Bavarijas Latviesu vestnesis, August 6, 1947

              Aathorized by • Uzem -
izdöSanas atlauja: ICD-OMBG
Atbildlgais reäak.
tors - Editor m-Cfeief!!
^11» Babäcs, vietnieksj!
Alefcsandre Liepä, reda^ci**
jas eekretär?: aiaksis CoH*'
tisi reliÄtoii! Andrejs Ru.
diifl (Mincheng). Harijs Min^-
denbergs (Esllngenä). Ar«
aolds Smits (spprts). Zlgnrd»
Bärda ^teehiUskaEls lebärto*^
' fnms)
LATVIAN NEWSPAPER
Nr, 57 (64)
Tresdien, 1947. g. 6; augusta
Iznäk oUoienSs no piektdie-
Däs :r Isnevejs: BavSry&a
apgabala latvieSii komitejas
aidevami lAtvl preses
darbtaleka ^darbiDaa kopa::
Redakcija: GQnsbarg/Q. Btlr-germ
te*^ - tandmaiui n. 7
t n tl Printed b!P Seliwtb
Volksblait GOngbarg/Dosu
BOrgerm. • Landmaitii-Pl Ixi
M^m9 - OtrcnUtfno?
Bnlgärijas un Dienvidslavijas valdibas izdevu§as kopfgu komunike,
kas vesta, ka ministrn pmldents Dimitrovs un marSals Tito pec apsprie-dem
Belgrade parakstljus! plastH vienoSanos par sadarbibu un pmdzibu
abu valstu starpä.
P^redzeta kä savstarplga militilra
palidziba, tä cieSa saimnieiciska im
kulturäla sadarbiba.^^^^^^ V^^^
faktiski Hkvide robezu starp abäm
vaMöxi, jo atcelti visi ierobe^jiimi
ceJoSanai no vienas valsts oträ, \ds-drizakä
la&ä paredzeta ari muita s
unija un nolemts koipigi apsaimnie-kot
visus ipa§umus, kas ati'odas pie-robeSä.
Tälak paredzeta arpolitikas
saskai;ioSana im ipa§ä klauzula „(>ie-
§a sadarbiba" tam gadijumam, ja
atkärtotos grielpi „provokacija" pie
robeias. Beidzot noligts, ka Dien-
Tidsiavija atsakas no reparäciju pra-sijumiem
pret Bulgäriju 25i milj. do-läru
<vertibä.
„New York Herald Tribune" pie
koniunikS vei piebilst, ka' ,^ililtära
sadarbiba" gan neesot tieSi mineta,
bet saprotams, ka tä' iekl;aujas vis-parej^
„cieSä sadarbibä". Saimnie-ciskäs
sadarbibas ietvaros paredzeta
kppigi noteiktas valutas apmaiijia, kä
ari'valstu saimnieciskäs jaunuzbuves
planu saskaijioäana. Pa§ä komutilke
esot teikts: „Abas valdibas jau izle-muäas
veselu rindu konkretu soju
rupnleci|Das, elektrofilfiädjas, rak-tuvjii,
lauksaimnieclbas, transpiorta
rni ärejäs tirdzniecibas jautäjumu
izkärtoäanai." Sadarbiba Jareja poli-t&
g paredzeta visos jautajumps,
,4cas vitäli abu valstu neatkaribai
un dro§ibai".
Buigärijas ministru prezidents Di-mitrovs
pec atgrieäanas savä zeme
paskaidrojis, ka. jauriais liguins va­rot
noderet par paraugu starpitautis^
kai sadarbibai. Käds Griekij2is val­dibas
pärstävis tai pa§ä dienä Ate-näs
izteicies, ka Bulgarijas un Dien-vidslavijas
llgums tie§i apclraudot
Grielj:iju. Vh)^ paregojis, ka abi zie-melu
kaimi:;ii tagad vei atklätäk at-balsti
§ot nemiemiekus Griel^ija.
