Bavarijas Latviesu vestnesis, April 13, 1948

              LATVIJA, 19^,
. Sardzes ^-ITTAZ''^^ •
^: grib māt, ico bS^.^-
^1 meklē. - i ) vē>
ļKlass. Sargs jpaza^.^'"^'».'
» mašīna apstāias
fm. Sardzes•Ji^."^%ān>
F
ii
ue
tgriežasartōļTalubāiT.P^
(Viru,, ko abt brauTs'.^'*-
: redzējuši iGmcburgn!- f«
r Tagad; v^^ uzlec\,?'5 t>šļa un vada to oa
raku Tur. jau gaidattriT
It trakā ātrmiā sākas
izkraušana.
500 dolāru,"
x M s ierauts, dabūsit;,.
naudu viņi nedabūja
idsup!" pieŗieši tumšā „ „ , .
,argas balsis vin vis^Sārt
1im un barakai kān'lt
bcietma]a,:divus no k r i v j ,
^^°^SasnoYi5iem vj
Fmkelštemu. Bet abi hl J
ka par:^bŗinumu, stāvēja J
)SKati]as.^ Kad ieradās P^.'
\ milĻtaras policijas šefs.
|ffls-prieksa.Viiijs Kuih
ferēdņi, kas vairāk nekā
bija strādājuši transporta tir
l tiktu.uz pljiām starptautiv
tearesu kontAbandas orgāni
bas „ m e l n o cigarešu karalim"
bgam tas bija, smags tr'-^
Kontrabandg.s šacha ^
echfēldā zaudēja trīs svari^ilj
liekus un vienu laidni - ļ ,.
LiTiii- no Sasnpvičiem-." Pēcj-ma
i^viņš ;Uz Holandes un Va^
obežas- zaudējis vēl 18 miljonu^
:āņu • cigarešu.i jo Vilija un
darbošanās atvērusi muitni^
ICiS.'-- ;
p ē d ē j a m ziņ^m Gitels Ginc-ļtagad
sēž Biļiselē un atp'aJsi^
agiem triecieniem un izbai.
p- San MoriGa's. olimpiadas Īsi.
iš tikko nepazaudēia ari savfi
partijas „dāmji" — svaini Zar..
Frankeli, ! kas • noticēia Vilii
'telefona sarunai citas perso'
ardā un jau.bija saposiesdo
ari robežai uz amerikāņu Mi.
; Trkaipatsļ,,vecais" Glnc-pēdēiā
brīdi, fpa^^iva^ vimi bi-
|un atsauca atpakaļ. uz,Bri$e!:,
n vīram, kas uzdeva:] narBn.
idevās izbērāt no an'^'^/t^VasiP/
: tiesas zāles ļ a i brīdi, kadvl^ii
)jās nopratihat: Četrus cil'i,
p^nbaumu: n6[Sasnovi51nm, k.;.
aīs .vārds izrādīiās I^'i'rfs
)vics^. Aronu .Finkelštonui Kal-
•Brevdu, un Viktoru Feldm?i
^urgā tiesāja. Feldmani ^
Brevdu sodīja a^ sešiem me-
1 G i e t u m ā : ar tiesībām lū^t ao-nu,
vārtu sargu Finkelštcin^i
ar gadu cietilimā, MencleliM^
(ni:ar & gadiem, ,^an nosakot
=^t •100 OOO'maftu dro^^^bas naii-k
š -var palife ^
es tuberkulozi,
cburgam nev|iens netiek
s ū t ī j i s savu mantu no
nna uzdevumā., Vācijā moi>
Lti'pats:viņš dzīvo Beļģija,?^;
a, kas lautu viņam konu*
chc/.pakijā pieteikt, matu,^^
f '
I
I
X ļ
ies, ā RM:3,-. Lam^^;;;
fņa, solob., RM^:2,-.
lido sniegi, ,solobRM I*
a dziesmas: J. Vitola_.^^. L Ģraubiņa,. Jērrnna, Slaui- ,
teartes: • Latvijas, roaisim-,
•autu, ā-RM 0,50. . .
ttu-m pēcmaksu v a P ' ļ , ^
Lsu, pieliekot pasteīrfeņ^^^^^^;
e: (13b) Augsburg' ^ ^y
usikhaus OttoJirolls. ^
Ē Foto V. Zants: d*) ^pg; ;
fcedrichstr. U.
