Bavarijas Latviesu vestnesis, July 16, 1948

              1,"
Atvēra v ā r t iK '
izplīvoja: pajūga V,
> ,1
^^pu> tautieši..',.,
iija atausis krāšm \
mājvietā viņief4"
ļas^dārzos ir paviljona.,
ievās turp, /
dažām dienām . atnr
leju," teica: Saksijas^
tirt^ejs, kad ^ pajūgs iebr
iĻ^^pa. eeļā. Sinl !
lAbele un. Jānis Akmem^^
ļijāt ;PēC' saviem piedei
mārza;.kbkiem šķilās ^aj
|raucējl ieraudzīja uz • I
ādu māju., Pie tās p
ļ Palievenī i z k r ā v a š ķ ; . J
ļs,: un Tīringijas.virsv/ļ
ļājup. " ;
laukums aptvēra pālie-;;
kapes bija akmeni, izcir; p
|ām skalojās iipesvir
ŗdzīgais ūdens.
ļ5:iir dega ugunsl^uri, G
ēdienā, sniarža. Uz iii
lēzenas laivas. Pa!f:
ļas zivis un atldta ^
jĻ ziedoši krūmi,
ļasta, uz plata plosta,r,
latviešu bēgule bērna
pastāstīja: • ,,Māia pič
ļViņi te atnāca pirmie
lestieš; arī mums. Bet ri
, neaizņemtajās: pazoK.';
mēs;; jo citu; telpu v;^
1 '•
. Ābele, pagājās tālā^;
'agalms .ieslīdēja"otrā'
okā. .Šinī lokā zviedza i:
a daži vezumi,
leiši," teica
eveņa šurp nāca;arī cii ^ |
Pa' šaurām kāpnilēin-g
t^zv^^av^enī. . Tas - |
V betona ; grīdu. Bet l-^f
I m vietas pietika. i
šalkoja milzīgie, dām
am kas sakāms, vi.^^
I atrod laiku impasa-^^
laka. dažiem ;IaudīiH;;;
jo grūtāku viņi tPP^''''
Gerijs .i^^f^'
gākā lietā ar vēsUiņfj
ļojaUes tā tomēr k»^'
ļī dārgāka. ^f},
citēju pats sevi. Ti':'
aizdod ,,sāli':. pj^B
irpi^cto bausli,--ŗ*;.
ra^s I.tas:,4ra;ļ*y
cāk kā
I r ā š ņ ā k a ^ ^ ^ ^ ^
ādegust tiicai V ^^^.^
kad miesa
0 lai^^
las,
īstu
lav vis
iz prieka
;as.
LATVIA
Latvian Nevvspaper
Published under ' EUCOM Civil
Alfairs Division Authorisation
Number UNDP 196. Publisher
and Editor: Kārli? Rabācs,
DP Camp Kleinkotz near
Gunzburg/D. Printer: „Schwāb.
Volksbl.", Gunzburg/D., Bgm.-
Landm.-Pl. 7. Circulaticn: 4000.
Published rv/ice weekly. Edi-toriai
- office: GiJnzburg/Do..
Dominikus-ZimmermaTjn-Str. 2.
Nr. 54 [lōd)
Piektdien, ms. 1(3, j ū l i jā
Iznāk otrdienas un piektdienās.
Izdevējs: B.ALK uzlevumā
Latviešu preses darbinK-ku sa­darbības
kopa. .rVtbildn;;\is re­daktors:
K. Rabācs. vietn. A.
Liepa, redaktori: Z i Bārda..
M . . Culltis. -H. Mindenbcrg^.
A. Smits. Adrese.: Giin.'bnrĶ- >
Do.^; red.: Dorainikus-Zimintf-ra.'
annstr. 2 (tālr, ?0), jļri;.:
Marktpl. 25 (t. S4), spiegt:
Bgtn.-Landmanu.-Pl. 'i {t 92)
saņemta padomju atbilde
Veselu nedēļu visa pasaule gaidīja Padomju Savienības atbildi uz
ASV, Anglijas un Francijas protesta notām par Berlīnes blokādi. Vese­lu
nedēļu Maskava klusēja, bet astotajā dienā pēc notu nodošanas, treš­dien,
14. jūlijā, padomju diplomātiskie pārstāvji Vašingtonā, Londonā
un Parīzē iesniedza savas valdības atbildi. Maskavas raidītājs pirmais
publicēja notas tekstu ASV, kura Padomju Savienība pret tās rīcību
Berlīiiē vērsto protestu noraida, uzveļot visu atbildību rietumu sabied­rotajiem.
