Bavarijas Latviesu vestnesis, August 29, 1947

              Saajin). vec^SSzifK -^^^-^ä b? «f?
allnplstblgm, kaifv^^'^ *.
«1 okupäcijas £?b« L'"''^^^ i t " ' ^ ,
^cthoiized by — Llzenz -
izdoSanas atlaajia: ICD-OMBO
AtbilOlgais redi^-
tbrft - Edjtor In-CHiief:
ILäiUk Rabies. irletnie^
AleksandfE Liena. redaKcl-
|ati sekretärs: mksis CiUI*
Aisi rei^ktorl! Andrejs Iftn-ilzfj
(Minchene). Harljs fia;iii-dentbergs
(EsUngeaä). 4r»
nolds Smtu (sports). Zlgajrds
Bärda techniskaiii iekäiito-lomsl
LATVIAN NEWSPAPER
V Nr. 64 (71)
Piekt4ieii, 1947. g,29.aiigas^
isntii oualeii&s on piektcue>
nSa lai^ev^js: Bavfirgaa
apgabala iatvieSQ komltejas
osdevums f4itv1eSQ preses
darblQteka ^darbibas Icopa::
Redftlrclja: QQnsborg/D s&r.
term te? * I ^ d i a a aA Pl. i
i 1^ Printed by Sebwtb.
Volksblait QQiKbarg/Ooa.
BQrgerni. * Laadmaim^PL T:; \
m
Mm ir 'fe^l?<l^rtie s
i^angju jos- 19 f ä i f - i o , %
Ulf
ar i Ä
^ ^ m ir visu tites N? 2 d 1's^^-»
as s)imdcaäV Katru v a f f ^ ' ^^
argi sauc lauts mazSV^^"^"!^^. esi", ievletoti ved na S "^^^s tel^''^
tuma gaiteni LlT'' ^
ä. nevis Pär-, landieäu bärdd£¥»M
savu sargi ..krievs^^"!,?
5^.bet gan otu, anglis dvieBhSf
e.. J t o i u un I ziepes.« Patiesibä gat
m
m
m
m mm-
M
ÖF un politlsko beg}u ^vienotä komiteja Äugsburgä izstradajusi un
I^cgusi visam Äpvienoto Käciju vaistinu prezidentam Trumenra
lEO vadibai un vei eitilm organizaciJSm un personäm memorandu, kurä
y noracla uz svariglem trukumiem lidzSinejä DP un politbko beglu izvieto-latias
politikä un velejiimu veidä izsaka savus ieteikumus §o trukumu
nov5rSanal Komiteja psirstäv ap 700000 DP im politisko beglu Vacijä
un Äustrijä, un M nesen pievienöjuSies ari llatvieSl, izvilrzot par savu
imi-stävi komitcfjä Latvi^Su eentraläs padomes vice^riekSsigdi un Baväri-
}as apgabala kqmitejas priekisedi A. Reinu.
1^-
M
mh I I
i
V Ä i ^ pa 8 tautu sargi tikai skats,
vatas, Katru kus l^atru dienu p1£
H_jSeibuiz. [^.Brlvo laiku mZ»
OS. u^auga | väcu klasiku G§t, '"^
¥^ad notiek Ha darbus,'kä ari
ieipodas, uz-1 väcu tulkojuitiä - „
es Jiö saijem IVenu un vei citas"
^etHj cenzort. ne techniskas" Ergm»t« n."'
bet Parru- sauemt divas vestul 1
Soberguääs ar menegiem atjauts pienemu
4aVi rieyiena mekletäju.
