1948-05-22-01 |
Previous | 1 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
veltīts ar diaii biais ļoti esi. I J) i: ŗas atslēga, PretS> Hnu kara gājiena , 'vara.ņemitigi auga jmati-ssšefa, i M - • ļ a s sea amati. 1943' ļri iekšlietu ministrs;,!* k g u v a vēl vienu lin ^īdz tam vām slepena. ,fPreti^lukošanas daV.- )ruņoto:špekuvirspavē!. I" jQ :vadīia ^'^mirālis: Ka. I p r a iniciatīva sāka ar. parsvēirties saM^drolo P , ^ it-.sevišķi,SS. ka5-p p pasoi pretizlūbša^as i ^denb^a vadība, I tak armijas pretizlūko-1 :itlžēt. ķ [s SS: ģenerālis Valtenl' 5uva nepelnītu slavukrl;: apstākļu pazinējs. Pa. lija tika.: viltīgs, betsfc ļ pilnīgi pakļāvās Him. ļbēja kļūt par ta.Jabo ar pretsvaru tādiein vi. šefiem Kaltenbīļunerain i. Viņš' ar.savii slēpe. ļgribēja radīt liespējajf ļromisa mieruarsabi^ft tā. paglābt Vāciju. I ļetizlūkošanās daļas va-ķ 'gs. pārņēma 1941, g, un |: uzņemit sakarus ar ar-m līdzekļiem viņš ceii' aiidu pret Him%u, kāds auļē. s Šeleņbergs rjināja ar .edrijā^un Svei.cē^Viņl t žīdiem un notiesālB iem, centās mīkstināt ^dumu bargumu, un iz-brunera briesmu dar-; :,u viņš kļuva;; ai'viea m viiia plāni l|uva ar. \ ā k i : ' V i ņ š - sūtīja uz•ā^| •eķjiis ar tik neparastieG;| .kā nereta ;los ar| idīja atpakaļ:.Taipai3| i cīnījās pretiaŗml]a51 s daļu, laipēcitamra-tāru" pretizliikošanai anglir'„Intelligence Servi ,. 1944. ģ.: februāri rneŗ-1 [iegts,-armijas ^ » p likvidēja, admirāli Ka- | i. Bet dažus mērips^^ I • ievērojamākais: if^^^ļļ otikums Vācijā * | rsnieku pucspretH.-.| 0. jūlijā., :: I lv •lielākā vaina i r" ļik lielu, varu un b ļm personām,';.P,, kādam v ā c a J f '. erikāņi šo: zēnu ' ļ du laikā noddn'pp t Ceilsheimu (f * tā ir meln? % ' ' ^ n iti-inteķ^^^ tft. atklāti i j ^ ļ ļ. Ine" slejas. ; ,i. Kraksts šādā v^^,, 1 . kādā i ^ ^ S y a ^| Ikā k ā d u . , rHTTHm-i'-iTia-THlT-l~~' :.:^;^-; • .LATVIA;.-; LatvtaD Newspaper Pubfhhed: undcr. E O C O M Civil A i i a i r s . Division AuthorisatioD N'unibž;r UND.P.: 196, Publisher and :EditdF: Kārli? Rabāci, DP Xamp Klfinkōtz near G w n zburg /D. P r te r : ,,Sch wa b. Volksbl.", Gūnzbur^/D., B'gm.- Landrn.-Pl. 7.. Circulation.:.4O00.. Published- 't.wice weekly. Edi-torial office:- Gunj:burg/Do., Domini3(U9-ZinimermaTin-Str. 2. LATVIAN NEV^SPAPER Nr. 39 (144) Sestdien, 1948. g, 22. maijā Iznāk otrdienā* un piektdienās. : Izdevējs: B.ALK uzdevumā • LatN'ieiu preses darbinieku sa* "darhn^as kopa. Atbildi^nis re-\ daktors: K. Rabācs. vietn; A. Liepa, redaktori: Z. Bārda, AV. ČuIItis, H. Mindenberjjs, A. Smits. Adrese: Gūnzburg- Do.; red.: Dominikus-Zimmer-mannstr. 2 (tālr. 5Ci), apg.: Marktpl. 25 (t. 84),, spiest: Bgra.-Landmann.-PI. 7 (L 92) •no s par Liel-s ar šanas tor Kamēr pasaule nevarēs vienoties par kollektīvas drošības sistēmu, Anglijai būs jāturpina rūpēties par savu drošību, saistoties reģionālos aizsardzības paktos, trešdien angļu strādnieku partijas kongresa noslēgumā teica ārlietiŗ ministrs Bevths. Partijas kongress, kas bija lielākais šīs partijas vēsturē, ar lielu balsu vairākiLmu atzina Lielbritānijas valdības līdzšinējo ārpolitiku par pareizu. Par līdzšinējās ārpolitikas turpināšanu balsoja delegāti, kas pārstāvēja vairāk nekā 4 milj. balsotāju, bet pret to balsoja tikai ap 240.000 balsu pārstāvētāji Ārlietu ministrs Bev.ins savā runā uzsvēra, ka arī viņš negribētu ieteikt jaunas visu lielvalstu- sarunās par. vispārīgiem Jautājumiem, jo; pierā-:; dījies, ka tām nav izredzu uz panākumiem. Viņš gan nekāda, gadījumā neuzskatot ka|-u.: par .. nenovēršamu, bet; atzīstot; ka atbruņošanas nebūs iespējama, kamēr lielvalstis nevarēs vienoties par ķollelctīvu drošību. Bruņos anās