Bavarijas Latviesu vestnesis, December 17, 1949

              P » - 14. decembrt
pret Kostovu
w t t x r k Times
— ftrāvag ceturtajā im
iS^ Sofijā turpinājās lie.
«ttaašana. Tiesas m
«»Warai vairs nebija,
na kuriem viena daU
•X npUednāja, ka C
.npdarbojifeg ar s p l ^
".te^ nodevību. Sroaioi
^btJuSals miiUstrurme!
i l ^ noklausījās i i e .
I8ratzfai5t,,ka bulgi.
rodlofons līdz Sim nav
vārdu par to, k l
I l^trālotga^ Borbii
W ka Balkānu «lavu
t d j u īstenība ierosina!
un Kostovg bijU
|lp«?al» runāttjg. New
^ 3w^dent8 liņo no
***»nju diplomātiskās
»''*t un MVD biroja va-
,^M^^ Michailovs.
ļAeSļis kāds augst$ bul-
IppcM^^ kag Neguvis
l i d u s darboda^^ Pa. jfiJbfi
Kostovu garākus
ļfitjurt ari amerikāņu un
• T o r k Herald Tri*
ļ|ft|^sē publicējis ga-itrou
4 r varšrakstu Cii-
^rtbjitzlties. „Tā8au-
_,Ju tiepības līdz Sim
Sā Austrumeiropā. Pa-itoā.
ka^ pēc Maskavas
^(tļfeētie vispirms at-jl^
tad 8o atzīšanos vēl­a
i Pēc tam seko
i p ^ c l j a s tautas demo-īārti
Prāvā pret Ko­ju
tiesu mēchanismi
deta neveiksmi. Bija
1^8 n^ribēja atzi­lu
Times slejās Sofijas
veltījis ar! pazīsta-
Skrutetors.
Ikatii p ^ c ^ Austnun-liSjļili,
ka aiz dzelzs
1#qpeiams da^ot' tikai
Spafcliatisa Padomju sa-Šfekārt,
nekādos ap-
Ttrt novirzīties no ģe-
8l politikacietusi ne­vienā
gadījumā — Ju-vaciia
izraida •
iyi. X— ar Grotevola
irtanunvScija uzsSkta ail
i l M l b a a pārstāvju vaji-taģad-
kļuvis zināms, pa­lien
Berlīnē krievu
Jugoslavijas mill-natne.
Stipras poUci-liamu
hermētiski slS-
. stutidām, « iekSlletu
paziņoja, ka visi 20 td-locekli
no AustrumvS-
„ . l un tiem Berlīne jāat-mmia
laikā. Oficiālajā
jas lekšlietministrijas
, ka Tito militārā misija
iuM pastāvošo kārtību,
liSs ar spiegošanu un sa-tautas
policija un krievu
1d)^ Izkratīja militārmi-ļto
aizveda visas mēbo*
iirātuS, ledusskapjus un
'Jugoslavu pārstāvjiem
te.šos priekšmetus atdo-
• ja tikšot uzrādītas lē-
JG PIE TITO
I (C). — Belgrades Udlau-i^
es kiaa padomju-rumā-
SJttiksmes sabiedrības M -
līras pasažieri lūdza pat-ļeslbas
Jugoslavijā. Wv-
'•idmašlnā atradās nošauts
- rumāņu milicijas ap­ļa
no Bukarestas uz k8ļ-lijas
provinces f^m
ļaeri bija atbruņojuši, ŗec
aizspieda lidotāju mainīt
ļnolaistles Belgrade.
TITO TIESAS
VSKAVAS AĢENTIEM
(1). — Jugoslavijas Tau-
.iespriedusi smagus sod^
:ajiem krievu em^an-pvainoja
par sadarbjujj
vai spiegošanu Padomju
labā Uz 20 g. cletwg
tāds Arsenijs .^of^f^l
.kupācijas laika bijU ^
iSlās valdības protoff°5
bļakovam Pit^.?"^^^,.^
(to, k a apgādājis k r g
islju ar ziņām par ,.ue »
secības darbiem' Jugo^;,
,s jaunākie apsūdzētie 2 ,
jglākus sodus, Jo wf,f
t pierādītu, k a viņus ^
Ipadomju sūtniecība ^
I M york Herald
«dents Baļkanos a
.» ka prāvas gaivei»^
fAēfl2.000 pir«SIJ;
•a krievu emigran^»"
w Padomju savienību.