U N Droäibas padome pirmdien pär-inmaja
padomju priekSlikumu Grie-l^
jas lietä — atsaukt visu sirzemju
kairaspeku no Griel^ijas terrltorijas,
uzvelt visu atbildibu par lldz^ine-jiem
notikumiem pa§ai Grielj:ijas
valdibai, pieprasit, lai visas 4 ieinte-resetäs
Balkänu valstis, tas ir, Grie-
Ijdja, Dienvidslavija, Bulgärija un
Albänija atjaimo diplomätiskos sa-karus
un tie§äs sarunäs iz§lj:ir savas
domstarpibas. Padomju priekSliku-mu
Dröälbas padome noraidijusi air
9:2 balsim. Par balsoja vienigi Pa­domju
Savieniba un Polija. Käds
citas valsts pärstävis pirms tam de-bates
bija nosaucis padomju priek§-
likumu par smiekllgu.
NYHT, BBC
a .varetu uz^emt
iecelotäju
0f 9
Brazllijas ärlietu ministrijas imig-rädjas
dajas vaditäjs Laturs pa­skaidrojis,
ka Brazilija varetu uz-
^emt un absorbet 1,5 roilj. iecejotäju,
bet tviväkä laikä gan nedomäjot tik
daudzus uz^emt. Direktors I-atiirs
preses konference pazL^ojis, ka reor-ganizeäot
pa5reizejo iecelotäju iz«
mekleSanas komisiju, kas jau dar-bojas
Mropä. Viiji§ piebilda, ka Bra­zilija
izme^näjuma kärtibä jau uz-ijemusi
30.000 pärvietotu personu,
Pedejä grupa, kas ieradusies Bra­zilija,
vi2:iu neapmiertnäjujsi, jo tajä
nav atraduiäes zemkopjl. Täläk di­rektors
paskaidrojis, ka Dienvidbra-zilijä
vislieläko pretimnäk§anu oau-dot
itaji. Brazilija paslaik pärrunä-jot
iecejotäju vervSahu ar Holan-des,
Portugales un Italijas valdibäm.
NYHT
Obligätas yirs-stundas
Anglijas
strädniekiem
Anglijas valdiba pirmdienas va-karä
no jauna; pärrunäjusi nepiecie-äamos
sojus valsts taupibas program-mas
reälizeäanai. Änistni prezi­dents
Etlijs pazii.iojis, ka visiem
rupniecibas strädniekiem bus jäsa-mierinäjHs
ar' obligätu vixsstundu
strädäsanu, jo citädi nav iespejams
pacelt produkciju.
Par visai zimigu u:&skata apstäkli,
ka strädnieku valdiba parruna jusi
ari anglu armijas samazinäJlanu, ne-nogaidot,
kamer I^ondonä atgriezi-sies
feldmar§als Montgomerijs, kas
tie§i §0 sarunu del pärtrauca savu
cejojumu un paSreiz atrodSLS atcelä
no Austrälijas. uz Angliju. Armij as
samazinäSanas pläns skärs britu
bnmotos spekus Austrijä, Grielpjä,
Ifelijä un Tuvajos^ austrum.os.
Opozicijas lideris Vinstaas CeröiLs
kädä konservätlvo partijas sanäk-sme
teicis Joti asu, pret frträdnieku
valdibu verstu runu. Vii?s. visu vai­nu
par jauno krizi Anglijä uzvelis
Etlija valdibai. Ceröils i2;teicies, ka
vienas paaudzes laikä Angliju pie-meklejusas
diyas lielas nelaimes —
otrs pasaules kapi un sociälistiskä
valdiba. Kapitalistu reiima laikä
Anglija bez grutibäm vsirejusi pa-edinät
47 milj. cilveku. Tagad valstij
draudot bankrots. Noslegumä Cer-eils
piebildis, ka konservätlvo par-tija
atbalst!§ot visu, kas kalpo näci-jas
interesem, bet pretoäoties visam,
kas §l?iet negudrs un nepamatots.
Pec „Sadwestfunk" zroäm, ang}u
strädnieku partijas aprindäs spriezot
par iespelamibu, ka Emests Bevinf
atstäs ärlietu ministrij u, lai uzi^em-tos
vei svarigäku posteni — min, ka
vi^§ varetu k}ut par saimniecibas
koordinäcijas ministru. Sadas zii;ias
gan mineja ari pirms 3—4 meneSiem.