turp i n āš an a - pati.. par sevi sa:i3tīta ar: briesmām. .Anglijai tāpēc savas drošības labā. jāstājas reģionālos aizsardzība^ paktos: ar citām valstīm. Piecas rietumu valstis, ziņoja: Bevinsi jau ;vienojušās : ;par savas^ saimniecības,: sociālās likumdošanas un aizsardzības saskaņošanu. Tas nenozīmējot atteikšanos no saistībām, arbritu.imperiju'par labu saistībām ar Eiropas valstīm, kas An gl ii ai tuvāk kaimiņos.. Par v is iem pēdējā laika: notikumiem am;ļu vai-dība: ziņošot impērijas ministru prezidentu konforencei, kas šovasar notiks Londonā. Tad arī varēšot vienoties pār turpmākiem soļiem ciešākai visas imperijas saliedēšanai; Pamādams par atsevišķiem jautājumiem, Bevins. vel. paskaidroja,; ka Lielbritānija negribot -ietēkmct: .Padomju Savienības •; ārpolitiku Austrumeiropā,. bet nevarot arī pielaist, ka šo politiku izpleš uz Rietumeiropas valstīm.' Tādā. gadījumā. „Ang-lija ncvai^'^šot sēdēt ar rokām ..klēpī.'• Par : Maršala plānu -UU: komunistu iebiidum.iem pret to,'Be viņš teica; ka „an£^lu.: valdība :.būtu pastrādājusi vislielāko, noziegumu pret savu tai^ tu,: ja bņtu noraidījusi: ASV. palīdzī- . bu." ..Par rietumu savienību runādams, ĪSievins aizrādīja., ka daži pārmetot valdīlDai, ka tā pakta-saistības nav gājusi pietiekami tālu. Bet: Ang- • lija esot gājusi-tik tālu, \ cik' • bijis icsoējams. : Gitas.- valstis nav .gribējušas; tālāk iet;VU'Nrpec • Bevinā: domām, esot jādibina turpmākā darblr ba uz. kollektīvas drošības : pamatiem.: Par Vācijas un Austrijas miera, līgumjeņi: Bevins .izteicas, ka paš- 1 aik ņoespt nekādu ceribu. tos. pa.- ral.stīt, jo Padomju Savienība pretojoties tādu • valstu •pielaišanai miera . kon:fercncē, :kas; balsotu: pret. viņu A ngl i ja.: sa vulc ā rt' n o va r ot: at t ei k t i es no viņas doiņiniju-.: Uzaicināšanas mierā konferencē. ' :\' • " - .Strādnieku partijas kongress Skor-borovā ar :iiclu- balsu :vairākuim iesniegts likmn kaS: paredz ASV valdībai tiesības pēc vajadzības esaistīties reģionālos drošības vai aizsardzības ::paktos. ;Sī projekta pieņemšana nozīmētu to, ka ASV va- 'ētu piedalīties Rietumu savienības aizsardzības paktā. Piektdienas rītā no Briseles ziņo-a; ka Beļģijas :min.isiru kabinets pēc aizsardzības ministra priekšlikuma pieņēmis .likurnu: par Be i ģij as arini-as palielināšanu -līdz 330.000 vīru lelumam,: lidmašīnu skaita palielināšanu līdz 260, atbalsta punktu radīšanu Beļģijas Kongo un armijas iekārtas -un apbruņojuma saskaņošanu ār citu Eiropas valsu prasīb ā m . - . . ' . ' j . . . : . • • • : . • . BBC, •ielu- balsu, noraidiļa :dažus papildinājumus pie rezolūcijas, par Anglijas: ārpolitikas at 7.ĪŠ aņu • Vien a no nn r a i dl tam papildu : rezolūcļvfim prasīja, angļu karaspēka' atsaukšanu nO;: Grieķijas,: Pēc Donas ziņām strādnieku partijas; kongresa :rezolūciiās, kas:;ap-s t i pr in ā .11 i ne jo:: \^a 1 d^-bas ā jpo 11i: - ku par. pareizu, valdība .uzaicināte darīt -vi^i' iespējamo Eiropas ,:Āfri-kiļs; uii; A;zijas: brīvo-•tautu :,ciešāka a pvienoš n nu i.:: Tai; p.as ā laikā. iz te iķ ts. nemiers.' r^ar.lielu ^vaļstu; bloku .vei-- do^^an: Auvtruraetr:^^;^ā • un Rietura ^i,r0|;ā, ^ k a s :ta 1 u :naiā,: vai:^'1.. izraisī kāvu.j.Knnvr-.CVrčUs y.ēķ^^ •rit• THctMīpoir^pu .par-: .fŗiontos līnlļi a'-P AS\' un...:;Pa-iom:=u ;.Savienību n . ? l a s :p''n^ot:. lai: Ēiro-truipic-' u •par •iPipr-a. u stapp^- aus-un ••no-tunucni.