Bavarijas Latviesu vestnesis, June 6, 1951

              ^1- ^ 2.
ARDOs
'f4
>«k.v.;
Ps kara b»ins ^
ŗ- i*wi«uaz3,jļj
ļf't''" 370.000 |,,u
jnelu pag. ^^^^^
^^^«'oti, ar kurieL^ļJ
ŗ^s. - izteicies mi-
PSc atgriešana,^
ļprezldenti Einar, G«.
iesim par godu rtkoļ,
I bija ari apspriedi «
hm pirl Zieiiļiob
ļdotāju kapteinis C :
ļvēstulu parl Zieattlp^
Iskā. 5300 km lidaļļ
stundfis un 29 mia
i u pāriōdiHu nouifl.
ļapgabaltiesai liesnejļi
Istāvim Vorenam M.
ļesniegl pārsūdzība Vi^
nesfi.
ŗnieku tleīiSau hMfi
fem 1000 gadījumos pit^
[e kam 850 nSves ipri(<
ittil ptoleito IlipiH
Uuģu apķlliiinu, ku
Utomviclļai b{g)i tiiii
pārrun&tu vicu m
mficekļu vietii ZT^
ļnllu itoarflpiiidkļ
|iloch& Dienvidargitilj
valdība. Jatrnii its»
itrodai ari Aioedaji
tirādi prof. RieMitļ,
apstrīdēto jauno it|>
llioksaiBitecIbai fliijM
sasaukt Holande. K^*
tūlīt pēc Sumaoa pli»
ItāU Mlfl IS. kis Ļ
frontē, pārspējot rim
paskaidroja lealti lit-icijas
štāba piiekhiib
Jrekordn sasniegusi itrii-luzminēdama
pareiii vļv3
on laimējot 570.0» m
jrakiH ittlēp). ki ^
Itiskā nobrieduBi ^'
Ķies aUlt OderaiNtiM»
\hx un tāpēc lxsl*gti i» •
i
ka Poliju t>
f atradās pia S b u^
bilsēla." palidoji m
hvas raidītāja koaiŗ
J,B€l polu tauta ir iW
ļāja, ..un napjasa *^
fa to jidrina f i«
OderasNeim
tiistāTēs ar ir
Jit^ttē» Ji*«*?*/*
ļunoārijS. Vlriah
irarīgālBem
ļLOJumā. B'^daprfti i ^
ap S50 sieviefc.
alu
l u ktfa W"
IT ko ^
IV
t*M £a»ž=
LATVIA
latvian New8paper
Nr. 43 (487), June 6, 1951
Publisher-' Vilis Janums, August-dori
b. Detmold. Lager, Germany,
Phone Augustdorf 02.
Mftorial and Business Office:
Grafenascbau, Obb., Regierungs-lager,
Germany.
TTSA Office; 102-15 , 85th Drīve,
mcbfflond Hill 18, N. Y., Phone VI
0.7778 Subscription ratei USA:
i 2.— oī 1.50 monthly.
Printer: Weilheimer DruckereI,
3 o b.H., Weilheiin/Obb., Gennany.
PubL twice weekly. Circul. 11.000.
Sļ)onsor — IRO. lATVIAN NEWSPAPER
Nr. 43 14187)
Treldien. 1951. g. 6. JOnija
Iznāk tieidienās on testdienā»
Ixde\'ēj»: Latviešu O n t i ā l i Ko-miteia.
Galvenais redaktors: Mak*
tif Culltis, galv. red. vietu V
Letiņi. Redaktori: G. Gilnbergs.
P. Kliitt, C. Miesnieks. L. Svarcs
Apgāde saimniecības vadītāji H.
Ziģars. Apgāda uii redakcija}
adrese: (13b) Gratenascbau. Obb..
Uger. ASV redakc. v«d.: A. Klāv-sont.
319 N. 22nd Av« W. Dulutb.
MiBB.. USA, Austriliļas redaic
ved.: A. Smitt, 18, Unden Ave-nue,
Weūdouree. Ballarat. V i c.
Australie.