Citäm nelaimem Anglijä pievieno-jusies
vei viena — zipa, ka iidu
terroristi Palestinä pakäruäi divus
anglu serzantus, izraisijusi negaiditu
antisemitisma viini. Liverpule un
citäs pilsetäs pulis svetdien izdauzi-jis
iidu veikalu logus, bet Liverpu-les
kapseta aizdedzinäta sinagoga.
Londonas Istendä policijai tikal ar
grutibäm izdevies izklidinät puli,
kas käväs pie bijuäo zidu karaviru
kluba. Ari pirmdien nodedzinäta
käda 2ida galdnieciba Manöestere,
ASV un Anglijas apspriedes par
Riiras apgabala ogju ra^o§anu atlik-tas
uz 12. augustu. ASV pläns pa-redz,
ka Rurä järazo 350.000 t ak-mei^
oglu dienä, kamer tagad tur ra-io
200—227.000 t dienä. Amerikä](:ii
domä, ka razoäana jänodod pa§iem
väcieJiem, bet sabiedrotiem jäpatur
tikai virsuzraudzibas tiesibas.
NYHT, BBC
Vai Argentina
grib radit jaunu
valstu bloku?
Stutgartes radiofons zii;io par jau­nu
izskaidrojumu Argentinas prezi-denta
Perona kundzes celojumam pa
Eiropu. Eva Perona, kas pec Späni-jas,
Portugales, Italijas: un francijas
apmeklejumiem vei uzturas Eiropä
un tagad viesojas Sveice, sagatavojot
ce}u sava vira plänam radit jaunu
pasaules valstu bloku, kas nebutu
atkarigs ne no ASV, ne no Padomju
Savienibas, Sai blokä Perons gribot
iesaistit Späniju, Portugali, Italiju
un vei dazas citas Eiropas valstis,
kam pieder' kolonijas vai citi aizju-ras
ipa§umi, kä ari visas Dienvid-amerikas
latiiju valstis.
iiiiiiitiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiioiiiiii^
I Valutas rcforma |
I Väcijä sqbrid vei |
liiiiiiiiii nav gaidäma ^
Väcu valutas :reforma §obrid vei
neesot gaidäma, izteicies amerikä^u
militäräs valdibas finanöu nodalas
direktors Berline. Uz preses , pär-stävju
jautäjumu, vai viii§ §ajä ga-dijumä
domäjot naudas reformu vie­nas
joslas vai visas Väcijas merogä,
direktors tuväkus paskaidrojumus
nav devis. Vii;i§ gan izteicies, ka ik-vienas
Sadas reformas sekmes lielä
merä atkaräSoties no pärsteiguma
momenta stipruma. Siknaudas uz-kräjeji,
kas seviilfa rosigi Dienvid-väcijä,
cerot valutas i reformu pärdzi-vot
izdevigä veidä,, bet varot ari
notikt kas gluzi pretejs.
Pärspriedumi par nepieciesamo vai
it kä jau gaidämo valutas reformu
Väcijä turpinäjas nepärtraukti, pie
kam saimniecibas speciälistu domas
daläs par to, k a d §äda reforma bu-tu
reälizejama. Pedejä laikä pieau-dzis
to lietpratejiu skaits, kas ir par
drizu refonnu, ieverojot pieaugoäas
saimnieciskäs grutibas un melntir-dznieclbas
zel§anu, Vienprätigs atzi-nums
ir tas, ka stabila valuta un lio-kärtotas
sabiedriskäs finances^ nepie-cieäamas
veseligas Väcijas saimnieci­bas
izveidoäanai. Tapat atzist, ka
naudas sistemas plfrkärtojumi ne-drlkstetu
notikt tikai uz naudas
ipaSnieku un kräjeju reljiina, bet sor
ciälo netaishibu noversanai pärkärr
tojumos butu jäpiesaista ari maritiskie
ipa§nieki. Piekritigäs iestädes jop-rojäm
sai:iem lielä skaitä daiädus
naudas reformas ieteikumus un pro-jektus.
