Bavarijas Latviesu vestnesis, March 15, 1950

              ; v . / - ; - ] \ •^iļ^m
LATVI A
Latvlao Newspaper
Publisher undei eucofiA civU
Affalr» blvisloD Authomatton
Number UNDP t96 Publlghei
tod Eklttor: Valdemān Lam-oergs
E0lingen/N. Brelte 8tr
6-4 Prlnter: Ungeheuer &
Ulmer. Lu(lwig8bur:', Kdrner*
itr. 16. Publlshed twlce weekly
ClrculatlOD ll.OOO.
^ Anglija turpinās mAi
i^fpfe;^ti izskatīga
-LMVIXN NEWSPAPER
Nr. U
TreSdien, 1951. f «15. nara
Itnik troldleoti uii «ettottuit
tt<i«vt)t: tātfmu Centrili Ko
miteja. Oaivmti rciiatitDn: 9
Umbergs; «tlvtni redaktora
vtttBliati: lA CuBtia HoM*
tort: Bolitelni» J Jttuib»
•ona. a Ķittil». f. RaSUiit»
L. Svucs AuitriUlat rtdalt^
cuai vad A Smlta CLiVlti
Housa. Canbemu A. t.,
Aiatralia) RcdakeUaa adrate;
BsAingenm. mina 8tr.
talatofii IISM.
«SBttf, ar ķo Fuksg. pava-i
* iliis invalids, kas ni Ecesons prasa izšķiroju cīņu pret
tain jau sekoja
PQgca\
<^vF« vaitāfca*
.kwn?hlstu valdība
1$ iliilleiiH >š(
komunismu
Pasaules mieru var nodrošināt
tikai A SV «totāla diplomātija''
-
ASV ariiefu ministra runa Baltafa nama
Vašingtona (D). - Amerikāņu laikraksti Sinis dienās publicējuši ār-lietu
ministra Dīna Ecesona runu. ko viņš teica Baltajā namā 16 feb­ruāri
amerikāņu ievērojamākajiem saimnieciskajiem pārstāvjiem' So
runu ārlietu ttiinistrija tikai tagad'atļāvus| publicēt. Edesons aicināja
Savienotās valstis sagatavoties uz „totālu diplomātiju", lai nodrošina-tp
pasaulei mieru. Ļoti nopietniem vārdiem ārUetu ministrs bridinaja
amerikāņus nenovērtēt par zemu savus politiskos pretiniekus. Ečesons
pasvītroja, ka Savienotās valstis var pazaudēt pašreizējā politiskajā si-tuācijā,
neatskanot nevienam šāvienam. Lai nodrošinātu pasaulei mie­ru,
ārlietu ministrs ierosināja piecu punktu programmu.
!
'P^#ran(;i}ļt;
aiz b^uiēm mir^
;Uyy| ^ 1 ^ 0 $ ^ ^tra(&|
' Gieehoslōvi*"
idt savukārt lugtift,
|ļļy^|^^|^y^:-^.^h.;.v?r- A i . - : . - . . . - . V I ^ ' " - - • i ' ^ -
-JMS '
vairāk n^ā 100
Jo viņi nevarēja
i^^^ciĶcēluii^/belģu
i f t ^ m vai ieW»W|
cdfianal iegQti, pa»«"
' Iņas pastmarkas.
V«oumi mirusi _A«n
;n, kas' dzīvojusi Btm
ikotljas;Sm'<l»ves*n
" iMebl3a:atstāj«si:u»'^
„Sodien gribētu Jums paskaid­rot,
kāpēc vajadzīga totālā diplomā­tija,"
teica Ečesons. „Priekš ne­daudz
gadiem musu valsts piedalījās
karā. So karu mēs izcīnījām uz dzī-v^
u un nāvi, lai Iznīcinātu kādu
varenu ienaidnieku. Šodien mēs at­kal
atrodamies cīņā. Bet tagad mēs
seizlietojam visas savas rezerves,
lai šo cīņu laimētu. Amerikāņu
tautas pašreizējo izturēšanos var­būt
vislabāk varētu raksturot ar
teikumu — Nu jā, politika paliek
politika. Pie miuns bieži dzird ru­nājam,
ka Harijam Trūm^am va-jžidzētu
tikai apsēsties ar Džo Sta­ļinu
pie viena galda un * tad visi.
atarptautiskie saspīlējumi būs lik­vidēti.
