Bavarijas Latviesu vestnesis, June 15, 1948

              LATVIJA, 194^^
;_Eduardā' Behešā '
us, kungi, prasāt ^KJ^.
visiem nolauztu
•;;\LATVIA
Latvian Newspaper
pubJished under ĒUČOM Civil
A H a i ^ Division AuthorisatioD
NJumbfer UNDR 196. Publisher
and Editor: Kārli? Rabācs,
DP Camp Kleinkotz near
Giinzburg/D. Printer: „Schwāb.
Volksbl.", Gūnzburg/D., Bgm,-
Landm.-PK 7. Circulation: 4000.
^ Published twice weekly. Edi-torial
Office: Gunzburg/Do.,
Dominikus-ZimtnermaTin-Str. 2. LATVIAN NEV^SPAPER
Nr. 4G (151)
Otrdien. 1S4S. g. 15. jūnijā
Iznāk otrdienas un piekidienās.
Izdevējs: BALK uzdevumā <
Latviešu preses darbinieku sit^
darbības kopa. Atbildlgais r[e-^'^
daktors: K. Rabācs vietn. A.
Liepa, redaktori: Z. B;īrdj\
M. Culītis, H. iMindenbergsl
A. Snvits. Adrese: GiīnzbiirĶ-V-Po.;
red.r Dominikus-Zimmer-mannstr.
2 (tālr. SO), apg.:
MarktpL 25 (t. S4). spiest:
Bgin.-Landmann.-Pl. 1 ii. 91]
m
Par siera, v iui«vn K- to tla-.
.duardam Benešam 'i-tgriežoties
savu lauk^^1^ ^
) Benešam, varbūt K
^ 1 3 , martā, kS^Jnh^^- Nal iznācis no šī i i
nacionālā muzejā k
jūsmīgajos Vārdos u-^''^'
Nrētājs Gotvalds veitīh
sava tēva Tomasa 1"-^
)ijusajam ārlietu r - - '*
Masarikam, Pirm
.Prāgā: atkal:
A p a t i s k s 4 k f c j l
Icais _virs izvadīšanas^^'
pārvešanas
I laikā. Asaras'^ina'^rf*
tikai. tad, kad Z^^^
r-c^ Tomasa C ^ ^ ^
-dziesmu: Ar .savi, I
, no .Prāgas uz.Laniem^^^
vienkāršs..melns zarkt;
atgriezās savā izoS'^^^^
Pag. piektdien ari S^^^^ tautas pārstāvju nams pie­ņēmis
likumprojektu par 200.000 DP ielaišanu ASV tuvāko divd gadu
la.ikā. Debatēs vairāki deputāti iz teica atzinīgus vārdus Austrumei­ropas
bēgļiem, nosaucot viņus par „labākiem cilvēkiem Eiropā." Pie­ņemto
likuma prpjektu virzīs tālāk uz, kongresa un tautas pārstāvju na­ma
kopsēdi, lai sakaņotu ieceļošanas noteikumus, jo tie abos namos
pieņemtajā projektā ir dažādi Kā zināms, kopš kāda laika likumu par
DP Uzņemšanu pieņēmis arī senāts.
.bija beigusies drāmas
uiena vaena aina. Lo?^
^ laiku bija skatījies un:s, .p3.
lēcis . Jans iks, •'
Iz n^umiem.'^^^^^^^
kalda,nu^ēdēja;viņa līdzi
letnieks Klementiss. Bettai'
fem ilgi bija skatījies.vien^
rumiem.; cerrima pili Prā|
Ministrijas mītnē, ar troN
tosts kāds logs uz rit'
pn nebija ar! ;Vairs gandri!