ļņa dz. Zolberga: (13W ^
ļMūllerbrāu, Obb.
btinot laikrakstu "3 etn
ia eksemplāriem .
lU), tpmūataksi^ā ŖkaMs - >2n_»U" r izi 3«r..
t i . RM. 9.- men«^; 3%(;
,t kolIektivi;vafk P^^5„e;i
.plārlem - RM. e- i,,! I
eks,. bet ar . . A ^ P ^ , i . i 3 eks. SludiņaJĻ i ,
f piederīgo meklēšanas^,
kimi pa puscenu, ļ„ji».
ka RM. 6.- Pi"^
brni, naudas pa^Tf" ,1>I
Condence aaresejj: 0
'i" (13b) Ginzburg^
eister-Landmanū-Pi»
LATVIA
Latvian Nevvspaper
Published ..under E U C O M Civil
yVffair.s Division Authorization
Number IJŅDF^ .196. Publisher
and liditor: Kārlis Rabacs,
DP Carnp Kleinkōtz near
Giiiizburg. Printer; ,Schwab.
Volksblatt" Gunzbj?./D.. Bgm.-
Landm.-Pl. 7. Circulation 4000.
Published twice weekly. ,
fj.-:. ^ii
LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 28 (1^3^)
Otrdien 1948. g. 13>4ip&ri
Iznāk otrdtenās un piekt-
"dienās. Izdevējs: BALK
uzdevumā Latviešu preses
darbinieku sadarbības ko­pa.
Atbildīgais redaktors:
K. RabācSi vietn. .A. Liepa,
redaktori: Z. Bārda, M.
Culītis. B. Mindenbergs,
Smits. Adrese: Gunz-burg'Donau,
..Latvija". —
Tālruņi: apg, 84, red. 50*
spiest 92,
sesiļā pieņemti
nacionālās padomes
statūti
NODIBINĀTS PAŠPALĪDZĪBAS FONDS. — PROF. K. KUNDZIŅŠ
AIZIET NO BALTIJAS CENTRĀLĀS PADOMES
Kad pirmie saules stari 9. aprīļa rītā sāka zeltīt Vircburgas drupas,
30 LCP locekļi, atturoties vienīgi E. Liepiņām, pieņēma Latviešu iiacio-nālās
padomes statūtu.s. Turpat 20 stundas bija pavadītas dedzīgās pār­runās,
kas ne vienmēr risinājās tiltai nolūkā saprašanos un sadarbību
paātrināt. Ceļš visas trimdas saimes pozitīvo un radošo spēku tāliākai
sadarbībai tomēr pavērts un tas ir solis, kuru tautieši nometnēs gaidīja
jau divus gadus. I
Vienprātīgi pieņemtā deklaratīvā tēze nosaka, ka jaunā organizācija
ir vienīgā augstākā latviešu iestāde trimdā, kas visus jautājumus izlemj
pastāvīgi savu statūtu.kārtībā. Pamatsastāvu Latviešu nacionāla^aii pa­domei
dod Latviešu centrālā padome, parlamentāriešu organizācija —,
Latvijas centrālā padome un karavīiar organizācijas, siātot LNP . 12
pārstāvjus. PārējāS' organizācijas piedalās ar. 19 pārstāvjiem, tā kā f)aš-reiz
Latviešu nacionālā padome komplektēsiet no 55 locekļiem. Pārstāvji
paredzēti vēl ā r p u s Vācijas dzīvojošiem tautiešiem un noteikumi pikredz
arī jaunu organizāciju uzņemšanu. ^ :
naciona
mes srbīt as
Ārkārtējā sesijā bez tam vēl iz­strādāja
un pieņēma pamatnotei­kumus
latviešu pašpalīilzības fon­dam
im. iepazinās ar L C K darbu,
kas īsajā posmā pēc 'sanāksmes Ba-benhauzenā
bijis Tosīgs. Sesijā, pir­mo
reizi piedalījās parlamentāriešu
pārstāvji A. Klīve un V.^ Bastjānis,
sniedzot paskaidrojumus sadarbības
jautājumos. . A b u politisko darbinie­ku
klātiene palīdzēja izkliedēt šau­bas
uri veicināja vienošanosj tā ap­stiprinot
„Latvijas" slcļās jau agrāk
ietcilctā ierosinājuma lietderību: —
sadarbības panākšanai sasaukt vien­laicīgu
L C P , L G A un kai'avīru or­ganizāciju
sanāksmi.