NYHT, NZ
Väcu sociäldemö-krats
apgalvo, kä
Maskava velejusie$,
lai Hitlcfs näktu pie
varas
Pedejais kädreizejo väcu sociälde^
mokratu laikraksta ,,Berliner Vor-wärts"
iefredaktors Stampfers, kas
vadija laikrakstu lidz tä slegäänai
1933. gadä, tagad Berline sociälde|
mokratu partijas kongresa pazii^ojii,
ka viiiS 1932. gadä vadijis sarunas
ar padomju vestniecibu Berline par
kopigu ricibu ar abäm väcu sträd­nieku
partijäm — sociäldemokra-tiem
un komunistiem, lai noverstu
iespejamibu, ka Hitlers tiktu pie va­ras.
Sai nolukä Stampfers aprhekle-jis
padomju vestniecibu, bet pec tam
turpinäjis sarunas ar vestnieeibas
ieteiktu uzticibas viru — Vinogrado-
,vu. Sarunas tomerbeigu§äs bez ^a-näkumiem,
jo 1933. gada janväri Vi-^
nogradovs esot pazinojis: „Maskava
velas, lai Hitlers tiek pie varas,/ jo
ir pärliecinäta, ka Väcijä k\\xs komu-nistiska
tikai pec tam, kad Hitlers
bus valdijis. Musu sarunu turpiriä-
Sanai täpec nav nozimes."
Stampfers apgalvojis, ka §os vär-dus
vii?5 varot atkärtotburtiski un
vipS varot apliecinät atstästito saru­nu
gan ar zverestu, gan ari ar lie-ciniekiem.
SL
paklattsa Drosibas padomes lemiimaiii tin
UN DroSibas padome Indonexljas kafa gadfjumä rikojusies äträk te
jebkad, Bez tam — aträk kä jebkad — ari kafotäjas puses atbildejoSas,
ka pak|aujasDro!§Ibas padomes Lemumani* Sestdien DroSIbas padome
nolema uzaicinät absis kafotäjas pu.ses pärtrankt kapa darbibu lodoni*
ziJä. Pirmdienas vakarä pulksten 18.30 pec Vidusciropas laika kara dar*
biba partraukta.
Austrälijas un Indijas valdibas
bija iesniegu§as pieprasijamu ar)-
spriest Indonezijas gadijumu Drosi­bas
padome. Pie tam Austrälija savä
notä atsaucäs uz visstingräko pantu
Apvienoto Näciju chartä — uz 7.
pantu, kas paredz sankcijas pret
miera lauzejiem. Saskai^ä ar 5^ pan­tu
Apvienotäm Näcijäil# vispirms iä-uzaicina
vainigäs puses pärtraukt
kara darbibu. Gadijumä, ja täs atr
teiktos tam paklausit, tJN diarta pa­redz,
ka j)ret yainigajiem jävei:§as
visäm IJN lbcekl§% vispirm^
ar saimnieciskäm sankcijäm, tad ar
diplomätisko attiecibu pärtraukSanu,
bet, ja ari tas nelidzetu, beidzot ar
tieSu UN militäräs varas ' ^'ejäukSa-nos.
Tikmer, kamer UN nav savas
militäräs varas, paredzets, Va pie-cäm
lielvälstim jädod visi lidzek]i,
kas vajaÄzigi §äda militära speka
apbrupoSanai.
Droäibas padome ar 8 balsim pret
O, Frandjai un Belijijai no balsoja-nas
atturoties, sestdien nolema uz-aicinät
Holandes un Indonezijas val­dibas
nekavejoties pärtraukt kara
därbibu. •
AP diplomätiskais korespond>2ntiJ
paskaidro; ka notä lietotais värds
„uzaicina" parasta valodä tulkots
nozimetu „pavel".
. Lai gan UN |;enerälsekretärs vei
sestdienas vakarä paskaidro ja, ka
UN chartä nav paredzets termiTiij,
kädä valstim uz §äda veida notäm
jäatbild, un esot järe^unäjas ar pa-rästo
diplomätisko novilcinäSanos,
atbildes tomer sanema jau pirmdie-nä.
