Bavarijas Latviesu vestnesis, October 5, 1948

              i
L ^ f Pēc b4ļ
lādamies dev^^'a
P asarām aiztu, ^
•^^u viss bijā
^f,,!^ķfās Viņa
^ plakstiem no
ra pirmā doma
taba Sudrabsa.
psies aizmidzh
f miņas vai vec/
Palīais zem pa,
'sēdus un klusa
nPuisIt, rits»''
un gaida. Bet
'lipa aplokam ap
f , l | un žņaugt.
as valodas ska^
• gujltiņa nepa,
hkhb. Vai tas
radtas jaiz.sap,
^1 aiztraukt ne^
bet visi grūti
sāk aptvert, ka
sauc „mu^
dzert - „trin.
-bs vārds svešai
:veŗams. Galve-
|.-.;z^uras pret vinu'
^ i k p a t mīļi kā
i neizlaiž no ro^
Itigi kaut ko ru,
īvainā valodā,
i ja d^dž attu­pa
laikam viņa,
ins nabaga, ria-rītā
Tucingera
mheiimas stacijā
ra kundzes, ku-
Izās, bet viņiem,
mdas brauciena
I ar zēnu pie ;ro-ļ
jaunai, gaisma-aņu
ieraudziju-
[utti, mutti!" un
abām kā' svi-dņa
galvai plu-
5U vārdu plūdi,
ļietes, Tucingera
leitas Lieseiotes.
bavārietl, vests,
ļFrancls, iesoļoja
it kā sapnotājji
atradās dažus'
Ifertāles stacijas,
iku žoga ziedēja
gļu Icokos vel
ŗi un zili mcl-irls
pacčla skalu
samulsis mirk-debesu
puses
s, augstas, vie-išas,
vietām zā-ietām
pelēkas un
is sienas. .
:ēdas par Imias
brukas virzienā
em klātās Ķci-alotnes.
pacēla zēnu ro-visām
debess
enkopf, Grosse
^jrg, Bohlciter,
rg,' Vendelstein.'
:šalca vārdi, Va-pēc
dažiem me-
;runāt šos dlvai-
Liselotes rokas
uzl^āpis Peters-
:elos tur uzceltcl
gleznu un teļu
;ālinādamie3 no-un
dziest ka
)esīm savicnojo-i
pamazām zuda
as Juglas upes ^
un gaisa lat-i
i š pamazām ai^-
[| svešajā P^^sauo.
visām piisēm
ima ne skaņai, n«
jpiesties cauri no
besim un zemei
ika elpot imdzi-,
vecmamipaf
gaut kui' skatītas
ri tās vixiam ra\^:
tēlos un fie^
3acis raudat. ^
ti^o vāi^iu:
fiaisa gan
sekos)
RUSTVSR»^'
28. Tēli,, . * i ! :
16. E i.
-Teh. ^"30.
35. Slimo. 3».Ji
hisks. ' Sintc ,
4. Otrs. 5. i ' ^ s.
r of P«^l;f l'^lV.!
S3. NSU
j2ŗ.e neArātrlasest^'^i* - L- i)^.
40. it. ^'
32.
LATVIA
Latvian Newspaper
poblisbed under EUCOM Civil
' AHairs DivisioD AuthonsatioD
sSer UNDP 196. Publisher
,„d Editor: Kārli? Rabācs.
fjp Carap Kleinkōtz near
Giiiiiburg/D. Printer: ,,Schwāb.
Volksbl.". GQnzburg/X)., Bgm.-
Lafldm.-Pl. 7. Circulation : 4000.
^ublished three tim»s weekly.
Editorial o^ii^e: GOnzburg/Do. •
Oominikus-ZimmermaTm.Str.. 2 LATVĪAK NEV^SPAPER
Nr. 84 (189)
Otrdie», 1948. g. 5. okt.
Iznāk tris reizes nedēļā.
Izdevējs: BALK uzdevumā
Latviešu preses darbinieku sa­darbības
kopa. Atbildīgais re*
daktors: Ķ» Rabācs; victn. A.
Liepa, redaktori: Z, Bārda.
