1948-06-11-01 |
Previous | 1 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
li
I
m
io pavards tā 'c;>
izvēsinajmnu.. ll^^^sp?^^ ii
listē; vēl tikai na?^^^^^^
Ijadzlgā nākotnes l ^ ^ ^ ^ ^ ^ - ' ' ^
i'
i;
I
i
fc
^ukrizes inbeitie „„• •
..samaksājot J^i „^"W.:'.
ivas satiksmei ieh, l
^ēja apskatīt- kālr.'^- ūvniecības tirn^
: fabrikā ražoSmasT'*-'''
staba, ēdamistaba
istaba un saimniocibJ,'^^^^^^^
tadita naftas :apki\';5=.
ja veranda. Apkuro
a karstu gaisu 15
starp griestiem uT-^'^
ātūras^stopiiia pie ^ j ^ ^^
^ nekad nepārsniedl'-'
kas kopplatība ir gn o
an daudz iebr,,.'
.un grāmata: plaukt^;^
s pavards. ^ ^V'-'
azosot 15 000;. bet nākair;-.
Vienību ur^t
. .izlaidisoj .ik gadu jg'
ar M m SIS ēkas ari efe^:
īsa.eka pagatavota no%i
pašu. porcelāna emaia^ v ,
• kas izturīgs pret' .3-^-:^ I
salsudem,: ķīmiskiem iz"!
m un dūmiem. Tas I
tjauno, un:ēķas mmi-ļ
iekšpuses ^un ārpuses pii^:. I
i :un ziepēm. Vienīgās iv I
as nav ņo.tērauda, ir ab- i
-u ietvari - Pieci strādni I
, piegādāto māju var sa><:. I
dienās. i '
.i .. • ' ;Newsweč^
• m
ir'-
P
"r. notikusi . hamitu h:
na, un tās dibinājušas vr.
kā arī ar IJDēriGŠu
'gūrieši) nosaukumu izDh'.
tikvien pa Spāniju, be!
Anglijas salās uc, .Eirŗ-;-
ntotu nosaukumu viena t.
- mītot ^ pat^ Dionvidafr'"'
asu pirmdzimteno esot x>.
ANGĻU, dabas dzicdr,:-:, ^
ciālists apgalvo, ka mei:::'^'
dzimstot tais ģimenes, '•;
;,zem ^sievas- tupeles",
tajās, kur galvenā note:;.;.'
i
P
mikal)
17
32
3
13
55
10
26
31
22
Cc
29
)7
ilil
i 4 ii i
i
. 1
Latgalē. 9, Termm.';:|
ll.:KantonsŠveicdļ.-,
14. Aiviekstes vf^,.i
ēna ' 18: 1.aikraeti. " ••;;.. ,
S. 20. ievilkt enki^«. r ^ •
24. Strādāt tīruma. - ,|,,
iens. 27, Noma._ 2ļft ,
Mācēt. 31. Dzivnie-^S'
a sastāvdaļa.
iski:-l.-Organs. 2 J^;:?
3, Dzīvnieku ŗj^^^^^^ 5. Sagatavota daio
10. Akmeņogļu
dūkts. ll-D^^^^^^^^^^^
^-,2 '3^. ^,:^ŽitVni.V 2^5 . Kaitēg'*,,v >•j•,' ,
i. 28. Jautāiums. - ļ
KLASATEISlNAn'";^,],
iski: 1. Taisnl;"^^^^^^^
11. Iz. 12. P " f ' i 0?'
• 23- Ka.:24.Lļ 3ļ•
(samarijs). 3 • ^^1,1,3,..,
40. Gar
a: 1. Triko, i- ,;
a. '5. Kzere. 6. 15.9,1-.
s,20.Kam?22.ŗs;,,i,.. j
. store. 33. 0
LATVIA
Latvian Newspaper
Piiblished undff EUCOM Civil
Afiairs Division Aulhonsaiion
Number U.NDP .190. Publishc-r
and Editor: Kārli? Rabacs,
DP Camp Kleinkōiz near
Cūnzburg/D. Prinier: „Schwab.
Volksbl.", Gunzburg/D., Bgm.-
Landm.-Pl. 7. Circiilalion: 4000,
Published . twice weekly. Edi-lorial
office: Giinzburs/Do.,
Dominikus-Zimmerraaim-Str. 2.
LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 45 (150)
LATVUA, 1948. g. 11. jūnija
Iznāk otrdienās un pidctdienās.
Izdevējs: BALK uzdevumā
' Lat\'iešu preses darbinieku sa- -
darbības kopa. Atbildīgais redaktors:
K. Rabācs. vietn. A.
Liepa, redaktori: Z. Bārda.
M. CuUtis, H. Mindt^nbergs, .
' A. Smits. Adrese • GunzburR-Do.;
rea.: Dominikus-Zinimer>
mannstr. 2 (tālr. 50). apR.:
Marktpl. 25 (t. S4), spiest:
Bgm.-Landmann.-Pl. 7 (t. 93)
Z i n a ī d a L a z da
. i a u astoto gadskārtu .14. jūnija
rftS nodreb mūsuTC^utas dvēsele no
šūpuļiem līdz,kapiem., 1941. -gada jūnija
naktī pirms šī rīta sveši iebrucēji
sāka masveidīgi deldēt mūsu
tautu ar draudiem,-bailēm, nāvi un
aizvešanu verdzībā.
Sinī naktī niūsu zeme sāka atkārtoties
tas pats, .kas reiz jau bija
noticis 1705. gadā, kad krievu cara
iebrucēju ordu vadonis . Seremet-jevs
varēja zi-^.^Y
ņot savamkro-nelājarn
' kun-:.
gam uz Pēterburgu:
„Te nekas
nav palicis,
nf.fi vairs,, ko
iznīcināt.-V N
Arī šoreiz, 236
gadus pēc. Se-remctjeva,
var-māc'ba
mūsu
zemē nāca no,
tas palsas puses.