A§V kongresa locekļa
Ievada Amerikas Balss
raldīļimius LaMļai
KEKAS NEVARĒS SALAUZT MŪSU TICĪBU BRĪVAJAI LATVIJAI ~
SAKA SOTNIS J. FELDMANS, UZRUNĀJOT TAUTIEŠUS DZIMTENE
V a š i n g t o n a (kp). ~ Ar sOtņa j . Feldmana uznmu tautiešiem dilra-teoS
un ASV kongresa locekļa A. Armslronga vēstījumu Amerikas Balss
3. janljS uzsāka Jau agrāk pieteiktos kārtējos raidījumus okupētajai Latvi­jai.
Utviešu trimdinieki brīvajā pasaulē ar to varēja atzīmēt svarīgu
lasDiegumu politiskajā cīņā, kas veltīta mflsu valsts neatkarības un mūsu
Uotas brīvības atgūšanai. Sekmēm vainagojušies centieni aizsniegt ap-gplMtos
tautiešus dzimtenē, informēt viņus par stāvokli pasaulē, atgādināt
Me«, ka viņi nav aizmirsti, un palīdzēt uzturēt tiklab viņoa kā ar!
latviešos trimdā šaipus dzelzs priekškara ticību brīvības rīta atnākšanai
Armslronja vēsfllums
epublika vestu
• 1 V » pneksa
4000 KANDIDĀTU NO m PARTIJĀM 100 VELĒŠANU IECIRKŅOS SA­CENŠAS
PAR 624 VIETĀM JAUNAJĀ PARLAMENTA
tferunSjot tautiešus okupētajā Lat-viji,
Latvijas pilnvarotais pārstāvis
ASV Jūlijs Feltaans, ^arp citu dek-larējāJ
„Sākot ar šodienu, Jūs ik die­nas
dzirdēsit Amerikas Balsi latviešu
valoda. Prie<:ājos, ka jums tādā kār­ta
būs kontakts ar brīvo pasauli, no
kuras jūs tik sen esat nošķirti. Ame­rikas
Bal8« Jums ir draudzīga. Tā ir
Amerikas tautas un valdības balss.
Varu jums liecināt, ka šī tauta un
valdība izjūt pret latviešu tautu vis­lielāko
draudzību un simpātiju." Tā­lāk
sūtnis tautiešiem dzimtenē atgādi-nija
amerikāņu nostāju agrākog ga­dos
un uzsvēra faktu, ka „ASV val­dība
noteikti un pastāvīgi pretojas
atzīt Latvijas varmācīgo iekļaušanu
Pad. savienībā un turpina mani atzīt
par jūsu likumīgi akreditētu oficiālu
pārstāvi. Jūs tādēļ varat būt pārlie­cināti,,
ka jūsu intereses tiek aktīvi
pārativētas pie šīs lielās brīvības
valsts valdības."
Tālāk sūtnis J. Feldmans savā ra­dio
uzrunā norādīja, ka ir arī citas
valstis, kas neatzīst Latvijas okupā­ciju
un ka latviešu pārstāvji brīvajiiis
valstīs sūtņa Kārļa Zariņa vadībā
turpina darboties, aizstāvot Latvijas
tautas un valsts intereses un informē­jot
brīvo pasauli par notikumiem
Latvijā un par mūsu tautag centi(2-
niem pēc brīvības un neatkarības.,
Latvijas valsts un tautas grūtais stia-i
voKiis Dijis apspriežu prieksmes arii A - • j - > • • ,
Anvipnofn r . / r Z r.rnJl^.^ni^z , I ^odien Francija neglābjami sada-
Visās vēlēšanās partijas cenšas at­rast
kādu sevišķu argumentu, kādēļ
katram pilsonim uz brīdi būtu jāaiz­mirst
personīgās ērtības un jāaiziet
nobalsot par attiecīgās partijas kan­didātu.
Bet šoreiz līdzšinējās valdī­bas
koalicijas partiju pamatsauklis
„republikai draud briesmas..." tie­šām
ir ļoti pamatots. Francijas IV re­publikai
patiesi draud nopietnas
briesmas, jo ienaidnieki tai ir spēcīgi
un labi sagatavoti.
Francijas pašreizējo problēmu cēlo­ni
simboliski var atrast 2000 gadu ve­cajā
Jūlija Cēzara izteicienā viņa pie­zīmēs
par Gailu karu, kur franči pašu
pirmo reizi pieminēti. So piezīmju
pašā sākumā Cēzars saka: ,,Gallia
omni^ divisa est in partes tres..."
