Bavarijas Latviesu vestnesis, May 5, 1951

              |Nav neka. ri^S I 1947. Q ?*f»»7^
Jitttai". •*» «1^ ļ
P > «biedroto
H « vicu ļSS^
K loti iei^terSg^
L «vienībai kSz
««nlidiJrS!
kontrolei
ļ^JjM apdraud
pokailendai nn Z '
ļiuētai.
[••Idibi vllHin I
ļenti Degii£iri Trtitl
m ipekō aovfctļlni!
Bafrikl. 8li 1000 tj;
Fķi da}a ved Hdn |rf I
ŗt Jaunajiffl amiriUii
'irokl. ^
J«M pu«9ttiiilM
pba, nosakot, ki to
2,8 līdz 3.2 torpiE
l&i kyalititet, BIUI
I litrS. Sviesta ctni
MoriiOBi Parlrl t>
valdībai plriUTļiia
» pSrvaldi jauni h
ci ari citlm polItiiUi
latlktnel kidn nt>
)o8lI itarp BirllBi n
I ur tēipclgn' dird
itt. Ik paiOOieiļi
kijai poiti^i. Bimb
[ieaoi pļp AoitnaTlti-kviuti
gl]Qii beļl
tuvnmi, ipoltAtt
ri«iuļvltil, -
]eiipitg«I.
rakstīta dml m
lāja vairiki mUiji
iideviju laMa
forlN Straljl, to
i ASV, Kaoadi ff
akldos sakarot ir b
bet vienīgi „liblfr
ļparabUjiiStokkolMi
spēku Tilidinib
IZ rtidenla ASV li^
jta attoidH vlā»
hnS. SirdiapiiOi
Sņemt U*»
\reikt kat^ viei^
litta Birda, VMIļo;
2 BidDftB Titfeiii
LATVIA
latvian Newspaper
Kr 35 (479), Mai 5, 1951
Publisbef^ Jftnis Nicdra, Atigust-
AMi b. Detmold, Lager, Germany,
Phone Augustdorf 02.
Editorial and Business Office:
Grafenaschau, Obb.. Regierungf.
lager, Germany.
,fck Office: 102-15, 85th Urivē,
RīchmoDd Hill 18, N. Y., Phone VI
0.7778. Sobscription rātes USA:
i 2.— or 1.50 monthIy.
Piinter: Weilheimer Druckerel,
3 m b.H., Weilheim/Obb., Germanr.
publ. twice weekly. Circul. 11.000.
Sponsor — IRO. LATVIAN HEVVSPArai
Nr. 35 (479)
Sestdien, 1951. g. 5. maija
Iznik treSdienfts an sestdienfis
Izdevējs: Utviešu Cenlrālfi Ko-
Ditefa. Galvenais redaktors: Mak­sis
CūIItif, galv. red. vletn V
LeHņl. Redekteri: G. Gr!nt>ergs,
P. Klint, £. Miesnieks, L. Svarcs.
Apgāda saimniecības vadItSjs P.
Balodis. Apgfida un redakcijas
adrese: (13bļ Grafenaschau, Obb.,
Lager. ASV redakc. vad.: A KISv-sons.
319 N, 22nd Ave W. Duluth.
K^nn., USA. Austrālijas redakr
vad.: A. Smits, 21, Llnden Ave-oue,
Wendouree, Ballarat, Vic.
Austrai ia.
Pad. savienība neiejauksies
Āzijas konflikta - domā
Mekarturs vēl tagad
SiKUSAS ,.UEas DEBATES" S E M ^ M ^ ^ ^ ^ ^ ^IPOU-ilbKAJA
KOMISIJA
V a š i n g t o n a Debates VaMngton» ap Mekarlun, un valdf-
^ TJļlo aostrumu PoHtlku jau līdz piektdienai bija jatami sakāpināju­s
i Galveirie Iemesli tam bija ģenerāllcjitnanta Vedemeiera Tālo austrumu
iiņojtima publicēšana no 1947. gada, kt ari dokumentu atklāšana par ore-tidenta
Tnimena sastapšanos ar ģen. Mekarturu Velku salā Pacillkā 1950
gada oktobri. Bez tam stāvokli saasināja republikāņu senatoru un tau'
U4 vietnieku nama locekļu pieprasījums publkēt visus ģen Mekartura
piskaldrojnmus prese, protams, ja tie nesatur mUitārus noslēpumus.