- ASV iekārtos at- ' balsta punktus no Islandes līdz Havaju salām i ASV kongress pieņēmis likumu, kas pilnvaro prezidentu bez īpašu atļauju pieprasīšanas ^; likt iekārtot atbalsta punktus visur, kur tas šķiet nepieciešams ASV aizsardzībai, un šim nolūkam piešķir 208 milj. dolāru. BBC z i ņo, ka; pēc Vašingtonas informētu aprindu domām atbalsta punktus 'iekārtos visapkārt Ziemeļamerikas kontinentam ar tādu aprēķinu,' lai amerikāņu bumbvedēji.: varētu sasniegt jebkupu vietu zemes virsū; Amerikāņu komenļ;ātori izteikušies, ka atbalsta punktus izveidošot ..no Islandes līdz Havaju salām,*' sevišķu vērību veltot slepeniem atbalsta punktiem Aļaskā.. - ASV aviācijas ministrija ziņo, ka. sekmīgi izmēģināta jauna tāl-lidojuhaU| liellidmašīna. Tā veikusi 18.000 km garo ceļu no ASV i līdz i Austrālijai bez nolaišanās. Jaunā ma'šīna startēiusi-no kāda lidmašīnu bāzes kuģa; Izmēģi- 'ņāts ' arī kāds jauns smagais bumbvedēis, kura darbības rādijs esot 16;000 km. Izmēģinājumā tas ar 140 t bumbu kravu, nolidojis 12.800 ikm ar 350 km ātrumu stundā. ļ ASV flotes ministrija paziņojusi, ka jūnijā, un jūlijā rīkos lielus manevrus Vidusjūrā. Tajos piedalīsies 29 amerikāņu kara kuģi. Tie manevrēs divās grupās, no kurām vienu veidos ASV „Au-strumatlantijas flote", ar 16 kuģiem. Preses konferenci Bad-Kisingenā ievadīja IRO amerikāņu joslas šefs P;: Edva.rdS; l Viņš liŗteicāsv ^ka,v, ja Gvatas konferences pārstāvju izvēle no amerikāņu joslas nav DP apmierinājusi, tad daļu vainas viņš ņem u l sevi^jd bijis pārāk aizņemts' citos darbos, lai šai lietai sīkumos sekotu. Kaut arī pilnīgi jāpiekrīt IRO ģenerālsekretāra Viljema Taka domām, ko viņš Izteicis, atklādams pieminēto konferenci, jāpiekrīt arī tanī, ka izredzes uz intelektuāļu: izvietošanu viņu pašu profesijās joprojām ir im paliek visai vājas. V i sumā direktors Edvards tomēr pielaida cerības uz zināmu stāvokļa uzlabošanos un elastīgāku pieeju DP izvietošanai,: „kaut arī izredzes joprojām .rņiglainas". Ir cerības, ka Dienvidamerikas valstis uzņems ģimenes. Notiek sarunas ar Venecuēlu un Brazīliju. Brazīlijas delegā-cij as vicepriekšsēdis pie IŖG Helio Labo tieši dienu pirms preses kpn-ferences biji^ arī amerikāņu joslas štābā. Brazīlija gatavojoties pavisam uzņemt ap 50 000 DP ar ģimenēm. Cer, ka Šo programmu iedzīvinās jau nākošā pusgadā un šogad uzņems ap 5000. IRO ar lielām cerībām raugās uz ASV, kas gatavojas uzņemt 200.000. Liekoties, ka likumprojektu tiešām pieņems, kaut joprojām ir daži - I - • I - 1- ^ I šķēršļi. eic savstarpējus militārus līgumus | sparīgu pagnenenu DP laba direktors Edvai'ds nosauca zināmu maiņu vācu un amerikāņu preses nostājā DP noziegumu jautājumā. IRO vadība, atkārtoti uzsver, ka DP ASV valdība noraida Staļina priekšUkmniis tiesām sarunām starp ļ pastrādāto noziegumu skaits ir pro- ASV un Padomju Savienība uz Henrija Vollesa vēstules bāzes, ziņo Reuters. ASV ārlietu ministrija Staļina izteikto domu, ka miera labā akūto problēmu miermīlīga atrisināšana iespējama, gan 18. maijā atzinusi par «uzmundrinošu". Atsevišķie' Staļina pieminētie jautājumi tomēr neattiecoties tikai uz ASV un Padomju Savienību, bet tieši interesē jot arī daudzas citas valstis un pēdējos divos gados pārrunāti starptautiskās institūcijās. UN atomeneržfijas komisija nesen pēc 200 sēdēm izbeiguši darbību tāpēc, ka Padomju Savienības un Ukrainas pastāvīgās opozīcijas dēļ nav bijis iespējams vienoties par jautājumiem, par ko pārējās 9 valstis bijušas vienis pratis. Līdzīga iestrēguši situācija radusies arī daudzos citos jautājumos. Žurnālisti DP preses konferencē protestē pret pārstāvju izraudzīšanas veidu Gxratas intelektuāļu konferencei Repatriācijas un izvietošanas daļas vadītāja ziņojums par apstākļu un kārtības uzlabošanu vairākās slikti izslavētās izceļošanas nometnes amei'ikāņu joslā, šķita svarīgākais IRO amerikāņu joslas štāba un DP preses konferencē, kas ār visu tautību žurnālistu jautājumi» krustuguni apliecināja arī DP neapmierinātību ar to veidu, kādā izraudzīti. DP pārstāvji intelektuāļu konferencē Gvatā pie 2enevas. PADOMJU PROPAGANDAS NEPALĪDZ LIKUMPROJEKTS ASV REĢISTRĒT KOIVItīNISTUS PAR ĀRVALSTU • • 'AĢENTIEM-..