Lkambūtu drosme pa:tol
^/'arbūt Eduardam Benešam
fe 6- 4 ' vecais vīrs,
^ ^ u s u , izolētu-dzīv;, SezimoY5
I
.. ,|r.7,-. -v,
, -.•..ri-.j. • ••••• '• '.T
iekas, ,.jau; tad-nojauta, b
5 gals arī pēdējai viņa per.
un viņa valsts traģedfe
agaidām :kāut rūpjuk
i jūtu sagrauzts un neķe.
pēr viņš te vēlibija - vis
ļ , B e n e š s , - k a s personificē^
posniu Čechoslovate
ko ievadīja; viņsprieilv
Lielais Tomass ,Makriks;ļ;^
Beneša atrašanos te vēhbic
s kaut vismaz ārējs i:
\ simbols.;:-Bet^ ne vairs'iķ
enešs. Un . skumji viņš, s;-
ļbijušos laikus, kad viņš pe:
^^alsts. nodibināšanas bijā ā:-
mistrs, no 1918.' līdz 193o,?:
pai: dažus gadus arī minis!?^
tts, :un kā viņš 1935. g. stf
lā; - vietā, valsts priekšgali
tlaž bija ^ sekojis .sava lieii
Ijēja ' pēdās, •palicis uzticiii
ajam virzienam, l^as pie^i?•
ļimiem. Viņš bija Mazās ar.
dibinātājs . un reprezentālivi
ļ. iBenešu pazina Eiropā n
ās. 'Viņu sauca par
ffru". Kapitulācijas un - .
utas Benešam' tomēr .n?^ l ; ; '
1939: g. viņš .dabūja atits; | p
i un redzēja sabrūkam savi p v
ugļus.- „• •-„• ••; ļ l -
V. gan Beneš.am pārmeta, ŗ
tnaz visā: •dziļumā;neesot:- ^ :
os spēkus, kas viņu. aizi; ,^ .
mdā, un it.kā- dzīvojot^;- h
pirmskara laikmeta jur
ēlāk viņam pārmeta M}^'-^
\ Kremli. 1945. g.,
u:Klementiju;im citiem,
ķiies no trimdas, Bene^^^-
ja, ka'šai viņa:kote»:p
būt smagas .sekas un Ka
e ^tris gadvlIdz:Viņs^^|
tes kapitulēt ļ
'priekšā: :
as nu ir noticis,
ās februārī, pieliļ
Lkts. -Pēdējais-vei^ļ^^^^^^
ais.valsts .amata^u'^^^^^^^^^^^
omūnistiem.Taia:V^n^|
jau iesēdies:
L W s , k a . apson^^^^^^^^
i kas ir ar viņu, ia^i2^^_ C |
Tajā pašā tautas pārstāviju nama©
sēdē piešķirtas •ieceļošanas atļaujas
2000 čechu: polītiskajiem bēgļiem,
kas atstājuši savu valsti pēc komū^
nistu apvērsuma februārī. Noraidīts
turpretim priekšlikums pār bij: poļu
karavīru un 100.000 vāciešii ielai­šanu
no Austrumvācijasapgabaliern,
no kuriem tie izraidīti.
Apvienotās amerikāņu un angļu
joslas kontrolpārvaldē piektdien pa­skaidrots,
ķā tuvākā: nākotnē uz, aiz^
jūras zemēm dosies lielāki pārvie­toto
personu 'transporti no: Vācijas,
Austrijas un Itālijas-nornetnēm. Sai
sakarībā IRO galvenajā mītnē Že-nevā
ieradies minētās iestādes sa­tiksmes
nodaļas vadītāja vietnieks
Šarls Gross, lai palīdzētu izkārtot
DP pārvešanu. Kara laikā viņš'va-dija
visus amerikāņu karavīru un
ieroču transportus uz dažādajiem
kara laukiem Eiropā, Āfrikā . un
Klusajā okeāna. ^
Šinīs dienās saķemta informācija,
ka Brēmenē sāk. iekārtot transitno-metni
izceļotājiem uz ASV. Nomet­ne
paredzēta apm. 8000 personu uz­ņemšanai.
BBG
MM-m
,•
ir:.'-.
wW:M\-
p m
Visi 296 klāt esošie Cechoslovaki-jas
jaunā parlnrrienta deputāti vār­diskā
nobalsošanā pai* valsts prezi­dentu
vakar ievēlēja vienīgo kandi­dātu
komunistu Klcmentu Gotvaldu.