(Visa Gallija ir sadalīta trīs daļās.)
Apvienoto nāciju organizācijā, mū^iu
tautas ciešanas un tai nodarītā ne­taisnība
zināma brīvajai, demokrā­tiskai
pasaulei, kas cīnās par tautu
brīvību, stājoties pretim komūnisti^s-kiem
uzbrucējiem arī ar ieročiem, kā
tas notiek Korejā.
„Mūsu tauta pārdzīvo grūtus laikus
— iiebrīvlbā dzimtā zemē vai ne­cilvēcīgos
apstākļos vergu nometnēs
tālos Krievijas apgabalos," uzrunas
(Turpijiājums 2. ipp.)
Plasa pretkomūiīistfska
demonsiracija NindiēiK
AR RIETUMU PALlDZiBU AIZ DZELZS PRIEKŠKARA JĀIZVEIDO OTRA
FRONTE. PRASA ABN PREZIDENTS S T E C KO
Mittchene (el). — Svētdien, 3. jūni-l
Pretboļševistisko nāciju bloks A BN
Minchenes Hofbrāuhaus telpās bija
sarīkojis plašu sanāksmi, kuras sauk­lis
bija: Mēs prasām vienotu nāciju
fronti cīņai pret boļševistisko imperiā­lismu!
ABN, kas regulāri rīko demon­strācijas,
mītiņus un referātu vakarus,
cīnās ne vien pret boļševismu, bet tās
mžrļ^os ietilpst arī krievu imperiālie-ivarttžhals
tsuma
t Kaut arī Irānas mintstni prezidents no-
[•Mija prezidenta Tramena personīgo vēsti-
N Q par naftas konflikta miermīlīgu atrisl*
"Masiu sarunās ar Lielbritānijas valdību, to-
«ir Taheranā valda nomierināšanās tenden­cei.
Angļu-iranfešu naftas sabiedrības gata-
Jlbi piedalīties sarunās par nacionālirāciju,
ļf«u valdības aprindas saskata zināmu ple-
"Iplbu, kas esot labvēlīgs priekšnoteikums
•iMBlUgan izkārtojumam.
ļ Svētdien Romas Pētera domā 50.000
W«lcelnieku. 200 bīskapu un arclīlblskapu un
skaita kardinālu klāUenē izsludināja
Mr svēto pāvestu Piju X. Reizē ar šo
« « « « O B i j t i atklāja ari pāvesta Pija X liela
" l i t a portretu, kā ari bronzas un stikla
w « , koŗā pāvesta tērpā atdusas Pija X
J^jtfgis aUiekas. Ticīgo suminājumus pa-
*MI|a Vitu Romas bainicu zvanu skaņas.
t VN bruņoUe spēki pag. nedēļee beigās
ŗļjauca Ienaidnieka vajāšanas akcijas Zie-
••IMreJā. 6at sakarībā ārlietu ministrs Eče-
WM teiāta komUijāt paskaidroja, ka ASV
oōtn ar aiem pārtraukt kara darbību pie 38.
MJF. Vašingtonas valdība pašreizējā
WWI daudi Uelākas briesmas pasaules mle-sukatot
Iranat naftas strīdos nekā Ko-
»«las koBfUktā.
^ llelbritānljas ārlietu ministrs Morisons
fJ*^*^** aprindas pārliecinātas, ka pat-ļ5^^
Pjw|clt Iiials bridis Ubelgt kara dar-t
Padott)u Joslā un Berlīnes austrumu
l i i i l ? •^^Wien sākās komunistu , tautas no-
•••«MBa pret Vācijas remilitārizāclju . Par
ma centienu izskaušana un brīvu un
neatkarīgu valstu atjaunošanu Pad.
savienības robežās, vadoties no na­cionālā
principa.