Domā, ka abu parejo atbildes notu teksts ir līdzīgs.
ozimiģa
Atbildes ievadā Padomju. Savienī­ba,
neraida visas SāviervotoVals^^
Lielbritānijas un Francijas apsūdzī­bas,
ka, .Maskava būtu vainīgā Ber-
.ine's blokādē. Padomju valdība jau
savlaicīgi, brīdinājusi rietumu de­mokrātijas,
nepārkāpt Jaltas.. : un
Potsdamas vienošanos; 'kas paredzē­ja
Vācijas demilitārizēšanu; un de-nacifikāciju.,
Piedzīvojumi tomēr
plerādījuži/ ka/ A S Y , . L i e l b r i t a r i^
un 'Francija rīkojusies pretēji. • Pa­domju
Savienībai vajadzējis .saņemt
no Vācijas-reparācijas. Bet rietumu
sabiedrotie tišu prātu kavējuši mie­ra
ilguma parakstīšanu,: lai; .'arī šo
līguma punktu nepildītu un' vēlāk
pārtraukuši maksajumus'; no ^ savām
ojoslāiTi. Viskrasāk to Padomju Sa-vicn'ba
izjutusi; R i ī r a s ; . jautājumā...
Pēc ieprie ^šējiem nolīgumiem, šb
dabas bagātību avotu vajadzējis pār­valdīt;
visām četrām 'okupācijas va­rām.;
Bet; ASV,. ;Ļie.ļbritanij
Fvaneijas dēl Maskava, no Rūrcis
pārvaldes;izslēgta:v;.''.^V^ . _
Pēc . Londonas kt)n.ferences, ;kura'
bez rietumu.. lielvalstīm ; piedalījās
ari Beneluksa' valstis, sākusies siste­mātiska
Vācijas .saskaldīšana. -To
pierādot vienpusīga riaudāS: reforma,
kaš.' realizēta rieturaii: joslās. :un
Berlīnes, rietumu sektoros.• ;Pēc;Lon­donas
konferencēs rietumu dem.o-ki;
aiijas' esot f sākušas ••sistemātiskus;
priekšdarbus,, l a i nodibinātu Rietuni-
Vacijas vaidību. :Pēc•* . iepriekšējiein;
nolīgumiem ;:Berlīnei. vajadzēja .kļūt
par visu četru okupācijas va.ru par-
Vcilcles. sēdekli.l Bet. ASV, ;F^r^^
un. Lielbritānija' padarījusi; .Frank­furti
par svarīgāko pilsētu._ ,Savie
notās. Valstis savā nDtā; norādījušas,
ka tās labprātīgi 'atvilkušas' savu kā-ļaspēku
.no citiem Vācijas apgaba­liem
cerībā, ka. satiksme ar- Berl-īni
būs vienmēr nodrošināta.; Padomju
Savienība vēloties atgādinat ASV,.ka
Vīni sākumā bija paredzēts okupēt
tikai'padonaju armijai.;;
. .Berlīnes•.apgādes ^ grūtumos esot
vainojamas pašas rietumu valstis
Pretēji' padomju iebildumiem,; ASV,
Lielbritānija. Un Francijā izdarījusj
.separātu naudas reformu. Tā ķā
Berlīne atrodoties "Padomju Savie­nības
okup ā ci jas j oslās .vi d ū un, nav
atdalāma no tās, Maskava bijusi
spiesta, nodrošināties, ..lai: caT-U'. tuine-ni
nepluštu kontrabandas nauda un
neminētu saimniecisko dzīvi. .Vācu
tautasun savās interesēs' Maskavai
N'ajadzēja radīt kustības ierobežoju­mus.
Maskava ; saprotot; - berlīniešu
grūtumus un tāpēe padomju valdība,
rodoties vajadzībai, esot ar mieru
apgādāt visu Lielberlīni ar .pārtikas
līdzekļiem no saviem krājumiem.