Gotvalds pats nebija klāt.:' Vēlāk
goda sardzes pavadībā viņš ieradās
parlamentā un nodeva zvērosUi jau­najai
satversmei, ko pats parakstīja
pēc Beneša atteikšanās. Atklātā no­balsošana
notika saskaņā ar sestdien
pieņemto jauno likumu, \ ka prezi­dents
ievēlams ar rokas pacelšanu,
ja- vienu kandidātu ieteic vismaz 100
. deputātu un cita. kandidāta nav. Par
ministru prezidentu Gotvalda vietā
izraudzīts līdzšinējais viņa vietnieks
komunists Zapotockis. BBC
Vai ASV aicinās
pie sevis ari
zinātniekus
i DP vidū: Vācijā atrodas daudzi
augsti kvalificējami zinātnieki, kas
jau gadiem atrauti no sava darba.
Uz viņu atkal iesaistīšanu zinātniskā
darbā daudzkārt norādīts, bet prak­tiski
soļi līdz šim izpalika. Lielā
amerikāņu nedēļas žurnāla Time
(nesen atzīmēja 25 gadu pastāvēša^
nu) Eir-opas biroja vadītājs Džons
Skots (Scott) tagad ierosinājis ASV
nodibināt universitāti, kurā visi mā^
čības spēki būtuDP no tām zemēm,
kuras atrodas aiz ,dzelzs priekška­ra".
Ierosinājums modinājis interesi!
Jāpiebilst, ka līdzīgs pasākums pēi:
Hitlera nākšanas pie varas Vācijā,i
Savienotās Valstīs jau reiz guva pla­šu
atbalsi. Toreiz tas apellēja pie
sabiedrības domas atbalstīt nacio­nālsociālisma
upurus un izraisīja
ASV plašu prethitlerišma vilni.
Džons Skots pai'- ierosinajumu^ in­formējis
arī IRO ģenerālsekretāru
Taku Žeņevā, kas par to ieintere­sējies:
un steidzami pieprasījis no
IRO štāba Bad Kisingenā ziņas par
tiem DP zinātniekiem, uz ko ierosi­nājums
varētu attiekties. Ierosinā­juma
satur? paziņots arī' pr.rf. Fr.
Gulbim Pineber^:iā.
.Tiem latviešu zinātniekiem, kurus
iei'osinājums intere:>ētu. steidzami,
bet ne vēlāk par 20. jūniju, jāpie­sūta
savas adreses un personāliju
ziņas ar īsu .curiculum vitae DP
preses apvienības ģenerālsekretāram
0. Berlingam Angsburgā (Augs-burg,
Hochfeld, Kollmannstr.. 6). DP
Preses apvienība ziņas sakārtos un
nodos IRO štāba informācijas noda-as
šefam Denlingeram Bad Kisin­genā.
DP gleznotāju darbi
ceļos uz Amster­damu
un Parīzi
Holandes nacionālais muzejs
Amsterdamā nesen bija infor­mējis
IRO amerikāņu joslas in­formācijas
daļas šefu Sederlendu
Denlingeru, ka būtu gatavs izr
stādīt savās telpās DP glezno­tāju
labākos dar^^us. Muzeja in­teresi
par DP gleznotāju sniegu­miem
bija modinājusi nesenā iz­stāde
Stutgartē, Kas pašlaik pār­celta
uz Augsburgu. Bez tam ir
izredzes, ka no Amsterdamas DP
gleznu skati varētu pārcelt arī uz
Parīzi.
Tagad jautājums tiktāl atrisi­nāts,
ka IŖO štābs Bad Kisin­genā
stājies pie šo izstāžu sarīko­šanas
realizēšanas. Saziņā ar DP
preses apvienību, IRO štābs dar­bu
savākšanu nodevis iņāksiinie-kam
A. "Prandem Eslingenā, un
viņš, paredzams, būs arī oficiā­lais
pārstāvis un -izstādes pava­donis
Amsterdamā un Parīzē. V i ­ņam
IRO uzdevusi steidzami sa­vākt
350—400 augstvērtīgākos
DP gleznotāju darbus, un kā
Prande informē, ar šo uzdevumu
viņš cer tikt galā. līdz 1. jūlijam:
Tādā gadījumā izstāde varētu
notikt, jau tuvākajos mēnešos.