Rietumi ierosina
sasaukt konfe-renei
par Triestu
maiļa
ASV, Lielbritānija un Francija
vienlaicīgi piesūtījusi Padomju Sa­vienībai
notas ar uzaicinājumu mai­ja,
sākumā sasaukt Parīzē konferen­ci
Triestas ' jautājuma apspriešanai
visvairālv ieinteresēto valstu starpā.
Notās norādīts., ka Padomju Savie­nība,
cerams, pieņemšot trīs rietum­valstu
jau iepriekš i(?rosināto.prieks-/
likumu atdot Trieslu Itālijai. >
,,New York Herald Tribune" ziņo.
ka Dienvidslāvijas valdība, ncgribē-.
dama graut'komunistu izredzes Itā­lijas
vēlēšanās, atbildējusi, ka būtu
ar mieru atteikties no savām tiesī­bām,
Tric\stā, ja lai par to piešķirtu
dzelzceļu mezglu Gori ci ju. Itāli to­mēr
jau paskaidrojuši, ka tāda mai­na
būtu neiespējama, jo, ja Gorici-ja
atrastos dienvidslāvu i\)kās, tad
Triesta.prakti.ski būtu, no . I t ā l i j as
atšķirta.
Sabiedroto api^indas Trieslā sagai­da,
ka -23. aprīlī, dienvidslāvi pastip­rinās
robežkontroli starp: savu un
sabiedroto joslām Triestā atstājot
satiksmei:, tikai vienu pašu ceļu.
V i c n S ' no iemesliem esot daudzu
dienvidslāvu bēgšana uz' rietumu jos­lām,
lai izvairītD.s no . iesaukšanas
armiiā. — Uz Triestu devies 13.350 t
lielais angļu aviācija? b:^es kuģ'-s
..Triumnlv', ko pavada kāds iznīci­nātājs.
Pašreiz ostā atrodas viens
amerikānu iznīcinātā iN .unvkāds ma-zāks
angļu kara kuģis.
NYHT, 'DIVI
Nogrupējumu vārda
var runāt tikai
ienaidnieki
Sesiju atklājot, L C P priekšsēdē'ā\^
J. Celms-norādīja, ka pie apvāršņa
savelkas tumši mākoņi, tautiešos rū­pes
.par rītdienu kļūst aizvien lielā­kas
un tādēļ jārod saprašanās, ilai
vienotiem spēkiem visi cīnītos- par
tautas pamattiesībām.. Vircburgas
tautiešu novēlējumu panākt izlīdzi­nājumu
nodeva komitejas pri(}kš-nicks
J. Bormanis, tālākā runā
uzsverot, ka tie, kas tagad mnā kā­das
partijas vai nogrupējuma vār­dā,
jāuzskata par mūsu ienaidniē-.
kiem. Pēc Latvijas himnas Vircbur­gas
koris P. Bandera vadībā nodzie­dāja:
prof.. J . Vītola ..Gaismas pils"
un E. Dārziņa „Lauztās priedes'. .
Sākot darba gaitu, J, C?lnr-< ^-or^^i'as
dalībniekiem nodeva sūtņa K: . Z a ­riņa
novēlējumu: „Esiet koris, kas
d.zied daudzās balsīs, bet tomēr pil­nīgā
saskaņā!"
Atskaitot prof. Fr. Gulbi un, prof.
K. Kundziņu, ieradušies visi LCP
locekļi. Mandātu komisijas atzinums,
ka balstiesību_ piešķiršana Dānijis
Dārstāvim A. Āboliņam jāizlemj 'pa­šiem
LCP locekļiem, izraisa pirmās
pārrunas. E. Freivalds norāda, ka
informācija par personām, . kurām
tautieši Dānijā uzticējuši pārstāvja
pienākumus, ir pretrunīga un tādē'
līdz papildus ziņu saņemšanai. jau­tājums
jāatstāj atklāts^ Lstu skaidrī­bu
nedod arī A.- Āboliņa paša
paskaidrojumi. Balsojot tom.ēr au­tentiskāku
informāciju vēlējās t'i-kčū
12 LCP locekli, bet 18 apmieri­nāti,
ar esošo. Nākošajā balsojumā
ar 20 pret 11 baknm A Āboliņam
1 n an d frt u a o <^ ti n r i n ā i a.