- centuāli uz pusi mazāks par vācu iedzīvotāju pastrādāto noziegumu skaitu. Preses konferences vadītā,rs, ^ i n formācijas daļas šefs Sedcrlcnds- Denlingers ziņoja, ka beļģu delegāts^ PCIRO iesniedzis plānu par DP stu-' dentu izvietošanu resp. uzņemšanu Beļģijas universitātēs un ierosināji^, lai līdzīgā veidā" arī citas (valstis uzņemtu DP studentus iīcfe--.stu- • diju beigšiiiuii sagādājot tiem stipendijas no briv]")rātīgām oroļani-zācijām. Amerikāņu aņi^iias sjalve-nai'^ štābs šinis dion:is nosūtījis tālāk siitilcsmcs un ccļo.Šanas pārvaldei plānu, kas paredz piešķirt tiem DP, kas izceļojuši IRO izvieto.^anas, ietvaros, atļauju uz īsākiem termiņiem ati^riczties Vācijā apmeklēt savus piederīgos. Atbildēdams uz konkrētiem jautājumiem par atsevišķām izvietošanas nometnēm, repatriācijas un izvie- ; tošanas daļas vadītājs Kokcrijs paskaidroja, . ka jaunais izvietošanas / centrs Auģsburgā līdz šim nav darbojies pilnos apmēros, bet nometnes vajadzību >ādīs pieaugošie izceļoša-,: nas aktivitāte tuvākos mēnešos. Tad arī Augsburgas centrs sākšot darboties pilnā jaudā. Par sliktajiem apstākļiem inter-zonālajā izvietošanas nometnē Dīp-holcā ziņots PCIRO ' ģenerālsekretāram Takām, un tas stājies tif\šos; sakaros ar ģenerāli Kleju. Tādā veidā izdevies 'iegūt jaunas telpas Brēmenes. gmerikāņu joslā, un tur iekārtota nometne, kas sāks darboties 1. jūnijā. Jaunā nometne sauksies Gronas' nometne, turp pār- (Beigas 2. Ipp.) Jeruzalemei draud Staļingradas liktenis 70 raOO. 2!DU NO DP N O M E T N Ē M GRIB DOTIES U Z PALESTTNU Vašingtonas politiskās aprindās norāda, ka Stalins jau agrāk devis daudzus vispārētūs paskaidrojumus. kuros pausti Padomju .Savienības miermīlīgie mērķi, bet Padomju Savienība šo paskaidrojumu rezultātā tomēr nav: mainījusi savu ekspansīvo politiku,- • TASS: ziņoja, ka amerikāņu pa^ skaidroiums -Maskavā, esot radījis vispārēju - izbrīnu: .Kaut gan. Staļins ASV valdībai nekādu oficiālu priekšlikumu neesot iesniedzis, bet vienīgi: atbildēps UZ;Vollesa vēstuli, amerikāņu ārlietu ministrija tomēr uzska-: tijusi par vajadzīgu izdot oficiālu paskaidrojumuppar .Staļina atbildi \:''oli osam..:: Sāda ā r li e tu min i st r i i a s nostāla esot pretrunā ar ASV valdības ..4. maija::paskaidrojumu, kurā tā nenoliegusl c3ivpu?īf?u sarunu ie- :?:pē.iamlbu; bet .^an pieņēmusi to nar našsanrotamu.; Pēc.padnmiu atklā- :t'bas uzskatiem radies stāvoklis esot :ASV pašreizējās valdības acrresīvās :5rtāias;:^seka?.' -:•.•:;-.:: ' : KornePtārā par StaMna atbildi Vol-losan\^:: Ne\v;:.YQrk: Times'* izrakās, ka \^ē^:t:ūlu- apmaiņa atstādinot nro- •pp'"''a.ndas • nippevru pa^ l'^bu Volle?a :vol;a'Pin'u . k Tādēļ esot n"}- •Piēri-c^ami- rū"^""^;! • n.ā."'"baudot nad'^m"u ;U'-ln.ku=;.:lai būUr .p:ln^^a dr^^'hn. ka •pun-un .d"au:dš demokra •ats-evi B B C ^vpU.irtd.i::M"ias. :nak-ti •zinoša.. ;ka '^'Ocup'i:r;pp\-aļpui prikl:^^-:G:Pārsiāiv-,.; !• v.I-on;d.\'Pi.s.^ variPv'^ Tpivusi loti; l a - ; prnp.<. au .panak':as.; A \1 : \^ PV P :;): .\kppvnv;PdS-.- n!;-tp, D L) v_. rald- T^'^'bpne (i ..,New P'^^kaidrn. ""iat^^*^'b^ n'i,v t'pām v:-nīr York He- .%a cŗad'^u-m aPIa-S.-Plinaņi .bū^t^^ nolūks ai? pro- ,.1: •pku^piii k.ipm. ieipe?:1:om' rod^,t .P.~ P poptiKa. prh:~ tii varē;:^ at^^a-t nor.-opu - par • Vci 1 osu. ..an-vinš piemē- .A..P • .-^In.āra; :p::idom;u laikraksts B.o-š;3vi;:" rakstā par apzi v:nu pai ..cln."tā.