Bavarijas Latviesu vestnesis, September 18, 1948

              S'»»- g. 16.
maratona (ornU.
I
_ l
9.
a lav nenogurdinātu da.
^ s . ' . Izstrādāti p , - :^
" ? v . " n grezni tva
^vadas^ jūras;, b n » uS
/ekskursiju iespējai
n Ziemeļiem. ^''V
skaita, :līdzsinej-h 01^
izcīnījusi 70.
?zas. medaļas. Tās'pā^
erneļMaznias «aismu,
^e. ijornv vienrner biiu^,!
paraugs. Ļaj Oievs doi
augi 1952. gadā suvžlt
•Umpisko karogu' '
I d s S initv
auc^mūsirilggadGia daii.
^ l i s e : ^ . D2egu;^e-Kļav,ru
ru,. Kal las universr^u'cv
^ bernle-i, ; Aizcvļoi;/y,i
nieņ.vaņu juslas 1917 r
Lauris un baskc;bo!iqi
pašreiz ir AuĶsburĶUj
^uŗas administrācija dau-tradā
ari Liepājas tcni.
K. Srāders.
lūsu vienīgais' spcciālaiv
•agajušā nedēļā saku 4.
.ksts lagād izriā^ iespiedu
i pārstāvis S^lezvigas-HoN-vada
A. VinČM>ls.,,X. S."
,rācijā;' izkaisītos ļi^tvick
grūtajos laikos hiikr:iksi;{
irtisticm jābū; Čakliem ta
iznāk katru ncdOļu. Ai-ha'.
D M . 0,40. l?eilakcijai
k, Marlistr. 108~8.
ļ spēlēs?; Ļoti, ic'iipoļams,
\ nometnē pie Marbur,i;,a:i
joslas basketbolu meis'tiif-lībnieki
— agr. M. SiuP
uh G.. Meržeļevskis. Tir
L. Ca'une ar ģimeni un J.
p . • Veiss. V^i": \\cninēr
apkārtnd, bet varbūtēiiii
būs pārējo birsiežu vidū.
reniņa apstukļi un prieka
tāle. Tič5am tikami, k.i
Bmv repi"C'zent4ju9i laivicsu
ļ ā , atkal cer atjuunot ;sii'
p vēl dzīvo skrējējs Trcr
E. Bite un bokseris, O^o-lustriļu)
Vīnē meta Iķfpu
uns pasaules rekords. .
k-as sacensība' vieglutletiku
ēnotajās Valstis." Līdzini
sekos ik pēc 2 gadiem.
lords diska mešana ir inļa
iegums, ko viņž reiliZōiJ
las Valstu sacīkstē.. To i i
l«iz R. Fiča iASV) pasali^
m dzīvesbiedre, mS
one
a5 slimības dzīves gai­ta
2. sept. turpat vic-
• ''i^^; ļ'ļ;l-'f
mfņā paturēs ^
Ebērni, radi Vācija
;• ;:'ī«^-;ļ'ļ^.'f
^BES TAUTSKOUS;
^IJAS SKOLĒNU ;
ŪPERATIVS
ādas grāi^^^^'^v, o y
i , stAsts jaunatnei ^ ^
stSflts jautiatnei
i i & i a un tumsas
ļu Zooloģija - „
k- vidū) ^
audz. Lugu-n. ar h " ^ ^ ;
Sonth Ozont, F»">
U. S. A., lūdz litsai»'''"'*
["ABONEMENTS,.
F + D M 0,50 P^r^jP'^^
3.- mēnesi par
Mēnesi + Pf^h
nonpareille A'-spi
Darba nieklesanas
aiidmannplatz JJr - ^ ņtr
trīs reizes ne^^^^^^
>nās un sestdienai-
LATVIA
Latvian Newspaper
Pablished ttnder EUCOM Civil
ISairs Division AutborisatiOD
Sumber UNDP 196. Publisher
,nd Editor: Kārli? Rabacs,
np Camp Kleinkōtz near
Gunzburg/D. Prlnter: ,,Schwāb.