1^
M
Ui
m
to
-cietumu,vi- tajäs 'atrodas tikai visne^«^
^ka..,BetJines kas lietas guita Vmm
'UmS^ Katrä k a m e S f
ärsta!^/sali-, kas gan krietni netira jo
. i e y | k o , y i ^ niekiem nedod lldzeklus
"?:kuf lal Jf^B" nai. Tapat netlras ir ari
koridori un paSas kamem,
iä Ir sp4r- r ^ ^ ^ ^ paskaidro, ka tasti
' saxgu ^imikäliju tnikia
^-rinäju- ^^^^ valstu vienott
bite un cietums jäapgäda
ira, gös- saimriiecibas lidzekliem,i fc
_ . , J t ' äpie- Sandriz neiespejami sadabflt
ieiöF Vecäis Nii^^^rgas tiesas sprieöunia
Ä l t s an ^^^^^ ^^^^s, ka notiesati*"
• i r l c l i t i s k s P atsevisH bet pec atl
'' M vinam knevu 'pieprasijumieni {etm
V : ^ pärvalde nolemusi, ka septimi
rgu zinäm | ^ ^ ^ ^ ^ k i drikst sarunäties savS
ödzitS-^ v i - ^ ^ ^ ^ ^ nepiecieäamibas
ö ö i ^ Pirms Spandavas cietips, te ir
esäni.imdeva cietokgnis sava vecumaiin'
ftiM^ift- Tn nekada gadiiuma nav pn
apcietinäjuinam,bel
t S e s ^^^^^ts tapec, ka kontrolpata
WffS 3a nolemusi izmantot „kadu dd:
^a^SmS ^ uzskata tikai par pagaidul*
t . o i ^ ^ A « o ^ ^ 3 ^ vietu.
notiesätie —
*an lirunii,
eseliba. Visi
Jätinakie —
rachs, ir pat
parasti pär*
.citiem «ie-räs;
Sirad^
k o k a ^ -
u klonti un;
Us. Äperam,
, hepatik kb-s
saya laikä
^leslodzita--
t
S. g. 17. augusta
mums .tra^skä näve rnans
2am neaizmirstamais virs
J Ä N I S CÖHJIK
Dzimis 1892. g. 16.
Äpbedits l g. 20. augusta
denes kapos.
Pec vii?a skumst
sievä, braUs im mije
brälis un mate
• U
li^emorandä noradits, ka da5as pa-r
riidn)as* paSreizejä DP \m begju iz^
fvietoSanas gaitä nesaskaiDi ar IRÖ
satv€frsmi un ar rietumu demokra-tlju
vadltäju deklaretajiem brivibas
prindpiem.
I | Daias valstis, kuram steidzami
I truk^it darba roku, noslSgugas ligumus
ar okupäcijas iestädem Vacijä un
lAiJstrijä par pliemerotu DP izveli
\ nodarbinaSanai saväs zemes.
PriekSroka te dota neprecetiem,
bet ar! daudzi preeeti DP pierakstäs
izce}o§anai,at9täjot savus tuviniekus
i Vacijä vai Austrijä. Da4as valstis,
kas »aista DP därbä, sola, ka tuvä
näkatne izceJotäjiejB väre$ pievienö-ties
vii;iu tuväkie limenes locekji —
otrs laulatais ar bemiem. Da2as, sa-vukärt,
uzpem vienigi neprecetus,
piemeram, Halande. Bet pa lielä-
;| kai dajai bez äiem tuväklem ^me-
I nes locekliem i r vdl lauläto vecäki,
kas noteikumiem neatbilstoSa vecii-ma,
dej nevar izcejot. Vii;ii€m tädej
jäpaliek Väcijas nometnes, ar dru-majäm
izredzem belgt gaitas väcu
nabat^majäs.
Komiteja sai?i§musi ziijias no BeJ-ISijas,
täläk teikts memorandä, ka
zinäms procents DP hav spejuäi
veikt smago darbu raktuves. Lal
aizkav§tu §os cilvekus mekiet citii,
vairäk piemerotu darbu, Sie cilveki
I ievietoti cietumä, lai tur sagaiditu
bridi, kad tos vares nogädät atnaka}
uz Vaciju. Izcejotäjiem jaimajä dzi-
BelQijä ieradusies
17,0DÖ amerikänu
loslas D P
i i
SI
1
'ms
P
Liiäz rudenim Belfeijas oglraktuves
cer nodarbinät gandriz 3S.000 DP, —
^^::#askaidrojis. Bel^jas degvielu ^mi-nistrijas;;
pärstävis,-t :xm:':pö^^ ^Vä-^.
