Bavarijas Latviesu vestnesis, May 4, 1948

              m
|ties uz dzimšana,'
brasītu pases,ār/,^'»'^ec^^
Kaut kādā''S*^" ceļ, ^
I ieguvis izceSf'^droi,:
[gus pasēs. Pēc t
fiegla lieta. bija
irtens paveicis sav,, ^ •
I v i ņ š l i d m a l n ā l v T ^^
Ites piecus DP Lfn'*^
>ārda angliski no,n,'f'^'-
>Sdas lidlaukā'C^^^^^^
is tos cauri m u i t s '
[formalitātēm tā \T j^^-
f Jā runāt neviena vāi t'"
ļnoviet^Jis Viņus TSSāt
i ^ēl nav noskaidrni,,,'
dltus „Maktavi£Tn •
, Veingartens tādā "
h Zanādu un ASV
[tas 25 Veingartena vUtS
Iras viņš Pārdevis S 5^
J r c i ņ am gabalā. *
ļ k a milzu naudu, ko Vel,
apelnijis, . v i ņ š no J t
J^Amerika, bet pabaidām
ļ a . Ka par speciāliem™,
n.Veingartens pelnījis |
rak, to liecina kautai,
gadījuma viņš pat aizvedv
P gimeni lidmašīnā uz v i i
I kur tie_ savas agrākās mi
I izrakuši paslēntus dima»,
msi tos Veingartena"' i,
topā aŗ^viņu 1 Mīui liiiļif
knam. Domā, 1M VoinoatT
ienesīgo veikalu turpina,
ŗ. nekā; gadu.
LATVU
Latvian Newspaper
Published'under EUCOM Civil
Allain Division Aulhorizatios
Number UNDF 196. PabHshtr
aod Editor: K&rlU Rabics,
DP Camp KleiokStz ntar
GfiozbnrK. Printer: „SchwSb.
Volksblatt" Gūnzbu./D.. Bgm.-
Landffl.-Pl, 7. Circulttion 4000.
Pnblished twlc« w»ekly.
LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 34 (139)
Otrdien, 1948 g. 4. maijā
Iznāk otrdienās un piekt­dienās.
izdevējs: BALK
uzdevuma Laitviešu preses
darbinieku sadarbībasi ko­pa.
Atbildīgais redaktors:
K. Rabācs, vietn. A. Liepa
redaktori: ZH Bārda, M.
Culitis, H. Mindenbtergs,
A. Smils, Adrese: Guuz-burg'Donau,
,Latvi3a'\ —
Tālruņlt apg, 84, red. 50.
sp.'est 9i
Amerikāņu militāra aptauja
Rietumpakta valstīm
ASV senāta līdzekļu piešķiršanas k pieņēmusi likumnrojektil
par ASV gaisa speķu palielināšanu uz 70 kaujas grupām, ko jau
agrāk bija pieņēmis tautas pārstāvju nams. Valdības priekšlikumu
palielināt gaisa spēkus tikai uz 66 kaujas grupām noraidīja. Komisi­ja
piekrita 3 miljardu un 198 miljonu dolāru izlietošanai gaisa spēku
pastiprināšanai
//pa icis
lez majam
feldmaršals Rundštetsal^
^vienoties 80 vācu augstāko
ļ grupai, kas no gūstā An^
ti uz. Vāciļu, un 'paskaid.
imēr krievi okupēs manas
ķtrumdaļu un; lielāko: dalu'
js, man nav; nekādas ve-ļgriezties.
Es nekad neesnvj
)nā'lsqcialists, bet vienmēr
is •noteikts antikomūnisi?,
m vecs un- slims un.te
Ivaii^āk miera nekā Vācija.
atzīstu, ka man vairs nav
|āju."
Hundštetu, uz. VāGiju atj
ķtteikušies arī feldmaršdj
un ģenerālmaļors:Stram
Jomentātors ģen.' Ditmars
jup. : ; DM;,,
mi.