Tā traucās caur
nakti pa mierī-f^
am sēlcļm un
saausti pēc
VAR OMS
.Ir slava karā iet un cīņā krist, '
Ir slava ienaidnieku uzveikt kaujā,
Just karoga un šķēpa varu saujā.
Par tēvuzemi tā ir saldi dzist.
Bet mirt kā moceklim ar rokām
• sasietām,
Ar sakropļotu dvēseli un miesu.
Svēts varonis to ņem par savu tiesu,
Top ;spēka avots audzēm nākamām.
1941. g. 18. VI.
V..
Pasaule jau ir sākusi klausīties vajāto
tautu balsīs un jau ir sākusi atsegt
vajātāja seju, ko tas tik ilgi
bija slēpis aiz skaistiem vārdiem.
Lai topam dzīvi, lai topan cieti,
izturīgi, kā tuksnesi izmestie, līdz
dienai, kad mūsu rokas varēs atkal
lauzt Latvijas tīrumos augušu maizi.
- 1"4. .jūnijā' visi kopā lūgsim Dievu
par mūsu .aizvestajiem un zudušajiem
brāļiem un māsām, lūgsim Viņa
gaismu un palīgu
Xatv i ja^^
lūgsim, lai mūsu
zemes; asiņu
krusts atmirdzētu
visās pasaules'
tautās.
Lūdzot Dievu,
lai pieminam
šinī dienā kopā
ar; niūsu aizT
vestajiem . a r ī
mūsu: . 1^
un nelaimes
brāļus igau-:
ņus un; lietuv-jus,
ar: kuŗiērh
J gan. laba jāsdie-dienas
darba dusošos ļaudis. Simti
vilcieni. aizrestotiem logiem nākošās
naktīs tos aizvilka uz austrumiem.
' ' > •
l\'Iūsos nav jaunu: vārdu, kas vis-
. īstāk spētu izteikt tās sāpes un
postu, kas ar šo nakti sācies mūsu
tautai un turpinās šodien. It visi
vārdi šinī dienā mums liekas par
bāliem, jo' pasaulē, šinīs gados ir
skanējis bezgala .'daudz cēlu un
skaistu vārdu "par cilvēku un tautu
brīvībām, tiesībām, mieru un laimi,
• bet.šinī pašā laikā vajātie un verdzībā
aizvestie mūsu tautas locckļ^
guvuši savu mierjA- un: brīvību spēj
atra'^t tikai tad, kad tos apsedz kapu
• smilts. . :
. Nebūtu nozīme, ja mēs te pieminētu
skaitius par tūkstošiem aiz-
• vesto, zudušo un nonāvēto. Visi šie
skaitļi ir'auguši un aug, jo 1941. gada
14. j ū n i j s bija tikai sākums. Pēc
tam nāca vāeu okupācijas gadi. Desmitus
tūkstošus Latvijas pilsoņu
jaunie okuDanti. apraka masu kapos,
citus desmit tūkstošus ievietoja koncentrācijas
nometnēs, vai arī atkal
, aizveda gluži tāoat, tā 14. jūnija
naktī. Kapi apklāj visu mūsu zemi.
Un kas mūsu zemē notiek vēl ar
dzīvajiem brāļiem un māsām? Se-remetjeva-
darbs-turpinās ar jaunām
tautas iznīcināšanas metodēm.
Ja asinis, kas šajos gados plūdušas
no mūsu:tautas krūtīm,' izsūktos
no zemes, tad tās spētu iezīmēt asiņainu
krustu pār visu Latvijas zemi
un atmirdzētu debesis tā; ka šausmās
nodrebētu arī: tā pasaule, kas
vēl domā, ka varētu: tautām atnest
mieru un brīvību, ja vien noslēgtu
izdevīgus tirdzniecības līgumus ar
tiem,. kuru acīs ci 1 vēks ir tāds. pat
materiāls, kā betoiis vai šautene.
iVIēs zinām.: arī šodien Latvijas
nakts turpinās, kapi aug.
_ Vai mums sevī jāmeklē vēl kādi
jauni vārdi, lai apjēgtu, kāda nozīr
me^ jēga un pienākumi, mums dzīvajiem
un vēl brīvajiem?
Nakts runā.. Kapi i-unā. . Asiņainais
krusts runā. . •
Vai šinī brīdī, šinī dienā mēs. visi
.dzīvie un vēl brīvie latvieši visā
pasaulē, aiz jūrām un- okeāniem, lai
lieko reizi nesaucam kopā visu' sirds-
• apziņu, vai esam pildījuši zvērestu
Dievam, Latvijai un mocekļiem? -
Vai mēs esam savas tēvzemes, savu^
važās' slēgto brāļu un māsu
istā, balss, kas runā uz pasauli? Vai
izniekojot savus spēkus reizēm ilgos
strīdos, esam padomājuši, ko šodien
. teiktu mūsu vidū ņostāiies uz Sibi-nju
aizvestais, kam krūtīs vairs pa-,
licis tik vien elpas, .lai pateiktu
mums savu pēdējo lūgumu - un vēlējumu?.
Vai asiņainais krusts ar mirušo
pēdējām balsīm mums neko
vairs nesaka? .
' Dieva svētība un palīgs varētu
.. ^i^iet no mums, ja mēs vēl nespētu
^^Pjēgt, ka šodien ir pēdējā ^ stunda
. kausēties visiem, par vienu, tūkstoš
•balsīm saukt vienā:balsī: Tēvu ze-i^
ei grūti laiki, dēli, dēli, palīgā!
Lai esam bez ilūzijām un pušķo-
.ti^em sapņiem. Mums Varbūt, vēl būs
jāpārcieš nezināms posts, bads un
.pazemojumi, vēl būsvjāizbrien daudz
staignu ceļu, vēl būs.jāupurējas, bet
ja, arī šo ceļu pasaulei par brīdinā-
J'^miu esam'uzņēmušies, tad iesim to,
kamēr izbridīsim no nakts'UZ dienu.