LCK ANGĻU JOSLAS DELEGĀCIJAS PAPLAŠINĀTA APSPRIEDE
Lēmums lūgt sūtņus K. Zariņu un A.BIlmani apmeklēt DP nomet­nes
Vācijā bija viens no daudzajiem, ko 5. un 6. jūnija apspriedēs
Augustdorfā pieņēma angļu joslas LCK locekļi un BCP latviešu pār­stāvji,
piedaloties LCP priekšsēdim J. Celmam un visiem angļu jos­las
apgabalu komiteju priekšsēžiem. Apspriedes vadīja LCK vicepriekš-sēdis
A. Trapā ns.
Latviešu .pāl'stāvis Baltijas Cen­trālā
Padomē J. Miezis ziņoja, ka
par BCP iepriekšējo darbību pār­skatu
gūt grūti, jo iepriekšējo pār­stāvju
atstātās darbvedības ' ' lietas
trūcīgas. Ierosināts angļu iestādēs
jautājums par nometņu komiteju at­zīšanu.
Lai atvieglotu budžetu, iero­sināts
daļu BCP darbinieku atalgot
no PCLU. Debloķēto līdzekļu kon­tā,
kur debloķējuma brīdī bija RM
1.359.714,93, atlikums uz 1. jūn. ir
RM 183.479,38. Izmaksāts sociālos
pabalstos tautiešiem 1 tātad RM
1.176.235,55. Pabalstu 'piešķii-šana
turpinās.
BCP pārstāvji sagatavojuši iestā­dēm
memorandu, valūtas reformas
gadījumā, lūdzot atļaut-apmainīt kā
1:1 1) nodotās ostmarkas, 2) strādā­jošiem
viena mēneša algu par gadu'
3) summu, kas atzīmēta DP 2, kar­tītē
un 4) summu, kas '.'saņemta pēc
dažādu mantu rekvizīcijas.
Dažās angļu joslas nometnēs jau
pieprasīta samaksa par dzīvokli un
uzturu. Tāpēc nolemj vēlreiz griez­ties,
ar jaulājumuv kāpēc vēl jopro­jām
. še DP nesaņem lādu uzturu kā
amerikāņu un franču jo.slā. Llbekā
.un Gēstachtā nodibinājušies darba
kooperatīvi, kas. dos darbu dau-ŠODIEN
JĀIZŠĶIRAS FRANCIJAS VALDĪBAS STĀVOKLIM
Francijas valdības liktenis, domājams, izšķirsies šodien, kad
nacionālajā sapulcē piektdien sāktās debates par Londonas konferen­ces
ieteikumiem beigsies: ar nobalsošanu. Sagaida, ka nobalsošanu
saistīs ar uzticības votumu. Vairums politisko novērotāju pēc līdz­šinējām
ziņām secina, ka valdība iegūšot nelielu vairākumu. Frankfurtē
otrdien paredzēto trīs rietumjoslu militārgubernātoru un vācu minis­tru
prezidentu apspriežu atlikšanu pēc ģenerāļa Keniga lūguma arī iz­skaidro
ar franču valdības nedrošo stāvokli, kas otrdien iVar arī vairs
nebūt amatā.
teOLENU
atkal dabūjamas
«Latvijas" apgā'«
kirumnoņēmēiiem
uz pēcmaksu
ķviJAS" ABO
[_, mēnesi_ - ^Ļ..- i»''!,
Ui nedēja - RM; 3
I - RM. P;-- eks.
meklēšanas sjudin ' g.^ paf
ne ma^āk ka KiVi
pārvedumi «nKor^giinzbu^
"Latvijai", if'^i l
• .r .
fe?.>.
Piektdienās debatēs pirmais ru­nāja
ārlietu ministrs Bido. Valdība
par Londonas rezultātiem gan ne­esot
„sajūsmanāta", bet šo, kompro­misu
starp Francij|s un ASV :::un
Anglijas viedokli tomēr uzskatot
par. nepieciešamu. Parlamentam ta­gad
esot jāizšķiras vai nu par Fran­cijas
izolēšanu, vai sadarbību, ar
citām valstīm. Bido divu stundu i l ­go
runu deputāti uzņēma bez lielas
atsaucības. Labā spārna, radikālais
deputāts de Mustjē izteicās,- ka. val­dība
vēloties likt-deputātiem izšķir­ties
vai ņ u balsot par valdību, .vai
apdraudēt labās attieksmes ai'.Ang­liju
uņ ASV. Deputāts Filips so­ciālistu
vārdā: paziņoja, ka viņi
pinns balsošanas par' valdību prasī­šot
vēl īpašus solījumus. Pēc dau-dzu
uzskatiem Franciju spiežot uz
piedalīšanos rietumu blokā, izpelno­ties
padomju ienaidu, bez piemēro­ta
militāra atbalsta garantijām no
.ASV. Komunistiem tuvu' stāvošais
deputāts Pjēŗs Kots prasīja noraidīt
Londonas ieteikumus..::.-:;.