' Armijas ministrs Rojals pirms tam
bija ziņojis komisijai, ka nepietiek
sagatavoties tikai gaisa karam ar lid-mašinām
vien. Viņš teica, ka „ie-
. 'naidnieks: pašreizējos apstākļos spētu
4eņemt gaisa -bāzes tiešiem uzbruku­miem
ASV, okupējot^ Aļasku, Gren-iandi
un Azoru salas." To ienaid­nieks,
kiiŗu Rojals vārdā nenosa.uca,
spētu izdarīt bez flotes, ASV vāja-
^ got pietiekami stipru armiju, lai šis
bāzes aizstāvētu; '
, Prezidents Trumens, pretodamies
ierosinājumam . mainīt atomkomisi-
; jas personālo ; sastāvu, paskaidro-jis,
ka „ir iesākta gigantiska
atomiskās enerģijas programma" un
pārmaiņas varētu šīs programmas
realizēšanu aizkavēt. Kādā preses
konferencē viņš teicis, ka ASV; ir
uz „atomcnerģijas miermīlīgas iz-,
mantošanas sliekšņa." „News.week"
ziņo, ka neseno eksperimentu Enive-tokas
līci īstais .'nolūks esot bijis at­rast
iespēju, kā konstatēt atombum­bu
sprādzienus., no liela atstatum'a.
Ja izdotos atrast' paņēmienus šādu
sprādzienu uztveršanai, tad ASV
varētu skaidri pateikt, vai arī citas
valstis eksperimentē.ar atombumbām
vai nē.. Daži no vissvarīgākajiem
eksperimentiem esot darbojušies tūk-stasi^
m jūdžu tālu no spridzināša­nas
vietas Enivetokā.
Prezidenta Trumena preses sekre­tārs
paskaidrojis, ka prezidents vis-t
tuvākā laikā prasīs, lai kongress at­ļauj
sūtīt ieročus Rietumeiropas val­stīm.
Piecu rietumvalstu aizsardzī­bas
; ministri Londonā apsprieduši
ASV valdības aptauju, kurā prasīts
vai rietumu valstis spēj noorganizēt
militāru' sadarbību, cik daudz ieroču
šīs zemes gribētu saņemt no ASV,
lai nodrošinātos pret draudiem no
austrumiem. Pēc AP ziņām ministri
vienojušies arī par to, ka pagaidām
Itāliju Rietumu paktā neuzņems to
iemeslu dēļ, kas tuvāk izskaidroti,
rakstā, ko šodien sniedzam 2. Ipp. '
: Francijas valdība dienu pirms aiz­sardzības
. ministra' izbraukšanas jiz
konferenci Londonā vienojusies no­dibināt
kopīgu štābu armijai, flotei
un aviācijai, kas sauksies Francijas
augstākais ģenerālštābs un saskaņos
visu ieroču šķiru darbību. ' - -
Piecu valstu fiņanču ministri Bri­selē
vienojušies par plānu tirdznie­cības
bilanču izlīclzināšaflai. Otrpus
okeānam nobeigusies Bogotas konfe­rence,
kuras dalībnieki, parakstījuši
jaunu Panamerikas chartu. > '
NYHT, BBC
Komunistu
atentāts pret
Griakijas tieslietu
' ministru
1. maijā kāds 22 gadus vecs grieķu
komunists iemeta rokas granātu
Grieķijas tieslietu ministra Kristos
Lādos automobīlī. Ministrs ievainots
tik smagi, ka sestdienas vakarā mi­ris.
Arī pats jauneklis ievainots, bet
tomēr ne tik smagi, lai viņu neva­rētu
pratināt. Pirmā - nopratināšanā
viņš atzinies, ka ir slepenās komu­nistu
organizācijas „Opla" biedrs.
