1951-01-31-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
ii|žlS^-';::lM#n. 1951. g. 27.' 3 - » I.: I »ut«>mtolnu. Ņemot «S^J* I » • mlc« jati figiku Publisner: JinisNiedrt, Auguit» dotf b. Oetmold. Lager, BL 0-7. Pbone Attgītftdorf 02. Printer: gemidnīcketBi Sigg. HMrtel & Co, S6hwiblspli GmOod, Paradiet- Hr. l i Publlibed twice week]y. Clrculation aoio. jBpoiiior-^ibiternatt^ Refugee Organl2fttioiL NEWSPAP! tlfaUtea, IISL f. SL JiBf Mtvijt: Utfiila O M SU U dvarct. Apgāda nimiļsfttt KiMraa, til^. 8eaw« «H aloiiirapBfea i«1 im^^^miOni. Tā gSSSi § plutottiju. ROpnieai l^3S? J ^ ^ ^ ^ peiielOf Inidmftcliai ni' l^ komitlifi. Tai] ptiVItoi, „monoDoipftii jl^^ vai vinl MMm domTS ka pad. i i v ,S IfMķff moii0i»li. " MbnWi Apbrūk «aii^M » p tam, kT piiiltti^i ISeiahioBii ^ifmiim^ •niega^iaeMi^ ' i lioipmiifijii.irlacllvēktt 8 mē|i[. ve<m birn^^ * las iespējas I^VBiJOI OBOZUpiI KANĀDAS OSCEĻOSANAS UKUM - Ci- HAAS jMmKmBtimmINVALIDIEM - NAV PABIDZABU i »V llfCiļ.08ANAS LKtlMA PAGABINASANA - KA^AVnOEM tZ m PEAKļISKI NIBKADC OniSD^^^ LWr NO SAVAS FlISiES DA-BI8 mv IESPĒJAMO nibim protestē pr#t netais- Diiitaiiittf ateHmēJot ļnotikumu. kt r i l»o ft.-^».; |. i . Stirp *cltu ĪSS Alberta ĪDirara. Adolta Mtt^aj X i l ^ m ^ ^ Franča lientļa^TS Kolvicai ;0aŗbi, kaa visi atvettti m |aer»iiiw^ jatmleStt j^tiiMUIM^ priekil,, jp^ eiidš tiesni lēi&umu» kfttjii iM$ii ilodtt M pa]r ļeomOnistisko vilSļUlti^ gaki^ljaa tētekmi atkū^fi| var ti?B vMrt^s ai arlbeti liallek ttff ; V t p ievietota pair ko ;«^0OI iveiioe*^^^^^*^^ ^v|ļ»et pati vainigiais ietpSju nQti|idI)i8. Viņi t!eo| t i i i| eriislitli bet v^litbt tomit i »^ktavii Mik m tQ (t^ltrf «viiitgci imm, idonieiv prezidija; ptieil dvii^bii piedauzu Id^ānkova un du 1/ iar&anču aisaiidīstt>|ļ^ , . , . li Isridltos pitrelzesrki I p l l i a ^ ^ b i i e i t^^ Kbiītft vl#^ii^illem paUgi bŗtVļ^l I t^a atbrīvoti no cletunnļ ribdnr m ^ititiei vmilltfira tribiinS» ipwmigiv,kara Wrtki ;jB«lliM»lfi- k#?4r$rt, l i M i 1^-^preie apg8iWo» ļM v i ^ ļraridanieki patami unp»»- S(& «ihi Jau Hol«i((?ii kuŠiiO.W itiiiečlbai v <N»ceii bi^eti^Jf ^ & Krfuites d z e l i c^ —iļaulam staciism^ i^ļgP ,^^j«il|i^ntt\ reģistrēt vliu *^piiriibto^ IlgM^^riuČi^^ m^ '^m^'m'Ut vMod«s ttnfikbt 1 at^Jt^ m ^mplftni lapm raksta Prayqa. i'/piiļile;; 4cas nodota ^ 1lii#i5f izdevies nodro|in«t^pl^,__ ^i li«t«aJ^«I*:(tSisa Aav^fī«z»eki uunn «žuumrnaāilii V i i ļ i t a ^ Ari žumfihi toj^ ilziMiVtIoties par vairakjgflgpļ iMianai akmens ir SkotiJi m Icfe^tUt ilgi. /līdz SkotOa^ - lava iiktēņa noteikiami/' Ids piron^nents skotu i i i . Holandiešu gallŗetfs ipgilvojoti ka nozagtais " ities l*ondonā. ^ [Iliteņi d«aui atrai^ļMg^ _ ^ l i ^ l a s mSrciņii yWb| itifļ parisē un piepMJKi •TfelaviVas pbllcija pl" ka V|ea«, no ll41fiuW ,,._,ir-'starptautiskās *i^<i?