Sanāksmē piedalījās vairāk nekā
1000 trimdinieku no komunisma
apspiestajām nācijām. ABN priBzi-dents
bij. Ukrainas ministru prezi­dent^
Jaroslavs Stečko norādīja, ka
bez rietumu atbalsta Ukrainā, Balt­krievijā,
Kaukāzā un Turkestanā na­cionālās
pretestības kustības ar iero­čiem
rokā cīnās pret padomju-krievu
imperiālismu. Sīs apspiestās nācijas,
kara gadījumā ar Pad. savienību, vei­dos
trešo spēku". Rietumu uzvara
pār boļševismu iespējama tikai tad,
kad „ar rietumu palīdzību aiz dzelzs
priekškara būs izveidota un nostipri­nāta
otra fronte". Rietumu sabiedro­tajiem
jāizšķiras par nacionālās at-brivošanas
ideju un jānostājas pret
jaunu lielkrievu panslavismu. Ungā­ru
ģenerālis Farkus Kisbarnaks, A BN
militārās komisijas priekšsēdis pa-lījusies
trīs lielās grupās, kas viena
otru nikni apkaro .
Kompaktākā no šim trim grupām
ir trūcīgākā strādnieku un inteliģen»
ces šķira, kas cerībās uz varbūtēju
sava stāvokļa uzlabošanos ir par radi­kālākām
pārmaiņām. Daudzi no vi­ņiem
revolūciju vai vismaz opozīci­ju
vispār uzskata par franču tautas
raksturam piederīgu īpašību. So gru­pu
lielā mērā savā pusē pratusi iegūt
komunistu partija ar savu pārbaudīto
organizācijas un propagandas aparā­tu.
Tā kā komunisti bija ļoti aktīvi
franču nacionālajā pretestības kustībā
un viņus pēc Francijas atbrīvošanas
savā valdībā bija uzņēmis arī Degols,
pirmajā laikā pat nepastāvēja aizdo­mas,
ka komunistu partija ļautu sevi
izlietot par svešas varas ieroci, un tā
pēdējās vēlēšanās ieguva lielāko bal­su
skaitu — 28,6 proc.
DEGOLS ZINA, K O GRIE
Otra lielā grupa Francijā tik krasi
nostājas pret katra veida revolūciju,
ka patlaban pat ir ar mieru pati ķer-ties
pie revolūcijas, lai panāktu savu
mērķi — spēcīgu valsts vadību.^ Tie
ir vecās, aristokrātiskās Francijas pie­kritēji
ar savu vadoni ģen. Degolu,
kas pēc aiziešanas no valdības drīz
atkal atgriezās politiskajā dzīvē kā
opozicionārs. Ar savu oficiāli pāri
partijām stāvošo Franču tautas apvie-
; nību RPF vios ātri ieguva sev daudz
piekritēju plašās aprindai, kaut ari
skaidroja, ka kominforms ar s-iivu
pašreizējā Nacionālsapulcē apvienībai
nav neviena pārstāvja. Ģenerāļa vē­lētāju
masas sastādās galvenokārt no
mazpilsoniem, kas, vīlušies IV repub­likā,
saskata Degolā vienīgo glābiņu.
Lai izgaisinātu varbūtējās bažas un
antipātijas, ģenerālis nodeklarējis, ka
..Viņa republika" nebūšot nekāda dik­tatūra,
žitskaitot varbūt vienīgi dra­koniskus
soļus pret komunistiem. To*
mēr gluži skaidra ,ka Degola organi­zācija,
kas cer 17. jūnijā „pārņemt
(Turpinājums 8. Ipp.)
Ari Undfirijas armijn
komandēs padomju
Jeneralis
Londona (md). — Pēc Observer dip
lomātiskā korespondenta informācijas
no Budapeštas, Kremlis nosūtījis uz
Ungāriju bijušo Maskavas komandan­tu
kara laikā ģen. Cvetajevu, lai viņš,
pēc maršala Rokosovska parauga Po
lijā, pārņemtu savā komandā strauji
izveidojamo ungāru armiju. Ar Cve-tajeva
ierašanos Ungārijā sācies jauns
terrora vilnis armijā un pamatīga re
organizācija ģenerālštābā. Atbildība
par armijas morāli un uzticamību at­ņemta
aizsardzības ministrijas poli­tiskai
nodaļai un nodota jaudai ,,aiz-sardzības
virsnieku" organizācijai, ku*
ras uzdevums bf» likvidēt v i i u s ,.pret-d^
okratiskos" elementus virsnieku
korpusā. Ungāru armijas virspavēl»
nieks ģen. Bata, kas pats bijis štāba
virsnieks sarkanarmijā, paliek savā
postenī, bet pakļauts Cvetajevam.