I9i sakot, ASV valda uz-akats,
kā visas problēmas varētu
atrisināt, ja mēs būtu pietiekami
eleganti."
Runas turpinājumā Dīns Ečesons
yairākkārt pasvītroja, ka pašreizējo
apolitisko .saspīlējumu, nevar, izbeijgt
ar labu ticību un skaistiem vār­diem.
„Rūgtie piedzīvojumi mūs
piācljuši, ka vienoties ar Padomju
lavienlbu var vienīgi tad, ja part­neris
ir stiprs. Tiklīdz Maskava
mana kādu vājumu vai nevienprā-^
; tlbu, tā tūlīt to izmanto" teica ār-r
lietu ministrs. ,,Pašreiz mēs atro-
^damies tādā situācijā, ka varam
laudēt, neatskanot nevienam šāvie-i
nam. Amerikāņi, runājot par Pa-domju
savienības imperiālismu, vēl
Joprojām domā, ka Maskava vis­pirms
Izsūta misionārus, tad tirgo­tājus
un beidzot gubernatorus. Šis
maldīgais \izskats līdzinājās bērnu
«pelītei. Pasaules vSsturē vēl nav
IldĶīga piemēra padomju imperi­ālismam."
Runas turpinājumā ārlietu mi­nistrs
pieminēja Jugoslaviju, Tur­ciju
un Grieķiju un norādīja, ka šīs
zemes Padomju savienībai varēja
pretoties tikai tāpēc, ka viņu tautas
negribēja atļauties verdzībai. Ar
Ironiju EČesofts minēja koUektīvizā-ciju
satelītvalstīs un paskaidroja, ka
feleņes zemnieku «vienīgais iegu-
VViņs" ir danči, ko rīko komunisti.
„Kremļa metodes ir dažādas," sa­cīja
Ečesoīf. „Man nevajag jums
paskaidrot, ka komunisti izmanto
varu, draudus, infiltrāciju un cha-osu,
lai realizētu savus mērķus,\
teica Ečesons. „Lai sekmīgi cīnītos
pret šīm briesmām, munis jāmobi­lizē
visi savi spēki. Turpmāk vis­ciešāk
jāsadarbojas valdībai, kara
ministrijai, iekšlietu ministrijai,
zemkopības ministrijai un visiem
tiem resoriem, kas vada un orga­nizē
Savienoto valstu saimniecisko
un garīgo dzīvi. Otrkārt, mums
Jārada tāda psīcholoģiska situācija,
kas radītu paļāvību un uzticību de­mokrātiskajam
dzīves veidam." Ār­lietu
ministrs tālāk pasvitrpia, ka
ASV nepieciešami palīdzēt Eiropai
i "Un citām zemēm, kas atpalikušas
saimnieciski, lai stiprinātu viņu cī­ņas
spējas pret komunismu. Ame­rikāņiem,
piemēram, būtu jāmācās
arī indonēziešu valoda, lai varētu
sarunāties ar turienes iedzīvotājiem.
„Tlkal tad,^ kad brīvās nācijas būs
vienotas un cieši sadarbosies, mēs
varēsim runāt par Jauniem līgu­miem
ar Padomju savienību. Krie­vi
domā, ka pasauli sagaida krizes
un saimnieciski satricinājumi. Mas­kava
nekā negrib darīt, lai mazi­nātu
pašreizējo politisko saspīlēju­mu.
Vīri Kremlī to domā izmantot
saviem nolūkiem," sacīja Ečesons.
Tālāk viņš norādīja, ka divi treš­daļas
visas cilvēces ir pret komu­nismu.
Brīvajai pasaules daļai ir
tādas spēku rezerves, kas var sek­mīgi
cīnīties ar jebkuru agresiju.
„Sī iemesla dēļ," runu beidzot, tei­ca
Ečesons, „mums ir labas Izredzes
uz uzvaru un mieru."
-1 - V
Pad, savienībā
PAR VIENĪGO SARAKSTU
NOBALSOJUSI 99,96
Maskava (C). — Pēc Iepriekš ga­līgi
nenosakāmajiem vēlēšanu iznā­kumiem
Anglijā, Beļģijā un Grieķi­jā,
Izlīdzinājumu deva Padomju sa­vienības
augstākās, padomes vēlēša­nas,
kas notika 12. martā. Kamēr
britu parlamenta strādnieku un kon­servatīvo
sacensība bija plbia īsta
dramatisma un gandrīz tikpat dra­matiskas
bija arī karaļa Leopolda
tautas plebiscits, kas notika vienā
dienā ar Vissavienības vēlēšanām,
Maskavā, protams, jau nedēļu pirms
vēlēšanām nemaldīgi varēja pateikt,
kāds būs to iznākums. 1946. g. pē­dējās
vēlēšanās nodoto balsu skaits
par vienīgo komunistu partijas sa­stādīto
vēlētāju sarakstu bija
99,18^
Otrdienas rītā Maskavas radio lep­ni
paziņoja, ka šoreiz vēlēšanās ple-dalījuies
99,96 proc. padomju pilso­ņu.