. . „ ;:ci3as':'-ahglu^^
^ ' 1^ I pärnmäts projekts turpiiioties intensfva DP V
ioA-E^^l' pastävigu cietumu naci kapM ^ darbam raktuves. DP kalnraöi, k o -
!«. aaraiieKsj^.^j^ sala, kas atrodas VanÄ::-^' p p a a r 21.000 ita}uraktuv|usträ^
• ^ » Ä f ^ ^ palidzes aizpildlt darba roku
: iztrCikumu äin!; b e l ^ rupniecibas
K - : nozäre. Itaju strädnieki ieguti uz
.1^
iäjie 1947. g. "..«"fflS" liskä näve mm g J>
JÄNIS CffiW^,
latvieiu vecais strelni*
pag. Ciru|u Slamp^i
nieks.
Apglabäts Vddenes
1947: g. 20. augusta^
Veideues latvie$a
därzs gri*
svin§tydarza
dziiiiSanas
Bamba
Vispirms
starpu pa-
^Daudz;
„, dienäl"
Vera P8M<>Ä^-^ oat
y Tad viijä k^^^ ludz z^jj;
yti, fco sar- Kurzeme ^ ,«;tög^fri
dayana bi- L t | 1944. g. 3. oK^^^^^^ (i^al^F
omltu. Gra- g^^abetei T^^f
elu melani, pgteri ^ ^ ^ ^ ^ ^
imu pret g. 22. febr.,me^^^e^^
eni t§, ka I ^ . L o ^ : (^^^^
vlenoäanas pamata, mainot
ogles pret darba speku.
Lieläko daju no jauniegutajiem
raktuvju strädniekiem Bejäija cerot
patilret uz pastävigu dzivi. Sakta
akti va kampana vii;iu pilnlgai
lek|au5anai tajäs paSvaldlbäs, kur
xie patlaban dzivo, un, pec b e l^
lestazu domäm; lieläkä dala no tiem
vareSot: kjut BejjiVi jas pavalstnieki.
" ^ ' l l v:: AtseviSlpi": „ät"zemnieku salu" izvei-doäanas
savä zeme BeJiljija neyelo-
Bel^ijas dienvidu ogju rajonä, par
ziirtamajä ,,Börlnäiä",og|u siani ir
plaiii im jau s
darbs ir gruts uh tikko atmaksäjas.
uri atrod labäk atälgotu darbu citäs
rCTpniecibas- nozares. Pirmäs b e l^
misijas iJarba speka verveSanai V a ­cijä
ieradäs 1945. gada rudeni, bet
P TCziiltätä ieguva tikai nepilnus 3000
* DP stradnieku. f ad beläu valdiba
ieguva 60.000 kara gusteki^u, bet ta-gad
to palicis tikai ap 15.000, kas
ari lidz oktobrim jau bus cejä uz
m-
Mu
•Mii m
m
m
bombardS-rKgas. Tape§u^je»s,^eide»''^'
aibbQ pär-
Säc3,a attistiba ari mudinäjusi
aktivizet DP verveSanu oglraöu
clarbam. Säkts ari piecgades pläns
ÖpO jaunu (>g]ra^^
gaiditiem 20.000 ärhertkäi^iu jos-
DP lldz §im ieradulies päri par
17.000, Da2u nedeju laikä ari no
stoglu jöstös bu§ot ieradusies 15.000.
nsa
rälsekretärs
s, ka UN pilnsapulce, kas
es 19. septembri, domäjams, ilgs
meneSusi Svarigäkie darba kär-jautäjumi
bus Palestinas, Grie-un
veto jaiutäjimis. BBC
ves vietä nav ari iespeju nodoties
savam reli^jas kultam. Austrälija,
gatayojoti<5s uzijemt zinämu skaitu
DP, apsveir nodomu uz^emt vienigi
vlrieSus, atstäjpt feimenes tagadeiä
dzlves vietä lldz tam laikam, kamer
bus gallgi. atrisinäts darba \m dzi-
;voklu jautäjums.