Volksbi.". GQnzburg/D.. Bgm.-.
Undm.-Pi.?. Ci,culation:4000.
Pubiisbed three timos, weekJy.
EditoriaJ olflce: Gunzbnrg/Do.
Domintkus-ZimmermaTin-Str. 2. LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 77 (182)
Sestdien, 1948. g. 18. sept.
Iznāk " trīs reizes nedēļā^
Izdevējs: BALK uzdevuma
Latviešu preses darbinieku sa­darbības
kopa. Atbildīgais re­daktors:
K. Rabācs. vieta. A.
Liepa, redaktori: Z. Bārda.
M. Culītis. H. Mindenbergs.
A. Smits. Adrese: Gūnzburg-
D o . ; red.: Dominikus-Zimraer-mannstr.
2 (tālr, 50), apg'.:
MarktpU 25 (t. 84), spiegt:
Bpn.-Landmann.-Pl. 7 (t /92)'
X:
armijas
jau g plāns par
uz las salam
Saspīlējums, kas sācies pasa^^^^ kopš desmit jjlenām kas BBC
apzīmējumā kļuvis jau kritisks, turi>ina vēl pieaugt. To konstatējusi pa­saules
prese un valstsvīri gan vairākas deklarācijās, gan komentāros.
Par nopietnu krizi, kas var kļūt draudīga pat pasaules mieram, liecina
vairākas zīmīgas parādības kā Londonā, tā Vašingtonā. Britu ģenērāl-itaba
priekšnieks feldmaršals Moht
diejias viņš vairs neatstās Londonu. Feldmaršals atteicis arī visas vizī­tes
un apmeklējumus. Oficiālajā paskaidrojumā teikts, ka saspīlētā po­litiska
stāvokļa dēļ britu ģenerālštāba pri^^ hepiecie-
§aini" jāuzturas galvaspilsēta.
: Ceturtdien MontgbmerLjam. bija i l ­gāka
apspriede> ar kara ministru
'Sinvelu un' aviāciļas mini^ŗu Hen-deisonu.
Nekāds oficiāls komunikē
par šo apspriedi nav'publicēts. Sin-vels
preces pārstāvjiem vienīgi pa­skaidrojis,
ka pārrunāti plāni par re-krūtēžanas
saskaņošanu, 'jo territo-rialajai
armijai jāuzņemas pienāku-
. ini aizsargāt ne vien britu salas; bet
aiT impēriju,., Aviācijas . ministrs
Hendersohs- piebildis, ķa angļu aviā­cijai
vajadzīgi 46.000;vīru, kuļ-ure-kaitēšana,
jau uzsākta. Vēlāk; Mont^
gomerijs un visu trīs ieroču . šķii'u
^taba priekšnieki ieradās pie prēm-
^;jēra Etlija. ,. V
Ceturtdien Londonā publicēta sī­kāka
informācija par kaj^alisko gair
sa spēku (RAF) reorganizāciju. Biitu
fabrikas paātrinās turbolidmašīnu
un kaujas lidaparātu ražošanu. Jau
tagad visās iznīcinātāju eskadriļās Ir
turbolidmašīnas. ; A r šiem moderna­jiem
.lidaparātiem apgādās ; a r ī t āš
eskai' iias, kas ; stacionētas' ārpus
Lielbi'lnnijas salām. Ņotie .intensī­vi
nieģināJLimi, lai konstruētu pilnī-
;gi jaunus lidaparātus. Par šiem mē­ģinājumiem
tomēr nav publicēta ne­kāda
tuvāka iiiformāci ja, jo lidma­šīnas
skaitās valsts noslēpums. : Jau
pagatavots jaima tipa bumbvedis,
kura ātrums sasniedz; 956 km sturi^
dā. Tuvākajās dienās notiks pirmie
izmē^nājuma lidojumi. A r deniobi-lizācijas
pārtraukšanu britu armijā
t^gad ;ir 80,000 vīru vairāk neka
; mobiiifzācijas plānā paredzēts. Kopī­gais
karavīru skaits sasniedz 800.000.