« kiiievi^a^^^ s ^ ^•^i * kontrabandā. pavlsam^PgJJ' ^Udlaukā apķnāti pulkste?>l j i nilre^u vartlbā. • - Kaiiliinfontta iainils^^^^^^ sdi^lka^ tā^pietiekaml aktīvi nes titOlļ^u un neveicinot paSkriU^ patiļjShiaifr savā laikā kā plrmsl» V!#8k kOminforma laikraksti pretCechu komunistu partljas_ Ruduļi ^avo, ko vada prezldtenta <^JJ^ļ draļtgs Drda. Cechu kpmflnisttt <>»*J| nēs^rt tīfosvināja 30 gadu JubtleJ^^^ čechli to u^s^ata par prlekšzIm^Steip labāko laikrakstu visā tautas kā Ķof apkarots. Krlevu-^^^»,, b>s, ļpadājā laikā vispār saskatāmf» ^ . nsuMi; kas vedamas sel^arā sr W ļ p a d p j u koncesijām Austrum l i a ^ t u i t a r p ā nav iznīdēta ' taterlņn Ttopasanlea federSelJas direktora ameriU^a Joill L Pegra ijMaii hm rlkojla konferend liŖcelolanas Jautājumiem ar itt^ mjmvm w dari» >leiil!l»tt pSrsa iģOa vMIm ^ M ļ l ^ « ļ ^ ^ tan jirtialkllto lilpijti vW mv. VisnotbnlgftUe bUa LIIIV liīdtviduilis e i ^ ^ dK mm H^ t t ^ n j paakaldrojunil par pai^lillo bčeloia- Hdurtlvoķll im bi^da^in tuvākajā nSkotnē. K i tas a p i t t p i i^ «MH^ apepriedi^ ar IBO augatākajlem^^ * ^I^^ teāpēju atstāt VādJu nte tikai Tlatemveiala* jfm, bet ari pelākam akaitami IMP ar ar IUsklem trOkomlem. beigām, kids cits gādās pi^eriga- Jient iespējas drīzā laikā pleVienotiea saviem apgādniekiem. Jaunsēlande uzņems vSl 8000 ieceļotājus, taCu tuvāki noteikumi pašlaik vēl nav zināmi. . iņipinns vparedzaniSr ka tuvākajā 9iaiota;iē iVāi paplaiināalei is^eļoSa-m A$BMX^ Ir domāta vecuma i pMtgstināi un pnmlbisis vese- , jģņti levSroJami ndkstināt — stmājo^iem, gan ari to ģime-liioekliem: Tāpat pairedzēts mazā-kuLipthēra sdiēma^ kuras ietvara ilsipUJā dzīvojošie varStu izsaukt r # draugus. Tā kā Jārēķinājas ^'ļu IBO 4ju^ba izbeigšanos ^^^^u^^^^^^^ vSrā ari minimļlais emlgrāoi*- ļļlooesa lalks^ ibEcelotāJiem būtu i«sp.<le Jāpieteic seSlne- — pretējā gļSiHJumā ne-ittdra lespfijtii I z c^ uz; IBO r&- l i l ^ i u i daudziem pavēŗ-uz i D ^ ^ Sl zeine nule atvērtās. Hdrtenam eiropie- Vļ^ to v i ^ va^ atrast ītanadā dar^ tu vat ari ķuJaš lekļau- : i ā|ppp^ ^ ^ l n l i '^ mipu' fch&iM ietvaros protams, tmrel^ ģlmeneagalv^. PaSlalk pabirpar ti^Mi^rta izdevumu'seg- (amļ tRO aprōjpS ne^So niasii sdifimu ietvļsros nodarbināmo (terso-nu^ Jļmenes locekļiem. Kaniāda pare-a# isl tuvākajā laikā uisņemt 15.000 Jaunus ieceļotājus masu schēmu iet v i !