Skatoties visus .notikumus īstā
, piismā,. mums tomēr nav. pamata b ū t
bezcerīgiem. Mūsu tauta nav vienīgā,
kas šodien iet šo smago ceļu.
nās, gan cīņu un nāves ceļos, bijām,
esam un būsim kopā viena likteņa
nesēji un lauzēji un kopā iziesim no
nakts UZ jaunu, brīvu dienu Baltijas
jūras krastos.
Dievs, svētī Latvijui
L a t v i e š u
C e n t r ā l ā K o m i t e j a,
Ļoti asi pret kongresa lēmumu sašaurināt.
Eiropas atjaunošanas programmu
par 25 proc. nostājies ASV
senators Vandenbergs, - kas trešdien
senāta, līdzckju piešķiršanas komisijas
sēdē nosaucis šo lēmumu par bīstamu
un negudru. Kongresa tautas
vietnieku nama lēmums apdraudot
ASV. ārpolitikas mērķus jo liekot
pasaulei uzskatīt ASV politiku par
,,untumainu, svārstī 1^u. un nedrošu.''.
Eiropas apvienošanās ideja pēdējos
mēnešus kopš ^ ASV palīdzības sākšanās
esot guvusi vairāk panākumu
nekā pēdējos 100 gados, tagad arī
šos . panālcumus apdraudot aplama
tautas vietnieku nama politika.
BBC ziņo, ka Vandenbe^ga noteiktā
nostāja ne tikai kalpojot vispār
ēj ām amerikāņu un rietumeiro-piešu
interesēm, bet ievērojamā, mērā
esot veicinājusi Vandenberga izredzes
izvirzīties par nākošo ASV
prezidentu. ' '
Arī ārlietu: ministrs Maršals pirms
Vandenberga pa.skaidrojis, ka kongresa
paredzētie ierobežojumi var
apdraudēt visa. Eiropas atjaunošanas
plāna realizēšanu . un bez. tam
kaitēšot ASV labajai slavai un prestižam.
mmene
Iespējama' valūtas reformas novilcināšanās
Vācijas rietumu joslu raidītāji ceturtdien no rīta ziņoja, ka 10. jūnijā
paredzētā sabiedroto kontrolpadomes sēde pārcelta uz 16. jūniju.
Tas noticis pēc Padomju Savienības militārā gubernatora maršala Soko-lovska
lūguma, kas paziņojis, ka «evesellbas dēļ viņš nevar ierasties
10. jūnija sēdē un krieviem neesot neviena cita, ļtas Būtu iepazinies
' a r paredzēto darba kārtību. Rietumu sabiedrotie tam arī piekrituši.
AiiJ^ļu miltārās pārvaldes pārstāvis šai sakarībā izsakās, ka
briti nožēlojot sēdes pārcelšanu uz 16. jūniju. Sokolovska aizbildināšanās,
ka novienam citam viņa pārstāvim neesot bijis laika iepazīties ar
i darba kārtību, neizturot kritiku. Padomju militārajai pārvaldei darba
kārtība piesūtīta jan laikus, atrunāšanās iemesli esot meklējami citur.
Itōc angļu ieskata" krievi gribot novilcināt apspriežamo algu paaugstinā-
.^anas jaiitājumn vācu strādniekiem Berlīnē un pa jto laiku realizēt
savu, ko pēc tam varētu izmantot propagandas nolūkiem.
Kopš. 20. marta, kad mar.šals So-kulovskis
demonstratīvi atstāja sa-b'odroto
kontiolpadomes sēdi, visu
četru okupācijas :joslu militārie gubernatori
nav apspriedušies ne reizi.
Toreiz Sokolovskis aiz?āia no sēdes
tāpē?,; ka rietumu .sabiedrotie atsacījās
sniegt informāciju .par 6 valstu
konferenci Londonā, kur apsprieda
Vācijas jautājumus „Die..Tagcszei-tt^
ng" ziņo, ka arī 16. jūnijā ne ģen.
Benešam seko cechu diplomāti
. . . . . . . .. ....
Kas īsti bijusi atkāpšanas iemesli
^ Vakar pirmajā sēdē sanāca Cechoslovakijas jaunievēlētais parla-mlnts,
saskaņā ar jauno satversmi; ko valsts prezidents Benešs pirms
atkāpšanās neparakstīja, bet ko tagc^d parakstījis viņa pagaidu vietnieks
ministru prezidents Gotvalds. Pirmdien paredzēta ārkārtēja parlamenta
sēde, kurā ievēlēs jauno valsts prezidentu. Cechosloyj^kiJas komunistu
partijas, un „nacionālās fi-ontes** izpihlkomiteja par prezidentu
ieteic Rlementu Gotvaldu, bet viņa' vietā par ministru prezidentu līdzšinējo
Gotvalda vietnieku, arodbiedrību savienības vadītāju komunistu
Zapotocki. No dažādām ārzemēs izteiktām liecībām secināms, ka slimība
nekādā gadījumā nevar būt bijusi peneša atteikšanas iemesls, kaut
gan viņš pats savu atteikšanos motivējis ar slikto veselības stāvokli.
Atteikšanās vēstulē ministru prezidentam
Benešs starp citu raksta:,
,,Es vēlos, lai republika izsargātos
no jebkādas katastrofas. Atstājiet
pārējiem brīvību un baudiet to arī
paši." Informētas aprindas preziden-
Samažinātas reparā-cijas
ari Ungārijai i
un Rumānijai
AFP ziņo, ka Padomju 'Savienība
samazinājusi repa.^āciju maksājumus
par 50 proc. arī Ungārijai un
Rumānijai. iVIaksājumu .reducēšana
stājas spēkā 1. jūlijā. Ungāru ārlietu
ministram Molnāram adresētajā
rakstā Padomju Savienības sūtnis
Buda'peštā pasvītrojis, ka viiia vai-'
dība vēlas, lai Ungārija ..pēc iespējas
ātrāk varētu atjaunot kara posti
jumius un no5tabi:iizēt savu saimniecību'!.