^u V p jpi^resa :Abpiis 1 jai;••ņar .mieru-.un;;:ASV. •se.vlsķi^ papūlāru figūru"., Ari „Newsweek", sniedzot izgriezumus no krievu laikrakstiem, apzīmē, ka, lai gan ārzemju ziņas padomju' presē esot .,stingri racionē^ ta manta",. Vollesam, arvien atliekot vieta pvīžu virsrakstos. Amerikāņu republikāņu senators Brjūsters senātā ierosināja pārbaudīt,. vai: Volles ar savu atklāto vēstuli Staļinam nav pārkāpis t. s. Logona likumu,; kas izdots 1799. g. un aizliedz ASV pilsoņiem bez valdības ; atļaujas uzņemt sakarus ar ārvalstu valdībām, ^rlietu ministrs Maršals Vašmg-tonā paskaidrojis, ka tikai: konkrēta rīcība spētu apliecināt patieso padomju gribu izlīdzināt pastāvošās diferences; Vācija, Austrija un Korejai esot šādi jautājumi, kur nepier, ciešama . konkrēta rīcība. Šādus jautājumus vislabāk kārtot starptautiskās organizācijās. ASV 'senāta ārpolitiskā komisija pieņēmusi rezolūciju, pēc senatora Vandenberga priekšlikuma, kurā ieteic Rietumeiropas valstīm, kas saistītas ar Maršala plānu, slēgt savā; starpā fnilitāiias nolīgumus: ASV tad būtu iespēia, bet ne pienākums, šādiem I palīdzības līgumiem pievier noties. Rezolūciju Vandenbersjs ierosināja • pēc apspriedes ar ārlietu rai.nistru Maršalu. Tautas pārstāvju nams.trešdien ar lielu vairākumiU pieņēmis likumpro- .^ektu, kas stipri ierobežotu komunistu- partiias darbību ASV Saska-; nā ar šo likumprc;ektu. visiem partijas biedriem jāreļinstrē^as tieslietu ministrijā kā ,.ān,'alsts aģentiem". Bez ta!n p'roiekts paredz, ka" visas personas, kurām' ir nodoms radīt diktatūru zem svešas virskundzības", Var sodIt ar 1.0; gadiem cietuma' un 10! 000 dolāru. Likumprojektu tagad :;^"---?ried:s senāts. ' ' i BBC, NZ, TZ Kamēr Jeruzalemē ap vissvētākajām vietām kristīgā pasaulē turpinājās chaotiskas cīņas un arabl draud sašaut vecpilsētu pai* drupu kaudzi, ja žīdi nekapitulēs, ne U N kopsapulce, ne Drošības padome nevar vienoties, kā bsbeigt Palestinas konfliktu. Vienīgi 5 „liciie" beidzot vienojušies par personu, kas būtu vispieņemamākā starpnieka lomai starp arābiem un žīdiem. Par tādu atzīts Zviedrijas Sarkanā Krusta priekšsēdis, karaļa Gustava brāļadēls grāfs Bemadote, kas sava laika bija sabiedroto an Himlera starpnieks otra pasaules kafa beigās. . V Līdzību ar otru pasaules karu acīm redzot grib saskatīt arī Transjordani-jas karalis Abdula, kas, uzmudinādams sava arābu leģiona virsniekus, aicinājis tos steidzīgi lauzties dziļāk Jeruzalemē un nosaucis; šo pilsētu par „Vidēio austrumu Štalingradu". Ari, neitrāli vērotāji pielaiž domu, ka Jeruzalemi var piemeklēt Staliņ-gradas liktenis, vismaz tai ziņa. . ka pilsētu pilnīgi saposta. Kamēr no citiem Palestīnas kara lauka centriem nav ziņu par sevišķi sīvu kauju darbību, Jeruzalemes kaujas pieņem ar-" vien niknāku raksturu. Pēc četru dienu aplenkuma arābi trešdien iebrukuši Jenizalemē no vēsturiskā Ellas kalna, kas minēts iau bībelē. Pēc pašu arābu ziņām žīdi pametuši šeika Jaras kvartālu ap tā sauktajiem Damaskas vārtiem un ar cīņu atgājusi uz tā saukto Jauno pilsētu. Arābu spēki virzoties uz rietumiem, tā saukto Jafas vārtu virzienā.. Pēc arābu ziņām, vinu rokās jau esot 80 proc. visas pilsētas. Citas aģentūras šīs arābu zinas neap-: stiprina. AP piektdienas, rītā ziņoja, ka arābi ieņēmuši lielāko žīdu si-nagogupilsētā. Citādi kauju stāvoklim esot diezgan nepārskatāms. Pēc BBC zinām, : stāvoklis Jeruzalemē pilnisi chaotisks. Droši zināms tikai, ka žīdi turoties universitātē un slimnīcas ēkā. kas esot lielākā slimnīca A^idējos.austrumos. Arābi draudējuši apšaudīt arī to un paziņojuši, ka neatzīs slinmlcas; tiesības, ari ja uz tās uzvilktu sarkanā krusta karogu,. jo pagrabus Hagaņah izmantojot par militāru atbalsta punktu. Zīdi atsauc ziņas par arābu panākumiem Jeruzalemē. Haranah o.