Ie.sniegtaļā notā Savienotās Val-
~stis izteikušas gatavību sākt sarunas
par Berlīnes problēmu. . Maskava
turpretim pārliecināta, ka Berlīne
nekādā gadījumā nav atdalāma no
visas Vācijas jautājuma. Padomju
Savienībai neesot principiālu iebil­dumu
pret sarunām;; bet tā katēgo-l
i s k i noraidot jebkādus priekšnotei­kumus
šo sarunu uzsākšanai.
(Beigas 5 Ipp.)
PL 10. Krievi pieteic izpletņu
lēcēju manevrus gaisa ko­ridorā.
Pl. 11. Četri revolvera šāvieni
Romā pret itāļu komu­nistu
vadoni Toļati;
Pl. 12, Maskavas atbilde Meknl-
I 1^, Bido un Maršalam.
Pl. 15. Drošības padome draud
ar saimnieciskām un mi-t
litārām sankcijām.
Pl. 16. iĢenerālis Markoss no
jauna piedāvā mieru.
J. Celms - LNP
Četri šāvieni uz komunistu vadoni
Tolati
priekšsēdis
Latv..ešu nac onalās padomes: pre­zidijs
sava pirnīajā. sēdē par priekš­sēdi
ievelēja J
priekšsēžiem ^
Celmu par vice-
Lavenieku un A.
Kilīvi, bet par sekretāru A. Endziņu.
Ko tagad darīs'rietumnieki?
LiEirRATĒJI APSVER BRUŅOTU KONVOJU IESPĒJU BERLĪNES
BLOK.\DES S.AI.AUSANAI, RAlksTA „DAlLy MAIL"
KORESPONDENTS
pieņem
gaciju
Arī .,Daily Mail''; diplomāii.'^kais
korespondents Vilvruis Brodbents
pirms padomju atbildes notas pazi­ņošanas
publicētā rakstā apsvēra
stāvokli, kāds rastus, ja Krievija
rietumvalstu protestus noraidītu- vai
pavisam, ic^norētu.. Ar notu iesnieg­šanu
Maskavai ASV, Anglija un
Francija diplomātiskajā šacha spēlē
nākošo gājienu devusi Maskavai.
Pejc Kremļa atbildes (tā tagad sa­ņemta),
atkal kārta būtu rietumu val­stīm.
Tādā gadījumā vienīgā iespē­ja
satiksmes atjauno.šanai. ar Berlī­ni
būtu nostāties tieši pret blokādi
un organizēt bruņotu konvoju. Tad
padumju • militārās iestādes būtu
spiestas izšķirties, vai ļaut šim kon­vojam
-bez starpgadījumiem • veikt
savu ceļu. Tā ;būtu viena no galē-jām
un riskantākajām iespējām, pie-;
zīmēja Brodbents, bet pēdējās dic-;
nās rietumvalstu lietpratēji esot ap­svēruši
arī to, jo, pēc viņu atzinu­ma,
Berlīnes apgāde gaisa ceļā ne­esot
uzturama neierobežotu laiku.
Berlīnes notikumi ir drāma, kas ik-brīdi
var dzemdēt karu, t^ .stāvokli
jau.krīzes sākumā. 16. jūnijā novēr­tēja
amerikāņu žurnālisti brāļi .01-
sopi Parīzes nedēļas laikrakstā ,.Car-refour"
un jautā: cik tālu krievi ies?
Esot jāpieņem, ka viņi būtu gatavi
iet stipri tālu. Padomju Savienībai,
esot divējas iespējas. .,Viņi mūs
katrā laikā var sabāzt lopu vagonos
un aizsūtīt taisni uz Sibiriju," iztei­cies
kāds. amerikāņu virsnieks Ber­līnē.