BBC
ta atkāpšanos uzskata par protestu
pret jauno satversmi. Ministru prezidentam
Gotvaldam. kad viņš- Benešam
paziņoja valdības lēmumu
pieņemt prezidenta atkāpšanos., ar
B.enešu esot bijusi stundu ilga ..privāta
saruna". Valdība.. aizejošam
valstsi: prezidentam, .kā ziņo UP, atvēlējusi
60.000 dolāru lielu gada
renti līdz mūža galam un ierādījusi
par rezidenci Masarika vasaras pili
Lanos,
. BBC, korespondents no Prāgas
ziņo. ka Beneša veselības stāvoklis
pēdējā -laikā neradījis nekādas bažas.
Līdzīgi Ņujorkā izteicies arī
Dr. Klingers. Benesa. ilggadīgais
ārsts, kas Benešu pēdējo reizi saticis
4. maijā. Benešs tad bijis ļoti nospiests
par komunistu nākšanu pie
varas un meklējis kādu iemeslu, lai
atteikto? no valsts prezjcf^nta amata:
Kopš^ februāra apvērsuma viņš. jāu
vairākkārt esot mēģinājis atkāpties,
tai parād:'u savu neapmierinātību ar
'I (Beigas 5. Ipp.)
Klejs. ņe ģen. Robertsons nav paredzējis
mainīt savu viedokli. Šo
mēnesi sabiedroto^ kontrolpadomē
prezidē franču militārais gubernators
ģen. Kenigs.
Ar 16. jūniju saistās ne vien politiskas,
bet arī tīri saimnieciskas intereses,,
proti, kontrolpadomes darba
kārtībā uzņemts** valūtas reformas
jautājums. Kad laikraksti un radio i
raidītāji ziņoja, ka 10. jūnijā paredzētā
sēde izjukusi, daudzi minēja;
vai valūtas reforma nenotiks jau 13.
jūnijā. Tagad šie minējumi,- šķiet,
nav vairs aktuāli, jo; ģen. Klejs vairākkārt
'deklarējis, ka nav vēl atmestas
cerības reformu realizēt visās:
četrās joslās. Bet šāda priekšlikumu
iedzīvināšana var notikt vienīgi
kontrolpadomē.
Pagaidām nav zināms valūtas, reformas
termiņš, bet pati reforma ir
izšķirta lieta. Sai-sakarībā vācu pre-
(Beigas 5. Ipp.)
Ārzemnieki
varēs iestāties
ASV armij ā
Savienotx3 Valstu senāts otrdien
nolēmis atļaut turpmāko divu gadu
laikā iestāties amerikāņu armijā
25.000 ārzemniekiem. Šo
priekšlikumu savā laikā ierosināja
Mesačusetas senators • ILenf
rijs Lodžs, bet tas atdūrās uz zināmu
pretestību un bija jānoņem
no darba kārtības.
Pagaidām nav vēl zināms, vai
brīvprātīgo vervēšana notiks
.Amerikā vai • Eiropā un vai nākama
j iem amerikāņu kaļ-avīriem
savi dienesta pienākumi būs jāpilda
Vecajā kontinentā vai ASV.
Piezīmējams, ka; pēc sen ātoi-a
Lodža ierosinājuma katrs brīv?
prātīgais pēc pieciem .gadiem
iegūs Savienoto . Valstu jDavaIst-niecību.
-
INS
Padomju
,-Marsalā plāns
Rietumos* lielu, interesi radījis
kāds „Izvestijas" ievadraicsts,^ kurā
paskaidrots, ka Padomju Savienība
esot ar mieru piedāvāt savām .kaimiņvalstīm
palīdzību šo valstu jaun-uzbūvei.
Sādu saimniecisku palīdzību
Padomju Savienība tagad •
spējot dot visām tām valstīm, kas
ar to uztur draudzīgas attieksmes. Ja
Padomju Savienība šo piedāvājumu
realizētu, tas būtu sava veida
Austrumeiropas Maršala plāns".
odien Palestīna sakas pamiers
ARĪ PADOMJU SAVIENĪBA GRIB SAVUS NOVĒROTĀJUS
4 nedēlu pamiers Palestīna sāksies piektdien pl. 8 rītā. Arābu līga
un Izraēlas valdība paziņojušas ar īpašām notām UN, ka piekrīt grāfa
Bernadota izstrādātajiem priekšlikumiem. Bernadots paskaidrojis, ka
4 pamiera nedēļās UN darīs visu, lai galīgā veidā nokārtotu žīdu un
arābu konfliktu miera ceļā. Pēc ceturtdienas rīta ziņām esot paredzēts
sasaukt žīdu un arābu miera konferenci Rodosas salā. •
Abas ;puses paziņojušas, ka pieņem
pamiera priekšlikumus bez
priekšnoteikumiem, bet: Izraēlas ārlietu
ministrs Sertoks jau trešdienas
Vakarā runā jis Tela Vivā un ..paskaidrodams
šo s a A ^ valdības lēmumu,-
piebildis, ka. Izraēla . nepakļausies
noteikumiem, kas skartu ,,normālo
žīdu ieceļošanu". Izraēlas pārstāvis
pie UN pirms tam bija paskaidrojis
ģenerālsekretāramTrigvemLī,ka esot
panākta vienošanās par žīdu ieceļošanas
turpināšanu ar. priekšnoteiku--
mu. "ka visus ieceloj^ušos vīriešus kara
klausības gados līdz turpmākam
internēs īpašās nometnēs, kur būs
aizliegtas jebkāda veida. mi!5tāras
apmācības.
Pamiera, noteikumu . .ievērošanu
uzraudzīs 63 amerikāņu, franču un
beļģu virsnieki ^ no katras valsts
21; kas pakļausies nelielai zviedru
pulkvežu grupai, kurus personīgi uz
Palestīnu ataicinājis grāfs Bernadots.
Drošības padome ceturtdienas - vakarā
sapulcējās, lai .spriestu par Par
domju Savienības piedāvājumu sūtīt
uz Palestīnu arī padomju vinsnie-kus
— novērotājus.