rii6 ar vispārējo padomju flotes stip­rumu
Pacifikā, bet tā kā sēde bija
slēgta uji tajā bez senāta komisijas
locekļiem drīkstēja piedalīties tikai
pārējie senatori, tad šo datu preses
pžirstāvjiem izsniegtajā cenzētā infor­mācijā
nebija-
Kā zinām«, Izmeklēšana senāta, ār­lietu
un militārā komisijā par ASV
valdība* Tālo austrumu politiku sā-kSs
ceturtdien. Jau pašā pirmajā sē­dē
ģenerālis Mekarturs nāca klajā ar
sensacionālu paziņojumu, ka ASV
apvienotā ģenerālštāba šefs 12. jan­vāri
atzinis par vēlamu Mandžurijas
atbalsta punktu bombardēšanu, Sar-kanSs
KInas blokādi un nacionālās
Ķīnas karaepēka palīdzību. Tā kā
Mekarturs neesot saņēmis pavēli šo
štSba .priekšnieka nodomu izpildīša­nai,
varot pieņemt, ka priekšlikumu
•noraidījis aizsardzības ministrs Mar­šals
vai pats prezidents Trumens.
Par Pad« savienības lomu Āzijā
Mekarturs paskaidroja, ka viņš pa­domju
karaspēku Sibīrijā uzskatot
par pilnīgi defensīvu spēku novieto­jumu,
Es neticu, teica Mekarturs, ka
Maskava vispār spējīga no Ķīnas
kontinenta sākt karu Tālajos austru­mos.
Pad, savienībai ir gan Sibīrijā
„gluži labi gaisa spēki ar spējīgiem
pilotiem", bet tai nav piemērotu kāj­nieku
vienību karam Korejā. Even-tuila
padomju aviācijas un Ķīnas
kājnieku sadarbība pēc Mekartura
domām varot izvērsties tik trūcīga» ka
padomju lidmašīnas ar savām bum-bSm
trāpītu tikpat labi ķīniešus, kā
amerikiņus.
TilSk bij. Tālo austrumu virspavēl­nieki
' izteicās, ka giiti pierādījumi
par to, ka Pacifikā ūdeņos Pad. sa­vienība
stacionējusi vācu modernākā
tipa zemūdenes, kas apgādāti ar šnor-cieliem.
Vai tām ir arī vācu ap­kalpes,
tas neesot noskaidrots. Ja tas
t5 biiiu, tad Pad. savienība savā rī­cība
ieguvusi Joti bīstamu ieroci, jo
vScu zemūdeņu apkalpes esot ,.labā-ias
pasaulē".
Mekarturs iepazīstināja arī senāto-oiru
,Jcdrd gājienu
brīvību" '
Bēgļu nākotne
Vācija
VISMAZ 3 MIU BOLARU JAUNU UN STIPRĀKU BBlVAS EHOPAS
HAIDITAJU BŪVEI
(Ib). — 3. maijā pla­šu
ziedojumu vākšanas kampaņu
ASV par labu Brīvās Eiropas
radio raidījumiem ievadīja ģene­rālis
Klejs. Ar uzsaukumu griežoties
pie amerikāņu sabiedrības, Ķlejs pie­teica
nesaudzīgu cīņu visām komū-nist
»i tirannijām Eiropā un aicināja
visus šo cīņu atbalstīt. Viņš norādī­ja,
ka jaunais pasākums balstās tikai
uz privātu iniciatīvu, un izteica cerī­bu,
ka raidījumiem apspiestajām Ei­ropas
tautām šādā ceļā izdosies sa­vākt
pavisam 3 milj. dolāru.
Svinīgā aktā atklājot jaunu Brī­vās
Eiropas raidītāju Holzkircbenā
pie Minchenes, Nacionālās komite­jas
brīvai Eiropai prezidents Džek-
60 miljardu
AlMERIKAŅU BRUŅOTOS SPEKOS BOS 3,7 MILJ. ViRU - 14 S MIL­JARDI
MODERNU LIDMAŠĪNU BŪVEI, BET 28 MIU. ATOMU ZEM-ŪDENIM
Vašingtona (el). — Iesniedzot kon­gresam
1951./52. g. aizsardzības bu­džetu
par 60,7 miljardiem dolāru, pre­zidents
Trumens paskaidroja, ka brī­vajai
pasaulei jābūt spējīgai apturēt
eventuālo Pad. savienības uzbrukumu
tin tas izšķirīgi jāatsit. Viņa piepra­sītās
aizsardzības budžeta summas
nodrošinātu Sav. valstu bruņoto spē­ku
pastiprināšanu īsā laikā.