Svarīgas apspriedes ceturtdien ņo-aii
Vašingtonā: prezidents
• Trumens illgāku laiku konfeŗējis ar
; ārlietu^ ministru ; Maršailu, aizsa.rdzī-bas
ministru Forestalu un visu; trīs
• : ierociu šķiru ministriem. .Politiskās
• aprindas izsakās, ka pārrunātas gal­venokārt
Berlīnes problēnaasuņ pē­dējā
saspīlējumā eventuālās : sekas.
Vēlāk prezidents pieņeina britu,
v^nieku Vašingtonā sēru Oli veru
: ?renku un^ Atlantijas okeāna flotes
;, virspavēlnieku' Heniiltonu. ; :Pēc a i i -
diences sērš; Frēnks preses pāl:'stāv-jiem
izteicās, politiskās krizes
sadarbība britu un , amei-ikāņu
-ģenerālštāba starpā kļūst.' aizvien
.aozimīgaki; . '• r •. • •
; Par • nopietno saspīlējumu liecina
vel kāds dts apstāklis: Vašingtonas
|3bi informētas aprindas izsakās, ka
'"^V mainījušai savu līdzšinējo no­stāju
attiecībā uz agrāko Itālijas ko-
^^ju Lībiju, kā5 ir ; ļoti nozīmīga
Vidusjūras aizsardzībai, AFPinfor--
;' "^e,^ ka Savienotās Valstij, pretēji
^ākam nodomain,. šogad laikam
^e^tvilks savu karaspēku ari no Ķo-jo
to varētU; iztulkot par „pie-los^'
Padomju Savienības
ASV flotes; ministrs nesen
l i ^ y pat^ ka ; , amerikāņu
"^^^e ir ,,gatava stāties pretī katrai
^"^SV un • Lielbritanijas apņemšanos
Qarīt visu savu aizsardzības spēku
jšanai, .lai. spētu 'stāties
varbūtībai, apliecina
'štonā un; ^Londonā; i z s^
. niilitārr plaiii, pkr kuŗiem^
^0 ,.,Daily Mail" . speciālkorespon-
^^^^ : Džēmss. 'Brovs. Vašingtona
^ sagatavots plāns amerikāņu k a -
^ēka izcelšanai malā Ajīglijā,: no-
'r^^^V to britu salās, kamēr turpi-īlf^^
f^izējais saspīlējums Padom-pu
ības un' rietumvalstu star­^
^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ <irīzuinā-ie-
-^iļOšot Anglijā jaunu bāzi,; kas
;;|^oošoties pilnīgi ^neatkarīgi, • pēC:
laika nosacījumiem.:'
• ^ «JT^inot; angļaa - ameilkaņu kopī­gos
stratēģiskos plānus, kuru ietva­rā
patlaban .Anglijā stacionēti 90 su-percietokšņu,
notikšot amerikāņu un
angļu karaspēka kopēji manevri.
Kā paskaidrots Vašingtonas' militā­rās
aprindās,; prbgranima plašajai
karaspēka pārvietošanai esot izstrā­dāta
jau sīkumos, noteicot transpor­t
u ierašanās datumus un /.desanta
ostas. Pēc tam, kad radio komen-tātors
Pīrsphs kādā raidījumā plānu
priekšlaicīgi atklājis, armijas: vadība
izdevusi stingrus aizliegumus; par to
• ?bko izpaust.^^^-^^^P^^^^^^ ziņoja, ka
jauno amerikāņu militāro bāzi •Ang­lija
iekārtošot 90 dienu laikā.
Amerikāņu k.aļ'aspēka pirinā ope­rācija
Anglijā būšot kopīgi; nranevri
ar angļu spēkiem, līdzīgi, kā tas: jau
noticis Vācijas amerikāņu joslā. Kā
ASV, tā Anglijas karā minštrija :ar
pagājušās nedēļas manevriem Grā-fenvēras
rajonā esot 'ļoti apmierinā­ta,
'fas bijis tikai pirmais eksperi­ments
garākā šādu operāciju sērijā,
kādas" izdarīšot: Vācijā . mi Anglijā.