^ imapm. 5000 uz individuālas ipte kam lielu daļi} tieSi no ļau^m, kas neatrodas IltO aprOpē. CWgf un IBO kopīgi pašlatlkitstrā-dlUais pjlāns $ādu personu ieceļoša-tm Kanādā būs gatavs iņ fet^truāŗa Iespaidīgākā protestanta baznīcu apvlttiiba World Coundl ^ Chur-ches/ kuras ASV nozarē piedalās v i sas dažādās protestantu baznīcu OP* ganizācijas, paziņojusi, ka sadarbosies ār ASV luterāņu iinoSu aiMch-nlbuun Amerikas katoļu labdaīfba^ apvienību, lai vēlirelz Vaiingt<»nā protestētu pret netaisiiftu, ko nodm blj. baltiešu leģlmiāiiem; nolle^Eot vizu izsniegšanu ieceļdbnal ASV. Luterāņu un katoļu organizācijas Jau^ atsevišķi iesnleiŖiSag attiedgām i^tādēm vairākui protestus. Savā kopējā akt^āat baltiešiem draudi^- gl noskāņ<^ kcmgresa d^tātu^^^^ w seiiāforu atbalstu, tāg jgrib panākt Jautājuma vēlrdzēju pārlemšanu ASV augstākajās iestādēs. Vispirni domlits ai^ēt pie augstākā prokii-rom ļMbl^ta, to uh augstākais, lēstāiu un antisubversijas Ukiima izpUdlSanas p|^udri!tājs. Bazillču (organizāciju Juriskonsulti no Jfiuna sakārtos plašu dokummitārls-ku pleridijunm materiālus. Ieskaitot ari Nimbergaa staj)>tautl8kfi8 tiesas ^prle^irtu noŗakstusuc. Pie šh ko* p l ^ akcijas tioorganflīšanas ^ s ^ •1 ...«, IfOSB DfllurtlIUl pp darba •mm' sp }mm 'ViiiN^ i » « ^ r M i MT bitu W'iSi^wi^' i^pUMtaitfiniiu I «i. Uz ASV alzsfitlti 1800 izceļošanas pieteikumi par apm. 2500 peiiībnām. Ņcrtlem vienai treSdSļļal Jau Izdevies - ^ - ^ ^ Kigādāt galvojumus, otrifem 600 g i l - l ^SJusl arļt Latvlan Bellef «adarblbā (Turpināiumi t ipp.) igauņu pārstāvjiem Un $pēki dtkol pie Seuins ' T o k i o (gg). Turplnirt ītt^ ofeitfvu» 1^ rieliimu sektori no Jauna leņtaa SnviHtaa pilsētu, un atsisviilai vtenlbaa rie-meļos no tito atrodas vaira til^ls^^^l^ tas Senlas. vsirttu dleinr U i M m * komttnbtu puall jj^MiJo pretestība atkal pĶrtlprlniJnihp» jin vtetonda atirp UN pn koinfltilitn vIeniMitt nbtttadbui''attiaiiu stttspēkl nblēņ^šijt^^ no Ko-) rejas ^kaujas lāukic^, un^^ l l d l Militārajās aprindai Vaiīngtonā J(H?roJām vēl pav iiitis^^^^^^ ko nozīmē k p m i ^ t u ^ ^ iM leli komunistu spēki. Tagad t ^ ^ t l^ navne vfsts.. ' No vienas pusiei vaiStii 0^eihli ka tas ir praktisks n^era iedāvājums no komunistu puses, Icki f»- vieglotu Vispārēju miera sarunu už^ sākSanu. Taču labi informēti mllif ļtārie lietpratēji norāda, ka komunistu spēki ir tādā mērii' de^rgahl* zēti un sakauti, ka ir nepleejlesams tos atvilkt atpūtai un reoŗgc^tsličijai