_ Ģenerālis de Golls kādā 'runā svēt­dien
izteicās, ka Londonas atzinumi
parādot Francijas vājumu, un Šu-mana
valdība Londonā ielaidušies
nepieņemarņās koncesijās. Svētdien
runāja arī ministru prezidents šu-mans,
izceļot Eiropas organizēšanās
nepieciešamību un Francijas pūles:
panākt Londonā sasniegto kompro­misu..
Angļu bij. ārlietu ministrs
Idens ..Vorkshire Post" slejās norā­da,
ka Francijas bažas un iebildumi
esot jāsaprot un tai nepieciešamās
garantijas jādod. „Observer" runā
par iespējamu Beviņa viesošanos,
Rietumvācijā.: kur viņš nav. bijis
kopš Potsdamas konferences 1945.'g.
Kad Bido piektdienas runā apzīmē­ja
Bevinu par Francijas lielāko'
draugu, viņš guva nacionālās sapul­ces
piekrišanu. Bido izcēla apstākli,
|ka Francija pinno reizi savā vēstu-
T ē saņēmusi ASV garantiju, ka tās
neizvāks savu karaspēku no Vācijas
stratēģiski svarīsām vietām arī pēc
vispārīgas •okupācijas izbeigšanas.-.
„New York ?ieraļd Tribune".kore­spondents
MakD ērmots neuzskata
par neiespējamu, ka Padomju Sa-
(Beigas 3. Ipp.)
Jatinas naudas izsniegšanu kārtošot pārtikas
kartīšu iestādes
Rietumjoslās sagatavošanās valūtas reformai esot pabeigta, un tās
realizēšanas termiņš atkarīgs vēl vienīgi no okupāc^ias valstu rīkojuma,
sestdien Hamburgā paziņoja senators un finanču lietpratēja Dudeks,
kas piedalījies 7 nedēļu Hgajās apspriedēs par reformu. Akcijas
sākums esot paredzēts kādas nedēļas beigās, un tas varētu būt
arī šīs nedēļas beigās. Vācu lietpratēji atkārtoti esot norādījuši uz
to, cik svarīgi būtu reformu attiecināt arī uz padomju joslu. Jaunās
naudas izsniegšanu katrai atsevišķai personai kārtošot p#tikas kar­tīšu
iestādes, saistot naudas izsniegšanu ar vairāku dokumentu uzradī-šāiu.
Katru krāpšanas mēģinājumu sodīšot ar cietumu, vainīgos tūdaļ
apcietinot.
Ģenerālis Klejs preses konferencē
Berlīnē sestdien atstāja neatbildētus
vairākus žurnālistu jautājumus re­formas
lietā. Viņš norādīja, ka ga­dījumā,
ja reformu realizētu tikai
rietumu joslās, tad padomju iestā­des
par to informēšot. Ja tā notik­tu
visu četru joslu mērogā, tad esot
gaidāma melnā tirgus jūtama mazi­nāšanās.