Rietumvalstu atbilde tad būtu
tikpat. biiitāla: karš. Neesot neiespē­jami,
ka krievi uzskata karu par ne­novēršamu
un atzinuši par. • izdevī­gāku
riskēt to labi drīz. Otrā iespē­ja
ir rietumu sabiedroto . izspiešana
no Berlīnes. Autori atzīst, ka ar lid­mašīnām
neesot iespējams ilgstoši
apgādāt 2 miljomus cilvēku. Trūk­stot
zemes un ūdens ceļu ti^anspor-
Roma izsludināts izņēmuma stāvoklis, bet
»
visa valsti generālstreiks
Trešdienas priekšpusdienā tiesību zinrvļ^nr-sludents Balante raidīju
pret itāļu komunistu partijas vadoni Palmiro Toļati četrus revolvera šā­vienus,
kad tas atstāja deputāta kameras namu. Uzbrucējs apcietināts,
Toļati ievietots slimnīcā,"kur viņam nekavējoties izdarīta operācija. Dl^
vi lodes izņemtas. Slimnīcas galvenais ārsts publicējis paskaidrojumu,
ka Toļati veselības stāvoklis ļoti nopietns, bet dzīvība nav apdraudētai.
Atentāta dēļ Romā un Milānā sācies streiks un ielu demonstrācijas. Ko­munisti
pieprasījusi, lai De Gasperi valdība atkāpjas. Pagājušā nakti
Itālijā izsludināts ģeneralstreiks.
Atentātu pret itāļu komunistu va­doni
Palmiro Toļati izdaVīja Romā
trešdien. Tikko viņš bija atstājis de­putātu
kameras namu un taisījās ie­kāpt
. savā automobilī, pēkšņi no
pūļa izskrēja kāds jauns vīrietis un
no neliela atstatuma ēotiTeiz iz­šāva
uz Toļati, kas, asinīm pārplū-dis.
saļima uz ielas bruģa. Uzbrucēju
policija nekavējoties apcietināja, bet
smagi "ievainoto komunistu vadoni
nogādāja slinuiīcā.
tam, izceltos bads un nemieri, tad
padomju iestādes varētu uzņemties
apgādi, ar noteiliumu, ka pārējie sa­biedrotie
no Berlīnes pazūd.
Arī rietumu valstīm - esot divējas
iespējai; atbildēt uz šādu rīcību.
Vļiena ir: ar protesta .saucieniem
atstāt Berlīni, izslēgt Padomju Sa­vienību
no. UN,: pārtraukt .jebkādas
diplom|ātislcās. attieksmes un tii^dz-nieciskus
sakarus ar Maskavu, slēgt
kriievui kuģiem visas rietumu ostas,
boikotēt oadomju impēriju un visu.
kas .iņo'. turienes nāk. Bet Berlīnes
pami^šana nozīmētu katastrofālu ne­veiksmi,
vispiims prestiža zaudēju­mu
un oēc tam arī taktisku neveiks­mi'.
Tikko krievi Berlīnē paliktu
vieni, viņi radītu orgānu, kas it kā
pārstāvētu visu Vāciju. Vēl esot
spēkā vecais likums: kas zaudē Ber­līni,
zaudē Vāciju; kas z^udē Vāci-;
ju, zaudē Eiropu, un kas zaudē E i ­ropu,
zaudē pasauli. Bez tam tūk­stošiem
berlīniešu \ t ā d ā . gadījumā
,,pielik|tiu pie sienas".
.,Angļu-amerikāņu plānos tādēļ esot
citas paredzētas iespējas. Ja konflikts
noietiL. līdz lūzumam,, tad laistu dar­bā
pārdrošu projektu, kurā apvie­notai
vara un^. diļ^omātija: pirmkārt'
steigšus • /nosūtītu izpletņu lēcēju
vienības ar uzdevumu atjaunot ap-īgādes
sakarus, bez tam smagos au­tomobiļus,
ar kareivjiem, kas nodro-š
nātu satiksmes brīvību. Reizē Pa­domju.
Savienībai paziņotu diplomā­tisku
ultimātu ar draudiem ķerties
pie ieročiem; ja , k r i e v i pēc šiem
pirmajiem demonstrējumiem nepie­kāptos.
tļltimāts, kas paliktu tikai vien­kāršs
^blefs, būtu vislielākā muļķība,
raksta Olsopi un jautā, vai sabiedi'o--
tie Jbūtu ar mieru ultimāta .prasību,
izpilcnšanu panākt ar vaini. Tas arī
esot lielākais- risks. . kāds Eiropai;
kopš kara beigām bijis jāuzņemas.