LATVIA
Latvfa^s New8paper
fiiblisbed uoder eucOM Clvu
iUfSifS DivlBioo AutborlsattOD
Kutober CJN0P t96. Publisher
iiid BdUor: Valdemārs Um*
5srgf. SBlingen/N.. Brelte §tr.
M' Prin^t tTngebeuer &
Ulltter. Ladwlg8bur2% KOrner*
ftr. I«.^bll8he<!twlceweekly.
C^colatioti l i m
bniktiiMlffiii ttOMMltiila
M e v i ^ UtfMiOtiītfiliBo.
ttllila. Oalv«aal8 redikions f
UaSmpg^ gianm redaktora
vlttDidEs: 11 Comis. BidiiB»
lori: BOttt^ m Igali.
taletoos 11».
Plāno Vācijā izbūvēt dzMIus
Uļviesiem lūgs Rezervēt Karlsrūes,
Gmindes ka ari Memingenas
un Minchenes nometnes
Atklājot L C K kopsēdi 13. decem­bri
Au^^rgā, vicepriekšsēdis V.
lJM(iWrgs ziņoja par L C K pārstāvju
I^ļžrgā, J . Niedras 4m M . Bēr-jiliņia
piedalīšanos LNP sapulču vadi-
Ojaprot B. Laurinoviča apbedīšanā.
Sesijas d^ībnieki nelaiķi godināja
ļJiķluBuma brīdī. Dzīvas debates
liraistjli latviešu tritndas kopības un
fls institūciju izveidošana saskaņā
ar t C P Imbshauzenas sesijas ārkār-tljo
lēmumu par to iedzīvināšanu,
tto pieņēma attiecīgus lēmumps, k u -
|U izpildīšanu uzdeva L C K priekš-iMim
H. Klarkam.
Izglītības jautājumā pārskatu snie-itea
j . Celms^un A. Trapāns. Pare-džanias
radikālas pārmaiņas. Dien-tldos
patlaban nav skolu vadītāja,
1os tāds vēl ir. Skolu lieta
butu jāpārņem apgabalu vadītājiem.
Jāapzina skolotāji, kuri neemiģrēs.
Nacionālās skolas pastāvēt vairs ne­varēs,
pat līdz IRO darbības bei­gām.
Paredzams, ka pēdējais mēne­sis
būs marts. Sis lēmums esot ga­līgs
un tā pamatā saimnieciski, bet
vel vairāk politiski apsvērumi.
Draud skolu sistēmas ģermānizācija.
Nav ticams, ka iestāšanās vācu sko­lās
būs unificēta. Jārēķinājas ar
dažādību katrā vācu zemē. Svētdie­nas
skolas un pēcstundu organizēša­na
liekas labākā izeja.
^ Tilāk pārrunāja diploma apliecī­bas
izsniegšanas iespējas tiem bēr­niem,
kas pirms mācības gada bei­gām
kopā ar vecākiem Izceļo. Taut­skolas
apliecības izsniegšanu Izlems
skolotāju padome, t i . vai izsniegs
Varšavā sjaida prāvu pret
Vladislavu Gomulku
Vai pec Rajka un Kostova pienākusi kārta
ari bij^ Polijas vicepremjeram
Variava (D). — Pēc Kostova prāvas, kas nule beidzās Sofijā, Varša­vas
politiskās aprindas aizvien noteiktāk runā, ka jau tuvākajā nākotnē
tiesās arī blj. Polijas ministru prezidenta vietnieku un komunistu par­tijas,
ģenerālsekretāru Vladislavu Gomulku. Nežēlastībā viņš Ierīta jau
p r i ^ i gada. Toi^iz Gomulku atcēla no visiem svarīgajiem
^Matiem, atstājot vienīgi komunistu partijas centrālajā komitejā. Kādu
laiku Gomulkas vārdu Varšavas prese nemaz nepieminēja. Londonā
un Parīzē jau runāja, ka viņš apcietināts vai vienkārši nozudis tāpat,
kā nozuduši tūkstoši cilvēku aiz dzelzs priekškara.