Otrreizējā pratināšanā .pēc ministra
nāves, viņš Izstāstījis arī, ka komu­nistiem
esot plāns rīkot atentātus
pret vairākiem ministriem. .Šis esot
tikai pirmais. Valdība pēc tam izslu­dinājusi
• kai-a stāvokli Atēnās- Pire-jā,
Atikā, Peloponesā, Krētas salā un
citās Egejas jūras salās. Iedzīvotā­jiem
aizliegts atstāt mājas no 1 līdz
saka Bulgaņins 1. maija pavēle
Demonstranti Rīgā solījuši ,,pāvcikt pirmc^
Padomju Latvlļas piecgades plānu 4 gado
Staļina vadībā it
Visa Padomju Savienībā, kā vienmēr, 1. maijs svinēts ar lielu
pompu. Maskavas Sarkanā laukumā karaspēka parādi pieņēmis patļs
generalisims Staļins, kaut arī dienas pavēli nolasījis aizsardzības
ministrs Bulgaņins. Dienas pavēlē starp citu teikts: Padomju tau­ta
un tās valdība uzticīgi veic programmu komunisma celšanai un
miera politikai, bet neaizmirst internacionālās reakcijas Intrigas, kals
vērstas pret mūsu valsti un jaunās demokrātijas valstīm," Šais ap
stākļos esot nepieciešams, lai «padomju bruņotie spēki pastāvīgi bū
tu militārā gatavībā."
vienos
:ols
iteinas apgabala lat-pārstāvniecība
okupācijas joslā, uz mūžu
1. okt. Ratenovā.
piemiņā paturēs . ./
dēls un vedekla." Anglija. .
Noslepkavotais tieslietu ministrs
bija tuvs ministru. prezidenta Sofu-lisa
draugs. Savas darbības laikā
viņš bija pavēlējis izpildīt nāves' s^-
dus vairāk nekā 125 cilvēkiem, vis­vairāk
kreiso organizāciju piederīga­jiem.
Valdība ziņo, ka pie Korentijas iz­devies
galīgi iznīcināt ievērojamus
izāriu spēkus. Vairāk nekā 1000
nogalināti,:pārējie saņemti gūstā. Pēc
AP ziņāmj kopš Grieķijas valdības
karaspēka ofensīvas sākšanās šai pa­vasarī,
Vidusgrieķijā iznīcināts vai­rāk
nekā puse visu partizānu spēku.
Dažām partizānu vienībām esot iz­devies
izbēgt, izmantojot neparasti
nelabvēlīgos laika apstākļus, jo gluži
neparastā kārtā nesen Grieķijas vi-un
dienvidos vēl snidzis.
BBC, NŽ
-notis, gleznas^. "^^^^^
us un .pastmarkas^ J
Irtnīcas pret ļ m a i ^ u i
tvā. Alfrēds IC^^^^
:Nebeniusstr.|9, : D P ^ 'j
te-,
īdzīgi atsaukties Uldi Z^'^^^^^^^^
Ļ u Dzidris Stems: (l^'^l .f^i
L Silberwaldstr. —
Rugājiem, bijuso '
xelles, Bnixenes,;_Bei8"l^
! Drtves ļ;rās; fP^
'latvietis, 40. S_. ^•,^,5, sf;
25 līdz • 35 g. (ōiĶf
Jrailnes. . V ē g * ļ 2 ^ ^ D * f
ief-SrSl, bei Bremen.
JAS" ABO- . „
(līdz 3
hēnesī - "'«"T-ļlnleekdtēilvāi
.v-a.RirāMk- ip«a' r 3 j,, <l
fcM. 6.- mēnesi g si.#ļ
J . RM. 3 . - P ^ i ; r
Svai tai atl;ilstfs«."Z X
Wnazāk kāv RM. '
L pieleitoļ-, j,,oeJ.
todmann.Pla« .
it
ifi;.,!'. •
I
PADOMJU ĢIM
Sešu valstu konference Vācijas jautājumā Londonā izdevusi ofi­ciālu
komunikē, kurā atsauc dažu vācu radiofonu sniegtās ziņas, it
kā konference jau būtu vienojusies par Rietumvācijaš satversmes sa­pulces
sasaukšanu līdz 1. septembrim un Rietumvācijaš pagaidu valdības
dibināšanu Janvārī, un ka šo projektu vel nodošot Vācijas rietumjoslu
zemju iandtagiem apspriešanai. Pēc BBC ziņām, šādi apgalvojumi esot
pāragi. Piekritīgā konferences komisija gan kādu projektu pieņēmusi,
bet tas vēl esot jānogludina un jāiesniedz konferences kopsēdei apstipri­nāšanai
Diplomātiskie korespondenti Londonā gan kā šis ziņas, tā ari
atsaukumu iztulko par labvēlīgu zīmi, ka vienošanos izdosies panākt. Ja
konference izstrādās kādu konkrētu plānu, tad to iesniegs dalībnie­ku
valstu valdībām^ Ģenerāļa Rpbertsona atgriešanās no Londonas
Berlīnē neesot uzskatāma par zīmi, ka konferencē būtu radušās kādas
grūtības.