(Beigas 3. Ipp.)
.' Kppš • rietumvalstu • vēstnieku,
apspriedēm ar Molotovu,:otrdien
Ķrenīli par četru ; valstu sarunu
gaitu jcļprojāmtriikst informāci­jas.'
Sarunu atjaunošanu gaidīja;
vēl šīs nedēļas beigās;^ Arī;ASV
ārlietu''ministrs ./Maršals kārtējā
preses konferencē trešdien. V a ­šingtonā
vienīgi paskaidroja,: ka
saņemts vēstnieka Bedela Smisa
ziiļiojums^ bet par tā satm^u un
nākošo apspriežu termi2;iu atsa­cījās
izteikties. Atbildot uz kā-^
da žukmālista jautājumu, Maršals
paskaidroja, k a saspīlētā stāvokļa
uzlabošanos pēdējā nedēļā, diem­žēl,
nevarot konstatēt.
,. Londonas poMskās aprindās
izteikts minējums, ka otrdienas
apsprļiēdē rietumvalstu pārstāvji
esot i^^nieguši Molotovam notu,
kurā prasīts, lai Maskava • vairs
neatbalstītu komunistu terrora
aktus Berlīnes pilsētas pārvaldes
darba traucēšanai. Šinīs dienās
esot gaidāma Kermļa atbilde, no
kuras atkarāšoties rietumu sa­biedroto
tālākā rīcība. Neesot
nekādu pazīmju, ka Berlīnes jau­tājuma
iztirzāšanu varētu nodot
atpakaļ četriem militārgubemā-topem,.
pirms tā šikas pārrunām
šanas ar Molotovu vai Staļinu.
.Tiešas sarunas ar Staļinu paš­reiz
nav iespējamas,, jo viņš de­vies
Iilgākā atvaļinājumā uz So-čiem,
bet angļu valdības aprin^.
dās, kā norāda Reuters, paskai­drots,
ka rietumu sabiedrotiem no-
'tiek sarunas ar Padomju Savie­nību
un nevis ar Staļinu perso­nīgi,
tādēļ apspriežu turpiaāšanu
ar Molotovu, Staļinam klāt. ne­esot,
uzskatot par gluži normālu
lietu. , BBC, NZ, AZ
cinu
ārlietu ministrs Bevins apakšnamā sniedza
paskaidrojumus par aktuālām ārpolītiskām problēmām, nepieskaroties
tomēr Berlinea un Maskavai, par ko ziņojums sagaidāms jaunhetU^
Bevins runāja par divi tēmām — komunisma draudiem Tālajos
mos un Rietuineiropas ūniju. Nemieri uh dumpji Burmā_un
teica britu ārlietu ministrs, „ir tikai viena daļā rto tās spēkosanļas, _kas
notiek austrumu un rietimiu starpā. Komunisms apdraud visusv Tālos
Austrumus un grib iegūt noteikšanu Dienvidrietumāzijā." Ja komunis­tiem
izdotos panākt savu Berlīnē un Maskavā, viņu prasības var uz­peldēt
atkal kāda citā vietā. _ Lielbritānijai tāpēc jādara viss, lai no­vērstu
draudīgās briesmas. Ārpolitikas pirmais uzdevums ir komunis
ma apkarošana, kas musināšanu un pilsoņu karus izlieto par līdzekli
varas sagrābšanai
uz
ājuma kārtošanā
arī D P pārstāvjiem būs
šaVci vieta,
PASKAIDRO UGO KĀRUSI, UN Lmz 1949. G. 1. JŪLIJAM APSOLA
uz ASV PĀRVEST 100.000 DP
—• P P izceļošanas darbu vadītāji
būs ASV konsulāti, kas šajā ziņā
sadarbosies ar labdarības un reli­ģiskām
organizācijām, bet arī DP
tautību pārstāvju līdzdalībai būs
sava vieta — pēc apspriedēm Frank­furtē,
DP nometnes apmeklējumā
Hanavā paskaidro ja ASV emigrāci­jas
komisijas pirekšsēdis Ugo Kā­rusi.