Londonas ,,Times" domā,
ka reforma tikai rietunxjoslās vēl
paasinātu saspīlējumu Berlīnē. Pēc
apvienoto joslu saimniecības pado­mes
domām, nevarot rēķināties ar
Berlīnes vai pat tikai tās rietumu
sektoru iekļaušanu . rietumu joslu
valūtas reformā. Frankfurtē iera-
Patiesība par
^ 17. jūniju
Kad 1940. g. 17. jūnijā Pa­domju
Savienība ultimātīvi pie­prasīja
sava .'karaspēlva neierobe­žotu
ielaišanu Baltijas zemēs un
valdību maiņu,. tas nāca kā pār­steigums,:
jo no Baltijas valstu
puses nebija noticis nekas tāds,
\as 'šādai rīcībai dotu- kaut ma­zāko
iemeslu. . Šodien sākam ie­spiest,
rakstu ,.Tālsaruna! Steidza-mļi!*'.
kas atklāj faktus un rāda,
ka: pieminētais padomju solis i z -
rietis no Molotova un R'bentro-paļ
1939. g. parakstītā vācu-pa-domju
draudzības. pakta un par
padomju nodomu pirms tam bi­jusi
informlēia tiklab Berlīne, kā
Tokija.
Rakstu Tālsaruna! Steidza-mil'*
sniedzam pēdējā lappusē.
dusies rota angļu karavīru. Domā,
ka to uzdevums būs apsargāt jaunās
naudas transportu uz angļu joslu.
Bavārijas ministru prezidents at­saucis
baumas, it kā Minchenes mel­najā,
tirgū jau būtu parādījušās jau­nās
vācu banknotes Tamlīdzīgi bi­ja
izteicies Bavārijas pārtikas mi­nistrs
Šlēgls. Arī ,.New York He­rald
Tribune" ziņoja,. ka spekulanti
it kā dodot. vien!i „Deutschmarku"
par 20 tagadējām markām. Tāpat
par šīm baumām ziņoja krievu kon­trolētais
Berlīnes radiofons. Vir-tembergas-
Bādenes militārās valdī­bas
finanču padomnieks izsolījis 10
.,Care'Vsaiņu prēmiju tam, kas viņam
uzrādīs vienu no it kā melnajā tir­gū
nonākušām jaunajām naudas zi­rnim.
••• (^.Valūtas nervozitāte" vācu .sabied­rībā-
šķiet sasniegusi kulmināciju
Kopš piektdienas vairums Minche­nes
veikalnieku atturas pārdot pre­ces,
un namamātes tikko spēj izlie-
.tot savu pārtikas kartīšu kuponus
jo pat racionētās preces nobēdzinot
Melnajā, tirgū vairs nepiegādā ciga­retes
un kafiju, tā' būšot, atkal da­būjama
tikai pēc reformas, paskaid­ro
melntirgotāji. ,
Rietumjoslu komunistu partijas
sekretariāts paskaidrojis, ka uzņē­mēji
gatavojoties pēc reformas at­laist
lielu dalu strādnieku, kādēļ
pai-tija gribot panākt atlaišanas aiz­liegumu.
Ja nebūtu, iespējams pēc
reformas noturēt pilnu nodarbināti-:
bu, tad vajadzētu saīsināt nedēļas
darba laiku.līdz^2 stundām, paturot
agrāko algu. un pārtikas papildde-vas.
TZ. BBC, NZ, NYHT
dziem tautiešiem arī pēc valūtas re­formas.
A." Dravnieks ziņo, ka sliktā uztu-a
un-pārpūlēšanās dēļ skolnieku
disciplīna un sekmes slīd. Vāru
iestādes pieprasījušas vel' tālāku
skolotāju §kaita samazinā.^-anu no­metņu
skolās. Iesniegts pretprielcšli-kums
pamatskolās uz vienu klasi at­stāt
vienu, bet ģimnāzijas uz vienu
klasi divus skolotājus Bērnudārzi
turpmāk nometnēs' būs jāuztur pa­šām
nometnēm, jo vācu. skolu sistē-mā
tādi nav paredzēti. Kontralko-misijas
izglītības nozare uzdievusi'
rūpēties par audzēkņu skaitu i:^alie-lināšanu
Oldenburgas technikumā.
Alt-Erfrades lauk.^aimniecības .skolā
un Flensburgas jūrskolā, citādi tās
būs jāslēdz. ^- -
A. Trapāns ziņo, ka pa.«>tāv liela di­ference
starp izvietošanas instrukci­jām
un "izvietošanas norisi. Rudas
iespaids, ka tiek b^'cmzēta izceļoša­na
uz.Kanādu. Fakti rāda. ka Ar­gentīna,
kaut tā nav LCP ieteikta
zeme, sāk izvērsties par zemi pla­šākai
izceļošanai.