rikāņu iestādes apgrūtinot dažu sa­tiksmes
j autā jumu nok ārtošanu. Uz
jautājumu Vašņins atbildēja, ka esot
iespējama „vēl dažu technisku jau-:
tājumu precizēšana nākotnē". i ;
Laikraksts „Welt" 2iņo, ka padom­ju
militārā policija, kopā ar vācu po­liciju,
izdarot plašu meklēšanas ak­ciju
padomju joslā pēc nelegāli dzī­vojošām
personām, galvenokārt ar­mijas
un padomju okupācijas iestā­žu
dezertieriem im darbinieku ģime­nēm,
kurām dots rīkojums •,. atgriez­ties
Padomju Savienībā, bet kas to
nav ievērojušas. Štānsdorfa vien
esot pazudušas 20 padomju ģimenes,
kas negribējušas atgriezties. Arī Ber­līnes
krievu sektorā piektdien izda­rīta
sevišķi plaša satiksmes kontrole.
Pēc „Neue Zeitung" ziņām, no pa­domju
armijas vien esot dezertējušas
ap 10.000 personas.
Nesen ievēlētajai neatkarības
biedrību opozīcijas rajona komitejai
Reinikendorfā Berlīnes franču sek­torā,
uzbrukusi kāda komunistu
„skrejošā kolonna" im komitejas lo­cekļus
smagi piekāvusi. ' ;>
Berlīnes sociāldemokrātu partijas
priekšsēdis ziņoja, ka pēc uzaicina juļ-ma
viņam paziņoti ap 7000 tādu per­sonu
vārdi, kas pazudušas bez vēsts
padomju joslā un Berlīnē.
Padomju iestādes . pieprasījušas
amerikāņu iestādēm paskaidrojumus
par padomiu pulkvežlaitnanta
jeva pazušanu Brēmenē. Tasojevs
bija padomju sakaru virsnieks pie
reparācitu komisijas uņ kopš pagā­jušās
nedēļas pazudis. Padomju ie­sniegumā
amerikāņu iestādes apsū­dzētas
par ši virsnieka nolaupīšanu.
Pēc BBC privātas informācijas Ta­sojevs
esot aizbēdzis pats. .Oenerājis
Klejs esot paskaidrojis, ka ASV ie­stāžu
apsardzībā šādas personas (ne­esot.
.. ^ v , ':
NYHT, BBC
V
ļas ārlietu ministrija publicē-
;usi Padomju Savienībai iesniegtās
notas tekstu par atlīdzības pieprasī­jumu
Berlīnē bojā gājušās angļu sa­tiksmes
lidmašīnas lietā. Anglijas
prasības aptver pensijas-11 nonāvēto
AngHjas pavalstnieku piederīgajiem,
atlīdzību par bojā gājušo kravu un
pašu lidmašīnu. Nota vēlreiz konžta--
tē padomju pilota vainu sadursmē.
Angļu iesrtādes Vācijā paziņojušas,
ka atkal atjauno āptui'ēto liellaivu
satiksmi uz padomju joslu, jo pa­domju
joslā kādu laiku aizturētie
angļu kontrolētie ūdens satiksmes lī­dzekļi
izlaisti no joslas un lielaivām
atkal atļauts iebraukt padomju joslā
bez kavēkļiem un bez īpašiem doku­mentiem.
Ģenerālis Klejs pēc slepenām saru­nām
ar amerikāņu augsto komisāru
Austrijā ģenerāli Kijsu preses kon­ferencē
Frankfurtē paskaidroja, ka
neesot nobažīji^ par kara iespējām
tuvākajā nākotnē.- Vācu presei viņš
norādīja raudzīties^ lai iestādes tai
neuzliktu, nekādusļ ierobežojumus.
