumba ir ap­mēram
tūkstoškārt spēcīgāka par
plutonija atombumbām, ko ameri­kāņi
nometa virs Hirošimas un Na-gasaki
1945. gadā. Tās i r ari nesa­līdzināmi
spēcīgākas par jaunāka­jām
ASV U-235 atombumbārņ, ko iz­mēģināja
Enivetokas atolā. Teorē­tiski
ūdeņraž^hēiija atombumba
eksplozijā iznicina 200—260 kv. km
Uelu apgabalu, t i ar vienu šādu
bumbu tiktu pilnīgi iznicbāta P a ­rīze,
Roma vai Varšava. Londonai
un Ņujorkai vajadzētu 2-3 bumbu.
Raugoties no līdzšinējiem piedzi-.
(Turpinājums 12.
Vinstons Cērei Is per­sonīgi
vadts koDser-vatTvos
VelSanu kompono sākusies
Londona (B). — Gatavošanās A n ­glijas
parlamenta vēlēšanām pieņem
arvien konkrētākas formas. Treš­dien
strādnieču valdība paziņoja sa­vu
vēlēšanu programmu un nepopu­lārais
saimniecības minies Ste-fords
Kripss teica runu^ ko Lcmdo-nas
prese atum^a par „veikU no­klusētu
faktu kopojumu un apzinā­tu
angļu konservatīvo partijas mēr­ķu
aplamu iztulkošanu". īstS vēlē­šanu
kampaņa sāksies ar ministru
prezidenta EtUja runu BBC 4. feb­ruāri.
Tai sekos Vinstona Cerčila
runa un liberāļu deklarācijas. BBC
stan> citu pa visu vēlēšanu laiku
saviem redaktoriem un līdzstrād­niekiem
kategoriski aizlied^s raidī­jumos
iei^t politiskus ani^dotus
par valdību. Tas lldz šim notika
diezgan bieži, bet nākamajām 6 ne^
dēļās lielā angļu radio sabledriba
grib būt pilnīgi neitrāla un objek­tīva.
Konservatīvo vadonis Vinstons
CerČils i : ^ a Uelu aktiVitSiti. Pēc
atgīrļ«šw^j^
ktts — Atit6i5^ju mm m
vātivo partija pidfeli&tēdl Ibrdu Vtd-tonu,
kā a i l veselu rindu konserva­tīvo
jaunākās paaudzes politiķu.
Londonas pr^se šo vēlēšanu kam­paņas
centi^lkomiteju jau dēvē par
Anģlijais „ēnu kabinetu"» jo vlsiunā
ir pārllec^a, ka konservatīvie vē­lēšanās
uzvels. Vinstons Cerēils
m Antonijs īdens personīgi apmek­l
ē visa^ Mākās, pilsētas m teiks
runas.
Cerčila veselība esot stipri uzla­bojusies.
Lai gan viņš izskatoties
vecs, tam tomēr esot spars pār­liecība
par savu uzvaru.
Satelilu ministri beg uz rietumiem,
un polu un čechu diplomāti
neatfijnezas
Ņujorka p.) — Trešdien Ņujorkā
oficiāli paziņots, ka no sava amata
atkāpies Polijas delegāts pie Apvie­notajām
nācijām Aleksandrs Ra-d^
skis. Ārlietu ministram DInam
Eēesonam personīgi adresētajā rak­stā
Radzinskis lūdz no Savienotajām
valstīm patvēruma tiesības. Sajā
pašā raksta viņš ari paskaidro
iemeslus, kāpēo atteicies no savām
pihivarām. ,JSs nevaru attaisnot
Padomju savienības delegācijas aiz­iešanu
no Drošības padomes, kad
tika noraidīts Maskavas priekšli­kums
izraidīt nacionālās Ķūias de-iegāztu
Dr. Tsjangu," rksta Radzins­kis.
,JKopš 1946. g. mB.fUk, kad es
sāku stradāt Apviļātajās nācijās,
es visiem spēkiem pūlējos nodroši­nāt
Folijas tiesības. Diemi^l, mans
darbs izrādījās veltifcs. Padomju
savi<»iība pilnīgi iznicinājusi Poli­jas
neatkaribu. Maršala Rokosovska
iecelšana par poļņ aizsardzības mi­nistru
ir tikai sīks epizods tajā var­darbību
virknē, ko Maskava pielie­tojusi
pret Poliju."