Par latviešu lietu kārtotājiom pie
IRO joslas-pārvaldes ievēl J. Miezi'
un A. Trapānu.bet apt^ibalos apga­bala
komiteju priekšsēžu.^. ---
' J. Niedra zino'par budžetu, kas
izpildījies samērā labi. Ir iVornetnes
un tautieši, kas ,,principā"' atsč^kas
maksāt pašpalīdzības nodevu. Tā­pat
ir latviešu pasākumi, kas ne-•
maksā' paredzēto 1 proc. apgrozīju­ma
nodokli. Ierosināja šos tautic:kis
un nometnes turpmāk izslēgt no lat­viešu
iestāžu pabal-stiem un palīdzī­bas
sūtījumā saņemšanas no ārze­mēm,
un publicēt tos pasākumus,
kas atsakās maksāt apgrozījuma no-:
dokli."
J. Miezis ziņoja, ka', nodibinātais
Latviešu Pašpalīdzības Fonds (LPF):
pieteikts kontrolkomisi jas iestādēm.
Plašāka līdzekļu vākšana sāksies
tuvākā laikā. . Pirmie maksājumi
jau ienākuši Vācijā un ārzemēs. At­zīst
par vēlamu ciešu;sadarbību lab­darības
organizāciju darbā un pnr
nepieciešamu dažu līdzīgu ori^aņi-zāeiju.
apvienošanu. Sarunas i:ēvadīt
uztic J. Miezim.
Atrada, ka dzīvokļa un/ uztui-a,:
naudas lietā bieži algu samēri" •/ar
pieprasīto samaksu ir nesamērīgi.'
kāpēc nolemj . šinī jautājuhiā: gj'iez-ties
iestādēs.ar iesnieguniu. r^^nmet-ņu
pārvietošanas t. saucV ,.va^a'ras
plānā" atrada daudz negatīvā īm
uzdeva apgabalu komitejām pro­testēt
pret, šo plānu, i^ .sevišķi pivt
sspeciālām darba nes;|f>j]go • un vecu
cilvēku nometnēm. Atzina, ka no
ārzemēm saņemto dāvanu sadalē
līdz šim: nav sa.skaņotības. Daži ap­gabali
un nometnes, .salīdzinot ar
pārējām, atradušās labākā .stāvokli.
Turpmāk apgabalu komitejām un
visām organizācijām, kas sadala
vispārībai • domātus sūtījumus, vie­na
mēneša laikā jāpiesūta L C K lab­klājības
nozarei • pā.rskats ļ)in- to,
kas • saņemts un sadalīts sākot ar
1948. g. 1. janvāri. Sūtīj/Umi. kas
tiks saņeņnti •vi.spārējai.sa(^^alci turp­māk,
jā.sadala, saziņā ar KCK lab-klājilDas
nozari. Tāpat iesniei^umu
norak.sti, kad lūdz palīdzību no ār­zemēm,
jāpiesūta LCK. ^
Ir
Kritis žīdu armijas
virspavēlnieks
. BBC ziņo, ka Palestīnā vairākās
vietās no jauna uzliesmoju.ša:; cī­ņas.
2īdi sūdzējušies Eernadotcrn^
ka viņiem uzbrukusi Sīrijas armija.
Sīrieši sa^''ukārt ziņo, ka;/uzbruc'ēii
bijuši žīdi.' Libanona no/ūtiju.'-;] te­legrammu
UN Drošības padome:, ka
Izraēlas kara.spēks tanl:\u otb;,d:^t'i
atjaunojis cīnu 8 km no \Na{;axcte'S''
Trešdien Rodosas salā ^:āl'i^ier: saru­nas
arābu un žīdu starpā,
Izraēlas ārlietu ministrija ziņo. ka
kritis žīdu armijas virspavōlnloks
ģen. Dāvids M,arkus, kas agrāk bijis
pulkvedis ASV un tikai ne.^cn
ņēmies visu žīdu bruņoto-.sj>jku ko­mandēšanu,
De facto Izraēlu atzinusi ai'ī So­mija,
Rumānija un Ungārija.
BBC
I '•
-'! I''
:|1:
-••I