' Preses brīvību katrā ziņā aizsargās
arī amerikāņu okupācijas vara. Va­lūtas
reformu, esot izredzes realizēt
tiklab uz divu, kā triju joslu bāzes,
kamēr uz četru valstu kopīgu vieno­šanos
vairs esot visai vājas cerības.
Ģenerālis Klejs ari 30. aprīli nesa­sauca
sabiedroto kontrolpadomi Ber­līnē,
im ar 1. maiju vadības pienā-kums
pārgājis uz angļu militārgu-bemātoi-
u ģenerāli Robertsonu. Ber-
: līnē ģenerālim Kleiam bija paredzē­ta
apspriede ar amerikāņu gaisa ata­šeju
Maskavā ģenerāli Kart;eru.
Padomju militārās valdības trans­porta
pārvaldes šefs ģenerālis Vaš­ņins
izteicies, ka padomju rīcība
,,transporta uzlabošanai padomju jos-
• lā" esot attaisnojusies un neesot va­jadzības
to revidēt. Angļu un ame-padome
Piedraudot ar divkāršu veto, pa­domju
delegāts Gromiko ceturtdie­nas
vakarā Drošības padomē aizka-vēja
paredzēto izmeklēšanu par ko­munistisko
^ apvērsumu Cedioslova-kijā.
Gromiko paskaidroja, ka viņš
iesniegšot veto pret jebkādu vairā­kuma
lēmumu izmeklēšanas komisi­jas
dibināšanai, bet pēc tam arī pret
pašu šo komisiju. Padomju pārstā­vis
debašu laikā norādīja arī uz
perčila memuāriem, kas atklājot
Francijas un Anglijas nodevību"
pi^et Cechoslovakiju 1938. g. Minche-nes
sarunu laikā. Čeehoslovakijas
debates pēc tam atlika līdz ceturt­dienai.
Pēc Cechoslovakijas-Bulģārijas mi­litārā
nolīguma ratificēšanas Prāgas
valdības delegācija 11. maijā došo­ties
uz Bukarestu palīdzības pakta
noSļlēgšanai ar Rumāniju. Čeehoslo­vakijas
iekšlietu ministrs Noseks
par parlamenta velēšanām 30. maijā
paskaidroja, ka vēlētāji varēšot. bal-
Pēc Maskavas radio ziņām strād­nieku
demonstrāciju svarīgākais
sauklis šogad esot bijis aicinājums
zpildīt piecgades , plānu četros ga­dos.
Maskavas radiofons, zifiojot par
svinībām citas pilsētās, minēja Rī­gu
5.: vietā. Tur esot demonstrējuši
300 000 darba ļaudis, kas solījušies
^,paveiķt pirmo Padomju Latvijas
piecgadi četros gados." Runātāji tei-
^u'ši, ka tas iespējams tikai Staļina
vadībā. Pēc demonstrācijām Rīgas
darba ļaudis esot pastaigājušies Vēr-manes,
Arkādijas, Grīziņkalna un ci
tos parkos.
Berlīnes komunistiski ietekmētās,
arodbiedrības 1, maija demonstrāci­jām
bija samobilizējušas ap 500.000
cilvēku, ^ kamēr pretkomūnistiskp
arodbiedrību demonstrācijās piedalī­jās
ap 100.000. Kad demonstrāciju
laikā abi gājieni sastapās, komūļ--
nistiskā gājiena dalībnieku grupa
pārbēga pie pretējās puses dcmonļ-strantiem.