Londonā arī saņemta ziņa, ka ne­sen
no amata atbrīvotais iekšlietu mi­nistrs
Sandors Zēlds īsi pirms savas
gaidāmās apcietināšanas nošāvis sie­vu
un sevi, kamēr abi bērni tikai ie­vainoti
un palikuši dzīvi. (Skat. arī
rakstu Maskava forsē satelītu apbru-ņošanu
mūsu laikraksta šinī numurā.)
MIRIS REDAKTORS ARSENIiS
PODNIEKS
Londonā 30. maijā ar sirdstrieku
miris pazīstamais latviešu žurnālists
un ilggadīgais redaktors. Latvijas ar­mijas
kapteinis Arsenijs Podnieks.
(Piemiņas raksts šī numura 2. Ipp.)
forsē satelītu
runosanu
PUSGADA LAIKĀ RADĪTS PIECKĀKTIGS TANKU PĀRSVARS PRET
TITO SPEĶIEM
Vīne (fd). —- Rietumos ar pieaugošu uzmanību un ne bez bažām novē­ro
paātrināto tempu, kādā Msskava turpina savu satelltvalstu apbruņo-
„pLektās kolonnas" taktiku pārspējot: ģ^ŗ^^ Austrumeiropā. Sīs jautājums, kas skarts arī apnicīgajās četru ār-rietumu
sabiedrotos. Ar _ pienācīgu; ministru vietnieku apspriedēs Parīzē. :r arī daudzu pre«es apskatu un
rietumu atbalstu nacionālās pretestī-ba,
s grupas, kas grautu Pad. savienību
no iekšienes, esot iespējams desmit­kārtīgi
pavairot.
Sanāksmes dalībnieki pieņem rezo­lūciju,
kurā aicina brīvās pasaules
laiK u» »«itija» remiinarizžiciju . r o i
to K propagandai, balsošanas
tBkS »vētdienas priekšpusdienā pa-
PrezidenU Pīks Jau sestdien radio-
«u* *Walvoja. ka padomju Joslas iedzīvo-
Jriit . » nobalsošot ar ,.)ā tur-taSi
Ml . ** pilsētas vecākais Reuters tai
«Jenā brīdināja padomju Joslas ledzlvo-ilSJ
p** *'*9'P^līgas pakļaušanās komfi-iztirzājumu
temats. Maskavas satelīti sen jau apbruņoti pāri 1947 g. mier
līgumos noteiktajām normām, un to vēl turpina lielā steigā. Padomju mi­litārās
misijas v:sās šajās zemēs rīkojumus saņem no maršala Bulgaņina
vadītai centrāles Maskavā, kas pastāv kopš 1949. g. Spēku samēra pārmai­nīšanās
Dienvidaustrumeiropē ari pidarījusi bažīgu Tito un likusi tam
ūgt steidzamu rietumu palīdzību,
tautas - stir^ināt savu ^ ^ ^ ^ ' ^ ^ J|| T:kko Austrumeiropas valstis pēc i flotē un aviācijā trīs gadus, bet ro-militāro
speķu un neliegt ie,pejam | ^ ^^.^ ^uzsūktas" Pad. sa-' bežu un drošības policijā 27 mēnešus,
plaisu atbalstu_ nacionālo P/etesubas ^^.^^..^.^ ^^^^^ ^p^^.,^ Oir^^-^,i vīrieši līdz 50.. bet sievietes
pārveidošana, likv:dējot visu agrāko līdz 40. mūža gadam pakļautas rezer-nacionālo
iekārtu un lidz pēdējam si- ves apmācībām pēc aktīvā dienesta.
Polijai, kur par aizsardzības mini
stru savā laikā iecēla krievu maršalu
grupu stiprināšanai Pad. savieni'bā.