„Mūsu vadonis un tēvs Josifs
Visarionovičs Staļins atkal uzvarē­jis,"
raidījuma beigās deklarēja
spīkers.
Pasaules presē Padomju savienī­bas
vēlēšanām veltīts daudz zobga­līgu
karikatūru un pārskatu. Angļu
un amerikāņu laikraksti nesapraša­nā
prasa, kādēļ komunistu partijas
vēlēšanu biroji izdevuši miljoniem
rubļu propagandai un ļoti bagātī­giem
plakātiem, ]^fis vēlēšanas tik
un tā nenosaka neviens citt kā mar­šala
Berijas policija. Oficiālie 4
vēlēšanu lozungi šoreiz skanēja: par
tēviju, par Staļinu, par mieru, par
komunismu. Maskavā un citās Pa­domju
savienības lielpilsētās vēlē­šanu
dienā notika plaši sarīkojumi,
dejas, izrādes, parādes un gaileni.
otmpzfiķS ilKvmesana. .
mmā^m^ ^^^^^ ^ ķ
Mftļi#mte spalvām 1 J * ? ^ «"
'•-«zinātnieki mež*^^
kādai sugai nerefl»
«emei ir 100.000 km pp»
ii#^lyd- paddmju ast^S' Ti*^
3?^U}gs Pezenkovs va^'^^m
S l i i :«ji^ris,ka zeme
^atbtles k i milziga ko^^t ^
IgvecMtiein kS ^h^}:f^mm
Kīnicv^u koraūni^i
^au ielauzusies Tibeta
j Jaundelhi (E). — Pamatojoties uz
1 informāciju no Kašmiras, BBC ziņo,
ļka ķīniešu komunisti jau ielauzušies
ļTibetā un ieņēmuši' Kakajaras sā-ļdžu,
kas atrodas pierobežā. Tibetas
[galvaspilsētā Lhasā ^i ziņa radījusi
: lielu satraukumu. Daļai Lama im v i -
^ņam tuvu stāvošas aprindas baidās,
ka Maotsetunga arrr^'-" varētu vir-ļzīties
tālāk zemes iekšienē, jo komū-ļnisti
jau sen draudējuši, ka viņi „do-
;Sies atbrīvot Tibetu*. Cita informa-
[cija no Jaundelhi vēstī, ka sarkanā
[Ķīna jau tuvākā nākotnē izsludinās
pret Tibetu saimniecisku blokādi.
Minchenes raidītājam
jauns vilnu garums
Minchene (C). — Ar 15. martu
Rietumvācijā stājas spēkā jaunais
Kopenhāgenas radio raidītāju viļņu
sadalījuma plāns. Līdz ar to ari
visi vācu raidītāji pārkārto viļņu
garumus. Pirmais jaunajam plā­nam
piemērosies Minchenes raidī­tājs,
kas līdz šim raidīja uz 405 m
viļņa. Turpmāk Minchene būs dzir­dama
uztvērēja skalas īsajā galā,
aiz Stutgartes. Minchenes jaunais
vilnu garums būs 183 m.
Frankfurtes un Stutgartes radio
raidīs arī turpmāk ar līdzšinējiem
viļņu garumiem.
Angli tomēr piedalīsies
ūdeņraža atombumbu
ražošanā
Vašingtona (A). - Daily Mail zi­ņo,
ka amerikāņu atorazinātniekl
tomēr vienojušies par ūdeņraža
bumbas konstruēšanu un papildinā­šanu
kopā ar angļu zinātniekiem.