<^ot izdarījis pretuzbrukumu. Ciānas kalnam un tur žīdi saņēmuši gūstā kādu arābu štābu ar 25 arābu un 2 angļu virsniekiem. ?Jāi esot icņē- ^ muši • ari kādu agrāko angļu militār-noliktavu un Sakafanda.s lidlauku. Trešdienas pēcpusdienā žīdi publicēja pirmo oficiālo ziņojumu par Hagaņah lidmašīnu kaujas darbību. Tās esot sekmīgi uzbrukašas arābu spēkiem pie Galilejas ezera. Ēģiptiešu lidmašīnas turpina bombardēt " (Beigas 4. Ipp.) Grūtības ar jaunās Itālijas valdības sastādīšanu Ministru prezidentam do Ga.^^.pcrl līdz šim vēl nav uzdevins s;:'^'''d:t jaunu Itālijas valdību. Pēc U l ' ņām, grūtības rada labā r>p;I'rn;j '-sociālisti, kas r ";^rib piokri.-^t ā'': peri priekšlikumiem par cisko ministru izraud'/'.'-anu.' V i e n o šanās nav panākta pa^ rurļm^-;!;; : un tirdzniecības mini-tru k^fnd-' tiem, par jaunuzbū'/''S n o z a r e v : - ī ' - tāja izraudz'šapu. kas s^a'^"-'^ rr-i-nistrs bez porti'->]a. un ?' tīksmes ministra posteņa in par '-'a-ieneni.~ anu. mm •iJ^- ļtlftiaMiii^īīifrifc-Tfr'if||7|r:f^*Tļ^i '** ""Sit 7^ m ļ - : - ;.;;;iiBi»w#M^^ -ļ I'A'r'-" : ;:Ķ-;-- :;:|: i K^^ī^^^^-^ -I--:: K I ^ - ^ / L J Ī : : ' ^ : - ^ '^^.-'^i - ,p~ MM 'Ml
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, May 22, 1948 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1948-05-22 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari480522 |
Description
Title | 1948-05-22-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | veltīts ar diaii biais ļoti esi. I J) i: ŗas atslēga, PretS> Hnu kara gājiena , 'vara.ņemitigi auga jmati-ssšefa, i M - • ļ a s sea amati. 1943' ļri iekšlietu ministrs;,!* k g u v a vēl vienu lin ^īdz tam vām slepena. ,fPreti^lukošanas daV.- )ruņoto:špekuvirspavē!. I" jQ :vadīia ^'^mirālis: Ka. I p r a iniciatīva sāka ar. parsvēirties saM^drolo P , ^ it-.sevišķi,SS. ka5-p p pasoi pretizlūbša^as i ^denb^a vadība, I tak armijas pretizlūko-1 :itlžēt. ķ [s SS: ģenerālis Valtenl' 5uva nepelnītu slavukrl;: apstākļu pazinējs. Pa. lija tika.: viltīgs, betsfc ļ pilnīgi pakļāvās Him. ļbēja kļūt par ta.Jabo ar pretsvaru tādiein vi. šefiem Kaltenbīļunerain i. Viņš' ar.savii slēpe. ļgribēja radīt liespējajf ļromisa mieruarsabi^ft tā. paglābt Vāciju. I ļetizlūkošanās daļas va-ķ 'gs. pārņēma 1941, g, un |: uzņemit sakarus ar ar-m līdzekļiem viņš ceii' aiidu pret Him%u, kāds auļē. s Šeleņbergs rjināja ar .edrijā^un Svei.cē^Viņl t žīdiem un notiesālB iem, centās mīkstināt ^dumu bargumu, un iz-brunera briesmu dar-; :,u viņš kļuva;; ai'viea m viiia plāni l|uva ar. \ ā k i : ' V i ņ š - sūtīja uz•ā^| •eķjiis ar tik neparastieG;| .kā nereta ;los ar| idīja atpakaļ:.Taipai3| i cīnījās pretiaŗml]a51 s daļu, laipēcitamra-tāru" pretizliikošanai anglir'„Intelligence Servi ,. 1944. ģ.: februāri rneŗ-1 [iegts,-armijas ^ » p likvidēja, admirāli Ka- | i. Bet dažus mērips^^ I • ievērojamākais: if^^^ļļ otikums Vācijā * | rsnieku pucspretH.-.| 0. jūlijā., :: I lv •lielākā vaina i r" ļik lielu, varu un b ļm personām,';.P,, kādam v ā c a J f '. erikāņi šo: zēnu ' ļ du laikā noddn'pp t Ceilsheimu (f * tā ir meln? % ' ' ^ n iti-inteķ^^^ tft. atklāti i j ^ ļ ļ. Ine" slejas. ; ,i. Kraksts šādā v^^,, 1 . kādā i ^ ^ S y a ^| Ikā k ā d u . , rHTTHm-i'-iTia-THlT-l~~' :.:^;^-; • .LATVIA;.-; LatvtaD Newspaper Pubfhhed: undcr. E O C O M Civil A i i a i r s . Division AuthorisatioD N'unibž;r UND.P.: 196, Publisher and :EditdF: Kārli? Rabāci, DP Xamp Klfinkōtz near G w n zburg /D. P r te r : ,,Sch wa b. Volksbl.", Gūnzbur^/D., B'gm.- Landrn.