M. CulIHs. H. Mindenbergs,
A. Smits. Adrese: -GOnzburg-
Do.; red.: Dominikns*Zimmei>
manristr. 2 (tālr. 50), apg.t
Marktpl. 25 (t. 94), spiest:
Bgffl.-Landmann.-Pl. 7 (t 92)
Austrumeiropas
trimdas politiķi
sagatavo memo­randu
UN
Bādenbādenes un vairāki citi
vācu raidītāji ziņoja, ka Parīzē
(iivu dienu ilgā konference sanā-
Ituši Austrumeiropas valstu, trim­das
politiķi. Konferences dalīb­nieki
arī paredzot izstrādāt un
iesniegt UN sesijai memorandu
Austrumeiropas valstu jautā­jumā.
Uz rietumiem.emigrējušo Aus-'
trumeiropas parlamentāriešu un
politiķu skaits pēdējā laikā picv-audzis.
īpaši pēc Mikolaičika bēg-ianas
no Polijas šo valstu' emig­rācijas
aprindas uzsāka rosīgu
politisko darbību.. Ni:>dibinājās
Austrumeiropas zemnieku partija.
,^aļā internacionāle" ar galveno
mitekli Ņujorkā;. tās mērķis
cīnīties pret komunismu un par
Austrumeiropas • valstu patstāvī­bas
atgūšanu. Vairums trimdas
politiķu no valstīm aiz „dzelzs.
aldara" pastāvīgi uzturas Londo­nā
,un Vašingtonā.
Kā jau agrāk ziņots, arī Balti­jas
valstu trimdinieku organizā­cijas
paredz izmantot UN sesiju.
la.l starptautiskā forumā objektī­vi
aipgaismotu Baltijas valstu un
tautu traģisko stāvokli, LNP pre­zidijs
sagatavojis iesniegšanai UN
Baltijas" valstu kopīgu memo-iundu.,
Lai pasaules mazās nācijas ie-tekmigāk
varētu izteikt savas
prasības, pazīstamā amerikāņu
rakstniece un Nobela prēmijas
laureāte Pērla Baka ierosinājusi
dibināt pasaules mazo nāciju
BB. St
Drošības padome sāk apspriest sūdzību par
padomju rīcību
- Vakar publicēta padomju atbilde uz trīs rietumvalstu 26. septembra
notu Berlīnes lietā. Maskavas atbildē, kas Vašingtonā, Londonā un Pa­rīzē
nodota svētdien, ierosināta ārlietu ministru padomes sasaukšana,
kas apspriestu ne vien Berlīnes, bet visas Vācij?is problēmu Potsdamas
četrvalstu nolīguma garā. Padomju valdība joprojām uzskatot par bazi
visam sarunām Maskavā panākto principiālo Ivienopanos par satiksmes
ierobežojumu atcelšanu un ostmarkas noteikšanu par maksāšanas lī­dzekli
Berlīnē. Vēl pa,liekot domstarpības par padomju prasību gaisa sa­tiksmes
kontroles lietā, bet arī tās esot iespējams pārvarēt, ja panāktu
„drošību pret valūtas un citu kontrabandu" uz Berlīni. Tfilāk padomju
nota norādīta rietumnieku sūdzība, ka krievu rīcība Berlīnē apdraud
mieru, un atkārtotivvisi pēdējā laika pārmetumi rietumvalstīm — mē­ģinājumi
sašķelt Vāciju, agresīvi mērķi utt.
Debates par rietumu sabiedroto sūdzību i pret Padomju Savienību
par rīcību Berlīnes jautājumā Drošības padoiļnē sākās vakar, bet pirms
tam sestdien Parīzē apspriedās ASV, Lielbritānijas un Francijas ārlietu
ministri, no angļu puses piedaloties arī milltārgubernātordm Vācijā ģen.
Robertsonam un speciālvirsniekam Maskavā Robertsam. Berlīnē tajā
pašā laikā, pēc atgriešanās no Maskavas, runāja maišals SokolovskiSj
izteikdams ieskatus, kas ietverti padomju atbildes notā rietumniekiem.
M Ū S U Stokholmas ITdzstrādnieka Eivina Linda
vēstule par trīs igauņu jūrnieku bēgšanu no
Klaipēdas uz Gotlandi
ligu.