Otrkärt, dalai DP un politisko
beglu i r dlraugi vai radi Eiropas un
aizjuras zemes, un tie jau sagädäju-
§1 ar to atbalstu visus vajadzigos
galvojumus, darba ligumus un ie-celoäanas
itlaujas, bet tomer nevar
izcejot, Jo gandriz neiespeiami da-but
izbraukäanas atjauju. Nezinämu
iemeslu d^i] atlaujas liedz vai'novil-cina,
daudsms. merteSus. Ap?[al|v^Oi ka
katrs atsevi§ks lugums nosutäms uz
Berlini izäkirSanai.
Memorandä ari norädits, ka W/o
no visiem 700.000 nereT)atriejamiem
DP un polltiskajiem be^liem, ne-gkaitot
2Idus, i r berni zem 16 ga-diem,
63Vo i r vecumä no 21 lldz 50
gadiem un 1 P/o vecäki par 50. Ap
15Vo no 'vIsiem ir intelifence, bet
daudzi inteli^entje iemäcI1u§ies aro-dus.
Nepietiekamäs pärtikas del lie-lä
DP masa ir sliktä veselibas stä-vokll.
Ar! anglu laikraksti norädl-juSi,
ka DP pirms smaga darba
säkSanas vispirms jäatkopjas. Tas
ari ir iemesls, ka liels procents par
derlgiem atzito veläk tomer izrädäs
nepiemeroti. Bez tam butu jäpatur
prätä, ka ne visus inteli^entus, var
izmantot feiskam darbam,' daJai va-jadz
§tu atrast darbu, kur' tie vär§tu
but vairäk noderlgi.
Ja pa§reize1ä nometinääanas po­litikä
tuiT)inäsies, noräda memo-rands,
tad nelzbegami radlsies Sa­das
konsekvences: lieläkä da]a DP
äimeriu tiks izputinätas; 30 lldz 40Vo
no strädäjoSo piederlgiem bus noso-diti
droSai un ätrai nävei väcu nabag-mäjäs,
piederlgo uztureSana gulsies uz
DP aprupetäjäm iestädem vai ari
tiks nobidita uz väcie§iem, kas DP
postä vainolami. Komiteja domä, ka
DP un polltiskie bei^i, kas zaude-ju
§i dzimteni, mantu Un sava darba
aug]us, tik daudz cietuSi to pa§u
iemeslu de], kuru deV rirtumu liel-valstis
ir karoiuSas. TädeJ DP pel-niju
§i labäku likterii inekä hävi na-bacjmäjäs.
Bez tam ar! austrumu
valstis biitu därämas atbildigas par
DP uztureäanu, kuru Ipagumiis täs
ndikiimlgä kärtä konfiscejuSas. ;
' Memorands atzist jautäjuma sa^
rez^Ttlbu, jo katrä valsts, kas grib
palidzet DP, domä vispirms par sa-vas
zemes interesem. No otras pu-
^ses, DP problema i r starptautiskäs
situäcijas rezultäts, un no humäni-tärä
viedokla DP un polltiskiem
beöfliem ir gan tleslbafs prasit. tädas
paSas tiesibas, kädas ir ikvienam
demokratiskas valsts pilsonim, tiesi­bas
tikt uzskatitiem par cilvekiem
un nevis tikai par savtigu veikalu
obiektiem. Labäkais atrisinäjums
butu nometinät vesolas DP tautibu
^rupas vienkonus, bet. nepartraukti
tiek uzsT^erta tä neiespejamlba. To­mer
bez lielam grutlbäm butu iespe-jama
i z c e l ^ j u nometinäSana vis-maz
är visäm iimenem, ieskaitot ve-cäkus
im bräjus un mäsas,
Beigäs memorandä sakopotl ko-mitejas
ieteikumi: jäizbeidz nehu-mänä
un neizdevigä ^ e p u Slcir-
Sana; kopä ar izcelotäjiem uz jau-najäm
dzlves vietäm nosutäms ari
zinäms skaits mäeltäju un citu i n -
teligentu; nepiedeSami uzlabot ap-stäkjus
Bel^jä un citur, radot pul-ceSänäs
centrus tiem DP un beg-jiem,
kas kaut kadu iemeslu de} nay
nodarbihämi; Eiropas zemes jau no-metinätiem
jädod iespeja mekiet l a -
bäkus dzlves apstäkjus aizjuras ze­mes;
jävienkäräo un jäpaätrina iz-ceJoSanas
at]auju ieguSana tam per­sonäm,
kas paSierosmes ce]ä sagä-däju5as
sev izceJoSänas iespejas; jä-apgäda
visi DP un politi^ie begji
ar identifikädjas dokumemiem,: do-dot
vö?iem brivas kustibas iespeju
un tiesibas mekiet paSiem sev jau-nas
mäjas, DP un politisko begju
pärstävji no visäm tautlbäm jäpie-laiä
kä padomdeveji IRO vadiba.