(Beigas 2. Ipp.)
uzsākšanu
iiEslingenā 10. aprīlī notika otrā
LOA konference, kurā bija pārstā­vētas
12 apvienībā esošas organi­zācijas..
Plašu, pārskatu par sadar­bības.
, sarunām un LCP "ārkārtējo:
sesiju Vircburgā deva A. Klīve un
V. Bastjānis. Ao^nriede risina'ās
Vislabākā saskaņā.. Istu, gribu sadar-botiesr
nestādot savas lokālās .in­tereses:
pirmā vietā, anliecināja tir­gotāju
un rūnnieku biedr'bas. un
amatnieku savienības • pārstāvji.
Abas šīs saimnieciski -svari'nās or­ganizācijas,
kuram, atjaunojot iz­postīto
Latviju, piekritīs nozīmīga
IļOma, L C P sesijā nav ierindotas Lat­viešu,
nacionālās padomes orcani-zācini
sarakstā. Rūpnieku pārstāvis
A. Brunners tomēr deklarēja, ka
uzskatot sadarbību oar.. svarīi^āku.
l'ai-nāktu ar prasībām, ...kas sākto
varētu kavēt. Amatnieki, rūpnieki
uni tirgotāji annēmušies neprotestē­jot'
palikt malā un ''gaidīt, kadetos
aicinās kopējā darbā. Arī preses un
īJSK pārstāvii. kas sesijas lēmumā
nav saņēmuši sarunās proponēto
pārstāvju skaitu, sadarbības labā
apiņierinā.s ar notikušo. .
L G A vienpi-ātīgi nolēma sekmēt
LNP darbības uzsākšanu, lai gan
LCP vairākums nav resoektējis da­žu
svarīgu L G A organizāciju -—tir­gotāju,
rūnnieku,. amatnieku,: L SK
un preses intereses, izslēdzot tās da­ļēji
vai pilnīgi no līdzdalības LNP.
Konference izteica vēlējumu, ka ie­vadītās
draudzīgās sadarbības garā
minētām organizācijām, samērīgi ...ar
fj i ņ 11. n 0 zī m i. : b ū s i es p ē j a m s. t u r p m ā 1:
piedalīties LNP. , -
Apspriežot turpmāko darbību, no­lēma
izbeigt. L G A pastāvēšanu.,- līdz­ko
LNP būs uzsākusi savu darbību
patiesā sadarbības garā.
L S K direktors R, LicDiņS ziņoja,
ka maiiā Hagā notiks Eiropas ūni­jas
konference, Lai varētti iekārtot
arī Baltijas val'-^tu niedalīšanbs, kas
iļieapstrīdami ieklau ^as Eiropas ūni-
•jā.. un nevis aziātiskajos' austrui,Tios,.
nodibināta Baltiias biedrība Eiro-na.
s ūniias veicināšanai, ar latviešu,
lietuviešu un igauņu sekcijām. Lat­viešu
garīgās •: kultūras vērtību
nodrošināšanai āiT)us Vācijas rcd.
K. Rabācs ierosinaia nekavējoties
izveidot latviešu kultūras krātuve^-
'f)ndus ASV. Brazili^ā un Anf^li^ā.
bet A. Bmnners vairākus saimnie-ciski-
tiosiskus ļautā^umus. lem^in''--
jumus nodeva prezidijam. H. M.
Trešais padomju veto pret Itālijas
uzņemšanu UN
Trešo reizi tai pašā ^autVu'^iā ņa-leikdams
savu veto, padomju dele­gāts
Drošības pa.lomē Gromiko sest­dien
aizkavēja Itāli \as uzņemš:ļinu
UN, ko aizstāvēja ASV un visu pā­rējo
valstu delegāti. Gromiko tomēr
bija ar mieru piekrist tikai tai ,9,aJī-jumā,
ja uzņemtu a\'ī Pul^'^ā^'"'u^ p
māiiiju un Ungāriju. Tas bija 23.
Padomju Savienības veto Drošība =^
padom.ē.