Sarunā, ar krievu .licencētās preses
pārstāvjiem Berlīnē Sokolovskis iz­teicās,
ka rietumvalstis gribot no­vilcināt
Berlīnes Jautājuma atrisinā­jumu,
lai tā novērstu. uzmanību no
savas Vācij-as sašķelšanas politikas
un Rietumvācijas valsts ..veidošanas
plāniem. Sokolovskis arī atkārtoja
pārmetumus, ka Berlīnes militārgu-bernātom
sarunu izjukšanā esot vai­nīgi
rietumnieki, sevišķi : ģenerālis
Klejs. Padomju Savienība tomēr
esot gatava sarunas atjaunot uz
Maskavā iepriekš principā noskaid­rotās
bāzes. Krīzes atrisinājums at­karājoties
tikai no ASV, Lielbritāni­jas
un Francijas nostājas. To līdz­šinējā
saimniecības un finanču poH-tika
Vācijā esot vainojama pašreizē-
FRANKO IZNĀK NO ĒNAS,
bet tūdaļ seko atsaukums par Spānijas iesaisiīsanu
Atlantijas aizsardzības paktā
ASV ārlietu ministrijas pārstāvis Vašingtonā atsaucis kā nepatiesas
ziņas, it kā ASV gatavojoties militāru atbalsta punktu iekārtošanai
Spānijā. Va^šingtonas valdība nekad neesot domājusi par tiešu sarunu
sākšanu ar ģenerāli Franko par šādiem jautājumiem. Tāpat ameri­kāņu
valdības aprindas enerģiski dcmentēja spāņu ziņu aģentūras EFE
Informāciju, it kā drīzumā Spānijas valdību aicināšot sadarboties ar rie­tumvalstīm
plānota Atlantijas aizsardzības pakta ietvaros. Ierosmi šiem
dažādajiem minējumiem par Spāniju, šķiet, devis amerikāņu senāta
bniņoto spēku komisijas priekšsēža senatora Gcrneja un augstāku ame­rikāņu
armijas un flotes virsnieku grupas apciemojums Madridē.
jos griātuinos BeHīnē. Pēc Soko-lovska
d(ī)mām, nekādas Berlīnes
blokādes -neeiiOl, jo pilsētu esot ie­spējams
piCļtiekami apgādāt no pa­domju
jo s,las. • .
. Sokalovskā jaunais piedāvājums
par. sarunu, atjaunošanu,- kā ' re­dzams,
dibinā'S uz Maskavā saņem­tām
instrukcijām. i(\viņš tikai piekt­dien:
atgriezās Berlīnē,, pavadījis
Viņi sēž man
pretim otrpus
galdam un niani
pārņem tā maz­liet
neērtā sajū­ta.
, kas reizēm
i'odas. kad aci acī
jāsastopas ar cil­vēkiem,
kas ne
vien ar izskatu,
bet arī ar dar­biem
atgādina
tos vīrus, ko ap­brīnojām
zēna
gados Džeka.Lon-dona,
Stīvensona
un Kom-ēda it)mānos. Viņi sēž _un
acīm redzami jīitas dmsku neērti
jaunajos, mipat Zviedrijā dabūtajos
uzvalkos, kuru apakles lāga nepieguļ
spēcīgajiem pleciem un. . piedurknes
šķiet it kā par īsām, it kā par šau­rām.
Vecākajam seja zem sirmajiem
matiem ir tikpat brūna kā rokas,
bet tā ir par jaunu sirmajiem ma­tiem.
Jā — tas ir kapteinis. Igauņu zve­jas
"kutera ,.Mensilm'' kapteinis, 37
gadus vecs. Un ta5 otrs - - tas stieg­rainais
jauneklis — ir tikai 21 gadu
Septembra pēdējā nedēļā Zvied­rijā
ieradās trīs igauņu jūrnieki,
kuru vārdus saprotama iemesla
dēļ nav vēlams minēt. Pēc vairā­kiem
nesekmīgiem mēģinājumiem,
viņiem izdevies izbēgt no padom­ju
okupācijas un nokļūt pie pie­derīgajiem
Zviedrijā. Bēgot ar
zvejas kuteri „Merisļlm", viņi at-'
klātā jūrā ieslodzījušl kajītēs Čet­rus
krievus, kas pielikti tiem par
sargiem.