Kad šī informācija ar lieliem
virsrakstiem parādījās visās Ņujor­kas
avīzēs, arī Polijas delegācija
piesūtīja UN sekretariātam rakstu,
ar kuru lūgts Radzinski svltix)t no
Apvienoto nādju pārstāvju sa­rakstiem.
Radzinskis līdz šim B a l ­tijas
Polijas delegācijas juriskon­sults.
Gandrīz vienlaicīgi ^ pazi­ņojumu
par viņa aiziešanu no Ap­vienotajām
nācijām^ lielākie Ņujor­kas
laikraksti publicējuši ari bijušā
Savienoto valstu vēstnieka Varšavā
Bllsia-Leina atmiņas par Polijas
sovjetizēšanu. Blī^-Leins sevišķi
uzsvēris, ķa 1947. gada 19. janvāra
vēlēšanām Polijā nebija nekā ko­pīga
ar demokrātiskām brīvībām.
Lai nodrošinātu sev panākumus, to­reizējā
poļu koalīcijas valdība tikai
decembri paziņoja termiņu, kad no­tiks
saeima izraudzīšana. Vēlēšanu
dienā ASV vēstnieks vairāku žur­nālistu
m savas kundzes pavadībā
pats personīgi apmeklēja dažus vē­lēšanu
lokālus Varšava „£$ pār­liecinājos,
ka komunisti visiem iespē­jamiem
līdzekļiem terrorizēja iedzī­votājus,"
raksta Bllss-Leins. «Vē­lēšanu
iecirkņos' bija sastādīti sa­raksti,
kuros at^mēja katra varša-vieša
vārdu, kas nodod savu balsi.
Vēlēšanu zīmītes nedrīkstēja Ielikt
aploksnē. Slepenās policijas aģenti
tā katrā laikā varēja pārliecināties,
par ko poļi balsa" Publicējot šis
ASV bijušā vēstnieka atmiņas, New
York Times piebilst, ka Komunistu
terrors vēlēšanu laikā vislielākais
bijis uz laukiem.
BBC ziņo, ka no amata atkāpies
ari[ Cechoslovakijas konsuls Ņujor­kā
Frīds un divi čechu sūtniecības
atašeji Vašingtonā* Savienoto valstu
ārlietu ministrija viņiem visiem pie­šķīrusi
patvēruma tiesības. ,3ēg-šana
uz rietumiem" intensīvi notiek
ari Vācijā. Berlīnes amerikāņu
sektorā šinīs dienās ieradās Tīrin-gijas
finanču ministrs Mogs. Viņa
bēgšana notikusi visai dramatiskos
apstākļos. Auto nelaimē viņš smagi
ievainots im tagad ārstējas kādā
Berlīnes slimnīca.
m
Lai n ^ t ē t u atfledMm ar Padomju savienību, 2vledr(lai fddftt ^
Hbiia iiļoi tai iūtemētos latviešu kaŗai^km Un lai U lēMUiiii I M ō ^
sviedri polidja Mto Hlauž latviešu karavīru pasfvfi pretestība, lidofe-naa
bridi i^nlUnol tos ar steka sitieniem, (Skāt. rakstu 4.1]^.).
Londona (F). — Pēc tam, kad Pa­domju
savienības delegāts Zarubins
sarunām par Austrijas miera Ilgu­mu
pēc 248. sēdes, atstāja apspriedi
paziņodiams, ka viņam nav Maskavas
instrukciju, Savienotās Valstis, l i e l -
britānij^ un Francija ieaiiegusi
Kremli asu protesta notu. ASV val­dības
vārdā to nodeva vēstnieks
Kirks. Notā norādīts, ka Padomju
savienības obstrukcijas dēļ sarunās
par Austrijas miera līgumu prak­tiski
nonākušas strupceļā jau kopš
pagājušā gada. ^Savienotās "Valstis
ļoti nopietiii novērtē šo Maskavas
rīcību," teikts ārlietu ministrijas
protesta rakstSi ASV, Ueibritānija
un Francija patur sev tiesības rlko^
ties diplomātiskā ceļā, ja Padomju
savienība savu viedokli nemainīs.