Itālijas . ministru prezidents de
Izstrādāts projekts 1.944,000
amerikāņu karavīiu iesaukšanai
' ( proc. visu amerikāņu atzīst, ka
obligātā kara klausība ASV ncpie-cieš'a'ua.
bol li:;.;; 13 proc. ir pr.ct
ziņo Galuoa institūts v;..sa.bjedriskās,
domas p-J tīšana i. Kongresa apakško­misija
jau izstrādā; usi likumpro­jektu
1 944.000 vīru iesaukšanai ar-nvijā.
floi.'} un aviācijā, zino Reu-tors:
T: is V^n noosvM Trumona ior.^-
sinātais likums par vispārēju obl:-
^^ātu kara klausību, bet tikai pap'l-d
i n ā i u m s n 10 likumn,- ka>' atlaiu ie-saukt
vīriešus
cumam.
no 18 līdz 31 g. VG
Kongresa un senāta militāro, lijCtu
komisiju priekšsō.^.i paziņojuši, ka
a r> > p r i c d i s ; a u n os i) i ? r a : . u m. u s nēc
līdzekļiem bruņošanās vajadzībām
paātrinātā kārtā. Senators Tafts iz­teicies,
ka senāts atliks visus icitus
jautājumus, lai apspriestu bruņoša­nās
va"'adzības, tiklīdz komisijas .būs
izstrādājušas savus ziņojumus. Pre­zidents
Trumens pieprasījis vēl 725
mili. dolāru aviācijas pastiprināša­nai.
Viņš sestdien ilgāku laiku i ap­spriedis
ai./.sari.Tib'^--^ p/ -
ģenerāli Eizenliaueiu NYHT, BBC
Ga.speri sestdien, publicēja pa.skaid-rojumu,
ka viņš nedomājot atkāp­ties,
pirms abas jaunievēlam-'s n a r -
lamenta kameras-; 10. maijā, nebūs
ibvēlēiušas jaunu r'^^ub^'k-^
dentu. -Viņš • apzīmēja par • fantas.^
tiskām baumas, it kā viņš ar savu
valdību gatavojoti'-^'-; nec vēlēšanām
bē":l uz ārzemēm. Ministru orezidon-
•a vietnieks Pačardi paziņojis, Ka
itaUi policija na^v:ļdin'"ta ar '^a-'^'^^
vīru un vajadzības gadījumā spēs
tikt ?alā ar visām ie,^'")ē'-amām n e ­kārtībām.
Valdība nodrošināšot ik­vienam
vēlētājam oilnīsu' brīvību.
K^pš janvā^-a valdība esot atklājusi
slēptuvēs 6 lielgabalus un 18 tonnu
spridzekļu, bez tam lielus ' daudzu­mus
granātu, mīnu. v'^n:]o u n smago
kājnieku ieroču un 23 raidītājus,
. Neapolē sadursmē starp komūni-:
.sliem un mon:irchističm iev: i n o t i oi-vi
komunisti un daudz oolici.-tu, oet
Milānas komunistu ..miera demon-
.strācijās" sestdien ievainotas 40 per­sonu.
Itāļu sabiedriskās domas pē­tīšanas
institūts aptaujā paredz vē­lēšanās
13. u n 19. aorīl; komunistiem
tikai 27^ n b a l s u . Virs Itālijas noti­kuši
sekmīGi itāļu, f r a n č u un ameri­k
ā ņ u lidmaŠ'mu manevri.
Vakar Romā notika, komunistu
pieteiktais ģenerālstreiks. protestējot
p:c' vairāku kreiso funkcionāru no-
•galiiuāianu nemieros Sicīliiā. Ģene-rālslreLks
ilga 1 st. NYHT, BBC
No Berlīnes izvāc padomiju
darbinieku ģimenes
ASV ATSAUC ZIŅU PAR PLĀNU RIETUMVĀCIJAS VALSTS DIBI
NĀŠANAI
izteikušas vairākas jau-
Berlīni un Vācijas rii^tu-
Pēdējās dienās padomju iestādes Vācijā
nas prasības, kas apgriitina satiksmi starp
mu joslām. Padomju iestādes atteikušās pbgarināt caurlaides aplie­cības
angļu un amerikāņu techniķiem, kair līdz šim pārraudzīja ļte-lefona
un telegrāfa vadus caur padomju joslu, un bez tam prasī­jušas
slēgt angļu un amerikāņu auto remontd darbnīcas pie; a,uto(^ela
no Berlīnes uz rietumiem. Līdzīgas ziņas saņemtas no Austrijas, ^Ķur
svētdienas vakarā uz laiku aizturēts kāds angļu militārais auto trans
ports no Vīnes uz angļu joslu, it kā nepietiekamu personības ap­liecību
deļ, ka arī divi vilcieni. Pirms tanī padomju iestudesh^rasījļišas
likvidēt amerikāņu, aviācijas novērošanas staciju padomju joslā, kas re-gulēja
amerikāņu gaisa satiksmi caur padomju joslu. ASV iestādes iztei­ca
gatavību to darīt, tādā gadījumā atsakoties no atbildības par lidma­šīnu
pareizā kursa ieturēšanu. Naktī uz 9. aprīli stacijā izcelies ugifns-grēks,
un tā nodegusi.