Vispirms atbildeja Holandes val­diba,
paskaidrodama, ka tä ir ar
mieru uzaicihäjumam paklauslt. Hd-landielu
virspavelnieks Indonezijä,
pec AP zii^äm, gan bija piebildis,
ka holandieSi varot izpildit rikoju-mu
pärtraukt kara darbibu preciii
un ätri, bet viriä iauboties, vai iz-kliedetie
indonezie§u partizänu spelci
vare§ot darit to pä§u pat tai gadilu-mä,
ja vi^u valdiba to veletos. Pec
Stutgartes radiofons svetdien zi-i;
ioja, ka pedejäs dienäs noverota pa-stiprinäta
baltie^u beg§ana no pa­domju
okupäcijas joslas uz Zvied-riju.
Begji izsakoties, ka begot, lai
izvairitos no piespiedu deportäcijas.
Zviedrijas valdiba Fja^laik ^psprie-löt,
ko ar §iem begliem darit.
So paSu DENAs zinu sniedz ari
väcu laikraksti, tomer nepiebilstot,
kas tie par baltieSiem.
Karstäkä vasara,
tä pa§a AP korespondenta zii?äm,
indonezieSi vispirms bijuSl ar Dro­sibas
padomes lemumu nemierä tä­pec,
ka, kaira darbibu uzreiz pär-traucot,
holandieäu vara paliktu di-vas
treldalas no augligäkajiem Jävas
apgabaliem, kamer indonezieSu vara
paliktu tikai mazäk augligi risa au-dzeilanas
apgabali. Holandle^i starp-laikä
jau iei?eitiu§i gandriz visu Jä-vas
salu un Sumatras dienvldu da}u.
indonezijas'valdibas atbilde Dro-äibas
padomei ari teikts, ka Indo­nezijas
republika ir ar mieru kara
darbibu pärtraukt, bet prasa, lai
abas armijas atvelk äiz demarkäci-jas
lihijäm, kädas hoteiktas pagä-juSä
gada oktobri. Bez tam republi-kas
valdiba ludz iecelt Skirejtiesas
komisiju, kura butu pärstäv§tas val-räkas
valstis. Holandes valdiba tad
pazi^ojusi, ka kara darbibu pär-trauks
un tik driz, clk vien iespe­jams,
pazioos, kädus apgabalus ieoe-musi
holandieSu armi ja. Sais apga-balps
Holandes valdiba uznemoti^
atbildibu par mieru un kärtibu. •
panäkuml, ko guvusi
bas padome, visumä radiju^i ap-mierinätibu
pasaules politi^u aprin­däs.
Pat arabu ligas ^enerälsekre-tärs,
pec UP zii?äm, izteicies, ka Sis
ir pirmais reäiais UN panäkums.
NYHT, BBC
V • V josia razojusas J ! • 9
VI •
Karstuma vilnis, kas piemeklejis
Helako daju Rietum- «un Viduseiro-pas
valstu, pec lietprateju atzinuma
vei pieturesies, un jau säku§as ras-ties
bazas par nelabvellgu ietekmi
uz razäm. Franöu zemnieki nobazi-jusies
par kartupelu, pupu un lop-baribas
razu, turpretim vinkopji ar
saulaino un karsto laiku apmieri-näti.
No Vidusfrancijas zir?o par dzera-mä
udens trQknmu un atsevi51j:iem
mezu ugunsgrekiem. Udens truku-ma
dej no provinces päreeltä uz Pa-rizi
käda sanatorija. Silto laiku iz-manto
franöu turisti. Divu dienu
laikä pagäju5ä nedelä no Parizes pa
dzelzcelu vien izbrauca 100.000 per-sonu.
Francijä §i ir pirmä istä va­sara
kop§ kar.a beigäm. i
Italijä karstums prasijis ari upu-rus.
Konstateti se§i näves gadijumi
karstuma deJ, un daudzi dabujuM
saules durienus. No Cechoslovakijas
zinu par ugunsgrekiem un karstuma
del raditäm viesujveträm. Nodegu-
§as 23 lauku mä jas un da udzas saim­niecibas
ekas. Selees ciemä Slova-kijä
bez pajumtes paliku5l 200 cil­veku.