Jaunais aizsardzības budžets, kas
sastāda 20 proc. no visiem ASV iz­devumiem,
jaus jaunajā budžeta ga­dā
amerikāņu bruņoto spēku stipru­mu
pacelt līdz 3.742.000 vīru. Bez 18
kājnieku kaujas divīzijām paiedzētas
vēl daudzas speciālas ^kaujas vienī­bas.
Aktīvās flotes vienību skaits būs
1161, bet gaisa spēki aptvers 95 es-kadras.
Smagā kara materiāla — tan­ku,
lielgabalu, tālšāviņu u. t. t. pro­dukcijai
paredzēti 34,7 miljardi dolā­ru.
Speciāls postenis, ap 29 milj. do­lāru,
paredzēts atomu zemūdenes bū­vei.
Šīs zemūdenes plāni, kas jau iz­strādāti,
pieder pie vislielākajiem
valsis noslēpumiem. Turpmākās šāda
veida zemūdenes maksās tikai 9 milj.
dolāru. To darbības rādijs ir pilnīgi
Kremlis nodod
Ml piTllfcl
kttt partiji, - i«w^,
ļldroja «0 «. woļ^
:ad viņa ao ptnJ)"
ļm 81 Stalta*
• i M i i t i M g.
I ar 22^121
ŗtirēlantt. lilrtK
ļ joilM poBaI*
[(iesilta i«J«^
rSiiap*;^
•iSatt. I ^''^^ vēstīja, ka uguns apdraud arī
- Arff»^ I jf":?.** Rodailendas pilsētas. Bez ap-
. 1 ilS ugunsdzēsējiem liesmu ierobe-
*waw Iesaistītas ari karaspēka vienības.
W« ^®"*Wņu poUclJas galvenā mītne Aus-
" i , "9,ol«. ka piektdien Vīnē divi nepazīs-
Mtkanarmtešt pilsētas starptautiskā «ek-lalf
^® ««Mnplstolcs šāvieniem nogalina-li'•"
«rtkāņu MP kaprāU Grescnu, kas ar
k^ilt P*'"'^*»!» atradās patruļas qājlenā.
i l ^ u augstais komisārs Austrijā pa-llS
.1 , Pl«Prasl8 padomju iestādēm oHci-
«Itpkavlbas Izmeklēšanu.
TAPTS PĀRMET E C E S O N A M SIMPĀTIJAS PRET K O M U N I S M U . BET
M A S K A V A APLIECINA P R E T E J O ^
londona (az). — Domstarpības ASV
Vadošajās politiskajās aprindās par
valdības Tālo austrumu politiku pēdē­jas
4enās vēl paasinājušās, ASV
kongresa īpašajai komisijai uzsākot
uzklausīt dažādu militāro un politis­ko
personību liecības. Ar vislielāko
interesi sagaida bruņoto spēku vadī­t
s deklarācijas — ģenerālis Mek­arturs,
aizstāvoties pret prezidenta
Tnimena un āriietu ministra Ečesona
pannetumiem par vadības norādījumu
neievērošanu, bija izteicies, ka visi
vadības locekļi bijuši vienis pratis ar
viņu.
Republikāņu senators Tafts, komi­sijai
sākot darbu, senātā no jauna
precizēja republikāņu viedokli paš-iVMrMdKals
īsuma
Tk Komflnistu pavasara ofensīvas pirmais
mm beidzies ar UeUskām sabiedroto kara-
W t sekmēm, paskaidroja amerikāņu 8. ar-
ULV ^°">an^l«rts FUts. Komunisti cietuši
11?" ""«lējumus un nav sasnieguši savus
Ii2S"' ®*''a» gailēnam ienaidnieka
JiClti IT vēl lielas cilvēku rezerves, tomēr
»Mw tagad skaidrs, ka UN bruņotie spēki
«"•artls ari tajā.