BBC vakar ziņoja, ka padomju ic-
.stādes izteikušas gatavību .slēdzamo
darbnīcu vietā iekārtot savas, kā arī
sakaru līniju uzr|udzišanai norīkot
savus tedinikus. Minētās darbnīcas,
iekārtotas T946. rudenī uz līguma pa­mata,
lai sniegtu ziemas laikā: palī­dzību
sabiedroto auto transportam.
Tās pastāvēja visu pagājušo gadu,
arī vasarā, bet ta^ad padomju iestā­des
prasa tās ar ziemas izbeigšanos
slēgt. Angļu darbnīcas personālam
jau agrāk, celti dažādi šķēršļi, liedzot
piegādāt dzeramo ūdeni no padomju
joslas, kādēļ tas bija jāniegādā no
65 km attālās angļu joslas. Darb­nīcu
lietā angļu iestādes izstrādā
atbildi, bet amerikāņi paziņojuši, ka
savu slēgs. •
Angļu un padomju militārguber-nātoru
starpā turpinājusies notu. ap­maiņa
lidmašīnu sadur.smes lietā.
Abas puses, kuru viedokļi katastro­fas
lietā ir stipri dažādi, beidzot vie­nojušās
par tikai di\'u valstu izniek-lēšanas
komisijas radīšanu, kuļ-aiļjau
iecelti krievu un angļu ^lietpralēji.
Angļi sākumā vēlējās četru vaVslu
komisiju. Maršala Sokolovska Uav
Berlīnē, un domā, ka' viņš devies, uz
Maskavu saņemt valdības inslruvci-jas
'par tālāko nostāju arī sabiecļro-to
kontrolpadomes lietā. Kopš So-kolovska
aiziešanas no padomes sedef
pirms trim nedēļām, tā vēl nav'at
jaunojusi darbu. Ģenerālis Klejs'ai>
rīlī sēdi vēl nav sasaucis, un arī ļ|ne-viena
no pārējām trim valstīm ij to
nav pieprasījusi. Svētdien angļu Jos­lā
notika li.dmašīnu sadursmes ujpu,-
ru apglabāšanu, kurā piedalījās ļģif'-
nerālis Klejs un. citu rietumu vaīls
augstākās amatpersonas. / Padoļnji:
Savienība uz bērēm bijai atsCTtrJus
kādu kapteini,
(Beigas 3. Ipp.J
V
Zīdi nolīdzinājuši ar zemi arabu
ciemu
ARĀBI APŠAUDA JERUZALEMI AR ARTILĒRIJU
\ ••:••• r ^ • • • • • : • ' ..• •• .• • ' , • •.' :. •:i •-.
Visu arabu iedzī;i'otūju noslepkavoilana un vesela ciema nolīdzinā­šana
ar zemes virsu ir rīcība, ar ko žJdu.' līaganah izpelnījusies visas
pasaules sašutumu. Starptautiskā Sarkanā Krusta komisija kas svēt­dien
apmeklēja Kastcio ciemu pie Ji^ruzalcmes, lai pārliecinātos par žī­du
rīcību, atradusi vienā pašā akā 200 arabu bērnu, sievu un vīrieši
līķus un izteikusies, ka Kastolo ciemu varētu dēvēt par „Palestīnas Li-diēi".
Par spīti i?..m, ka vadītāju aprindas iztoikdšās par pamiera vēla­mību,
stāvoklis Palestīnā arvien vairāk sāk atgādināt īstu kaŗū, ziņc
BBC. ' I
Kastelo ciems, kas pazī.stams jau
no Krusta karu laikiem, atrodas Je­ruzalemes
pievārtē un iau vairāk ne­kā
nedēju ap to risinājās sīvas cī­nās,
jo šis ciemos aizsprosto ceļu no
Tolavivas uz Jeruzalemes vecpilsētu,
kur žīdiem trūkst ne tikai pārtika
vien, bet arī ūdens.