TieSl Kostbva prāvas laikā komū-jUlstu
partijas orgāns Nowy Drogl
publicējis 'poļu komunistu partijas
tfntrālkomitejas pēdējās sēdes pro­tokolus,
rio kuriem nepārprotami i z ­rieb
kāds liktenis galda Gomulku.
Par viņa apsūdzētāju uzstājies valsts
prezidents Bleruts un Polijas flnanču
diktators Hllārljs Mincs. Apvaino­jumus
var pateikt vienā teikumā —
Oomulka neuzticējās Padomju sa-
. Vienībai. Sēdē to deklarējis arī
Mincs, apgalvodams, ka Gomulka
neticējis Maskavas solījumiem
^ Publicētie protokoli liecina, ka Go­mulka
«vainojams" tajos pašos nozie­gumos
kā Kostovs. Viņš ir reizē
poļu komunists un nacionālists. Sāda
kombinācija Kremlim nav pieļauja­ma.
Centrālkomitejas sēdē runāja
ari pats Gomulka. „Es klusēju tik
ilgi tāpēc," teica viņš, „ka biju par­tijas
vadītājs. Tagad varbūt es ru­nāju
pēdējo reizi kā centrālas komi­tejas
loceklis." Sle rezignētie vārdi
izskatāmi par atzīšanos, jo Gomulka
Wkam zina, kas viņu sagaida.
Vācija kjust par piln­tiesīgu
līdzdalībnieci
Eiropas jaunuzbūve
Bomia (v). — Rletumvācijas par­lamenta
sēžu zālē Bonnā ceturtdie­nas
vakarā svinīgi parakstīja vieno­šanos
par Eiropas palīdzības pakta
attieksmēm starp Vāciju un Savie­notajām
valstīm. Dokumentu parak-
SUja ASV vārdā augstais komisārs
Meklojs un Vācijas vārdā kanclers
Adenauers. Reizē ar šo vienošanos
Adenauers parakstīja arī veselu
virkni papildus protokolu. Sis Ir pir­mais
valsts līgums, ko Vācija parak-sfijusi
pēc otrā pasaules kara. Vie­nošanās
dod iespēju Vācijai patstā­vīgi
piedalīties Maršala plāna zemju
pārstāvniecībā Parīzē un piešķir tai
Pilfias tiesības lemšanā un apsprie­dēs
par Maršala plāna iedzīvināšanu,
līgums būs spēkā lidz 1953. gada 30.
l^ijam.
Meklojs savā šim gadījumam vel­tītajā
uzrunā norādīja, ka ai šo pir­mo
lielo starptautisko līgumu, ko
parakstījusi Vācijas valdība, tā kļu­vusi
par pilntiesīgu līdzdalībnieci
Eropag jaunuzbūves programma.
»Kaut arī šī ir tikai divpusīga vie-nc^
anās starp ASV un Vāciiu. tā to- e' paver Vācijai ceļu, kas tai ļauj
, emties savu lomu 18 nāciju ko-centienos,"
uzsvēra Meklojs,
V1 rtem bergas-Badenes
landtāgs prasa D P pie­līdzināšanu
vāciešiem
Stutgarte (E). — Trešdien Stutgar-tē
notika Virtembergas-Bādenes
landtāga pēdējā sēde šinī gadā. Dau­dzo
priekšlikumu starpā deputāti
apsprieda arī kofnūnistu iesniegu­mu
par pārvietotajām personām. Ša­jā
iesniegumā atkārtoti tika piemi­nētas
DP demonstrācijas Ulmā un
turienes komunistu partijas biroja
Izdemolēšana. Debatēs Iekšlietu mi­nistrs
Ulrlchs paskaidroja, ka «pār­vietotās
personas i r viena no sma­gākajām
nastām, ko Rietumvācijai
atstājis Hitlers". Viņš nožēlojot no­tikumus
Ulmā, bet tos tomēr nevar
attiecināt uz visiem DP. Runas bei­gās
iekšlietu ministrs norādīja, ka
«nepieciešami atrisināt pārvietoto
personu problēmu tik ātri, cik vien
iespējams". CDŪ deputāts Telss sa­vukārt
paskaidroja, ka par katru DP
Virtembergal-Bādenei gadā jāizdod
1400 marku, kamēr vācu bēgļi saņe^
mot tikai 60 marku. Debašu beigās
landtāgs vienbalsīgi pieņēma CDU
priekšlikumu—kopā ar Bonnas val­dību
un okupācijas Iestādēm nokār­tot
pārvietoto personu problēmu un
tiesībās pielīdzināt tās vāciešiem.