uz aizmuguri, Ja arf blbtu Jaunus uzbrukuma plānui Nav Izsl^li, ka sakarā' ar smagajiem zaud^^uml^ un vājajām cerībām diļz ieg^t; K6- rejā galīgu uzvaru, Ķīnai k c ^ n l - kumeņtr|b^d# Wtetisalif"*"^ nu, gatavot ^-sViSUJi*, DJ^'. ^iP^^ļfiāanal. „ - mm • —• m^mm^mm m.wMmrm k«d lea^tt jiMlinfUUAiipi Jin-^ IS? I^HZĪSSSS xtm tt lapmBiijļn un a a t n dUM i M M M M cttUsttt tai KviUfietti iaOm tāgmiST^J'^^^ nmirikieiuni to DP vldCĻ kun htoiiMMUMMS niiv galvAjumu. t HST^^M '-L-— •i .pilŗsiižhpa irt a i * uni^a» |«|Caa,kl mHHMm 4' .1 al^vēiiuEiii in^lt^an^^ tfat^iMtlfis^ kdraJiMi gaivi^ Inēottā. J t d d b i K ^ ^ nteka iNfetaipNDĻ IIN IsdiN* v i l pUaitn^^^^^^^l^^ s t u i ^ noturlt un tad pēe visu^^m rili^ko, kiimllnlstu^^^l^^ savesto oit(uJl^ēnsl|tēpttls^ postīšanai bes sntagiktem landl^- wim atvilktlaa ui iīeJM f Citos frontes sektoros UN spēkiem nebija gandrīz nekādas saskares ar ienaidnieku. No/Jauna operācijās le^ saistījās UN galia spēkL UN — ] oproļ ām bez KANĀDA PRASA ĶlNAS ATBILDI 11 S T I » ^ I i i k s a k a e s a (gg).— UN politiskajā komisijā Jau valriUna dienia tarpfariUa debates par komunistiskās pnaa Intervenciju elņāa Korejā» iomtim nepanākat nekādu Izšķirīgu rezultātu. ASV Joprojām iMttego* fUd paattvot us Pekingas valdības IssludlnāSanu par agresoru, bM ara* ba valsttro par katru cenu cenšoties panākt Izlīgumu, dramatiskai deba-iisspējušas lldi šim uzrādīt vienīgi mazu iilldzinājumu paatāvriajāi pretešķibāa. • Pēdējā svarīgākā attīstība notikumu norisē bija 12 Āzijas un arābu ^stu jaunais rezolūcijas teksts, kurā lielā mērā ietverts ari Kanādas ārlietu ministra Pirsena britu tautas saimes konferences rezuHātS l^agtais projekts miera radīšanai Tālajos austrumos. Pēc pārveidotā ļtfojekta vienas nedēļas laikā būtu Jāsanfik septiņu valstu konferencei visu tālo austrumu prolēmu ap- «priešanai, kurā piedalītos komū- Mstiskfi Ķīna, Pad. savienība, ASV. |a, Francija, Indija un Efeipte. . līdzšinējam priekšlikumam, ws nedēļas laikā pirms sarunu uz- JākSanas kapa darbībai frontē būtu Jābjat Jau pārtrauktai. Tas nozīmē JVārigu labojumu iepretim iepriek- pjam tekstam, kas paredzēja vienlaicīgas sarunas par ieroču pamieru to iztlrzfiiamajiem konkrētajiem Jāutājumier^. Visai dramatisku pu-āntt debatēs Ienesa amerikāņu dele- I fU Varena Ostlna deklarācija, ka ^ neatsakās no savā rezoīnclji Iz- ^Uās prasības — sarkanās Ķīnas vhidlnāSanas^p agresoru, uzskatot to par pašlaik svarīgāko punktu, Me kurn pieņemšanas tikai varētu «ekot tālāki soļi, neizslēdzot miera •arunas. ^Pēe sazināšanās ar