* .l^anM 8achs parakstījis abās parlamenta
Jitttās pleņlerato Ukumu par naftas rūp-
«•clou nacionalizāciju, un līdz ar to šis
"kutti stājies spēkā.
t Milzīgi meža ugunsgrēki kopš trešdie-
J« plosās ASV austrumu piekrastē. Ņujor-
Statā uguns apdraud vairākas farmas un
•Pazlvotas vietas.
neierobežots, bet lielais ātrums un
jaunas trokšņu slāpēšanas ierīces pa­dara
šo zemūdeņu atklāšanu tikpat kā
neiespējamu. 218 milj. dolāru pare­dzēts
atombumbvežu bāzes kuģa bū­vei.
§ī 57.000 t milzeņa būve prasīs
2—3 gadus. Atomzemūdene turpretim
būšot noteikti gatava divi gados.
sons
Llditalms emigridju procesam, kas
joprojām turpinis un solSs ieilgt ari
pēc pagaidām noteiktajiem robeiter-miņlem,
Vldjai Snemju bēg|u dilvē
paskaidroja žuTnālistiem, ka ļ jau puilldz beidziei otrs svarīgi pro­šim
jaunajam raidītājam^ kura sig­cesi,
— viņu iekļaušana vācu salm-nāls
uz vidējo viļņu garumu 417,2 m ļ nleclbl. SU proce» aākās pag. gada
pirmo reizi atskanēja 1. maiji joiija un angln josla jau uzskatams
pL U, drīzā laikā sekos vēl citi jau- par pilnīgi nobeigtu. TIpat amerlkā-ni
raidītāji. Viens no tiem atradīsies ņu josli radikili sarucis IRO nomet-
Manlfbimas tuvumā un būs veltīts ral- nēi aprttpēto DP un pašu nometņu
dljumiem Polijai, Rumānijai. Ungāri- skaits. Sai grupā palikuši vienīgi tle-jai
un Bulgārijai. Staciju un raidītā- laji emigrfidjas procesi jau Iesalsti-ju
tīklu turpmāk paplašinās tā, ka tas Ue. TurpreUm noteiktie Vicljā pali-aptvers
visas zemes aiz dzelzs priekš- caji un tie, kam izceļošanas izredzes
kara, izņemot Vidjas padomju joslu vtamaz pagaidām problēmaUskas, visi
un Krieviju. Amerikiņu raidstadja ļau novietoti vācu pārvaldē esošās
Berlīnē RIAS pietiekami labi apkal- t s. valdības nometnēs,
po Vādjas austrumu Joslu. kMē| Ul Tā arvien skaidrāk nošķiras „alz.
jauni raidījumi nav nepieciešami. braucēju" un ^palicēju" grupa. Ka-
Tālāk prezidents Dieķsonf preses mēr pimajiem galvenās rōpes ir, Uti
konferencē paskaidroja, ka Hplckt^ iice|oiana ]Mēfā bridi vēl kaut kur
chenas raidītāja nodots pašu čediu neaii^ertoi un pirmajā vietā domas
pireiņi. kas stridi pazīstama čedbu par Jaunit dilvet sākšanu iespējam
žurnālista un polIHķa FerdinaiTda Pe- dU krastā, palicējiem šl problēma
routkas vadībā. Raidītāji nodarbini- vairs nepastāv, un viņiem vispirms
ti 135 čechi un slovaki, 50 ameriki- jādomā, kā ?lslabāk Iekārtot savu
ņu un pāri par 100 viciešu. Raidītāja turpmāko dllvl Vādjā. GrOU vērtēt,
kSrtēji ikdieuas programmā blakus cik galu gaU Vidjā paliks latviešu,
speciāliem politiskiem raidījumiem ir bet kaU ziņā tie btU tOkstoil, un vl-arī
infonniclja, mūzika, īpaši raidi- ņiem Jādomā par divām praktiskām
jumi sievieitēm, jaunatnei u, t. t, problēmām. No vienas puses, Jāpanāk
Kaut arī programmu daļēji sagatavo iespējami laba lekļaniaņās pašreizējos
pašu čecbu un slovaku Uimdiaieki, dzīves apstākļos un labākās Iespējas
tomēr raidījumi stāv pāri trimdinieku eksistences nodrošināšanai, kādēļ jā-atsevišķo
politisko grupu viedokļiem, rada un Jāuztur draudzīgu attieksmes
jo domāti visai čechu un slovaku ze- ar vādeilem. No otru puses, bet gluži
mei un tautai, , , , , , , l« paša iemesla dēļ ari Jārtlpēju par
Plasaku rakstu par Nacionālo komi- iespējami pUnIgu savu vispārējo un
teju brīvai Eiropai, tis sastivu, mēr- spedālo Interešu aizsardzību pret dis­kiem
un darbību lasiet 4. lapp. | krlnlnādju mēģinājumiem.