BBC korespondents ziņo, ka pamiers
Palestīna. tagad esot drošs, bet
esot stipri jāšaubās par to, vai izdosies
nodibināt mieru. Izrnelas pr-e-zidents
Veicmans paskaidrojis.ļ ka
žīdi būtu ar mieru saimnieciski! rd-darboties
ar arābiem, bet nekad ne-piekritīšot
federfilivai apvienībai ar
arābiem. — KauirV.s Pa]e:4!nr3 \ļreš-dien
un ceturtdien vēl turpmājās._.
BBC. TZ, NYHT
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, June 11, 1948 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1948-06-11 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari480611 |
Description
| Title | 1948-06-11-01 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text | li I m io pavards tā 'c;> izvēsinajmnu.. ll^^^sp?^^ ii listē; vēl tikai na?^^^^^^ Ijadzlgā nākotnes l ^ ^ ^ ^ ^ ^ - ' ' ^ i' i; I i fc ^ukrizes inbeitie „„• • ..samaksājot J^i „^"W.:'. ivas satiksmei ieh, l ^ēja apskatīt- kālr.'^- ūvniecības tirn^ : fabrikā ražoSmasT'*-''' staba, ēdamistaba istaba un saimniocibJ,'^^^^^^^ tadita naftas :apki\';5=. ja veranda. Apkuro a karstu gaisu 15 starp griestiem uT-^'^ ātūras^stopiiia pie ^ j ^ ^^ ^ nekad nepārsniedl'-' kas kopplatība ir gn o an daudz iebr,,.' .un grāmata: plaukt^;^ s pavards. ^ ^V'-' azosot 15 000;. bet nākair;-. Vienību ur^t . .izlaidisoj .ik gadu jg' ar M m SIS ēkas ari efe^: īsa.eka pagatavota no%i pašu. porcelāna emaia^ v , • kas izturīgs pret' .3-^-:^ I salsudem,: ķīmiskiem iz"! m un dūmiem. Tas I tjauno, un:ēķas mmi-ļ iekšpuses ^un ārpuses pii^:. I i :un ziepēm. Vienīgās iv I as nav ņo.tērauda, ir ab- i -u ietvari - Pieci strādni I , piegādāto māju var sa><:. I dienās. i ' .i .. • ' ;Newsweč^ • m ir'- P "r. notikusi . hamitu h: na, un tās dibinājušas vr. kā arī ar IJDēriGŠu 'gūrieši) nosaukumu izDh'. tikvien pa Spāniju, be! Anglijas salās uc, .Eirŗ-;- ntotu nosaukumu viena t. - mītot ^ pat^ Dionvidafr'"' asu pirmdzimteno esot x>. ANGĻU, dabas dzicdr,:-:, ^ ciālists apgalvo, ka mei:::'^' dzimstot tais ģimenes, '•; ;,zem ^sievas- tupeles", tajās, kur galvenā note:;.;.' i P mikal) 17 32 3 13 55 10 26 31 22 Cc 29 )7 ilil i 4 ii i i . 1 Latgalē. 9, Termm.';:| ll.:KantonsŠveicdļ.-, 14. Aiviekstes vf^,.i ēna ' 18: 1.aikraeti. " ••;;.. , S. 20. ievilkt enki^«. r ^ • 24. Strādāt tīruma. - ,|,, iens. 27, Noma._ 2ļft , Mācēt. 31. Dzivnie-^S' a sastāvdaļa. iski:-l.-Organs. 2 J^;:? 3, Dzīvnieku ŗj^^^^^^ 5. Sagatavota daio 10. Akmeņogļu dūkts. ll-D^^^^^^^^^^^ ^-,2 '3^. ^,:^ŽitVni.V 2^5 . Kaitēg'*,,v >•j•,' , i. 28. Jautāiums. - ļ KLASATEISlNAn'";^,], iski: 1. Taisnl;"^^^^^^^ 11. Iz. 12. P " f ' i 0?' • 23- Ka.:24.Lļ 3ļ• (samarijs). 3 • ^^1,1,3,.., 40. Gar a: 1. Triko, i- ,; a. '5. Kzere. 6. 15.9,1-. s,20.Kam?22.ŗs;,,i,.. j . store. 33. 0 LATVIA Latvian Newspaper Piiblished undff EUCOM Civil Afiairs Division Aulhonsaiion Number U.NDP .190. Publishc-r and Editor: Kārli? Rabacs, DP Camp Kleinkōiz near Cūnzburg/D. Prinier: „Schwab. Volksbl.", Gunzburg/D., Bgm.- Landm.-Pl. 7. Circiilalion: 4000, Published . twice weekly. Edi-lorial office: Giinzburs/Do., Dominikus-Zimmerraaim-Str. 2. LATVIAN NEWSPAPER Nr. 45 (150) LATVUA, 1948. g. 11. jūnija Iznāk otrdienās un pidctdienās. Izdevējs: BALK uzdevumā ' Lat\'iešu preses darbinieku sa- - darbības kopa. Atbildīgais redaktors: K. Rabācs. vietn. A. Liepa, redaktori: Z. Bārda. M. CuUtis, H. Mindt^nbergs, . ' A. Smits. Adrese • GunzburR-Do.; rea.: Dominikus-Zinimer> mannstr. 2 (tālr. 50). apR.: Marktpl. 25 (t. S4), spiest: Bgm.-Landmann.-Pl. 7 (t. 93) Z i n a ī d a L a z da . i a u astoto gadskārtu .14. jūnija rftS nodreb mūsuTC^utas dvēsele no šūpuļiem līdz,kapiem., 1941. -gada jūnija naktī pirms šī rīta sveši iebrucēji sāka masveidīgi deldēt mūsu tautu ar draudiem,-bailēm, nāvi un aizvešanu verdzībā. Sinī naktī niūsu zeme sāka atkārtoties tas pats, .kas reiz jau bija noticis 1705. gadā, kad krievu cara iebrucēju ordu vadonis . Seremet-jevs varēja zi-^.^Y ņot savamkro-nelājarn ' kun-:. gam uz Pēterburgu: „Te nekas nav palicis, nf.fi vairs,, ko iznīcināt.-V N Arī šoreiz, 236 gadus pēc. Se-remctjeva, var-māc'ba mūsu zemē nāca no, tas palsas puses. Tā traucās caur nakti pa mierī-f^ am sēlcļm un saausti pēc VAR OMS .Ir slava karā iet un cīņā krist, ' Ir slava ienaidnieku uzveikt kaujā, Just karoga un šķēpa varu saujā. Par tēvuzemi tā ir saldi dzist. Bet mirt kā moceklim ar rokām • sasietām, Ar sakropļotu dvēseli un miesu. Svēts varonis to ņem par savu tiesu, Top ;spēka avots audzēm nākamām. 