Franču okupācijas spēku komandie­ris
ģen. Emils Betuārs protestē pre»
četru Uelo mieraUguran ar Austrija.
Jo tes esot nemorāls pret bēgļiem
un DP.
apliedbu par pēdējās klases beigša­nu
(skanīgos gadījumos), vai tikai
par apmeklēšanu. Kur nav skolu
inspektora, šīs funkcijas pārņems
apgabalu pārstāvji.
Pieņēma un apstiprināji, Brazīlijā
nodibinātā latviešu kultūras archlva
statūtus. Vietējo administratīvo uz-raudzlbufpar
archivu uzņēmusies
sūtniecība Brazīlijā, bet faktiskaii
rīkotājs būs LCK.
Anglijas valsts ministrs ItfekrOls
izrādījis dzīvu interesi par Baltijas
valstīm un daudzkārt par tām de­dzīgi
iestājies. Nolēma viņam rak­stiski
izteikt latviešu trimdinieku
pateicību.
V. Skalstlauks ziņoja, ka, nomet­nēm
likvidējoties, paliek daudz k u ­stamas
mantas, kā darbnīcu mašī­nas,
darba rīki etc. Nolēma rast īpa­šas
centrālas noliktavas šo mantu
savākšanai katrā zonā. Mantas^ k u ­ras
neatmaksājas pārvest uz centrā­lo
noliktavu, pārdodamas, katrā ga­dījumā
iepriekš sazinoties ar attie­cīga
apgabala pārstāvi.
Otrās dienas sēdi vadīja L CK
priekšsēdis H.^Klarks, ku|i iepriek­šējā
dienā bija Frankfurtē skaidrot
un kārtot vairākus mūsu trimdas
dzīves svarīgus jautājumus. Viņi
ziņoja, ka Frankfurte karavīru lieta
vēl nav noskaidrota. Atrisinājums
gaidāms ap janvāra beigām.
Skvadrilll, tāpat mūsu sūtnis J .
Feldmanis, karavīru jautājumā cer
labvēlīgu lznāki»nu. Ļoti aktīvi kļu­vuši
ari igauņi, ungāri im ukraiņi.
Pozitīvais i r tas, ka karavīru jautā­jums
pacelts ASV ministriju pārru­nu
Dlāksnē.
Uz visu nacionālo grupu iesniegto
memorandu tagad saņemtas atbildes
no UN un Cilvēka tiesību aizsardzi*
bas Ugas. Ar to Iepazinies ari
Mekloijs. Tfipftt saķemta atbilde
no IRO zonas dir^tora, kas Sai Jau­tājumā
runās Zenēvā. Memoranda
tiešais mērķis bija pavērt durvis
tiesām sarunām, kas tagad panākts-
„Mēs protestējām, ka ar miims ne­konsultējās
Vācijā paliekošo dzīvok­ļu,
darba un citos svarīgos jautāju­mos.
Tagad mūs uzklausīs," ziņoja
priekšsēdis. Deviņu tautību pār­stāvniecības,
kas akreditētas pie
IRO, sastādījušas izsmeļošu rakstu,
ko iesniegt armijas štābam. Pilnva­roti
bijuši ukraiņu pārstāvis un H.
Klarks. Noskaidrojies, ka attiecīgas
iestādes plānojot Vācijā paliekošo
vajadzībām Izbūvēt dzīvokļus kazar­mās,
kas sastāvētu no divām Ista­bām,
virtuves un vannas Istabas.