Lai gan visumā vāciešu un ānemju vacili Hr«PM padtncs is. locekle I pJ>."»;^s ZS'£.
da piesardzība nav bez sava pamata.
reizējā strīdu. Viņš atkārtoja uzbiru-kumus
prezidentam un viņa tuvāka­jiem
palīgiem un norādīja, ka paš­reizējo
iekšpolitisko saspīlējumu ātri
varētu izbeigt vienīgi, ja amerikāņu
tauta nekavējoties izšķirtos par vienu
no divām dažādām pieejām Tālo au­strumu
jautājumam, — „Ečesona pie­kāpšanās
politiku vai Mekartura po­litiku".
Tafts no jauna mēģināja pie­dēvēt
Ečesonam simpatizēšanu komū
nīstiem; Ečesons savu cerību ātri iz­beigt
cīņas Korejā balstot vienīgi uz
nodomu dot lielas koncesija^ komū-ni6likajai
Ķīnai un plaši paverot dur­vis
tālākai padomju ekspansijai visā
pasaulē.
Visai iespaidīgu pavisam pretēja
rakstura liecību tieši šajā momentā
nodevis pats Kremlis nule 300.000 ek­semplāros
iznākušajā „Lielās padom­ju
enciklopēdijas" 12. sējumā. Jaunais
izdevums iznācis pēc padomju valdī­bas
rīkojuma un pēc rūpīgas caurska­tes,
tādēļ līdzvērtīgs oficiālai valdī­bas
deklarācijai. Tur par Ečesonu
teikts: „Reakcionārs ASV valstsvīrs.
Pēc nodarbošanās jurists. ...1941. g.
kļuva par ārlietu mlnristra palīgu.
Pirms ASV iestāšanās karā Ečesons
sadarbojās ar fašistisko Vāciju un
militārisko Japānu. 1945.—47. g. Eče­sons
kā ārlietu viceministrs realizēja
agresīvu pretpadomju politiku. Eče­sons
piedalījās Trumena doktrīnas un
Maršala plāna radīšanā un ir viens no
t. s. atomu diplomātijas vadītājiem.
1947. g., neskatoties uz savu oficiālo
amatu, Ečesons senātā nāca klajā ar
zSkrājošām pretpadomju deklarāci­jām,
tā i2'.saucot padomju valdības
protestus. 1949. g. E. iecēla par ir-lietu
ministru. Viņš aktīvi piedalījās
lellu valdības radīšanā Rietumvācijā
un Rietumvācijas pārvēršana par
amerikāņu imperiālisma koloniju un
(Turpinājums 8. Ipp.)
Strasburga (ob). — Jaunu atzinību
Rietumvādja izpelnījusies vecā kon­tinenta
draudzības un sadarbības
plāksnē;"^lūdama par pilntiesīgu lo­cekli
Eiropas padomē. 14 Eiropas
padomes ministru komisijas locekli,
kas patlaban pulcējas Strasburga,
trešdien vienbalsīgi nolēma uzņemt
savā saimē Rietumvācijas pārstāvi.
Sanāksmes priekšsēdis Holandes ār­lietu
ministrs Stikers visu klātesošo
kollēgu vārdā apsveica Vācijas
valstskanclerii un āriietu ministru
Adenaueru un ierādīja viņam vietu
starp Frandjas ārlietu ministru !?u-manu
un Grieķijas pirstivi. Ade-nauers
pasvītroja, ka Bonnas valdība
un vācu tauta saprot Eiropas sadar­bības
lielo nozīmi, tādēļ viņš jau ta­gad
varot pateikt, ka Rietumvācijas
pariaments ar lielu balsu vairākumu
ratificēšot Sumana plānu kā Eiropas
saimnieciskās vienības pamatakmeni.