Parizi Prand-h izšķīrusies bez noteikumiem at- ASV viedoVll tāpat tam bez r'-»-vi(Jamer^kas vn^tfm pievieno-ļJJ^ s ari tris britu tautas saimes lo- ^ e s Kanāda, Austrālija un Jaunzēlande. Dažas no vidējo austrumu valstīm ar Llbanonu pridtš-galā izšķīrušās par vidusceļu un, uzskatot » ka abas dažādās rezolūcijas neuzrāda savstarpējas pretrunas, nolēmušas balsot par abām divām. Indijas pārstāvis Benegals Bau, kas joprojām atrodas ciešā kontaktā ar Pekingas valdību, lai pārliecinātu pārējās valdlbar par Maotse-tunga psitieso miera gribu, norādījis, ka nopietna vērība būtu piešķirama ari pašreizējai gandriz absolūtajai Ķīnas komunistu pasivitātei Korejas frontē, Pad. savienības, tāpat Polijas delegāti Izteica gatavību atbalstīt arābu valstu r<!zolūclJu, Ja tajā tiktu izdaritl daži mazāM grozījumi resp. mīkstinātu rezolūcijas izejas bari, kurā neapšaubāmi konstatēts sarkanās ^nas iejaukšanās nelikumīgais raksturs. Kā labi informētās aprindas Vašingtonā norāda/komunistiskās Ķīnas jaunā, piekāpīgā nostāja lielā mērā izskaidrojama ar smagajiem zaudējumiem frontē, kuru rezultātā UN spēku cerības Korejā noturēties ar katru dienu aug un kam vēl ple-vienolas CangkalŠeka Invāzijas draudi Ķīnas detzemē. Vašingtonā valdot noskaņojums, ka pre^ofensivu Korejā un vēlāk, varbūt, ari %1sā Ķīnā varētu vest ar tādu trieden-sparu. ka kadu dienu sarkanajai ĶI* nas valdībai būtu Jāat^st sava sakāve. Ari Kanāda izteikusi gatavību atbalstīt k(Hnūņistiskās Ķīnas izsludināšanu par agresoru, un tās' ierosinātā rezolūdja paridz 48 stundu termiņu, kura laikā Pekingas valdībai, būtu skaidri Jādeklarē sava vēlēšanās vai nevēlHanās piedalīties septiņu valstu konferencē Tālo austrumu problēmu atrisināšanai miera ceļi Šketliahas Ruzvelta starpa m k l ĶlflALiM su Uelāko f<#>āā ļiem ^ ņp: m diplomātiski ties, pagaidtoi ^dei^^ piiiŅa/^^to^ ieitājas pār fapānal remiUtirizāeiJu ir labā spārna demokrāti Ja turpretim ren^ilitarjMdJņ piŅ(<Rtu^ pistāvioip rilpalMcfli^ Iter^tNsMumu atči^nai^ jaiiļ^ paUoiteikiia^ t i e ^ atjaunblina, f^H^ēr!^ gūt pat sociālistu attdstu. V Japāņu vadošās «litiii^^ilAi ataf^aa l ai sakarībā Jfiu IntrilMJulai vesdu Pēc prezidenta D. B. Buzvelta nāves, 1047. g. ASV nodibinājās organi-zfidja — The Americans For Demo-kratlc Action, kuras mērķis mirušā prezidenta politiskās autoritātes un prestiža uzturēšana ASV tautā. Sajfi organlzācliā apvienojusies Buzvelta ģimene un draugi, kā arī daudzi strādnieku organizādju vadītāji. Tagad AŠV prese raksta, ka Buzvelta piekritēju organizācijā notikusi šķdšanās