Kupli apmeklētajā sanāksmē pieda
lījiās arī vācu un ārzemju laikrakstu, | ļ^^ŗj^^jj^ pārve:dojot to pēc padomju
aģentūru un radiofonu pārstāvji, tā-; parōuga. Tai laikā Rietumeiropa vēl
mdciju par brīvības cīņu ivOin.unismāi +^^te: aizsardzības la-jkā. Maskava, ne-; 3 artilērijas divīzijas, 12 tanku pulku,
apspiestajās zemēs, asi uzbrūkot pa- i gr-.^edama iegūto priekšrocību zaudēt, i 5 sapieru un 5 sakarniice ku pulki, kā
I savukārt vēl v^irak paātrināja s a t e - ļ a r i dažādas techniskas speciālformā
^ i ^ ' S ' k ā ^ i ī ' " josias leairv"- jatviešu pāistāvis sapulcē pie-ļ lītu armiiu papUšināšanu, apbruņo-ļ cijas. Patlaban motorizē nākošā» 4
L"! P"»ēU8 "^^^^ Reuters tll f^jilljās māg. hist. J ū l ī j s Bračs. īsā. | sanu un standartizēšanu pēc padomju kāinieku divīzijas un 4 tanku divīzi-dornju
režīmam.
Kā latvi
koncentrētā uzrunā viņš vēstunsKa paraugiem
secībā norādīja uz postu, kādu lat-hrano
sviMi*«. u , » .r viešu tautai krievu imperiālifims sa-
4«itn . u ! ^ * " * " " ^I*a ni'«ru Berlīnes pa-1 _ . . Dr,^cTn7«a UiVipm
«•13 lektorā Jauca ts. .,iieiā modināšana" ļ g^^l^Jis kops Jāņa Briesmīga laikiem.
IJS^ku QB fanfaru ' ' - - • ^ - ^ — n T , / ^ h p , H 7 o f v ivs (ine-
2!S*lai koBūnist
ōtt. nodot 1
» rtldltāji un
fm^y!' »>aUošan
^ N i a i i M ^''^ ^*J^* ''/r^'iuTnoT ' ļ Aktīvais dienests armijā i:gst c:vu5,ļ
™ iniireies pieaugums. 1 centienos.
jds sastāda no jauna.
Konkrētus datus par sat^'ltvaUt.u: Cechoslovakijā pēc vairākām asi-bruņota],
em spēkiem «niedz italu n^mām tīrīšanām, kas skāra daudzus
laikraksts Corr.ere della Sera. So ^ augstākos virsniekus, aizsardzības mi-da
znota
priekš-rms
kāda
epnāka-padoro-
Gatovosimies
Latvijai
Bet kā? Daudz rakstīts un runāts
par šo jautājumu, daudz radies visādu
ideju un padomu, bet tikpat katrs rī­kojas
tā, kā pats atrod par pareizu.
Un tomēr man liekaa, ka visi teiktie
vārdi nav aizplūduši bez nozīmes. Kā
pavaaaŗa palu ūdeni atstāj uz laukiem
un tīrumiem auglīgas diiņas, tā šie
vārdi atstājuši sīkas, neredzamas, bet
svētīgas pēdas cilvēku domāšanā.
Daudzas izteiktās doma« bijušas pret­runīga
». Bet vai taa ir l«uni? No di­viem
nepareiziem uzskatiem var ra­sties
viens pareizs. Ari tas, ko es
teikšu, varbūt būs pretrunā ar kāda
agrāk teikto, bet vai tā|)ēc tas būtu
jāatstāj nepateikta?
Izeju no pamatpieņēmuma. ka Lat­vija
reiz būs brīva un mēs varēsim
tur atgrieitiesj bez tam ierobežojos
un iztirzāšu tikai mūsu uzdevumus
saimnieciakā plāksnē. Taisni te dom­starpības
ir vislielākās. Daži eaka, ka
manta un bagātība kavēiiot latviešus
atgriezties dzimtenē, citi atkal vaicā
— ko mēs nabagi darīšot, atgriezu­šies
Utvijā. Kā tad ir? Vai tikai celt
un veidot mūsu gara kultūru, kaldi­nāt
mūsu idejiskos ieročus, audzināt
bērnus latviskā garā u. t. t., vai ari
krāt mantas un bagātību? Ne vien«,
ne otra galējība nav vēlama. Kopjot
latvisko gara dzīvi, nedrīkst aizmirst
materiālo vērtību nozīmi, un otrādi.