Neraugoties uz Dr. Fuksa afēru,
amerikāņi pēc visu Izmeklēšanas
materiālu saņemšanas tomēr nolē­muši
ari turpmāk Los Alamosa,
Okridžā un vēl divos atomrūpnie-cības
centros pieaicināt redzamus
angļu atomzlnātnlekus. Divi no
tiem, Dr. Krišfilds un Dr. Vllers
ir naturalizēti amerikāņi. Bez tam
ūdeņraža bumbas pētījumos jopro­jām
piedalās ārzemnieki, ko ameri­kāņi
uzskata par savējiem — sla­venais
itāļu fiziķis prof. Fermi un
Dr. Tellers, kas pēc dzimuma Ir
ungārs.
Lielāka lidmašīnas
i<atastrofa aviācijas
vēsturē
Londona (B). — Viena no lielāka­jām
angļu satiksmes lidmašīnām,
ko sporta entuziasti bija noīrējuši
privātam Iļdojumam, svētdien Īsi
pirms nolaišanās Kardlfas aerodro­mā
nogā^s un zem drupām apraka
visus 83 pasažierus un komandas
locekļus. Kā angļu gaisa satiksmes
ministrija pirmdien ziņoja, katastro­fa
prasījusi 80 cilvēku dzilnas, m
ir tikai innazas cerības, ka pārējie S
no smagajiem ievainojumiem atve­seļosies.
Līdz ar to šī lidmašīnas
katastrofa ir smagākā, kāda avi­ācijas
vēsturē reģistrēta. Lidmašī­na
bija Avro Tudor • tipa un piede­rēja
kādam angļu otra pasaules
kara gaisa spēku augstākajiem ko­mandieriem
Tudor tipa lidmašīnas
angļu valdība pasūtlnāja 1945. ga­dā,
bet jau drīz ar tām notika vai­rākas
nelaimes un šo tipu angļu
gaisa ministrija starptautiskās sa­tiksmes
sabiedrībām aizliedza lietot
Izmeklēšanas komisija līdz pirm­dienas
vakaram īstos katastrofas
iemeslus nebija varējusi noskaidrot,
lai gan pēc aculiecinieku stāstiem
lidmašīna zaudējusi ātrumu, ko pi­lots,
kas bijis paradis lidot ar cita
tipa lidmašīnām, acīm redzot, nav
Jutis.
Pasažieru lielā daļa bija vienkārši
strādnieki, regbija spēles entuziasti,
kas par grūti ietaupītu naudu kopīgi
noīrēja lidmašīnu, lai varētu noska­tīties
savas regbija vienības spēli
pret Kardlfu.
ASV kara ministrs tic ameri-kānu
ruDniecības visvarenībai
Kritisks apskats par ASV cerībām uzvarēt
Padomju savienību nākamajā karā
Vaiingtona (C). — Pretrunas ASV
kara ralnlstra Džonsona un aviāci­jas
ministra Saimingtona ziņoju*
mos par ASV drošību Jauna kara
gadījumā, ko abi valstsvīri pagāju­šajā
nedēļā nodeva atklātībai, bija
tik lielas, ka Jaunākais New8week
izdevums (tS.3.) šim Jautājumam
veltījis vairākas lappuses. Kamēr
kara ministrs Džonsnns teica, ka
amerikāņi varot Padomju savienību
sasist kā pelu maisu un Ja Staļins
iesākšot uzbrukumu p l 4 no rita,
tad amerikāņu militārais spēks do­šot
Iznīcinātāju atbildi Jau stundu
vēlāk, gaisa spēku augstākais ko­mandieris
ministrs Saimlngtons ap­galvoja
gluži pretējo. Viņi brīdi­nāja,
ka Padomju savienībai Ja\)i ir
vislielākā un spēcīgākā kara maši­nērija
pasaulē un ka ASV nekad
nevarot cerēt panākt Padomju la-vienību
bruņošanās sac^sībfi, Ja
amerikāņi domā ražot taisni tikpat
daudz lidmašīnu, lielgabalu vai
zemūdeņu, kā to dara krievi. Tas
beigtos, teica Saimlngtons, ar ASV
saimniecisku sabrukumu.
Newsweek joti rūpīgajā analizē
savienības sauszemes spēki paSrelz
sastāv no 150—170 divīzijām, no
kurām vismaz 30 ir bruņotas tanku
divīzijas ar plbiu kaujas gatavību.
ASV turpretī pašreiz ir lO kājnieku
divīzijas, l tanku divīzija un l iz­pletņu
lēcēju divīzija. Katra no
tām atsverot vismaz dažas krievu
divīzijas. Jo amerikāņi ļoti labi ap­gādāti,
apmādtl. un tiek pastāvīgi
Austrumvācijas
politiķi
nevar savaldīt mēles
!