Ķīnas Jautājuma dēļ. No organizfidjas Mājles Filadelfijas strādnieku arodbiedrības vadītais S. Hofmans, kas ari atklāj šķdšanās Iemeslus. Sīs organlzādjas vairākums stāv par nacionālās Ķīnas galīgu pamešanu un IzlI^mu ar sarkano Ķīnu. Hofmans saka. ka tas esot lorasā pretrunā ar organizācijas pro-kfihiētiem mērķiem — dņu pret komunismu. Pēc izstāšanās Hofinans saviem agi^lem domu biedriem minētā or^izādjā piesūtījis vēstuli, kurā deklarē: „OpozlciJa pret komūnlftnu ar izņēmumiem nav vispār nekāda opozldja. Savā 30 gadu dņā pret komunismu esmu nfids pie atdņas, ka ir t^kai viens vienīgs ceļš komūnfsma apkaŗt)šanal — ap-» VMml ,,ietdkumu^ l3NiIlt kuŗii pirmajā p u i ^ ņeihŠanaUN. , . Sandām sekmīgi rislņotleifVarē-tu cerēt Mz drīzu pallatk 78.000 vfrU lidās ,.nallipolldjai^ p^^^ uz 200.000. V , Ameri^em di)ewm labvēlīga Šķiet Japānu nieku iirailba ^ivālmjā nākotni pa^ šiem ^ ā t par Jūras un p i i a spēkiem J a | ^ iHiuszMes antiijias p i * IrildiņāSuiiil. 51 MīU^Mte, PRiTOAn^ Parfie ( p a ) . l ^ e u m i n l^ binets Plevina vadībā apspriedis Jauttjumu p ^ dvlliedzlvo-tāju siizsar^Sanu no iatombuiiMm Izstrādāti sevišķs pUns, kas iteredz liela apmēra patveitņu celšanu. Pastāv nodoms ne rūphi^dbas «pgabi 1iem izvākt vlius tur tleSl darbā ne» lesalsUtot dvnif^votājus, un šoa rajonus itiludināt par aizliegtiem Tā]^t paredzēs modernizēt ilgnāll-zādjai un ilrBiiu sistēmu, k u laftus Jau bridinātu par lidmašīnu tuvošanos. Pasīvai gaisa aizsardzībai Fran-djas valdSMi paredz izdot 20 miU māŗc. Balos ari Jauna veida gāzu maskas. Valdība aidnās talkā radio uh presi, lai apmādtu leddvotājus, kā rīkoties, briesmu gadījumā. 'katei, kļfi v lthrtc|> pteTiHi, ttnimU. tiļ, ^01^^^ i-^^^fljĶHi^fJd ]^(I^Q|ļflVi^O^^ JfļOJSļPfBrtbl^ļp'' JH MII w beUMt tC«iiaM m» eUMJI varonīgi Wh ktnnii i^et tēvienL Beī gadi lai, nn pati ^bOah Jap* nlein daivai laiki vH anrlen H M Jāvada BttBoiffliiloi iiiifikkii paMka UtvUI, «n dleiMtaiiS^ n JoproNtoi vH nea Jaunna r u TMtt ari trimdai gallli oiēiai« ^«n kitri Ueltta vai iaatfki pīi4» koins praa» 11^ plapl^ māf* nn, kaa IniNl ar «Mtaa valmin koiflein «Mem vtt vtanlr ļnfM mbeakltt biiitaift tlvMani^ «a eMt — niodaraaloi rMviii, jff ^•^^^b^^^PB -^J^Mf^NūBi {l^d^iln^l^^ • ^l||klļl^KH ll^tl^^ii Šodien, ka« dali laba pat M r i i fatvtt vira, poita gadv MgnfiMHiiĻ mdi Metbtt vtf ari kļiit iiiilim atkal mlin lannatae Ir tir ta^lMi angitiOra dfivea Jiģi naki kafti Mvibii vilkianai paabnea vfani ii Hi centībai, ibrdi apolnmi aab «• arvien ipēdgikii tfpoāiīnMinii lapām pirHeelniti, ka