-Pl. 7.. Circulation.:.4O00.. Published- 't.wice weekly. Edi-torial office:- Gunj:burg/Do., Domini3(U9-ZinimermaTin-Str. 2. LATVIAN NEV^SPAPER Nr. 39 (144) Sestdien, 1948. g, 22. maijā Iznāk otrdienā* un piektdienās. : Izdevējs: B.ALK uzdevumā • LatN'ieiu preses darbinieku sa* "darhn^as kopa. Atbildi^nis re-\ daktors: K. Rabācs. vietn; A. Liepa, redaktori: Z. Bārda, AV. ČuIItis, H. Mindenberjjs, A. Smits. Adrese: Gūnzburg- Do.; red.: Dominikus-Zimmer-mannstr. 2 (tālr. 5Ci), apg.: Marktpl. 25 (t. 84),, spiest: Bgra.-Landmann.-PI. 7 (L 92) •no s par Liel-s ar šanas tor Kamēr pasaule nevarēs vienoties par kollektīvas drošības sistēmu, Anglijai būs jāturpina rūpēties par savu drošību, saistoties reģionālos aizsardzības paktos, trešdien angļu strādnieku partijas kongresa noslēgumā teica ārlietiŗ ministrs Bevths. Partijas kongress, kas bija lielākais šīs partijas vēsturē, ar lielu balsu vairākiLmu atzina Lielbritānijas valdības līdzšinējo ārpolitiku par pareizu. Par līdzšinējās ārpolitikas turpināšanu balsoja delegāti, kas pārstāvēja vairāk nekā 4 milj. balsotāju, bet pret to balsoja tikai ap 240.000 balsu pārstāvētāji Ārlietu ministrs Bev.ins savā runā uzsvēra, ka arī viņš negribētu ieteikt jaunas visu lielvalstu- sarunās par. vispārīgiem Jautājumiem, jo; pierā-:; dījies, ka tām nav izredzu uz panākumiem. Viņš gan nekāda, gadījumā neuzskatot ka|-u.: par .. nenovēršamu, bet; atzīstot; ka atbruņošanas nebūs iespējama, kamēr lielvalstis nevarēs vienoties par ķollelctīvu drošību. Bruņos anās turp i n āš an a - pati.. par sevi sa:i3tīta ar: briesmām. .Anglijai tāpēc savas drošības labā. jāstājas reģionālos aizsardzība^ paktos: ar citām valstīm. Piecas rietumu valstis, ziņoja: Bevinsi jau ;vienojušās : ;par savas^ saimniecības,: sociālās likumdošanas un aizsardzības saskaņošanu. Tas nenozīmējot atteikšanos no saistībām, arbritu.imperiju'par labu saistībām ar Eiropas valstīm, kas An gl ii ai tuvāk kaimiņos.. Par v is iem pēdējā laika: notikumiem am;ļu vai-dība: ziņošot impērijas ministru prezidentu konforencei, kas šovasar notiks Londonā. Tad arī varēšot vienoties pār turpmākiem soļiem ciešākai visas imperijas saliedēšanai; Pamādams par atsevišķiem jautājumiem, Bevins. vel. paskaidroja,; ka Lielbritānija negribot -ietēkmct: .Padomju Savienības •; ārpolitiku Austrumeiropā,. bet nevarot arī pielaist, ka šo politiku izpleš uz Rietumeiropas valstīm.' Tādā. gadījumā. „Ang-lija ncvai^'^šot sēdēt ar rokām ..klēpī.'• Par : Maršala plānu -UU: komunistu iebiidum.iem pret to,'Be viņš teica; ka „an£^lu.: valdība :.būtu pastrādājusi vislielāko, noziegumu pret savu tai^ tu,: ja bņtu noraidījusi: ASV. palīdzī- . bu." ..Par rietumu savienību runādams, ĪSievins aizrādīja., ka daži pārmetot valdīlDai, ka tā pakta-saistības nav gājusi pietiekami tālu. Bet: Ang- • lija esot gājusi-tik tālu, \ cik' • bijis icsoējams. : Gitas.- valstis nav .gribējušas; tālāk iet;VU'Nrpec • Bevinā: domām, esot jādibina turpmākā darblr ba uz. kollektīvas drošības : pamatiem.: Par Vācijas un Austrijas miera, līgumjeņi: Bevins .izteicas, ka paš- 1 aik ņoespt nekādu ceribu. tos. pa.- ral.stīt, jo Padomju Savienība pretojoties tādu • valstu •pielaišanai miera . kon:fercncē, :kas; balsotu: pret. viņu A ngl i ja.: sa vulc ā rt' n o va r ot: at t ei k t i es no viņas doiņiniju-.: Uzaicināšanas mierā konferencē. ' :\' • " - .Strādnieku partijas kongress Skor-borovā ar :iiclu- balsu :vairākuim iesniegts likmn kaS: paredz ASV valdībai tiesības pēc vajadzības esaistīties reģionālos drošības vai aizsardzības ::paktos. ;Sī projekta pieņemšana nozīmētu to, ka ASV va- 'ētu piedalīties Rietumu savienības aizsardzības paktā. Piektdienas rītā no Briseles ziņo-a; ka Beļģijas :min.isiru kabinets pēc aizsardzības ministra priekšlikuma pieņēmis .likurnu: par Be i ģij as arini-as palielināšanu -līdz 330.000 vīru lelumam,: lidmašīnu skaita palielināšanu līdz 260, atbalsta punktu radīšanu Beļģijas Kongo un armijas iekārtas -un apbruņojuma saskaņošanu ār citu Eiropas valsu prasīb ā m . - . . ' . ' j . . . : . • • • : . • . BBC, •ielu- balsu, noraidiļa :dažus papildinājumus pie rezolūcijas, par Anglijas: ārpolitikas at 7.