Maskavā gan(iiiz visu .nedēļu. Kāds j vecs; Tas.ir mašīnists,:,
Par spīti visiem atsaukumiem,
M\y Mair' . speciālkorespondents
Džemss Brovs. sestdim ziņoja no Ņu­jorkas,
ka amerikāņu bruņotajiem
speķiem jau visā drīzumā būšot pie­ejamas
bāzes Spānijā, un tas jau
^ot iekalkulēts virspavēlniecības
plānos. Brovs secina, ka ilgi plāno­tā
Vašingtonas un Madrides vieno­šanās
vairs neesot tālu. Ārlietu mi-,
''ārijas ierēdņi klaji atzīstot, ka šis
lairtājums esot „par karstu,, lai par
ļo ielaistos debatēs", bet citas Va-
^^ingtonas iestādes apstiprinot, ka ba-ze
§ esot paredzētas patlaban izstrā-
*i5tajam nolīgumam. Baidoties no:
Qevela.mas rietumu reakcijas, ASV
?an neparakstīšot līgumu ar Fran^
^ bet Franko .'sarunas ar troņa
pretendentu Donu Huanu neesot no­pūšas
tikai pēc viņa paša ierosmes
vion.. Vašingtonas plānā, ietilostot
^narchijas atjaunošanās Spānijā,
g^erālim Franko aizejot no valdī­ts.
ASV valdības aprindas esot
ļ^^\ apmierinātas, ka pat-lvrcisās ap-ndās
neesot radījis nelabvēlīgu re-
^^^i?U senatora ' Gcrneja apcicmo-
^^^^s pie Franko.
tikšanās ar Franlvo senators
^^rnejs paskaidioja, ka abu sarunas
'^Jvenais temats esot bijis ..pretko-
'^^'^nistiskas dabas". Preses konfe-amerikāņu
senators i/teicās,
^^ņa apmeklējuma ' ^p^v^nais
p ^ i s bijis personīgi iepaz'i:c? ar
f^^^an Franko un spāņu augstāka-f
? virsniekiem. Nākošajā s^adā uz
W j u laikam došoties vēl daudz
'tii senātoi-u no bruņoto spēku ko-
;-^^S!jas. Tālāk Gernejs'paskaidroja,
. ^^"^0 viņam norādījis uz saspī-
[ŗ^m austrumu un rietumu at-
;^^mēm un uzsvēris lielās bries-
KJ' ^a komunisms varētu izplatī-
^ tālāk ne vien: Eiropā un .Anglijā,
bet arī Amerikā, it sevišld ASV. Bez
tam Franko izcēlis sava režīma ie­guvumus
arī sociālā laulcā. Pēc v i ­ņa
domām, pašreizējā, laika galve­nais
uzdevums esot; uzturēt.. veselus
Kietumeiropas dienvidus, tā uzceļot
stiprāko aizsprostu pret komunisma
izplatīšanos ne vien ideoloģiskā., bet
arī varas polītika.s laukā. Beidzot
Franko esot izteicis cerību, ka ASV
Un. Spānijas attieksmes izveidošoties
arvien ciešākas.
Meranas nedēļas laikraksts ..Der'
Standpunkt" ziņo. ka oktobrī esot
paredzama ģenerāļa Franko sastap­šanās
ar Portugāles valsts galvu Sa-lazaru.
Kamēr rietumval.stis. apstāk­ļu
spiestas, apsverot, kādus nolīgu­mus
parakstīt,: lai izveidotu kopīgu'
cīņas fronti un pasargātu sevi kon­flikta
gadījumā ar- austrumiem, tik­mēr
Madride un Lisabona gatavojot
Ibērijas pussalas miera bloka-atjau­nošanu.