nevar
atra laika
VÄCIJÄ lERADIES LIETUVAS
StJTNlS ASV 2ADEIKAS
„ASV baltieSi daudz pulas, lai pa-lldzetu
saviem tautieSiem, kas dzi­vo
Vacijä. DP problema tomer ir
loti nopietna im to nevar atrisinät
äträ laikä," — saka Lietuvas sutnis
ASV Zadeikas, kas no skautu mie-ra
diambore^-"; Parlze lidmaSmä uz
da2im dienam ieradies pie saviem
tautie§iem Vacijä.
Sutnis 2adeikas apmekleja vairä-kas
lietuvieSu nometnes. Sväbu
Gminde vipu apsveica Baltijas tau-tu
sievieäu padomes locekie Dr. 21-
linskiene. Vlpa däväja tautisku
lostu, ludzot to aizvest ASV sievie-
§u or^anizäciju pärstävem.
Sväbu Gminde notika ari Baltiias
tautu f?ievie§u padomes prezidiia
sede, kur plaSi pärrunäja * emigrä-cijas
Jautäjumu. Piepema atzinu-mu,
ka nav veicinäma täläka emi-gräcija
bez Jrimenem. Par §0 atzi-numu
informes IRO, ASV un Ang-lijas
valdibu. Baltiias tautu sievie-
§u padomes paolaSinäta sede pare-deeta
27. un 28. septembri Hanavä.
Franciem pagaid^m
interese tikai DP
o^lraci
Pagaidäm mes esam ieintereseti
tikai darba späka sagädei og^raktu-ves,
— paskaidroja Prancijas valdl-bas
pärstävji, kas §ajäs dienäs ie-rs^
däs amerikäiju okupgcijas joslä
Vacijä. Darbam Francijas ög]rak-tuves
llgums jäsledz uz 1 gadu. P i r -
majäs 6 nedejäs paredz§tas apmä-clbas
Ipaääs oglraöu skoläs. Algu
säkumä sola 8000 franku menes!,
veläk to pakäpeniski paaugstinot lldz
17.000 fran&iem. Qimenes cilvekieni
paredzetas piemaksas. Qimenes uz
Franciju dorrtäts pärvest pec 2 me-nejiem.
Francijas valdlbas pärstäv­ji
paskaidrojuSi. ka ogjraöiem esot
ieverojami lieläkas pärtikas deyas
nekä citäs darba nozares. Kaitra
pimene gadä bez maksas sapempt
4-—6 t ogju. Neesot jämaksä ari par
apgaismoSanu tm dzlvokli.
par spiti amerikänu starpniecibai
lidz eeturtdlenas pusdienai vei nebija zi^u* ka t^aldbHsam butu
izdevies sastadit jaunu Grie^ijas valdibu. Joprojäm vi^ara. nav izde-vies
saprasties ar libenl{iem un citäm mazäkSm partijSm, kam daiSdi
iebildumi pret v i ^ personu.