Darba jautājumā vēl skaidrības nav.
Nākošā apspriede nolikta 11. janvā­rī,
kad jānāk ar priekšlikumiem dzī­vokļu
un darba jautājumos. Jāuz­dod
nometnes, kur cilvēki būtu at­stājami.
Panākt nometņu nepār-vletošanu
nav Iespējams, jo 15. no­vembra
pavēle nosaka, ka privātīpa­šuma
nometnes atbrīvojamas 60 die­nu
laikā no pavēles saņemšanas.
Iebildumus pret pārcelšanu ziemā
ņem vērā tikai pa daļai. Nolēma,
ka latviešu koncentrēšanai veļamā­kās
nometnes būtu Mlnchehe, Karls-rūe,
Memingena un Svābu Gminde.
Par budžetu un saimniecības jau-tājulmiem
referēja J . Niedra, kon­statējot,
ka vairums tautiņu savas
saistības trimdas kopībai kārto tei­cami.
Taču ienākumi pēdējā laikā
visai jūtanu samazinājušies, sakarā
ar emigrācijas straujo gaitu un ari
nometņu pārvietošanas dē).
LCK saimniekos ar minimāliem Iz­devumiem,
svītrojot un apvienojot
vairākus izdevumu posteņus.
V. Lambergs ziņoja par laikrakstu
Latvija, kas izveidojas par vadošo
laikrakstu trimdā. Pieņēma statūtus
Latvijas apgādam kā autonomam
uzņēmumam.
Fišbachas nometnes likvidēšanā ir
notikusi sabiedriskās mantas izsaim­niekošana.
LCK nolēma: pret blj.
Fišbachas nometnes latviešu pār­stāvības
orgāniem ierosināt vajāšanu
tiesas ceļā un uz visasāko nosoda no
nacionālā viedokļa šo amata perso­nu
rīcību nometnes mantu izsaim­niekošanā;
uzdot LCK delegācijai
amerikāņu zonā izstrādāt nosodošu
atzinumu tekstu un to publicēt lat­viešu
presē Vācijā un ārpus Vācijas;
materiālo atbildību par nodarītiem
zaudējumiem uzlikt vainīgajām
amatpersonām, saskaņā ar izmeklē­šanas
komisijas konstatējumiem: par
bij. Fišbachas nom. komitejas pr-ja
māc. Gulbja rīcību ziņot Archibīs-kapam.
Haunštetenes nometnei likvidējo­ties,
L C K pāries uz Hochf eldu. (In)
Jauni krizes draudi Francijā
B I D O A T L A I D Ī S P A R L A M E N T U , J A T A S
T U R P I N Ā S VIŅU K R I T I Z ĒT
Farte (I). — Nmugoto m poOlisko partija U d ^ labo grlbv n '
fniiēii paititāma»» lmproviiid)ai apINim» p M n n poKtiski M n
Friaelji ndi itm M T mCJori ttortablflaētiet. Plo to piHnrakiM
P a i l i i ātittl m n i par viUIbas M A ko i o r d i imOidJis idlkani gi«i
valsta batfieta prokkti. JMeņm p l rm L JaniilņĻ oa lo poflift
apipridi parlamenl» ķomitfjaa. Kaoi i r l tedevunt tilialaiiiltt ar toalkf
mlcni» parlamentlrieli oēliiii Idiikiainns, ka tie galveiiokiH baaētt aa
ttodokllon. BOBlitra mtiMaiti Smrii Udo brldlaUii paiteamta. |a
laa badieia projekta n e i ^ i ^ i a t a . tad viņi satkaņi ar tavām pĀva*
rim aUaldlIol palreliejo nad<mlto padomi un liiladlidUM Jaamui >ri4
lišanai.
Lielbritānija
neatstās Eiropu
Parlie (E). — Franču balles,
ka Lielbritānija atstās Eiropu
un sadarbosies tikai ar Savie­notajām
valstīm* i r nepama­totas,
teica britu vēstnieks
sērs Olivers Htŗlijs kādā pie­ņemšanā
franču iniemju žur-nālistiom.