Pagājuša ceturtdienā arabi ar
lieliem snēkiem ieņēma šo ciemu, ko
kādu laiku bija pārvaldījuši-žīdi, un
oasludināja to par lielu uzvaru.
Kaujas pēdējos mirkļos tomēr krita
arabu spēku virspavēlnieks Jeruza­lemes
raionā — lielmuftiīa bi\~ilēns
Abduls Kaders'Huseini. Vina bēres,
kas notika nākošā dienā, bija lie­lākā^,
kādas Palcst'nā redzētis pēdē­jos
desmit'gados. 2īdi pa bē^'U lai­ku
pasnē-a ievadīt anlenktajā Jcru-zalemiē
vēl vienu auto konvo'»-u ar
oartiku materiāliemi Arābi sa.-
ka apšaudļt Jcruzalem^\s žīdu k\'ar-tālu
ar artilēriju, kas bija uzstādīta
ap trīs km no pilrētas Visi sakari
ar J c i T i z a l e m i p i e k t d i e n pārtrūka,
n e g ā j a vairs vilcieni, i-d^^i^'/ā^, pa-ta
un telefona darbība. Tad ž'd' .-āi:a
s p ē c ī G u nretuzb^^ulcuņiu Kastelo cie­mam.
7.V\\x lidmašīnas mēčiināia
bombardēt arabu karaspēku ap cie­mu,
An^lu virsnavēlniecība aizliegumi
Palestunas iedzīvotājiem naktīs at-st'lt
savus mitekiu'-^ un narādīties uz
cehiem.- R'kn^ums .'^tāiies snēkā
niektdien. Koloniju ministrs Krīč~-
Džoness parlamentā ziņojis par kā­du
nesen notikumu Ha-^anah iebru­kumu
an?lu štābā Palestmā. kur no-f^
alināti vairāki an^li. Ministrs tei­ca,
ka tā bijusi ..auksta~inīga slep­kavība
slepkavošanas dēļ"
' Par pēdējo terrora aktu Kastelo
ciemā arī žīdu cionistu organizācijas
izteikušas sašutumu un paziņojušas,
ka nav vainīsas. Bet Haganah sle­penais
raidītājs pavēstījis, ka šis ir
tikai s ā k u m s vēl a s ā k a i r ī c ī b a i . •
Kairā notiek jauna^'arabu līgas
konference. Pēc BBC ziņām^^^^r
arabu nevēhtios ar/žīdiem par pa-mueru
runāt, lai nerautu Jeruzalemē
ielenktajiem ,.atvilktVlpu''.
N Y H f , l : ) M , B BC
Pareģo ^padomju
ofensīvas** akcijas
izplešanos Vidus­jūrā
un Palestma
Ziņojumu par ..padoinju^ ofen­sīvas
akciju" |);jb]jeēiu:>l starp-tauti.^
kā komisija Eirfipas lietu
pētīšanai, kurā piedalās daudz
prominentu pei-sonu A t>KM^rpā''
lords Vanzitards, franču rak^it-nieks
Klodc4s un viens no MRP
līderiem Moriss Šumans. Ziņpju­mā
apgalvots, ka Padomju Savie­nība
ar ..čechu aģentu" starpn e-cibu
a})gādāiusi ieročus Pale.stī-'
nas/arābiem, bet tai paŠa laikā
arī Palo"tīnas žīdus anm'īeot Pa­domi
ju Savienība. Komisija apsveic
Rietumeiropas valstu vienošanos,
bet atzinusi, ka ar to nepieti','k.
Esot vajadzīga visu deinol'ira'li-ko
spēku anvienošana, jo paredzams,
ka ..padomju ofensīvas nkel a"
drīz iznlctīšoties pa visiem J3
kāniem, Vidusjūras telpā ; j fM
Icstīnā.
' ..Daily Mail" ziņo. ka'ar: a -
. i i -
bu līga sākot uztrauktie.^^ xy,\v \'^-
mūni.^tu aktivitātes niea'igu.
Tuvajos austrumos. E;.;ipU'S v
dība apsverot komūni-tu pai-'t;
aizlie.:išanu, bet so^clāla ^~:i.',i:/^
šu komisija apc^-lojusi cita.- araibu
valstis, lai .sa'skaņotu rīcibu pr^t
komunistiem šo vai.stu iek-icnē