1941. g. 18. VI. V.. Pasaule jau ir sākusi klausīties vajāto tautu balsīs un jau ir sākusi atsegt vajātāja seju, ko tas tik ilgi bija slēpis aiz skaistiem vārdiem. Lai topam dzīvi, lai topan cieti, izturīgi, kā tuksnesi izmestie, līdz dienai, kad mūsu rokas varēs atkal lauzt Latvijas tīrumos augušu maizi. - 1"4. .jūnijā' visi kopā lūgsim Dievu par mūsu .aizvestajiem un zudušajiem brāļiem un māsām, lūgsim Viņa gaismu un palīgu Xatv i ja^^ lūgsim, lai mūsu zemes; asiņu krusts atmirdzētu visās pasaules' tautās. Lūdzot Dievu, lai pieminam šinī dienā kopā ar; niūsu aizT vestajiem . a r ī mūsu: . 1^ un nelaimes brāļus igau-: ņus un; lietuv-jus, ar: kuŗiērh J gan. laba jāsdie-dienas darba dusošos ļaudis. Simti vilcieni. aizrestotiem logiem nākošās naktīs tos aizvilka uz austrumiem. ' ' > • l\'Iūsos nav jaunu: vārdu, kas vis- . īstāk spētu izteikt tās sāpes un postu, kas ar šo nakti sācies mūsu tautai un turpinās šodien. It visi vārdi šinī dienā mums liekas par bāliem, jo' pasaulē, šinīs gados ir skanējis bezgala .'daudz cēlu un skaistu vārdu "par cilvēku un tautu brīvībām, tiesībām, mieru un laimi, • bet.šinī pašā laikā vajātie un verdzībā aizvestie mūsu tautas locckļ^ guvuši savu mierjA- un: brīvību spēj atra'^t tikai tad, kad tos apsedz kapu • smilts. . : . Nebūtu nozīme, ja mēs te pieminētu skaitius par tūkstošiem aiz- • vesto, zudušo un nonāvēto. Visi šie skaitļi ir'auguši un aug, jo 1941. gada 14. j ū n i j s bija tikai sākums. Pēc tam nāca vāeu okupācijas gadi. Desmitus tūkstošus Latvijas pilsoņu jaunie okuDanti. apraka masu kapos, citus desmit tūkstošus ievietoja koncentrācijas nometnēs, vai arī atkal , aizveda gluži tāoat, tā 14. jūnija naktī. Kapi apklāj visu mūsu zemi. Un kas mūsu zemē notiek vēl ar dzīvajiem brāļiem un māsām? Se-remetjeva- darbs-turpinās ar jaunām tautas iznīcināšanas metodēm. Ja asinis, kas šajos gados plūdušas no mūsu:tautas krūtīm,' izsūktos no zemes, tad tās spētu iezīmēt asiņainu krustu pār visu Latvijas zemi un atmirdzētu debesis tā; ka šausmās nodrebētu arī: tā pasaule, kas vēl domā, ka varētu: tautām atnest mieru un brīvību, ja vien noslēgtu izdevīgus tirdzniecības līgumus ar tiem,. kuru acīs ci 1 vēks ir tāds. pat materiāls, kā betoiis vai šautene. iVIēs zinām.: arī šodien Latvijas nakts turpinās, kapi aug. _ Vai mums sevī jāmeklē vēl kādi jauni vārdi, lai apjēgtu, kāda nozīr me^ jēga un pienākumi, mums dzīvajiem un vēl brīvajiem? Nakts runā.. Kapi i-unā. . Asiņainais krusts runā. . • Vai šinī brīdī, šinī dienā mēs. visi .dzīvie un vēl brīvie latvieši visā pasaulē, aiz jūrām un- okeāniem, lai lieko reizi nesaucam kopā visu' sirds- • apziņu, vai esam pildījuši zvērestu Dievam, Latvijai un mocekļiem? - Vai mēs esam savas tēvzemes, savu^ važās' slēgto brāļu un māsu istā, balss, kas runā uz pasauli? Vai izniekojot savus spēkus reizēm ilgos strīdos, esam padomājuši, ko šodien . teiktu mūsu vidū ņostāiies uz Sibi-nju aizvestais, kam krūtīs vairs pa-, licis tik vien elpas, .lai pateiktu mums savu pēdējo lūgumu - un vēlējumu?. Vai asiņainais krusts ar mirušo pēdējām balsīm mums neko vairs nesaka? . ' Dieva svētība un palīgs varētu .. ^i^iet no mums, ja mēs vēl nespētu ^^Pjēgt, ka šodien ir pēdējā ^ stunda . kausēties visiem, par vienu, tūkstoš •balsīm saukt vienā:balsī: Tēvu ze-i^ ei grūti laiki, dēli, dēli, palīgā! Lai esam bez ilūzijām un pušķo- .ti^em sapņiem. Mums Varbūt, vēl būs jāpārcieš nezināms posts, bads un .pazemojumi, vēl būsvjāizbrien daudz staignu ceļu, vēl būs.jāupurējas, bet ja, arī šo ceļu pasaulei par brīdinā- J'^miu esam'uzņēmušies, tad iesim to, kamēr izbridīsim no nakts'UZ dienu. Skatoties visus .notikumus īstā , piismā,. mums tomēr nav. pamata b ū t bezcerīgiem. Mūsu tauta nav vienīgā, kas šodien iet šo smago ceļu. nās, gan cīņu un nāves ceļos, bijām, esam un būsim kopā viena likteņa nesēji un lauzēji un kopā iziesim no nakts UZ jaunu, brīvu dienu Baltijas jūras krastos. Dievs, svētī Latvijui L a t v i e š u C e n t r ā l ā K o m i t e j a, Ļoti asi pret kongresa lēmumu sašaurināt. Eiropas atjaunošanas programmu par 25 proc. nostājies ASV senators Vandenbergs, - kas trešdien senāta, līdzckju piešķiršanas komisijas sēdē nosaucis šo lēmumu par bīstamu un negudru. Kongresa tautas vietnieku nama lēmums apdraudot ASV. ārpolitikas mērķus jo liekot pasaulei uzskatīt ASV politiku par ,,untumainu, svārstī 1^u. un nedrošu.''