Uelbrltanija apzi­nās
savus pienākumus Vecajā
kontinentā un paliks vienmēr
tiem uzticīga. BBC piebilst,
ka II vēstnieka deklarācija
nākusi Istajā# brīdī. Franču
pilsoņu aprindās, s e v i ^ pēc
mārciņas devalvācijas, bija
dzirdamas aizvien noteiktākas
valodas, ka Lielbritānija vērS
savus skatus uz ASV pusi un
var pienākt brīdis, ka tā pavi­sam
atstās Eiropu*
Izraēla ignorē U N
lēmuma
Londona (I). ^ Pēc debatēm, kas
ilga trīs nedēļas un brīžiem bija pa­visam
vStrainas, Apvienoto nāciju
pikisapulce ar 38 balsīm pret 14 un
7 valstu pārstāvjiem atturoties^ ak­ceptēja
Jeruzalemes un tuvākās ap­kārtnes
izsludināšanu par starptau­tisku
territoriju. Tikko šis lē­mums
bija pieņemts, Izraēlas parla­ments
un valdība ārkārtējās sēdēs
nolēma izsludināt Jeruzalemi par
valsts galvaspilsētu līdzšinējās Tela-vlvas
vietām 2īdu valdība ar šādu
rīcību izteica savu protestu pret Ņu­jorkas
lēmumiem un nostādīja Ap­vienotās
nācijas notikuša fakta
priekSā. Sl rīcība ļoti pārsteidza UN
aprindas, bet nevienam ari nav no­slēpums,
ka Apvienotajām valstīm
Patlaban nav nekādu lidzekļu, ar
kuriem varētu piespiest Izraēlu pil­dīt
Ņujorkas rezolūciju. Uz Jeruza­lemi
jau pārceltas vairākas ministri­jas,
ari nākamā parlamenta sēde
vairs nenotiks Telavīvā. Ģenerāl­sekretārs
Lī pieprasījis no Izraēlas
valdības paskaidrojumus, piedrau­dot
nesaņemišanas gadījumā sasaukt
ārkārtēju Drošības padomes sēdi, jo
uzskata žīdu valdības rīcību par tā­du,
kas apdraud pasaules mieru.
Tagadējā IpaUdja balstās uz aod«»
ālistu un katoļu, tautas partijas ia« ^
darbību. Visasākie valdQ)as kritiķt'
ir komunisti, kuriem parlamenti VH.
samēri lieli noteikšana. Kaut io«,
ciāUsU ari paši ieiet valdlbi« viņi
aldibas budžeU projekta krittsiīp»
I šoreiz daudz neatšķiru no lab
viem biedriem pa kreisi. Tikai t l ^
kad parlamentā kļuva zinānu, Im
kabinets pilnvarojis premjera utttik
dit uzticības jautājumu,» sodllMa
frakcija d^larēja, ka viņas ļaiodo^
mos tieša valdības gāšana neletUpit.
riņi ar mieru ari turpmāk atMsItt
kabinetu, ja jaunajā budleti i i d i li
dažus pārkārtojumus. Ar io dikla«
rāciju Bido valdību stāvoklis pa*
gaidām saglābts, bet šis eļrfsodl no
Jauna raksturo pašreizējā reHma
rājās puses. Vispārējais nodnņo»
Jums Francijā patlaban tāds, ka
viena partija, neatskaitot temfl^
nīstus, faktbkl nav ieinteresēta trih
dibu maiņā, kamdēļ pfredzams, k i
tās vienosies par kādu kompromlia
formulu.