„Eiropa nevar iztikt bez Vācijas un.
Vācija nevar iztikt bez Eiropas,"
teica valstskanclers.
Ceturtdienas ministru komisijas sē­dē
Adenauers ierosināja bēgļu prob­lēmas
pacelšanu kopīgajā Eiropas
plāksnē un vienoties par šī grūt^ jau­tājuma
ātru atrisināšanu kopīgiem
spēkiem. Šis jautājums ir loti sva­rīgs
no sociālā miera viedokļa Eiro­pā,
pasvītroja runātājs. No līdzšinē­jiem
ministru komisijas atzinumiem
varētu minēt ASV un Kanādas parla­menta
locekļu, kā arī Austrālijas,
Jaunzēlandes, Indijas un Indonēzijas
pārstāvju pieaicināšanu Eiropas pa­domes
sēdēs par novērotājiem. T^
pat ieteica Eiropas padomes dalīb­nieku
valstīm dibināt Eiropas minis­trijas
un rūpēties par jo ciešu kultu­rālu
sadarbību.
. y ^ ^sr to liecina ari memorands, ko ne*
Parakstita vienošanas IS Z SS'MK iZt
Uetuvleiu, poļu o» ukraiņu ceatrilās
komitejas, iddzot IRO atbalstu, lai
novērstu ārzemju bēgļu dlskrlmluācl-
Ju, kāda vietām novērojama Rletum-
Kopenhāgena (fm).^ ASV vēslnie-|!;2g ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ mi Ikdienas
ce Dānijā Andersone un Dānijas ār-^ Nesen Rletumvādju bundesUga
hetu ministrs Krafts pagājuši nedēā ^^^^ ^^^^ (Gesetz ueber die
Kopenhāgenā parakstīja abu valstu 5a.,.^„„„, ..^^^^
par Grenlandes
aizsardzību
Vienošanos par S e s a^^^^^^
bu. LIgumeVigi ^glabi Dānijas i ^ . K T ā S , ? JSct u ^^^^^^^^^
suverenitāti Grenlandē, atstājot Dāni- ..^..v. .««.iii .JtTl....
jai vienai izlemšanu par nepiecieša
majiem aizsardzības soliem
Kā paskaidroja Dānijas ārlietu mi
nistrija, saskaņā ar jauno līgumu, pa
tiesisko stāvokli, dodot ari Iespējas
pašu aktivitātei kultOrālā ņn salmnle-dskā
ziņā. Tāpat ar šo likumu no­teiktu
DP atUeksmes pret civilo un
Getlngena (ni). — Nule no Pad. sa­vienības
atgriezusies ap 30 vīru liela
holandiešu SS un OT piederīgo grupa
deklarējusi, ka tur plašas iedzīvotāju
aprindas ne tikai joprojām cer uz at­brīvošanu
no boļševiku jūga, bet arī
pārliecinātas, ka tā nāks. Holandie­šiem
sava 8 gadus ilgā gūsta laikā,
strādājot kopā ar vietējiem iedzīvo­tājiem
dažādos būvdarbos lekškrievi
jā, bijis gana izdevības iepazīties ar
krievu un citu boļševiku režīma ap­spiestu
tautu patieso noskaņojumu
Vislabāk to varbūt atspoguļo kāda
vienkārša strādnieka nešaubīga© pār-
Ari DP likumu padari'
not, dokumentācija
jāizdara ITdz
30. jiinijam
n ī s u i a , s « w ņ a ar jauflo ".8"»". PV lodu likumdoianu. Tomēr paio, Uku-redzēts
nodo atpakaļ DSo.jal pairei. „ p^^^ļStek^S,,
dala ba ASV un c.tta Allanhka ^ j ^ , „^ ,
pakta vastim šai ^tS bus rezervētas Ljejotta persoīilm gluži iMas plias
zināmas tiesības. Aviācijas bāzes un ^ ^ 9
metereologiskaa s ac.jaa sali Dānija „ ^ pil«„|em, bet
pārņēma jau pagājušā vaiarg. Amen^ , t i « v « k l i ! l U t » , ^ v»i nr>kH. l i rfm^is
kāņu-dāņu sadarbības ce,ā Grēnlandē Hb^J^^^^^^^
varēs radīt īpasas aizsardzība, terri- ^ ^ attlednām^
torijas zem abu nāciju karogiem. Ne- ^,e„,g, ^ ^^^m, bet pārējie
pieciešamības gadījumā ASV un ci- paredzētā7ueslbas nebauda
tas Atlantika pakta valstis var sav em L^^^ ierobežoU mē-gaisa.