Bet te rodas jautājums, cik tjlu iet
materiālo vērtību iegūšanas un krāša­nas
virzienā? Kādas ir tās ļaunās un
labās puses latviešu attieksmju vei­došanā
pret Latviju?
Galvenās briesmas, bez šaubām, ir
briesmas kļūt par „dolaru vergiem".
Nekas tik ātri nepaņem visu cilvēku,
Tcā materiālā» vērtības. Vaļaga spēcī­ga
rakstura, lai noturētos pareizā lī­menī
un neaizmirstu, ka materiālās
vērtības ir tikai līdzeklis, pat tikai
viens no līdzekļiem cilvēka dzīves
mērķu sasniegšanai. Bet šis „dolaru
verga" briesmas nav lielāka» bagā­tam
kā nabagam. Katrs no viņiem var
par tidu kļūt Viens tikai skaitīs «aVu
bagātību centos, otrs dolāros, bet bū­tiskas
atšķirības te nav.
Bagātība padarot cilvēkus cietus,
kārus pēc varas un iedomīgus, bet šīs
īpašības.' piemīt arī nabadzīgam cil­vēkam,
tikai tās nav tik ātri ieraugā­mas.
No tā. kam nekā nav, neviens
neprasa, lai tas palīdzētu citiem, un
tāpēc varbūt viņa cietsirdība un ne­gribēšana
palīdzēt paliek noslēpta aiz
nevarēšanas.
Plaši daudzināts arguments, ka ma­teriālās
vērtības kavēšot latviešus
atgriezties Latvijā. Tas ir pamatots, jo
daudzi atzīstas, ka nevarot iedomā­ties,
kā varētu dzīvot bez elektrības,
vannas, tekoša ūdens istabā u. t. t.
Negribu pārmest cilvēkiem, kas tā
runā. Katram ir tieksme pēc ērtībām,
pēc labākiem dzīves apstākļiem, un
būtu nožēlojami, ja latviešiem šīs
tieksmes trūktu. Tāpēc vajadzētu ne­vis
censties šo dabīgo tieksmi iz­skaust,
bet radīt iespējas, kā to pie­pildīt
arī, atgriežoties Latvijā.
Visi minētie argumenti, kas it kā
parāda bagātības ļaunās puses, ir vai­rāk
šķietami nekā reāli, jo. pirmkārt,
šie ļaunumi apdraud tikpat bagātus,
kā nabagus, un, otrkārt, tie sakņojas
cilvēka psīchē, nevis viņa materā-
1os apstākļos. Materiālā labklājība
var būt tieši palīdzīga šo ļaunumu no­vēršanā.
Materiālās vērtības ir mūsu eksi­stences
pamats. Daudzus gadus esam
dzīvojusi no labvēlības, cietuši un
ubagojuši pēc dienišķās maizes. Ar to
sagrautas daudzas labas īpašības, Ie­vazātas
tās nebūšanas, par kurām tik
daudz pārmetumu lasām presē. Est
žēlastības maizi —- to latvietis nekad
nav cieti». Vai tad nav apsveicama
latviešu cenšanās tagad, lai kāda pa­saules
malā tie arī būtu, kļūt materiā­li
neatkarīgiem, tikt pie turības? Mēs
visi neesam varoņi un gara milži, kas
var basām kājām staigāt cilvēku v'dū
un justie» kā pasaules valdnieki. Mēs
esam parasti cilvēki un nedrīkstam
sevi tik pārāk idealizēt. Materiālais
pamats ir tas, uz kura varam atsper­ties,
lai celtu savu ideju un sapņu
celtni.
Materiālās vērtības ir līdzeklis, ar
ko celt mūsu tautas izglītību un garī­go
kultūru. Vai tas ir normāls stā­voklis,
ka latviešu studentiem jāuba­go
pēc stipendijām? Vai mūsu stu­denti
nebūtu ar lielāku pienākuma
apziņu pret latviešiem un Latviju, ja
šo stipendiju viņi saņemtu no latvie­šu
rokām? Vai mūsu rakstn*ek: un
mākslinieki nav bieži kavēti savā ra-l
i
|TuTp:nājc3:8 Ipp )
ie uzde- dišanas darbā tikai tāpēc, ka lielākā
{TtirpinSjua» 1. Ipp)