•.•.
Pirmais DP izceļotāju transports
U2 ASV, tālāk paskaidroja Kārusi,
Eu^opu' atstās jau 3. oktobri un šī
transporta sagatavošanas darbus pa­beigs
līdz 27. septembrim. Pēc tam
katru mēnesi uz A S V pārvedīs 12.000
DP un līdz 1949. g. 1. jūlijam būs
pārvesti 100.000 DP. Pirmos tran­sportus
komplektēs no Vācijas un
Ierosinās rietumu
āizšardžī-
Pēc politisko aprindu informā­cijas
no Vašingtonas, franču
aģentūra AFP ziņo, ka Savienoto
Valstu ārlietu ministrs Maršals
Apvienoto nāciju pilnsapulcē Pa­rīzē
ierosinās rietumu puslodes
aizsardzības plānu pēc tā paša
parauga, kādu parakstīj ušas
Amerikas valstis Petropolisā,
Brazīlijā. Par iemeslu šādam
Maršala ierosinājumam min pat­reizējo
saspīlēto politisko stā­vokli.
Aizsardzības plāns apvie­notu
visas valstis, kas ir UN lo­cekles.
Prezidents Trimiens un
citi augstāki ASV valsts\iri un
politiķi pašreiz pārbaudot minēto
plānu. Valdības aprindas Vašing­tonā
šo AFP informāciju neap­stiprina,
bet ari neatsauc.
Ugo Kārusi
Aastrijas amerikāņu joslas, bet kā
to nokārtos tīri techniskā plāksnē,
tas vēli nav pilnīgi izšķirts.
ļJautāts par ģimeņu šķiršanu, kār
da līdz'šim pastāvēja izceļojot uz
citām- zemēm. Kārusi paskaidroja, ka,
ASV uzņemot DP. ģimeņu vienības
nešķirs, bet tās uzņems kopā. Vie­nīgi,
ja kāda ģimenes locekļa vese­lību
ārsti atzīs .par nepiemērotu, to
nevarēs 'uzņemt. Arī atsevišķu per­sonu
un organizāciju izdotie afida-viti.
(galvTOjumi)- būs derīgi arī- turp-nļ'āk.
-
I No Hanavas Kārusi, kuina pavadīja
augstāki ASV armijas, konsulārie un
IRO darbinieki, devās uz Bucbachu,
kur iepazinās ar Bucbachas . trasit-ļnometni
un tās. caurlaides iespējām.
Runas turpinājumā Bevins pa­skaidroja.-
ka valdība nolēmusi ener­ģiski
turpināt sagatavošanos rietumu
ūnijai. Sākumā, pēc ārlietu minis-ti-
a domām, vajadzētu . iedzīvināt
saimniecisku apvienību . un vēlāk
realizēt arī politisku. lekām tas tiks
darits, britu valdība apspriedīsies ar
savām domīnijām.
Amerikāņu laikraksts „New York
Herald Tribune" britu ārliettu mi­nistra
runu nosauc par ,,Bevina
doktrīnu", kurā pieteikta cīņa ķo-mūnismiam.
Kamēr Trumena dok­trīna
attiecināma uz brīvam; nāci­jām,
Bevina doktrīna adresēta kolo-nij
ām, Londonas prese. Bevina ninu
komentē labvēlīgi, dai gan laikrak­stos
nav tās uzmanības, kas bija vē­rojama
pēc vīna agrākajām runām.
Pēc Bevina runas konservatīvo
pārstāvis, bij. ārlietu ministrs .Idens,
norādīja, ka starptautiskais stāvok­lis
pēdējās divi nedēļās ļoti saspī­lējies.
Viislielākās bažas pašreiz
rada tas apstāklis, piebilda Idens,
ka pasavdē sak zust cerība. Tās vie­tā
stājusies» „ciniska visu starptau­tisko
saistību un pienākumu ignorē­šana".