Pec plrmajäjm nesekmlgajäm.
Caldarisa anspritnSem ar citu par-tiju
vadltäliem, zinämu: starpnieka
lomu uzpemies amerikäpu saimnie-ciskäs
ihisilas vadltäjs Griekijä
Gris\'olds. ViijS uzsäcis sarunas ar
liberäMem, kuru piedalI§anos jaunä
Griekijas valdibä amerikäpi uzska-ta
oar Joti velamu, lai Sai valdTbai
rastos patieSäm plaSa baze. Pirms
tam lau liberälu partijas vadonis
Sofuliss biia paskaidrojis ASV sut-nlecTbas
lietvedim, ka vitia partila
niedalTsies koallcUä tikai tad^ ja tai
bös noteiceras loma un paSu Sofu-lisu
i^audzfs par ministm prezi-dentu.
ArlliberSlu mazSkuma par-
Pläfio „DP apmactbas
centru** Meinas sfätä
Importet pärvletotäs perspnas no
Väcij^s amerik^pu Joslas xiz Menas
Stätu, ASV, novietot tos pamestajä
Pasamakodijas ciemä un tur apmä-clt
daiädos arodos, sagatavojöt tä-läkai
izceloSanai uz Dienvidameri-ku
— täds pläns radies daXäm
Istportas pilsetas amatoersonäm
kopä ar daXiem l^ujorkas finan-cistiem.
,J^ew York Times" spe-ciälzipojumä
no Isttyortas atzime. ka
pläna tuväkie apstäkU tlk pretru-nlgi,
ka tas radljls dzlvas pärrunas
un to apsbriedis §inls dienäs käda
ipaSä konference Nujorkä.
Pasamakodijas cien\s izbQvets
Ruzvelta admlnistracijas laikos un
ietilpa kädä plaSäkä elektrifikäci-jas
projektä, kas palika nereälizets.
Ciemä ir 239 §kas, kuras domä ie-gut
minetä iniciätoru grupa, atjaU-nojot
ciemu apdzIvoSanas kärtlbä.
Pec pläna autoru domäm, DP Seit
varetu novietot^ bez maksas \iz se-
Siem^lldz astopiem m^neSiem, bet
vipi par veicamo darbu ar! nesa-i^^
mtu ilgu. Ra^otäs preces ekspor-tetu
uz Dienvidameriku, kurp pec
tam, apmäclti arodos, dotos ari paSi
Pasamakodijas kolonijas DP.
Plana aizstävji to uzskata par hu-mänitärU
pasäkumu, lal palldzetu
DP, bet pretinieki noräda, ka iegu-vums
par DP darbu paliks projekta
autoriem, un viss pläns iziet uz
„tukstoSu DP necilvecigu izmanto-
N Y H T
KEDE^U PIRMS VELESANÄM UNGÄRIJÄ
AmjEDZ^^^^?^
Svetdien Ungärija notiks veiSSanas, bet Sonede) valdiba aizliegusi
jebkädas poHtiskäs sapulces. Minisiru prezidents Dinjess paskaidrojis,
ka tagadeiä valdiba uodroäinot katrä politisku brivibUi Ra-diorunä,
ko atstasta Berominsteräs raiditajs, vi^S piebildis arf, ka val­diba
esot labveligi noska^ota baznicai un reli^^Uas mäciSanai skoläs.
; ASV sutnis Ungärijä iesniedzis
valdibai protestu par to, ka iepriek-
Sejas nedejäs valdiba piejävusi
opozicijas partiju veleSanu sapult^
trauceSanu, norädot, ka valdiba vai
nu nespejot, vai negribot Sos trauce-jumus
noyerst.
Ärzemju zumälisti, kas apmekle-juSi
rupniecibas pilsetu MiSolcu,
pärliecinäjuSies, ka tur no 54.000 ve-letäjiem
svitroti 2800. A r i kädä ve-letäju
sapulce BudapeStä, kur r u -
riäjis pats ministru prezldönts Din­jess,
sapulces dallbnieki pärtraukuSi
apspriederal hede]as säkumä,
piedalljies ari no atva]inajuma
atsauktals ministru prezidents Et-lijs,
pazipojusi jaunos taupibas no-teikumiis.