Berlīne (D). Laikraksti ziņo, ka pa­domju
okupācijas karaspēka virspa­vēlnieka
ģenjBrāļa Culkova politis­kais
padomnieks sūtnis Semjonovs
pieprasjls Austrumvādjas drošības
ministriju uzraudzīt vācu politiķus.
Savā rakstā viņš norādījis, ka pat
augstākie valstsvīri ,izpļfipā" tādas
lietas, kas pārspriestas Karlshorstā
im kas turamas vislielākā noslēpu­mā.
Drīz vien attiecīgā Informācija
parādoties Rietumvācijas presē. Šā­du
stāvokli Semjonovs apzīmējis par
„neciešamu". KS piemērs minēts
Die Neue Zeltung publikācija par
Austrumvādjas vēlēšanām, ko krievi
vēlas sarīkot kā „tautas nobalsoša­nu".
So hiformāclju vēlāk apstipri­nāja
arī pats ministru prezidents
Grotevols.
DKBATES ASV SKNATA PAR
IN PHET DP
Marta sākumā ASV senāts sāka
apspriest Mekkerana vadītās komi­sijas
iesniegto projektu par DP l i ­kuma
papildinājumiem. Pēc tam,
kad pats Mekketans 3 stundu garā
Laiks spiež
izšķirties
IRO bridtoa:
Vairs tikai 15 nedēļas
palikušas iidi 30 jūnijam, kad
izbeidzas aprūpe DP nometnēs.
Tāpēc lai ikviens jau šodien,
kad IRO ierēdņiem vēl iespē­jams
palīdzēt izšķirat; un sāk
gatavoties
tālākai emigrācijai
vai
paiikāanal va dzivl Vācijā
Abos gadījumos nekavējoties
jāsāk kārtot vajadzīgās forma­litātes,
jo vilcināšanās un gai­dīšana
uz pēdējo kuģi vai mi­nūti
var beigties ļoti kļūmigl
runā bija aizstāvējis savus uzska­tus,
viņam oponēja virkne citu se­natoru,
starp kuriem jāatzīmē K l l -
gors, kas pārstāv Mekkerana vadī­tās
juridiskās komisijas vairākumu
un iestājas par likuma noteikumu
liberālizēšanu. Kilgors līdz ar 17
citiem senatoriem iesniedzis pret-priekšlikumu
Mekkerana projektam,
prasot ASV Ielaist lielāku skaitu
Eiropas DP, svītrot līdzšinējā liku­ma
priekšrocības baltiešu bēgļiem
un laukstrādniekiem un nepielaist
vācu bēgļu uzņemšanu DP likuma
ietvaros. Visumā Kilgora iesnieg­tie
priekšlikumi atbilst likumam,
ko tautas vietnieku nams jau pie­ņēmis
pag. gada jūnijā.
DP likuma liberālizēšanu ener­ģiski
aizstāvējis demokrātu senators
Lēmans. ka» bijis UNRAs direktors,
uzsverot, ka mv iemesla baidīties
no nevēlamu elementu ieplūšanas,
jo nevienu ieceļotāju ASV nepār­baudot
tik rūpīgi kā DP Viņa do­mas
apstridēja sen. Istlends un Dže-ners,
kas centās pierādīt, ka ar DP
ASV ieplūst padomju spiegt un blj.
noziedznieki. Dženers, plem., ņēmās
apgalvo*, ka no līdz šim Ieceļojuša­jiem
135.000 DP vismaz 30.000 esot
ļoti riskanti no drošības viedokļa.
tr^nētL Viena - 82. b^tņu mļVL
divīzija atrodoties Japfinl ASV
gaisa spēki pašreil sastādoties ņo II
kaujas gruplm« ku^ls kopi tt MO
bumbvežu un iznidnātāJUi bet (MO
transporta un sakaru lidmaUnUi
Saŗkanarmijas gaisa spēld esot
reiz vismaz 17 000 kaiiijas lidnmitou*
no tām vairāk nekā puse tuiblnlld*
mašīnu un vismaz 300 TU 4 tetrao*»
torigu tāllidojumu tuitobua)i)V6iU|
kaa varot bombardēt Jebki^ v(ttĀ
ASV territorijfi. Abu pretinieku
jūras spēkos gan pagaidām ASV bb*
devigfta attiecība. Amerikānim
pašreiz Ierindā 7 UeU Udmaltnu MIP
zes kuģi, 8 mazāki, viens kauju kit^
ģis, 13 kreiseri, 140 iznldnitiji,* n
zemūdenes un 414 flotes paUtfnilt
Saricanajal flotei ierindā 8 kaii^ii
kuģi, 14 kieiseŗu 110 iznidnitlilp
270 zemūdenes un n«iosakfims sksdti
mazāku vienību.