Bez ŠI tīri parlamentārā oidioda
franču sabiedrisko domu nodarUaa
ari konfUkU ar Poliju, k u savādi
kirti no poUttsŪ^pUktpes I K *
sviedies kultOrillajTl^ tnmSu «p*
lomātlsko pārstāvlbiļi darbinimi
raidīšanu, Varšavas valdība Ukud^
atstāt P o l i j u robd^ ari U Imite
skolotājiem, kas darbojās ttMļrii
valdību protežētajās poļu mielbsi
iestādēs. Atbildot uz So akdjut
frīEmČu valdība savukārt izraidlJiuA
no Franciju vairākus poļu skolotie
Jus. Franču prese vienprātīgi kon­statē,
ka poļu valdības rīcība suka^
nota ar kominforma plāniem par
rietumu ietekmes mazināšanu A th
strumelropā, Jo franču paidagogin
pirms dažām nedēļām,izraidījusi ar!
rumāņi. Poļu skolotāju darbību
pārtraukšana, Francijā formāli bijusi
gan pamatota, bet nesasniedzot mlr«
ķi, kamdēļ iekšlietu ministriju rik
čība, pēc galveno politisko komen^
tātoru domām, bijusi pārsteidzUpu
Francijā dzīvojot gandrīz pus mii*
jons poļu, un komunistu Internacio­nālei
joprojām viegli atrast viņu vi»
dū no tikai sekotājus, bet ari pa­klausīgus
aģentus. Ja poļu valdību
rīcība efektīgi mazina franču ietek­mi
Polijas skolās un sabiedrībā, tad
pat vairāku simtu po]u Izsūtīšana
no Francijas nekādu zaudējumu
komlnformam nesagādā.
VISINSKIS BERLĪNE
Teotralo vizīte pie Austrumvācijas vaidībos un plaša
piepemsana padomju Iculturas namā
Berlīne (I). — Atceļā no Apvie­noto
nāciju pilnsapulces uz Maska­vu
padomju ārlietu ministrs A. V i -
šinskis trešdien ieradās Berlīnē.
Savu uzturēšanos padomju politis­kais
pārstāvis šgreiz Izmantoja ne
tikai parastajām apspriedēm ar Mas­kavas
pārstāvjiem okupētajā Vācijā,
bet arī iespaidīgai demonstrācijai,
kurai vajadzēja rādīt, ka padomju
vara Austrumvācijā nodibināto ma­rionešu
valdibu uzskata par suve­rēnas
valsts vadību. Jau lidlaukā
Višinski sagaidīja premjera Pika
trīs vietnieki un Austrumvācijas ār­lietu
ministrs Dertingers. Goda sar­dzē
t)ija nonkota lielāka .«tautas po­licijas"
vienība. Dažas stundas pēc
ierašanās Berlīnē, Višinskis devās
oficiālā vizītē pie Austrumvācijas
ārlietu ministra.
Jau pusstundu pirms noliktā laika
policija apturēja visu satiksmi ielās,
pa kurām Višinskim bija jādodas no
padomju okupācijas valdības štāba
pie Dertingera- Desmit minūtes
pirms ViSinska pa šo marSrutu iz­brauca
vairāki policijas automobiļi.
Padomju ārlietu koriežā bija pavi­sam
septiņas mašīnas, ko vēl pava«
dlja divpadsmit policisti uz moto­cikliem
un viena smagā mašīna ar
apbruņotu policiju. Hermētiski izo­lēts
bija ari viss kvartāls, kufā at­rodas
Dertingera vadītā ministrija*
Saskaņā ar Pika valdības rīkojumu,
oficiālas iestādes un fabrikas grezno­ja
Vācijas un Pad. savicn. karogi.
Vi.^lnska apciemojuma nobeigumā
padomju kontrolkomisija ceturtdie­nas
vakarā bija rīkojusi plašu pie-ņemAanu
padomju kultūras namā
Berlīnē. Tajā piedalījās triju Berlī­nes
rietumu sektoru komandanti, ģe­nerāļi
Boms, Tellors un Gunevals,
arī vicekomandantl un augstāki
sabiedroto komandantūru virsnieki
Ielūgumi bija piesūtīti ari triju rie­tumu
valstu augstajiem komi.sāriem,
bet tie. svarīgu pienākumu kavēti
^onnā, nevarēja ierasties.
Berlīnes rietumu sektoru koman­danti
šajā pieņemšanā saKtapās pir­mo
reizi no tikai ar ViSinskl, bet ari
ar padomju joslas vācu valdību, )u>
rietumnieki nav akceptējuSL Piekt­dien
Vi.sinskis devās atceļā uz Mas­kavu
^11
•i