. Eiropas apvienošanās ideja pēdējos mēnešus kopš ^ ASV palīdzības sākšanās esot guvusi vairāk panākumu nekā pēdējos 100 gados, tagad arī šos . panālcumus apdraudot aplama tautas vietnieku nama politika. BBC ziņo, ka Vandenbe^ga noteiktā nostāja ne tikai kalpojot vispār ēj ām amerikāņu un rietumeiro-piešu interesēm, bet ievērojamā, mērā esot veicinājusi Vandenberga izredzes izvirzīties par nākošo ASV prezidentu. ' ' Arī ārlietu: ministrs Maršals pirms Vandenberga pa.skaidrojis, ka kongresa paredzētie ierobežojumi var apdraudēt visa. Eiropas atjaunošanas plāna realizēšanu . un bez. tam kaitēšot ASV labajai slavai un prestižam. mmene Iespējama' valūtas reformas novilcināšanās Vācijas rietumu joslu raidītāji ceturtdien no rīta ziņoja, ka 10. jūnijā paredzētā sabiedroto kontrolpadomes sēde pārcelta uz 16. jūniju. Tas noticis pēc Padomju Savienības militārā gubernatora maršala Soko-lovska lūguma, kas paziņojis, ka «evesellbas dēļ viņš nevar ierasties 10. jūnija sēdē un krieviem neesot neviena cita, ļtas Būtu iepazinies ' a r paredzēto darba kārtību. Rietumu sabiedrotie tam arī piekrituši. AiiJ^ļu miltārās pārvaldes pārstāvis šai sakarībā izsakās, ka briti nožēlojot sēdes pārcelšanu uz 16. jūniju. Sokolovska aizbildināšanās, ka novienam citam viņa pārstāvim neesot bijis laika iepazīties ar i darba kārtību, neizturot kritiku. Padomju militārajai pārvaldei darba kārtība piesūtīta jan laikus, atrunāšanās iemesli esot meklējami citur. Itōc angļu ieskata" krievi gribot novilcināt apspriežamo algu paaugstinā- .^anas jaiitājumn vācu strādniekiem Berlīnē un pa jto laiku realizēt savu, ko pēc tam varētu izmantot propagandas nolūkiem. Kopš. 20. marta, kad mar.šals So-kulovskis demonstratīvi atstāja sa-b'odroto kontiolpadomes sēdi, visu četru okupācijas :joslu militārie gubernatori nav apspriedušies ne reizi. Toreiz Sokolovskis aiz?āia no sēdes tāpē?,; ka rietumu .sabiedrotie atsacījās sniegt informāciju .par 6 valstu konferenci Londonā, kur apsprieda Vācijas jautājumus „Die..Tagcszei-tt^ ng" ziņo, ka arī 16. jūnijā ne ģen. Benešam seko cechu diplomāti . . . . . . . .. .... Kas īsti bijusi atkāpšanas iemesli ^ Vakar pirmajā sēdē sanāca Cechoslovakijas jaunievēlētais parla-mlnts, saskaņā ar jauno satversmi; ko valsts prezidents Benešs pirms atkāpšanās neparakstīja, bet ko tagc^d parakstījis viņa pagaidu vietnieks ministru prezidents Gotvalds. Pirmdien paredzēta ārkārtēja parlamenta sēde, kurā ievēlēs jauno valsts prezidentu. Cechosloyj^kiJas komunistu partijas, un „nacionālās fi-ontes** izpihlkomiteja par prezidentu ieteic Rlementu Gotvaldu, bet viņa' vietā par ministru prezidentu līdzšinējo Gotvalda vietnieku, arodbiedrību savienības vadītāju komunistu Zapotocki. No dažādām ārzemēs izteiktām liecībām secināms, ka slimība nekādā gadījumā nevar būt bijusi peneša atteikšanas iemesls, kaut gan viņš pats savu atteikšanos motivējis ar slikto veselības stāvokli. Atteikšanās vēstulē ministru prezidentam Benešs starp citu raksta:, ,,Es vēlos, lai republika izsargātos no jebkādas katastrofas. Atstājiet pārējiem brīvību un baudiet to arī paši." Informētas aprindas preziden- Samažinātas reparā-cijas ari Ungārijai i un Rumānijai AFP ziņo, ka Padomju 'Savienība samazinājusi repa.^āciju maksājumus par 50 proc. arī Ungārijai un Rumānijai. iVIaksājumu .reducēšana stājas spēkā 1. jūlijā. Ungāru ārlietu ministram Molnāram adresētajā rakstā Padomju Savienības sūtnis Buda'peštā pasvītrojis, ka viiia vai-' dība vēlas, lai Ungārija ..pēc iespējas ātrāk varētu atjaunot kara posti jumius un no5tabi:iizēt savu saimniecību'!. BBC ta atkāpšanos uzskata par protestu pret jauno satversmi. Ministru prezidentam Gotvaldam. kad viņš- Benešam paziņoja valdības lēmumu pieņemt prezidenta atkāpšanos., ar B.enešu esot bijusi stundu ilga ..privāta saruna". Valdība.. aizejošam valstsi: prezidentam, .kā ziņo UP, atvēlējusi 60.000 dolāru lielu gada renti līdz mūža galam un ierādījusi par rezidenci Masarika vasaras pili Lanos, . BBC, korespondents