ttbn Javnnliirf tpnilr vēl ir Ilebi griba, piriiaiOt « I drome, ka ti nav tandātnai ģk* ļivfbn latvja tantaa nikalBil «i turpina iavu kaipaiatta ar diiļu tek« šēJokvēflL Mēa aeiatibiaiiei, ka Jauna tma nstldba Latvis nebeigs degi ari nttotnr tidi« pašto UeanlMi, mņ mirdiolākn ipasnil iaairiedial šaiea tvfiloi noHlRiiMi, kaa beldMt la-iķin mllia tautai likteni, Jo Jan-natee k mfliu nākotnei ipēfa «a eerlba. Alk Kglltli i] Ml virs pasaules jumta laondefbUa (gg). No Hbetaa saņemtās ziņas apstiprina, Paiaulei Jumts Janvāra pinnajā puiē Jau atradās plbili^ komunistu roUi» Ite-ņemot nledgfikui apVldus gar Nekarot to 24 stundas dienā un katru visur tidc|ūtftl isirimu ved^i ar dā^ dioiu.*' y*K» ' vanām kteatgŗu prieklhiekiemi . l o ^ augshnaņiem. Citur atkal pat paH ipēdgākie Tlbetai cietokšņi krituši bez šāviena, komūniitu iarikotfli uguņošanai rezultātā, kaa kā papO*^ dinājumajau iepriekš dzirdētajām lai un Indijas robežu. Tā k i ķbiiešu , baumām izraisījusi īstu paniku, un komunisti Jau ilgāku laiku iepriekš biia uzsāku» tibetiešu mentāUtāt^, afibilstošu sMdchoIoģlsku karu, viia zeme praktiild ieņmta bez vienai vienīgas lielākas taftiJds. Karaspēkā vienībām pa ļnrlekšu nocietinājumu pamešanu. Kā AP līdzstrādniekam paskaidro* Ja kādi no Daļai Lamai padonodiP kiem, uz Tibetai drizu atgūšanu pa* itāvot mat cerību un eeot Jārfķtnii ar Daļai Lamas došanos trimdā us Indiju. š.
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, January 31, 1951 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1951-01-31 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari510131 |
Description
Title | 1951-01-31-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
ii|žlS^-';::lM#n. 1951. g. 27.'
3
- » I.:
I »ut«>mtolnu. Ņemot «S^J*
I » • mlc« jati figiku
Publisner: JinisNiedrt, Auguit»
dotf b. Oetmold. Lager, BL 0-7.
Pbone Attgītftdorf 02. Printer:
gemidnīcketBi Sigg. HMrtel & Co,
S6hwiblspli GmOod, Paradiet-
Hr. l i Publlibed twice week]y.
Clrculation aoio.
jBpoiiior-^ibiternatt^ Refugee
Organl2fttioiL
NEWSPAP!
tlfaUtea, IISL f. SL JiBf
Mtvijt: Utfiila O M SU
U dvarct. Apgāda nimiļsfttt
KiMraa, til^. 8eaw« «H
aloiiirapBfea
i«1 im^^^miOni. Tā gSSSi §
plutottiju. ROpnieai l^3S? J
^ ^ ^ ^
peiielOf Inidmftcliai
ni' l^ komitlifi. Tai]
ptiVItoi, „monoDoipftii
jl^^ vai vinl MMm domTS
ka pad. i i v ,S
IfMķff moii0i»li. "
MbnWi Apbrūk
«aii^M » p tam, kT
piiiltti^i ISeiahioBii
^ifmiim^ •niega^iaeMi^
' i lioipmiifijii.irlacllvēktt
8 mē|i[. ve |
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-01-31-01