Tauplba skar gandriz v i ­saa
ang}u dzlves nozares partiku,
valutu, auto transportu.
Pirmo reiz Ahglijas vesture strä-dätäji
sapems vairäk normetas pär­tikas
nekä nesträdätäji Valdiba
sastädijusi sarakstus par „svarlgäm
un nesvarlgam" pärtikas precem.
turpniak levedls no ärzemem tikai
tädu pärtijcu, kas atzlta par svarlgu.
T Q tomer nedaKs visiem, bet tikai
strädätäjieni. Ari §0 pre6i ^>vedu-mus
samaaäiäs par 10 proc Ievero­jami
samazinäs ga]as devas
BBC
tijas vadltäjs Venizeloss paskaid-rojis,
ka nevelas piedallties valdi­ba,
ko sastäda Caldariss.
„New York Harald Tribune"
räksta, ka valdlbas krize Griekljä
izverSas par smagu pärbaudljumu
Griekijas demokratisko polltiku pa-tiesam
patriotismam un Tstai gribal
cinities. Pedejäs veleSanäs Calda­risa
vadltä tautas partlja gan iegu-vusi
vislieläko balsu skaitu, bet täs
päräk konservätlväs tendences ap*
griitinäiuSas clpu pret nemiemie-.
klem. Täpec jau japväri notlkusl'
valdlbas maipa, kufä' Caldariss at-teicäs
no premjera postepa an k]u-va
ärlietu ministrs. Bet jau torels
vlpS attelcäs ho vadibas tikai ar
noteikumu, ka vlpa vietä par m i ­nistru
prezidentu nedrlkst näkt l i ­berälu
llderls Sofuliss. Tagad jauno
krizi izraisIjuSl 3 liberä}u mlnlstri,
kas pagäjuSäs nedelas beigis Iz-stäjäs
no valdlbas. Daudzi domäjot,
ka liberälais Sofuliss bQtu vlspie-merotäkais
vIrs grle^u tautas vie-noSanai
grQtä bridl. Bet' vipa par-tljai
ir tikai 48 deputätl, no 354
pärstävjiem parlamentä. Amerikäpl
mesinä iepemt neiträlu nosta ju
Griekijas krize, bet tai paSä laikä
nevar but Saubu, ka /ASV, kas at-balsta
demokratisko valdibu, visvai
V
räk ieintereseta, lal tä batu plaSa f1
un stipra.
ASV kongresa ärpolltiskäs ko-mlsljas
loceklis Itens izteides, ka
ASV nevarot pielaut, lal cita valsts
okpQpetu Griekiju, jo tas noz!m§tU.
apdraudejumu visam VidusjQras ba-seinam.
Sie draudi likvid§jaml
Griekijä un bez kaväSanäs.
NYHT BBC
vipu ar saucieniem: „Dpdiet tiesibas
hobalsot visieni ungäriem!"
Jau nedelas säkumä izplatlj äs
baumas, ka no Ungarijas aizbedzls
bijuSais opozicijas lideris Suljoks,
Baumas apstiprinäjusäs, kad iekSlle-tu
ministrs oficiäli paskaidrojls, ka
Suljoks aizbraucis uz ärzemem ar
legäliem dökumentiem. Pec täm
draugi pazipoja, ka Suljoks^ pirms
aizbrauksanas pats tiem stästijis, ka
atteicies no politikas un no kandi-desanas
Säis veleSanäs täpec, ka tas
,,päräk bistami". Komiini stu par­tijas
Sefs RakoSijs pats esot ieteicis
Suljokam „kadu laiku atturetics"
un ari palidzejis vipäm iegut är­zemju
pasL
Anglijas valdiba pfc slepenämf Arr^^^^l^^
. — i . j i r ^ A ^ j s i . . - -"1"—- oinäjas valdltias clpa ar opoziciju,
Bulgärijas valdiba noraidijusi atkär-totos
anglu un amerikäpu protestus
pret Petkova notiesäsanu, bet Bul­gärijas
nacionälä sapi^ce nolemusi
iikvidet zemnieku pariiju, jo tajä
esot faSistiski elementi un tä fne^i-näjusi
gäzt valdibu ar ärzemju i n -
tevencijas palidzibu. t^dz ^r^^^^^
vus itiandätus zaude atlikuSie J64
partijas deputäti, (seSdesmitpiektais
bija Petkovs), un parlamentä paliek
vairs tikai 10 opozicijas pärstävju.