Sāda tendence visvaiirāk ap­draud
pasaules mieru.
Komunisma briesmas Tālajos Aus­trumos
ceturtdien atzinis arī kāds
ASV ārlietu ministrijas pā^tāvis.
Amerikāņiem ļoti uzmanīgi javēro-jot
notikumu tālākā attīstība Bur-mā,
Malaj ā un pārej ā Dienvidāzij ā.
Britu tautas nostāju pret komu­nismu
BBC komentārā raksturoja
ari Dr. Dž.Gretons, kas ilgāku lai^
ku: pavadījis Berlīnē un, tikko at-.
griezies Londonā. Britu nostāju rak­sturojot
ārkārtīgi spēcīgā reakcija,
kādu Anglij ā radijuši' krievu militā­rās
tiesas necilvēcīgie sodi pieciem
Berlīnes denionstrantiem, no kurieni
jaunākajam i r tikai. 16.gadu. Anglija
viņam par šādu nodarījumu laikam
būtu izteikts tiesas brīdinājums vai
uzlikts naudas sods.
, Kas tā i r par sistēmu, kas ar ne­savaldīgiem
zēniem apietas kā ar
slepkavām, — tā sev tagad vaicājot,
angļi, zinādami" jau atbildi, jo jau
kopš gadu simteņiem britu tauta cī­nījusies
pret šādu apspiešanas Un
teiTora sistēmu gan savās mājās,
gan citās pasaules malās. Britu gai­sa
spēku, annijas un flotes pastip­rināšanā
un pārsējā aktīvitāte aiz­sardzības
laukā nenozīmē, vis,V . ka
kāds gaidītu karu, norādīja komen-tātors,
bet. gan tikai to, k a Lielbritā­nija
apzinās stāvokli un grļb' allaž
palikt solī ar jebkādu notOcumu at­tīstību.
• BBC
Kas notiek Adriŗā?
Itāļu laiki-aksts „Giornale d'Italin"
ziņo, ka marš^als Tito pagājušās ne­dēļas
beigās slepeni saticies ar kaJu.
Savienoto Valstu pārstāvi Brioni sa­lā
Adrijas jūrā. .Informāciju par
Dienvidslāvijas maršala slepeno c e ­ļojumu-
uz Adriju pirmā publicč.uU
itāļu ziņu, aģentūra no Spalato, un
tās autors ir kāds dienvidslāvu k'->-
respondents, kas atsaucas uz di])lo-mātiskām
aprindām. Mazā Brioni
sala atrodas apmēram 80 k m i'z
dienvidiem no''; Trieslas. Aug<u
Dienvidslāvijas virsnieku pavadih.l
vēlāk Tito esot apmeklējis Spahio
un Zibeniku, kur piedalījies
svinībās. Lisas im Veglias saljl k;.s
atrodas Fiumes tuvumā, Tito/ iepa­zinies
ar nocietinājumu darbicoi.
Korespondents ziņo, ka sarunas im
viss vēlākais - ceļojums : notici.^, li olā
slepenībā.
ASV ārlietu ministrija šo inforn^ i -
ciju neapstiprina. Kāds ..ugslnivs
ministrijas ierēdnis izteicies, ka v i ­ņam
nekas nav zināms par Savieno­to
valstu pārstāvja sarunām ar mar­šalu
Tito.
Triestas konservatīvais laikrak^;ts
„I1 Tempo" ziņo, ka Dienvidslāvijā
vairākās vietās izcēlušies • nopietni
nemieri un sadui'smes Tito un k6m-informa
piekritēju starpā.
Komunistu vadoņu slepenas
apspried€S
AUSTRUMI PĀRLIECINĀTI, KA ARI NĀKOTNES KARU IZŠĶim
KAREIVJI UN KEVIS ATOMBUMBAS
Parallēli politiskajai aktivitātei, kas vērojama Vašingtonā un L/A>n-donā,
saņemta informācija par intensīvu gatavošanos arī austrumu hUi-kā.