Palmiro Toļati
Aizvakar amerikāņu armijas
galveiīajā štābā .Franka
dās latviešu delegācija :. ar . b ī s -
l^apu J. Rancānu, Ķ. Kabiūiu ūn
H. Liepiņu. Delegāciju pieņēma
militārguberņātors \ . \ ģenerālis;
Klejs./ ,Saruņā /ģenerālis; Ktejs
apliecināja;; savas simpātijas •lāt-;
viešu' DP. im apsolīja, atbalstu
diošības;jautājumā. : Jautājumā
par izceļošanu uz A S V militārgu-bernātors
deva; principiālu pviekri-
:^ānu par latviešu; p ā r s t ā v j u pie-.
dalīšanosemigrācijas lietu kārto-^
•šanā.:. •'•;/:;'• '•",';•,'.-: •
•Pēc ;audiences; pie; ģenerāļa
Kleja delegāciju pieņēma ari mi-ktārguberiiātora,
politiskais;;pa-
'domnieks vēstnieks Mērfijs ;• un
nozares vadītājs pulkvedis ..Bible,
ar: kuriem delegācija •.pārrunāja
latviešu, DP pārstāvības, .jautāju-:
rnu un. apmainījās. ar informāciju.
Dienu un nakti amerikāņu, angļu un franču lidmašīnas lido uz aus-tn:
uiiiem, lai Berlīnes iedzīvotājus apgādātu ar pārtiku un oglēm. §ie
lidojumi tagad ir Berlīnes dzīvības jautājums, un berlīnieši priecājas
par katru lidmašīnu no rietumiem. Uzņēmumā: arī Berlīnes bērni sa­jūsma
— at^al viens ,,putns" klāt!
Policijas publicētajā paskaidroju­mā
teikts, ka atentātu pret Toļali
iZvdarījis 25 gadu vecais .s^icīlietis,
tiesību zinātiiu student*; MikVje Ba­lante.
Izklaušināšanā viņš izteicies,
ka jau divus gadus meklējis izdevī­bu,
lai nonāvētu Toļati „Es uzska1xi
to par briesmīgu' kaunu visai nāci­jai",
paskaidrojis Balante, ,.ka kads
itālis var piedaTīties kominforma sa­nāksmēs,
kas vēršas pret viņa paša
tautu. Bez tam Toļati vainojams
daudzu itāļu nāvē. kas nekad nav
bijuši fašisti.^Mzklaušināšanas bei­gās
Balante apliecinājis, ka atenlām :
iziolānojis viņš viens' paLs uu ne­viens
to-uz šādu soli nav pamudi­nājis.
Jaunais tiesību zinālņu stu­dents
bijis liberālās partijas biedrs. ;
Policija noskaidrojiLsi, ka Balante
jau no paša rīta uzturējies cleinila-tu
kameras nama priekšā, Vairāk-^
kārtīgi viņš lūdzis durvju sargam
pieteikt to Toļati ,.svarīgai personī­gai
sarunai". Kad Balante noraidīts,
viņš gaidījis komunistu vadoni ār-.
pusē. PavLsam prot' Toļati raidila.s
četras revolve]'a lodes, pie kam tns ;
ķērušas mērķi.
BBC pārstāvis no R(Mnas ziņo, ka
atentāts var radīt lielus saimnie­ciskus
un ix)lītiskus sarežģījumus
Itālijā. Komunisti no uzbi-ukuma
savam vadonim mēģina i/si.st ..visu -
iespējamo kapitālu". Laba n(wirzieļ'
na prese atentātu nosoda, boi 1ai\
pašā laikā arī norāda, ka De Gasi>e-ri
\^aldība tajā nav vainojama ne
mazākā mērā. „Mēs no.^od:nn varas
lietošanu politikā," rak.^la Giornal(>
ļ d'Italia, ,.bet mēs arī prasām, lai
atentātu pret Toļati neizmantotu
grūtumu radīšanai It-idijas dzīve".
Lai gan Irešdionas pēcļ)usd)('nā.
vaidība pu bl i cēj usi of ic i ā 1 u |)a .sk a i ci -;;
rojumu, kuVā - aicina iHzivotā iiis,
saglabāt .mieru -un paļauties iz-;
meklē.šanas iestādēm, knmuni.-tu sa-sākuši.;
ģeru^ral-'-
streiku Romā-un Milānā. Sim pils^^-
tām tūlīt pievienojās arī T u r i n a iiu
Venēcija. Itālijas gaļva'-'pilsda jaii;
pievakarē apstājās visi ielu dzf^ly/-(iir
jo nebija vairs e]ek[]'isk'.'is .strāva",
Milzīgs ļaužu pūlis okupcļa ";mdri/.
vi.sas galvenās iela.s un ai):;ta(iina la;
katru tak.sometru vai a'i'.nbu'-ii.;.