Visā šai kompleksa interesantākais
ir tas apstāklis, ka Padomju ārlietu
ministrs ViSinskis atteicās personl^
pieņemt Kirku. Vēstniecībai adre­sētajā
rakstā Padomju savienības
ārlietu ministiija paziņojusi, ka „Vi-šinskis
saslimis". Protesta nota no-dota
ārlietu vic^nini£(fram GttmdkOk
Franču ārlietu mkiisWjal tuvu
stāvošais Le Monde Austrijai veltī­tajā
ievadrakstā ļoti nopietni no­vērtē
padomju delegāta Zarubina
demonstrātivo aiziešanu no i^ļMpria-dēm.
Pēc ŠI laikraksta informācija^
Padomju savienības delegāts atstāja
savus rietumu kollēgas tai brMIi
kad bija izredzes panākt kompro­misa
vienošanos, Le Monde piebUit
ka Maskavas obstri&cija Austrijas
lietās izskaidrojama pavisam vien­kārši.
Ja izdotos parakstu miera
līgumu ar austriešiem, Padomju sa­v
ī t a i būtu jāatvelk savs okupā­cijas
karaspēks kā no Austrijas, tā
arī no Rumānijas^ Ungārijas un
Bulgārijas. Sals valstis Blaslņiva
stacbnējusi lielākas armijas vienī­bas
vijīgi aiz tā iegansta, lai „no-drošinātu
satiksmes ceļus uz Austri­ju".
Ja sarkanarmijai vajadaStu
aiziet no Rumānijas, Ungārijas,
Bulgārijas un Austrijas, ar to lielā
mērā būtu nodrošināts ari Tīto stā­voklis.
ASV pārtrauks diplo­mātiskas
attiecības
ar Bulgāriju
Vašingtona (B). — ASV ār­lietu
ministrija piektdienas ri-ta
stundās paziņoja, ka Bul­gārijas
valdība iesniegusi no­tu,
kurā pieprasa tūlītēju ASV
sūtņa Donalda Hīta atsaukšanu
no Sofijas. Ārlietu ministrs
Ečesons atteicās sniegt jeokā-dus
paskaidrojumus, jo neesot
vēl saņemts paša Hīta ziņo­jums
par izraidīšanas iemes­liem.
Vašingtonas polītisicās
aprindas pārliecinātas, ka ar šo
izaicinātāju soli uz nezināmu
laiku pilnīgi pārtrauks ASV
diplomātiskās attiecības ne­vien
ar Bulgāriju, bet arī ar
Ungāriju un Rumāniju, jo •'k-pat
saspīlēts stāvoklis kā So­fijā,
ASV diplomātiskajiem
pārstāvjiem ir arī Bud^. *ta
un Bukarestā.
Reizē ar notu Hītam Bulgā­rijas
valdība iesniegusi ari
prasību tūlīt atsaukt Tito vēst­nieku
no Sofijas.
iiiiF numura M
• VIENĪGAIS CEĻŠ UZ LATVI­JAS
BRĪVĪBU - 2. Ipp.
• NO KURZEMES CAUR ZVIED-^
RIJU UZ SIBĪRIJU — Plaša UusM-ta
reportāža M T latviešu karavīru
izdošanu pirmf 4 gadiem un viņu
tālāko likteni — 4. Ipp.
• LATVIJA LIKVIDĒTI APRIŅ­ĶI
UN PAGASTI - UNCU TIESA
LATGALĒ — Jaunas ziņas no dzim­tenes
— 8. Ipp.
• „LATVIJA ATKAL BŪS BRĪ­VA,"
— pareģo Berlīnes slaveni
gaišreģe Ursula Kardosa sarunā ar
musu 8peciālkorespondentu-;10. Ipp.
• PA JAUNĪBAS TEKAM--5. Ipp.
• STŪRĪTIS MŪSU LASĪTAJAM
— 10. Ipp.
• ILUSTRĒTA SPORTA REPOR­TĀŽA
— pārskats: I . Utviešu pa­nākumi
vieglatlētikā 1949. g.—ll.lppi
NĀKAMAJĀ NUMURS
sāksim publicēt kāda Izbēguša NKVD
majora atmiņas par Baltijas valstu
sovjetizēšanu un par to, kā Mas­kava
ar UNRRAs palīdzību izspie­goja
DP.
H l i i i i l i l i i H ^^
•i