BBC, NZ
Maganah izsludina mobilizāciju un ved jaunus
žīdu$ arīnoVāciļas un Austrijas DP nometnēm
PADDimU PRESE KOPS 24 APRĪĻA VAIRS NEPIEMIN PALESTĪNAS
NOTIKUMUS
Stāvoklis Palestinā kļūst arvieii nepārskatāmāks. Sestdien un svēt­dien
visas aģentūras ziņoja, ka Sīrijas un Libanonas regulārais ka­raspēks
pārgājis Palestīnas robežii un ielauzies dziļi zemē. Ziņu app
stiprināja kā arābi, tā žīdi. 2idi lūdza UN palīdzību pret iebrucē­jiem;
Svētdienas vakarā un pirmdienas rītā angļu oficiālās aprinļ-das
atsauca ziņu, ka Palestīnā atrastos svešs karaspēks un pama­toja
šo atsaukumu ar angļu vir^avēlhieka ziņojumu, ka izlūku lid­mašīnas,
kas pārlidojušas Palestīnas pierobežu, neesot novērojušajā
nekādu sveša karaspēka kustību. Tai pašā laikā tomēr uz Palestīhji
turpina doties angļu karaspēka pastiprinājumi no bāzēm Kipras uņ
Maltas salā, to starpā arī smago tanku vienības.
sot -pret „Nacionālās frontes" kandi­dātu
sarakstu, nododot baltas vēlē­šanu
zīmītes. Ja kāda grupa savas
intereses Itādot augstāk par vispā-
.rības interesēm, tad tā varot iesniegt
opozīcijas kandidātu sarakstu. Ko­munistu
partija, kā ziņo partijas or­gāns
„Rude Prāvo", līdz 1. maijam
esot sasniegusi paredzēto 2: mllj; bie­dru
skaitu. Trīs mēnešos biedru
skaits pieaudzis par 700.000. UP zi­ņo,
ka ministru prezidenta vietnieks
sociālists Laušmans esot iesniedzis
atlūgumos ,no visiem valdības un
partijas āmatieņi.; Laušmans, pārstāv
ēedioslovakijas sociālistu mēreno
spārnu. .
Čeehoslovakijas bēgļi Virtember-gā-
Bādenē joprojām dzīvokļu un ap­gādes
ziņā pakļauti vācu iestādēm,
uh amerikāņu/militārā valdība tos
nedz atzinusi par DP, nedz paredzē­jusi
tiem kādas papildu pārtikas de­vas.,
•.
NYHT, BBC, NZ
Pēc sestdienas ziņām Sīrijas un Li^
barfionas karaspēks esot pārgājis Pa­lestīnas
robežu divās vietās un ie­lauzies
Ziemeļ palestīnā jau 30. aprīļa
rītā. — Abas kara^ēka kolonnas
esot uzbrukušas žīdu ciemiem, pie
kam arābu karaspēks esot pielietojis
artilēriju, minu metējus, ložmetēļus,
bruņotus auto un lidmašīnas. Pēc
AP ziņām arābu karaspēka kolonnās
esot bijis ap 12 000 vīru.
Kāda arābu aģentūra ziņoja, ka
Transjordanijas karalis Abdula esot
pavēlējis visām arābu armijām uz­brukt
reizē \m par virspavēlnieku
iecēlis Iraka^rmijas štāba priekš­nieku
ģenerāli Sajebu, piešķirdams
viņam arī pašas tituli. Dažas aģen­tūras
apgalvoja, ka jau sakustējies
arī I ēģiptiešu karaspēks.
B,ritu virspavēlniecība nekavējoties
izaicināja papildspēkus no Kipras
un Maltas salām. Pēc BBC ziņām
līdz svētdienas vakaram Palestīnā
bija ieradušies jau 2000 angļu flotes
kājnieku, smago tanku vienības un
lidmašīnas. • Papildspēku ierašanās
turpinoties. Britu virspavēlnieks Pa­lestīnā
svētdieri no jauna brīdinājis
kā arābus, tā žīdus ievērot pamiera
noteikumus, jo pretējā gadījumā
angļi pielietošot pret tiem visu sayu
varu. '
Pēc BBC un laikrakstu ziņām žīdus,
kas uzbruka Jafai, galīgi atsist iz­devies,
tikai sestdien. Tāpat ar lie­lām
pūlēm izdevies atjaunot pamie­ru
Jeruzalemē.
Pēc pīrmdienas radio ziņām žīdi
arī svētdien včl, par spīti pamiera
sarunām, bombardē iuš i Jeruzalemes
arābu kvartālus no lidmašīnām. Ang­ļu
smagie tanki devušies uz Pa 1 osti-nu
arī no atbalsta punktiem Ēģiptē
Tie šķērso Šinaiās tuksnesi..