••;•^••:••v^V_...:^^;^•-
Väcijas meteorolo^iskä centrale
isingenä zii?p, ka pagäjuSä ne<le-
Jä registretas absoluti augstäkäs
temperäturas kop§ vispär izdara me-teorolo|
iskus merojumus, tas ir, kop§
apmeram 70 gadiem. Nimbergä
karstums sasniedzis 38,8 gradu en a.
Videjägaisa temperaturä lidz 10.000
m augstumä lidzinäjusies tropu ap-stäkliem.
Raksturigi, ka ari kantta-j6s
1911. un 1921.'gada vasaräs aug­stäkäs
temperäturas konstatetas tahi
pa§ä dienä kä §ogad — 28. julijä.
Dienvidväcijä vietumis plosiju:!>ies
]oti specTgi negaisi.
Ar lielo karstumu izskaidrö ari
bemu triekas pastiprinätu izplatiia-nos
Sovasar Eiropä. Anglijä konsta­teti
302 gadijumi, Austrijä 25 n-cives
gadijumi. Slimibas gadijumu sk3its
pieaudzis ari Francijä un dazäs ci­täs
valstis. Austrijä vien, atskaitot
krievu joslu, konstateti 450 slimibas
gadijumu. Väcijas franöu joslä lidz
turpmäkam slegtas publiskäs pelde-tavas,
dej as gridas un kino un aiz-liegtas
sapulces. NYHT
pärmekleju5i divas väcu fabrikas
Berlines amerikäiiu jöslä un pec tam
izdevu§i oficiälu militäräs valdibas
komunike, kura teikts, ka §is fabri-kas
„ra2oju§as kara materiälus kä-dai
sveSai valstij bez militäräs v^-
dibas atlaujas un piekrilanas."
Amerikänu militärä policija un
pretizluko§anas ieredpi aplenku5i
abas fabrikas, kas pieder pie slave-najäm
„Askania-Werke" un, fabriku
telpas pärmekledami, atkläju5i ap-sleptus
precizijas instrumentu kräju-mus:
pusgatavus kompasus lidma§i-näm,
tankiem un zemuden§m, akio
lidojumu leriöu spämus un tjiermei?»
da]as, vienkärSus un vairäkkärtlgus
teodplitus, kas rioder lidöjuSu lj:er-mei}
U, kä, piemeram, VI vai V2 11-
dojuma cela noverojanai, zemödeou
periskopus \m citus precizijas instru-mentus.
\ : ,^
Pec kräjumu atraäanas apcietinäti
vairäki augstäki uzpemuma vaditä-ji.
„Die Neue Zeitung" pec tam in-tervejusi
uzoemuma prokuristu Ku­kuin,
kas paskaidrojis, ka no militä­räs
valdibas zipojumä minetiem
priekSmetiem pedejä laikä rai^oti ti­kai
teodoliti: Pec prokurista ziqäm,
6 teodoliti, kuru vertiba sasniedz ap
miljonu marku, ar „Askania" filiäles
starpniecibu krievu joslä nodoti krie­vu
militärai valdibai. Esot domä-jäms,
ka krievi izmäntpSot 5os in-strumentus
dzelzcelu uzmerijumiem.
Kukula täläk ziijojis, ka Askania uz-
T^iemusi tirdznieciskus sakarus ar
krieviem jau pirms divi gadiem, kad
krievi okupeju5i Berlini. P§c tam
razojumi nodoti vispirms uzoemuma
filiälei T^ltovä, kas atrodas krievu
joslä, „jo, kamer mes atrodämies
amerikäi)u joslä, krievi acim redzot
hegribeja pie mums rädities."
Abas nodarijumä iejauktäs fabri­kas
amerikäi;iu joslä lidz turpmäkam
slegtas. Amerikäi?u militäräs valdi­bas
pärstävji paskaidroju5i, ka pat
tai gadijumä, ja kara instrumenti ne-butu
tagad razoti un tie nebutu no­doti
svesai varai, nodarijums ir so-däms
pec militäräs valdibas likuma
43., kas paredz, ka visi kara piede-rumi
bija jänodod.
M NYHT, NZ )