Tikpat nelabvēlīgi iespējamie prp«
dukcljas rt^aitļi nākošajos mtoelM
Visuzmanīgākie ASV vijumi m
ka, ka Padomju savienība bōif
7000 vismodernāko lidmašīnu |^<HU
ASV atvēlētais budžets 1950. g. It
1252 lidmašīnām un 1388 UdmiK*
nām 195L g. Pārsvars gan nol
amerikāņu pusē, Jo to lidnoi&Mi
apgādātas ar daudz modemttflai
vadlericēm nekā krievu,
Amerilciņiem gan esot sagatm^
daudz Jaunu ļoti labu ierofiUi jtai
tomēr vēl neražojot un kuru t^l^f
šanai ari logad neeiol p a i l iM
UdzekU. z ^ tālāk MewsweA
oijai esot plāni launam, )oti U iH
Viegla tisA tankam, kura UeigOiH
sit cauri 11 collu bruņām, bet no ļH[
parauga pagaidām ierindā atrodii
tikai daži. Gaisa Q>iidem jiUSĀii
ierocis, kas kļuvis bīstami kitni
svešai lidmašīnai, esot automl^kt
vadāma raķete, kas pati atrod miĶ
mērķi. To izSaušanai tomēr ķfitu
vēl iepriekš gar visu ASV piektiitl
Jāizbūvē tūkstošiem izšaušanu ieŗ|«>
ēu. Tāpat gaisa spēkiem ir gan di^
žl Jauna modeļa iičplētņu lēcēju
vadātāji, kas spēj uzņemt līdz 40Q
kareivju ar pllr.u apbruņojumu, bit
no šīm transportlldmašinām i^niģlf
nājumā atrodas Ūkai 8 gab. un to
noderību lielākos manevros mv
iespējams pārbaudīt SpediUitt
vi9valrāk uztraucas par to, ka kiri
ministrs Džonsons reducējis par 10
miljoniem tālšāviņu ļ^aķešu pēttJUfī»
mu budžetu.
Amerikāņu taktika esot būvēta tas
kalkulēta riska aprēķbia. Amerir
kāņi ar Padomju savienību tieši
bruņošanās sacensībā pagaidām ieiel
nevēloties. Jaunais stratēģijas pUm
paredz vispirms apbruņot Atlantilņi
pakta nācijas un šim nolūkam gi«>
dāt par piemērotas transpdrta flotei
radīšanu. Džonsons teids'
Padomju savienība rītdien uzbruMu
Aļaskai, tad mēs droši vien to zau­dētu.
Tāpat padomju uzbrukumi
ASV kontinentam mums nodarīs ļoti
smagus zaudējumus, bet pēc tam
mūsu pārākā produktivitāte stfivoUl
glābs. Tāpat kā pagājuiļajā lutŗi
ASV pārākā rūpniecība bija ižš^J-rējs
faktors, tā būs ari nākošajā.**
Otra Ellija uzvara
apakšnamā
Londona (D,. — Nepilnas nedēļas
laikā britu strādnieku valdībai va­jadzēja
divi reizes lūgt apakšnama
uzticību. Kamēr pag. nedēļā Etlijs
ieguva tikai 14 balsu vairākumu, šo­reiz
tas izpaudās jau mazliet lielākā
skaitlī — 25 No 622 deputātiem uz
nobalsošanu, kas notika pirmdienas
vakarā, bija ieradušies 007 Opozī­cija
vienu savu pārstāvi bija atve­dusi
pat no slimnīcas. Bet ari šo­reiz
konserāvtīvajlem vajadzēja at­zīt,
ka leboristl tomēr var noturēties
savos ministru sēdekļos.
Britu valdība šinīs dienās atcēlusi
arī kara laikā izdotos noteikumus,
ka strādnieki nevar mainīt savas
darba vietas. So noteikumu gan pē­dējā
laikā praktiski tikpat kā nepie-
. lietoja. Informētas aprindas Londo*
nā domā, ka pirmdienas rezultāti
nobalsošanā Etlija stāvokli Ievēroja^
mi stiprinājuši