Pädomju Savipnibas ärlietu ministra
vietnieks ViSInskis atbOdejis ASV
un Anglijai, ka protesti pret Petkova
notiesäSanu esot iejaukSahäs Bul­gärijas
iekSejäs lietas.
NYHT, BBC
Vacijä gaidäms
Austrälijas migräcijas
ministrs
ARI SVEICE VARETU UZTjJEMT
DP v_
Zepevä Sinis dienäs sagaldämä II-guma
parakstlSana stacp Austrälijas
valdibu un IRO ^par DP ielalSanu
Austrälija. Migrädjks ^ministrs K o l -
vels Reutera korespondentam iztei­des,
ka uzpemamo DP skaits bOfl
atkarigs no ku^u transporta iespg-jäm
iun uzpems galvenokärt baltle-
Sus. Vipus saistis IpaSiem darbiem,
un tie sapems parastäs algas. Sä­kumä
paredzets uzpemt tikai vlrie-
Sus, bet äimenes tiem varetu sekot
veläk. ''y^^^
AusträlieSu lälkraksts „The Sun"
raksta, ka DP pärveSanai neizman-tos
ku|us, kas paredzetl anglu iece-lötäju
pärveSanai. DP cela izdevu-mus
segs; IRO. JPreses könferenci.
Kolvels izteides, ka Austrälija darba
vietas gaidaj 200.000 iecelotäjus. No
DP prasiSot labu vesellbU, labu rak-sturu
un gribu strädät. „Nodeveju
un köllaborantu mums nevajaga," i z -
teicäs ministrs. Visvelamäkie esot
baltleSu DP. Nevelami Austrälija!
ari tädl beg^l, kä, tplemeram, späpi,
kas bijuSl lejauktl SI vai agräka l a i ­ka
pilsppu icaros. Kolvels. pats ie-radlsleä
Eiropä, kur pec Holandes
aoclemojuma dosies uz Berlini • un
Mincheni kärtot jautäjumu är IRO
un aprhekles DP nometnes.
SvelcieSu laikraksts „Neue Berner
Zeitung" raksti „BaltieSu trafeedija"
apskata Baltijas valstu likteni, kupa
rezultätä tagad Vädjä un Austrijä
atrodas vei daii simts takstoSi nere-patriejamu
baltieSu. Laikraksts vai-cä,
kade} lai UN nebutu tiesibas sa­vam
päre jäm dalibniecem valstim ,
vienkärSi uzlikt par pienäkumu uz- :
pemt bez dzimtenes p^likuSos. Vis- i
maz derelu atvleglot DP tälakäs ^
gaitas ar sava veida „Nanzena pa? :
sem". Beidzot laikraksts' ieroslna.
ka ari Sveicd te butu izdeviba aiz ;
mazo valstu solidäritates spert soli ;
uz priekSu, jo Sveicei yel arvien esot u
vajadzigs ärzemju darba speks; Kä- ;
del gan nevaretu DP dot tädas pa- ;
Sas iespejas kä itajiem vai austrie-
Siem; vaica autors, norädot, ka bal- ;
tieSi kä demokratisku un galvena |
kärtä agräru mazu valstu pilsopi:
esot SveicieSiem kulturäll un psldio- i.
loliski tuväkL Autors tädus atzinu- 1
mus guvis pec vairäku meneSu dar- 1
ba begju nometnes.