no Prāgas ziņo. ka Beneša veselības stāvoklis pēdējā -laikā neradījis nekādas bažas. Līdzīgi Ņujorkā izteicies arī Dr. Klingers. Benesa. ilggadīgais ārsts, kas Benešu pēdējo reizi saticis 4. maijā. Benešs tad bijis ļoti nospiests par komunistu nākšanu pie varas un meklējis kādu iemeslu, lai atteikto? no valsts prezjcf^nta amata: Kopš^ februāra apvērsuma viņš. jāu vairākkārt esot mēģinājis atkāpties, tai parād:'u savu neapmierinātību ar 'I (Beigas 5. Ipp.) Klejs. ņe ģen. Robertsons nav paredzējis mainīt savu viedokli. Šo mēnesi sabiedroto^ kontrolpadomē prezidē franču militārais gubernators ģen. Kenigs. Ar 16. jūniju saistās ne vien politiskas, bet arī tīri saimnieciskas intereses,, proti, kontrolpadomes darba kārtībā uzņemts** valūtas reformas jautājums. Kad laikraksti un radio i raidītāji ziņoja, ka 10. jūnijā paredzētā sēde izjukusi, daudzi minēja; vai valūtas reforma nenotiks jau 13. jūnijā. Tagad šie minējumi,- šķiet, nav vairs aktuāli, jo; ģen. Klejs vairākkārt 'deklarējis, ka nav vēl atmestas cerības reformu realizēt visās: četrās joslās. Bet šāda priekšlikumu iedzīvināšana var notikt vienīgi kontrolpadomē. Pagaidām nav zināms valūtas, reformas termiņš, bet pati reforma ir izšķirta lieta. Sai-sakarībā vācu pre- (Beigas 5. Ipp.) Ārzemnieki varēs iestāties ASV armij ā Savienotx3 Valstu senāts otrdien nolēmis atļaut turpmāko divu gadu laikā iestāties amerikāņu armijā 25.000 ārzemniekiem. Šo priekšlikumu savā laikā ierosināja Mesačusetas senators • ILenf rijs Lodžs, bet tas atdūrās uz zināmu pretestību un bija jānoņem no darba kārtības. Pagaidām nav vēl zināms, vai brīvprātīgo vervēšana notiks .Amerikā vai • Eiropā un vai nākama j iem amerikāņu kaļ-avīriem savi dienesta pienākumi būs jāpilda Vecajā kontinentā vai ASV. Piezīmējams, ka; pēc sen ātoi-a Lodža ierosinājuma katrs brīv? prātīgais pēc pieciem .gadiem iegūs Savienoto . Valstu jDavaIst-niecību. - INS Padomju ,-Marsalā plāns Rietumos* lielu, interesi radījis kāds „Izvestijas" ievadraicsts,^ kurā paskaidrots, ka Padomju Savienība esot ar mieru piedāvāt savām .kaimiņvalstīm palīdzību šo valstu jaun-uzbūvei. Sādu saimniecisku palīdzību Padomju Savienība tagad • spējot dot visām tām valstīm, kas ar to uztur draudzīgas attieksmes. Ja Padomju Savienība šo piedāvājumu realizētu, tas būtu sava veida Austrumeiropas Maršala plāns". odien Palestīna sakas pamiers ARĪ PADOMJU SAVIENĪBA GRIB SAVUS NOVĒROTĀJUS 4 nedēlu pamiers Palestīna sāksies piektdien pl. 8 rītā. Arābu līga un Izraēlas valdība paziņojušas ar īpašām notām UN, ka piekrīt grāfa Bernadota izstrādātajiem priekšlikumiem. Bernadots paskaidrojis, ka 4 pamiera nedēļās UN darīs visu, lai galīgā veidā nokārtotu žīdu un arābu konfliktu miera ceļā. Pēc ceturtdienas rīta ziņām esot paredzēts sasaukt žīdu un arābu miera konferenci Rodosas salā. • Abas ;puses paziņojušas, ka pieņem pamiera priekšlikumus bez priekšnoteikumiem, bet: Izraēlas ārlietu ministrs Sertoks jau trešdienas Vakarā runā jis Tela Vivā un ..paskaidrodams šo s a A ^ valdības lēmumu,- piebildis, ka. Izraēla . nepakļausies noteikumiem, kas skartu ,,normālo žīdu ieceļošanu". Izraēlas pārstāvis pie UN pirms tam bija paskaidrojis ģenerālsekretāramTrigvemLī,ka esot panākta vienošanās par žīdu ieceļošanas turpināšanu ar. priekšnoteiku-- mu. "ka visus ieceloj^ušos vīriešus kara klausības gados līdz turpmākam internēs īpašās nometnēs, kur būs aizliegtas jebkāda veida. mi!5tāras apmācības. Pamiera, noteikumu . .ievērošanu uzraudzīs 63 amerikāņu, franču un beļģu virsnieki ^ no katras valsts 21; kas pakļausies nelielai zviedru pulkvežu grupai, kurus personīgi uz Palestīnu ataicinājis grāfs Bernadots. Drošības padome ceturtdienas - vakarā sapulcējās, lai .spriestu par Par domju Savienības piedāvājumu sūtīt uz Palestīnu arī padomju vinsnie-kus — novērotājus. BBC korespondents ziņo, ka pamiers Palestīna. tagad esot drošs, bet esot stipri jāšaubās par to, vai izdosies nodibināt mieru. Izrnelas pr-e-zidents Veicmans paskaidrojis.ļ ka žīdi būtu ar mieru saimnieciski! rd-darboties ar arābiem, bet nekad ne-piekritīšot federfilivai apvienībai ar arābiem. — KauirV.s Pa]e:4!nr3 \ļreš-dien un ceturtdien vēl turpmājās._. BBC. TZ, NYHT |
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-06-11-01