BBC ziņo no Romas, ka Itāliju pēkšņi atstājis komunistu vadoni» To-lati,
kas nīde atveseļojies un uzsācis atkal politisku darbību. Par To-lati
brauciena mērķi atklātībā nekas nav zināms. Politiskie novēlo­tā
ji aizrāda, ka līdzīgos apstākļos viņš pazudis ari agrāk un pēc atgrie­šanās
izrādījies, ka Toļati piedalījies komiliforma slepenā sanāksmē. Tai
pasā laikā zināms, ka Cechoslovakijas valsts prezidents Gotval4s\ devi
atpūta uz Krimu, kur Sočos jau uzturas arī Staļins. Rietumepopas
galvaspilsētās tāpēc valda pārliecība, ka komunistu vadoņiem kaut kup
ir ^epenas apspriedes. Nav izslēgta arī jauna* kominfonna sanāksme.
Gedioslovaķiij as; iestādes mēģina ju -
šas; viņus sarīdīt pret ^ Tte,;: bet. kā d;
tas neizdevies, vāirāk^i^ lOp jau­nieši
apcietināti. Pārējie sarīkojuši
protesta> demonstrācijas.; pret Čechu.
policijas ,,terrora ;me1»dēm". :„Bor-:
ba" ziņo, ka čechu policijas :akcija
pret dieņvidslāvu;^^^^^^M sāku­sies
tad,; ķad tie atteikušies nostāti es
pret. Tļtō;'a,,^^^ Herald Tŗi-:
bune" korespondents ;tuŗpretiTn āp-ģalvo^-
ka ari p ^
šies.divi-grupās.—viena;a
reizējo režīniu;; Diehvidslavmā,: o^^
to: apfeiŗo.:^ Vairāk
kuši ari'mkni k a i i tm
un ienaidnieku- starpā.:V:" •'': • :
./Bargu rīcību;:;pēc Reutera infor-ņlācijas,;'
pieteicis-,,sab^ :. -ar 1-
cechu; propagandas .::minis^^
kis. •. No ;āieiņājurniēm ;:valdlb:a; tagad
pāriešot' 'uz;: ,,ļDrīdinājumiem'^ •.•::Rie-'
tumi pūlotiesizplatīt' ķaŗa;;psTchpzi'
Šet- .darte/ļāudīm neesot;.kp.-bai
tiesv: jo ..ārī' nākotnes ķa^^ā izšķīrējs:
būšot kārav īru^ skait s^ ^ u n e v.i s. a t om-;
bumjrtfu. -^udzujms.^^ • M NYHT •
Ievērojot 'pašreizējo saspīlēto polī-
.tisko stāvokli un daudzās ^plaisas",
kas radušās AustrumeLi'opas komu­nistu
partijās, var droši sednāt, ka
austrumu bloka vadītājiem pēdējā
laikā bija jākļūst stipri aktīvākiem
Ka streikus im nemierus visā pa­saulē
vada viena roka, par to vairs
nav: nekādu šaubu. Bet komunistu
vadoņiem pēdējā laikā jāsāk no­pietni
rēķināties arī ar apslēptu pre­testību,
kas izpaužas aizvien biežāk.
Cechoslovakijas ministru prezidents
Zapotockis šinīs dienās Prāgas r a ­diofonā
no jauna draudējis zemnie­kiem,
nosaucot tos par saimnlecn^as
sabotieŗiem un . apzinīgiem kaitēta­jiem.
Valdība tāpēc nolēmusi rīko-,
tles bez ,.saudzības" un atstāt zemi
tikai tiem, kas faktiski to apstrādā.
.Cechoslovakijas iekšlietu minis-
.ti-ija oficiāli, apstiprinājusi, ka^ apcie­tināti,
septiiii dien,vidslavu skolotāji,
kas musinājuši nostāties Tito pusē.
Cechu temtoriju nekavējoties atstās
3000 dienvidslāvu mācekļu, kas strā­dāja
fabrikās. No Belgrades ziņo, ka
1
I ! .
I V " ,
i i
V .
• •
. .!:
-Un-
•ļ •-
, • ļ • j .1
•V