' • • •
Par Franko režīmu gandrīz visās
riGtumvalstīs notiek- lieli strīdi, kā
tas jau bijis tais 11 gado5. kamēr
Spānija gan nav pārvaldīta demo­krātiski,
bet zemē uzturēts iokšē;ais
un ārējais miers. .Arī citādi neesot
daudz lielākas kļuvušas Iberiias
pussalas iespējas . labvēlīgi ietcknnēt
starptautisko politiku, kaut gan pus­salai
Rietumeiropā ir izcila* stratē­ģiska
nozīme:
. Reuters ziņo. ka. Spānijā ieradīsies
troņa pretendenta Dona : Huana'l.O
gadus vecais dēls. AMŪrijas princis
Dons Huans Karloss, ia.i tiu: turpinā­tu
izslīiību. Ir pārliecība, ka
ģenerālis Frank:o izteicis- gatavību
atzīt Karlosu par Spānijas troņa
mantinieku, ja- Dons Huans no sa­vām
pretenzijām atteiktos. : .
BBC, AZ
ģenerāļa KICJASI pārstāvis izteicās, ka
Sokolovska intervija dodot ieskatu
par to] kādā virzienā gaidāma de­bašu
attīstība .Drošības padomē.
BBC diplomāttiskais korespondents
domāja, ka • iiļitervijas mērķis biiis
Drošības | padomes apspriežu • pašā
priekšvakarā radīt sajukumu. No
ASV publicētājs Baltās grāmatas re­dzams,
ka }f)at'^ Sokolovskis izjaucis
militārgubernātoru apspriedes, iz-teikdam's
prasības, kas - nesaskanēja
ar iepriekš Maskavā panākto prin­cipiālo
vienošimos. Arī BBC Berlī­nes
korespoņd>?nts atzina, ka, tuvāk
apskatot vSokoJ.ovska priekšlikumus,
nevarot redzēt nekādu nostājas
maiņu. ,
Sokolovska intervija daļēji apstip­rināja
„New "^j-^ork Herald Tribune"
Parīzes ķo.respQndenta Ķerra .ie­priekšējo
vēlie jumu par to, kāda pa­domju
nostāja- būtu .sagaidāma Dro­šības
padomes debatēs par .Berlīnes
jautājumu.• Y i i r m s , tā doiriāiot
amerikāņu, an-glu un franču poiītis-kās*
aprindas "Parīzē, krievu delegāts
mēģināšot panākt jautājuma noņem­šanu
no'padorriGS darba kārtības.
Gaidāmo padomju argumentāciju
Kerrs iztēlojās apmēram šādi: tā
vispirms. bazēšT-fes uz apgalvoju­miem,
ka par icrļDriekšējo četru val­stu
sarunu izjukšanu atbildīgas rie-
(Beigas -3. Ipp.)
Jā, un jus
pasa sākuma,
gribat zināt visu no
saka kapteinis,
tad tā lieta bija tāda, ka boļševiki
1941. gadā paņēma mani ar visu ma­nu
zvejas kuģi līdz uz Ļeņingradu.
Tālāk — tas būtu par daudz garš
stāsts, kā klājās vi.sus kara gadus,
badā un smagā darbā, ierakumus
rokot. 1944.^ gadā pienāca beigas.
Teica, ka vaiv)t doties mājās. Bet
māju vairs nebija.
Kapteiņa balss nav ne skumja, ne
drūma, kad viņš stāsta, ka tā ģimene
— sieva. 11 gadus vecā meita, abas
māsas, jā — pat vecāmāte, aizbēgu­šas
uz Zviedriju. Viņš atzinīgi pa­raugās
uz sievietēm, kas vairāk no­maļus
seko sarunai, lai vēlreiz dzir­dētu'
stāstu par to, kā viņu gādnieks
pēc. četru gadu mēģinājumiem tomēr
atbraucis pie viņām. Kapteinis pa­raugās
uz viņām atzinīgi — sak,
mani sievieši bija zinājuši, kas jādara.
..Es domāju, ka arī man jādodas
pakaļ." saka kapteinis un pasmaida.
Bet — visiem tiem igauņiem, kam
piederīgie pa kara laiku aizbēguši
uz rietumiem, komunisti sekojuši
.daudz ciešāk nekā citiem. Pavisam
stingri sek0juši • tiem, kam - piederī­gie
no rietumvalstīm rakstījuši. ,.Jā,"
novelk kapteinis, un viņa acis iezi­bas.
..mums skatījās uz pirkstiem."