Jbtes un sauszemes speķiem j SolorthlUegesetz. U-izmantot
minētas aizsardzības terri- Lj^^ŗ^,^,^^^^^ „ ^ ļ»^^
^^"^^^ I dzibu ari dzīvokļu sagādei JauUju-mā,
dzelzceļa tarifu atlaidāt ntt
Gadījumos, kur likums ari nodefinē
visu bēgļu vienlīdzību, praksē vācu
Iestādes to bleii vien neievēro. Darba
pārvaldēm pēc likuma darba meklētā­jiem
Jāpiedāvā darbs, atbilstoši viņu
fiziskām spējām, izglIUbal, arodam
un pieredzei, tomēr ānemniekiem vis-
Mlnchene (el). — Amerikāņu ziņu ļ biežāk frfedāvā smagākos, sUktāk atal-aģentūra
USIS ziņo no Vašingtonas, flotoi vai dtādi neizdevīgākos darbus,
ka pag. trešdien speciālā komisija ie- Netrūkst ļjlemēru arī no skolu un baz-sniegusi
tautas vietnieku namam DP «^di dzīves. Par spitt deklarādjām,
likuma pagarināšanas projektu, kas ka DP bērniem saglabās nadonālās
formulēts tā, lai 6 mēnešos pēc DP l i - skolu, praksē to blell neievēro,
kuma beigu termiņa vēl būtu iespē- Plen» LeJassAsljā un Slēzvlgā-Hol-jams
nobeigt iesāktās emigrācijas lie- il«tnā. Kaut ari no bēgļu algām ai­tas.
DP likumā paredzēto ieceļotāju velk baznīcu nodokļus, viņiem dai-skaitu
jaunais papildinājums neskar, M^*^ par baznīcas telpu Uetoianu pra-un
tas paliek līdzšinējais — 341.000. sa Ipaiu maksas, plem., Pinebergā.
No tiem līdz mariam vīzas uz ASV Dlskriminādja konstatējama ari at^
saņēmuši 240.000. Patlaban dokumen- ll«ksmē uz izmaksām btjuiiem kon-tācijas
procesā ir 60.000 DP. Līdz 30. centrādju nometņu iemītniekiem, In-jūnijam
paredz izsniegt vairs tikai valldu rentēm, ārstniecību u. c DP
25.000 vīzu, un tā pāri par 70.000 DP ārstiem daias veselību pārvaldes
vecā likuma ietvaros paliktu bez vl- Uedz slimo kasu praksi u, t i
zām. Sie piraērl lledna, ka ānemju bēg-
USIS aģentūra piebilst, ka, ievēro- ļn tiesību nodroSlnālanal vēl daudz
jot pastiprināto militāro un rūpnie- kas darāms, un tu bOs viens no ļoti
cisko mobilizādju. pašas ASV ir lielā svarīgiem nacionālo pārstāvību u^e-mērā
ieinteresētas ieceļotāju skaita vumlem. No tā, kādā mērā Izdosies
palielināšanā. Tādēļ, domājams, ame-ļ panākt vienlīdzību un likumos no-rikāņu
kongress nevilcināsies ar pa- teikto Ueslbu praktisku piemērošanu,
pildklauzulas pieņemšanu. Bet tā kā stiprā mērā atkarāsies ari tOkstošu
likuma papildinājums tomēr paredz latviešu bēgļu dzīves apstākļi Vādjā.
tikai iesākto emigrācijas lietu pabeig- Tieši šajā laukā ari patlaban organl-liecības
pilnie vārdi: „Kādu dienu šanu, katram, kam vēl ir interese iz- zēļamo latviešu bēgļu pārstāvību Vā-amerikāņi
nāks, un tad „načalņikiem' ceļot uz ASV, dokumentācija būtu jā-ļ cijā galda ļoti svarīgs' praktisks uz-
(priekšstrādniekiem) būs jāpazūd." izdara katrā ziņa līdz 30. jūnijam. I devums. M. C
1
• 14
.i
Iii:
lit