Piektdienas vakarā Drošības pado­mes
priekšsēdētājs saņēma UN pa-miera
komisijas telegrammu no Pa­lestīnas,
kurā teikts, ka stāvoklis
s-trauji pasliktina i as". Angļu pār­valdes
nozares viena pēc otras, iz­beidzot
darbību. Līdz ar to pakāpe­niski
apstājoties normālās • dzīvēs
funkcijas visā zemē. Je\vish Agenc>
žīdu ieņemtajos apgabalos gan pū­loties
pārņemt varu un rūpēties par
kārtību, bet tais apgabalos, kas arā­bu
varā, visu rīkojot pašvaldības un
neesot nekādas centrālas pārvaldes
Telefona un telegrāfa satiksme visā
valstī esot gandrīz sabrukusi. Pār­traukta
arī normālā gaisa satiksmi}
un izbeidzies gaisa pasts. Par spīlļi
pamiera komisijas pūlēm, kaujas pi-e
ņemoties asumā. Ikviens« apgabal.^
Ao kā izvācotics angļi, tūlīt pārver
šoties par kaujas lauku.
Pamiera komisija ziņoja arī, ka
brīdinājusi Transjordanijas karali
Abdulu no invāzijas Palestīnā, j6
UN • un Drošības padome uzņem.šot
ziņas par aktīvu kara darbību ļoti
nelabvēlīgi. ^_
Kamēr ASV pārstāvji vēlreiz ieļ-teica
pakļaut Palestīnu un it'scvi.šķi
Jeruzalemi mandāta komisijai, ASV
kongress nolēma vēlreiz pārrunāt
valdības politiku Palestīnā, bet Ang­lijas
apak.šnamā un augšnamā dcpujL^
tāti asi kritizēja Anglijas valdība:i
nostāju. Daudzi pnisīja izvākt ang- .
ļu karaspēku vēl daudz ātrāk neka
paredzēts un neatstāt to briesmās
līdz 1.- augustam.
UN. Palestīnas dalīšanas delcj^aciT
jas pārstāvji atgriezās un paziņoja^
ka „nay vairs iespējams notikumu
gaitu Palestīnā apturēt." "Drīz/ pēc
tam .Drošības padomes prick.š^ēdē-tājs
saņēma vēl vienu telegrammu
no Palestīnas — Jewish Agency pārŗ-stāvis
Mošc Scrtoks tclegrafii^ki l u - ,
dza, lai UN sper soļus pret arabuJnT
vazijas karaspēku, kas ar vissma;^ā-'
kiem ieročiem apdraudot žīdu cļe-mus
Ziemeļ palestīnā. Aizsardzīou^
lūdza arī žīdu armija Haganah, kas
Pa 1 estīn ā izsl udin ā iusi m ob iiizā c i ju
visiem žīdiem no 25 līdz 35 g. v. H a ­ganah
savā telegrammā apgalvo, ka,
Drošības padomei jārīkojas .s1oid/,ī'-ļi,-
jo citādi Patetīnā sāk.^'otins U^i^-
karš. Pēc BBC ziņām žīdi iau pašļ;
uz savu roku esot mjsūlījusi .stiprus
spēkus savu ciemu apsargāšanai Zie­meļ
palestīnā. ;•
Kaut arī apgalvojumu un al^aukur.
mu jūklī nav iespējams skuidri paj.
teikt, kas pašlaik cīnās ar ko. liekas,
ka nevar b ū t šaubu par vienu •— pro­ti
par to, ka pamiera nosin^^.^fina Pa­lestīnā
kļuvusi gandrīz noi^'.-,pēiama.
Pēc angļu speciālistu .dorr.DiTi tas būr;
tu paveicams tikar*'ar ļoti i^vērojaļ
miem .starptautiskiem snč^:!^;:-n. bet
ja tie neierastos Palc.-'tīnD tn];t tad.
jārēķināias ar pilnīga chao-j •'Ik.ša'-
nos vēl pirms angļu mandāta izbcig
šanās 15. maijā.
(Beigas 4. Ipp.) ;
mm
5'
4 •
X