Labi vēl: ka' izdevies .pabrīdināt
.sievu, lai neraksta. Viņa ir dzīva,
Viširiska histērija Apvienotās nācijās
AIZ B A I L Ē M IVO PASAULES SPPvIEDUMA KRIEVI PĒKŠŅI MAINA
VIEDOKLI
Sestdien psp^aule piedzīvoja kārtējo pārsteigumu, kad. ziņu aģentū­ras
publicēja vfcsti par pēkšņu Padomju Savienības līdzšinējā viedokļa
maiņu attiecībī'i.uz atomieroču kontroli. Padomju delegācijas yadītājs\
Višinskis yisicni par lielu izbrīnu iesniedza UN politiskai komisijai di^
vus priekšlikunras; pirmais paredzēja tūlītēju atomieroču iznīcināšanu
un otrs anterna<iionālas kontroles iestādes dibināšanu. Abiem priekšli­kumiem,
ja tos pieņemtu UN, būtu jāstājas spēkā nekavējoties.
Padomju ārlict-j. viccministra iero­sinājumi
pārsteidza Apvienoto'nāci­ju-
delegātus un pārējo pasauli tā­pēc,
ka vēl dienu iepriekš, atbildot
uz aiļnerikāņu pārstāvja Ostina
atomkontrolet plānu. Višinskis loti
sKarbiemi vārdiena vērsās pret. ASV.
nosaucot tās par kara kūdītājām un
starptautisku 'koriiliktu organizētā­jām.
Asus pāriTietumus Lipelnījās
arī prezidents Trumens un kandidāts
prezidenta amat^^jn Djuijs. ..Mūsu
krūtis ir platas un stipras." paceltu
balsi sauca Višinskis. ' ..mēs neļau­sim
sevi nožņaui^t. Mēs neļausim
nekādam starpta^ itiskani iestādīju­mam
kontrolēt sa vu rūoniecību. Ne­kad
es tkārt(-)ju —
' V:š Lnskis
nekad, -mūs
runāja divi
viņš dekla-nenoAiaugs
stundas.ļ R'!inas beigās
rēja: ,.Ir bīstami 'un maldīgi domāt,
ka til\ai vienai valstij būtu atstā­jams
monopols :p.-?.r atomieročiem."
ska
Lielākā daļa UN d^^legātu Višin-priekšiikumu
Dosaukusi ,par
..jaunu Padomju Savienības polīti.s-ku
manevru". Divu« gadus Maskava
noraidījusi jebkādu starptautisku
atomieroču kontroli..- prasot vienīgi
atombumbu iznīcināšanu un: kontro­les
pārnešanu uz Drošības padomi,
kur tai būtu veto tiesības. Britu
valsts ministrs Meknīls Izteicies, ka
pagaidām gmti .spriest, cik nopietns
ir Višinska ierosinājums. :kainēr nav
zināms, kā viņš iedomājas starptau­tisku
kontroli. BBC polītiskals re­daktors
domā., ka Padomju Savie­nība
savu līdzšinējo viedokli.mainī­jusi
aiz bailēm no pasaules • sprie­duma,
ka tik svarīgā jautājumā kā
atomieroču kontrolē tā nevēlas • sa-^
darboties ar citām valstīm".
. No angļu, svētdienas laiki^akstiem
,,News of the World" svarīgākajos
(Beig^ 3. Ipp.)
viņš ir dživs! Pa-gaidām
pietiek!
Kā tas i^evies;
par to nerunā­sim.
V
Sākumā -v^^
•jis: tikai: s ķ^
iiz jūru un do­māt:':
tur nu: viņa
ir^ : brīvība,:': ģi-nierie
: ui^
Cits,; ,v^
riāsiiakts buro-'
juiTia : a t t ā l u m ā .:
Taču kutera kap­teinis
atkal kjuvis
kapteinis. Uz vecā 100 tonnu lielā
zvejas kutera „Merisilm"' ar vienu
mastu un motoru. . Gadījies arī lāga
puisis par mašīnistu. Šis.pats, kas to
sēž.
Braukuši abi ar mašīnistu, kamēr
vienojušies, ka vajadzētu pagriezt
bugu taisni uz rietumiem. Igaunis ar
igauni jau vēl visā visumā varot ru­nāt,
kaut gan gadoties arī tādi, kas
domā, ka ir vērts nopirkt drošību
savai ādai ar otra ādas pārdošanu.