Daudziem veikali(Mn izM-H ! ' - " i . ;!!^-
gāzti un izdemolēti a i i l D m f . b . ' im
autobusi. Kā Amerika'-; \],\\ c l ir
dien pl. .Ol.S zinnia Hn' a a iz..lu(.:
(Bci'*as 5. Ipp.)
Ziņa par atentātu pret Toļati zi­bens
ātrumā izplatījās visā Romā.
Deputātu kameras priekšā drīz; vien
sapulcējās milzīgs ļaužu pūlis, .kas
prasīja .,pēc atriebības". Pūļa naids
un neiec'ctība auga ar katru brīdi.
Policijai tikai ar lieliem: grūtumiem
izdevās to izklīdināt un nodibinātp^ūdītie ,strādnieki
kārtību. Uzmudinājumi •. izklīst uri
netraucēt • satil^smi sākumā līdzēja
ļoti maz, tā kā karabinjeri bija
spiesti pat' raidīt gaisā: vairālvus šā­vienus.
Slimnīcā Toļati personīgi ap­meklēja
ministru prezidents Alci-des
Dc Gasperi, kas savā un kabi­neta
vārdā izteica līdzjūtību.-Līdz­jūtības
telegrammu minkstru prezi­dents
nosūtījis arī Toļati kundzei.
Tūlīt pēcpusdienā notika kabineta
ārkārtējā sēde, jo De Gasperi bija
pamats domāt, ka visā valstī var.
sākties nemieri un demonstrācijas.
Iekšlietu minirtrs Scelba piesūtījis
visiem prefektiem steidzamu pavēli
..darīt visu." lai novērstu eventuā­lus
nemierus.
Pēc -dažām st'jndām Pv.omas ielās
parādījās komūnkstu oficioz^i ..Un:-
ta" speciālizdevums. kurā milzu uz­rakstiem
pār visu pirmo lai)pu-:;
bija paziņots atentāts pret Tola'i.
Tālākos rakstos, kas ieturēti ārkār­tīgi
asā tonī, itāļu komunisti pie­prasījumi
De Gasperi valdības at­kāpšanos.
.,'\Iēs prasām, lai beidzot
atkāpjas streiku, bada un p:I-oņu
kara valdība," teikts kā^^ā no tiem.
Ministru prezidents De Gasperi
preses pārstāvjiem pa.-^kaidro;is, ka
vina kabinets atkāp.-ies nekavējo­ties,
la komunisti pierādīs kaut
vismazāko valdības līdzdalību uz-;
brukumā vinu vadonim, .^is pa­skaidrojums
kreisi noskaņotās a;j-rindas
tomēr neapmierināja. Kāds
italu komunists iesniedz:? formālu;
.pieprasījumu deputātu kamerai,, lai
De Gasperi valdība atkāpjas..
Markoss no jauna
piedava m i 2rd
Grieķu nniLi'i' r i . f ' l r a r . ko
Grl(*ķija" tre.'-dicin'-; uic
l a i d i ja ģenerākj . ,! ^. ^
uzsau;:u!riu. kuia v' ' a ' '
biM^t brāļu ka-: u • un ; •
nas p.lnu^' mierji. X< ļ. :.• i ' :
ne.^u laikā šis ir la i . N'
.''īi^era pierlāvā .ums, p'' " '
turēt-, visai mēi' uā i -u i'
tas bija ļ)r:ekš ^(j)!.; , •
Atēnu val^liba • '
jum^u strupi n* )^ a / j : a , .
ka pieņems vien;.:. \)<
pitulāciju. Arv/'.-'i ; \< '1 '
dās domā. ka v a ' ^ i • •.
mosa kalnā;ā M -
lielas galva;^ : ā \ f - i
noskaņu.]urnu rv-v.. . <
ietekmēlu^'i arī j.ē;:'.- .e
Tito.
I - - 1
•—— - J