Bet nav viegli aizbraukt garām igau­ņu
salām. Krievu tur ka mudž. Bet
tad nu gadījies, ka ..Merisilm" un vēl
citus igauņu zvejas kuterus norīko­juši
uz Klaipēdu. Vūssarī būtu labi
izgājis, ja. „Merituul", vīri nebūtu
aiz.steigušics priekšā.
,.Merituul", protams, , arī biils
igauņu' zvejas kuteris^ Gluži iīda
pats kā Merisilm" un arī vīri bi-.
juši līdzīgi, ar lld/ī'^;ām domām, tikai
mazdrusciņ .straujāki.
Vienu dienu tad bijis liels tracis:
— „Merituul" kā izgājusi jūrā, tā ar!
neatgriezusies. Uz Zviedriju! Kri..yi
lēkuši no biksēni ārā. Igauņu jūi'-^
niecības lietu ministramKaskam l i - * - ':
ta maksājusi vietu. Varbūt'arī gal­vu,
jo kas zina, kur paliek atlai::tu
oadomju ierēdņu galvas? Klaipōias
ostas 2veja-e direktoru — tas bijis
krievs — piemeklējusi tā pati ķe/a.
Par to, protams, zvejas vīni nav sk i -
muši. Bet veselu mēnesi neviens
igauņu zvejas kuģis vairs nav d i ' ' ' ' - .
stējis iziet no ostas-. Pēc tam sagud­rota
tāda kārtība, ka uz igauņu ''u-v
• ģiem vai nu kapteinim vai mašīnis- •
tam jābūt krievam.
Nu ..Merisilm" palicis bez igauņu
mašīnista. Puikam — tam pašam,:
kas te ?ōd, pateikts, lai savāc mant-'S .
un brauc atpakaļ uz Tallinu. Pat
jūru nelaiduši braukt. Aizsūtījuši: nr.
vilcienu. Bet par „Merisilm" - māši-nīstu
norīkots krievs.
Tā izjucis plāns par braukšanu i:z
rietumiem. ' -
ļ „Merisilm" motora bojājuma dēl
pēc tam atradies Tallinā. Tur gadī­jies
sa.stapt agrāko mašīnistu. Sa-''
runājuši, lai „puika" lūko atkulti'^.s
uz Klaipēdu. Starp Klaipēdu un
Gotlandi salu; nav. Nav arī krievu.
Nerunājuši pat satikšanās dienu.
NoiTjnātā di^nā jauneklis tomēr
neieradies, un: „Meņsilm" atks^l ,.sa-bojājies"
motors. Citi: zvejas • k i ģr
izgājuši jūrā, ,.Merisilm" palicis;
viens pats kā. bārenis pie steķiem.;
Nākošā dienā ,,puika" bijis klāt. Nā­cis
pa krastu, kamēr — „Stoi!" —
krijovu sardze.
Tā un tā — atbraucifl pēc algas,
kas vēl nav izmaksāta.
Apskatīti papīri, pārbaudītas grā-mata.
s, mašīnists savu algu saņēmis.
„Tā kā jīī5 tagad tūlīt no Klaipēdas
pazustu!" '
Tas bijis skaidrs ari mašīnistam
un kapteinim. Ja viņi.drīz nepazu­dīs,
tad nepatikšanas būs- lielas. Uri
mašīnists :par visu savu algu sapir-cis,
proviantu. Naktī abi ar kapteini
uzgādājuši proviantu uz ,,Merisilm".
Arī pats mašīnists palicis uz „Meri-
•silm" pie sava provianta. Kapteinis
viņu. un; pārtikas saiņus noslēpi,s
kuģa priekšgalā enkura ķēdes lūkā.
Tas ir tāds palielāks'dobums klājā ar
miCtalla vāku. Nākošā dienā sākusies
vētra,: kas turpinājasies četras die-:
nas. Un pa šīm četrām dienām sa­vilcies
vēl negantāks negaiss: pats.
Klaipēdas poļitruks Pa ra rnano vs pa­ziņojis,
ka grib pavadīt Merisilm."-
j ū r ā . . v V ^ viņš būtu ko manījis?
I
/
mm