ĪŠ aņu • Vien a no nn r a i dl tam papildu : rezolūcļvfim prasīja, angļu karaspēka' atsaukšanu nO;: Grieķijas,: Pēc Donas ziņām strādnieku partijas; kongresa :rezolūciiās, kas:;ap-s t i pr in ā .11 i ne jo:: \^a 1 d^-bas ā jpo 11i: - ku par. pareizu, valdība .uzaicināte darīt -vi^i' iespējamo Eiropas ,:Āfri-kiļs; uii; A;zijas: brīvo-•tautu :,ciešāka a pvienoš n nu i.:: Tai; p.as ā laikā. iz te iķ ts. nemiers.' r^ar.lielu ^vaļstu; bloku .vei-- do^^an: Auvtruraetr:^^;^ā • un Rietura ^i,r0|;ā, ^ k a s :ta 1 u :naiā,: vai:^'1.. izraisī kāvu.j.Knnvr-.CVrčUs y.ēķ^^ •rit• THctMīpoir^pu .par-: .fŗiontos līnlļi a'-P AS\' un...:;Pa-iom:=u ;.Savienību n . ? l a s :p''n^ot:. lai: Ēiro-truipic-' u •par •iPipr-a. u stapp^- aus-un ••no-tunucni.- ASV iekārtos at- ' balsta punktus no Islandes līdz Havaju salām i ASV kongress pieņēmis likumu, kas pilnvaro prezidentu bez īpašu atļauju pieprasīšanas ^; likt iekārtot atbalsta punktus visur, kur tas šķiet nepieciešams ASV aizsardzībai, un šim nolūkam piešķir 208 milj. dolāru. BBC z i ņo, ka; pēc Vašingtonas informētu aprindu domām atbalsta punktus 'iekārtos visapkārt Ziemeļamerikas kontinentam ar tādu aprēķinu,' lai amerikāņu bumbvedēji.: varētu sasniegt jebkupu vietu zemes virsū; Amerikāņu komenļ;ātori izteikušies, ka atbalsta punktus izveidošot ..no Islandes līdz Havaju salām,*' sevišķu vērību veltot slepeniem atbalsta punktiem Aļaskā.. - ASV aviācijas ministrija ziņo, ka. sekmīgi izmēģināta jauna tāl-lidojuhaU| liellidmašīna. Tā veikusi 18.000 km garo ceļu no ASV i līdz i Austrālijai bez nolaišanās. Jaunā ma'šīna startēiusi-no kāda lidmašīnu bāzes kuģa; Izmēģi- 'ņāts ' arī kāds jauns smagais bumbvedēis, kura darbības rādijs esot 16;000 km. Izmēģinājumā tas ar 140 t bumbu kravu, nolidojis 12.800 ikm ar 350 km ātrumu stundā. ļ ASV flotes ministrija paziņojusi, ka jūnijā, un jūlijā rīkos lielus manevrus Vidusjūrā. Tajos piedalīsies 29 amerikāņu kara kuģi. Tie manevrēs divās grupās, no kurām vienu veidos ASV „Au-strumatlantijas flote", ar 16 kuģiem. Preses konferenci Bad-Kisingenā ievadīja IRO amerikāņu joslas šefs P;: Edva.rdS; l Viņš liŗteicāsv ^ka,v, ja Gvatas konferences pārstāvju izvēle no amerikāņu joslas nav DP apmierinājusi, tad daļu vainas viņš ņem u l sevi^jd bijis pārāk aizņemts' citos darbos, lai šai lietai sīkumos sekotu. Kaut arī pilnīgi jāpiekrīt IRO ģenerālsekretāra Viljema Taka domām, ko viņš Izteicis, atklādams pieminēto konferenci, jāpiekrīt arī tanī, ka izredzes uz intelektuāļu: izvietošanu viņu pašu profesijās joprojām ir im paliek visai vājas. V i sumā direktors Edvards tomēr pielaida cerības uz zināmu stāvokļa uzlabošanos un elastīgāku pieeju DP izvietošanai,: „kaut arī izredzes joprojām .rņiglainas". Ir cerības, ka Dienvidamerikas valstis uzņems ģimenes. Notiek sarunas ar Venecuēlu un Brazīliju. Brazīlijas delegā-cij as vicepriekšsēdis pie IŖG Helio Labo tieši dienu pirms preses kpn-ferences biji^ arī amerikāņu joslas štābā. Brazīlija gatavojoties pavisam uzņemt ap 50 000 DP ar ģimenēm. Cer, ka Šo programmu iedzīvinās jau nākošā pusgadā un šogad uzņems ap 5000. IRO ar lielām cerībām raugās uz ASV, kas gatavojas uzņemt 200.000. Liekoties, ka likumprojektu tiešām pieņems, kaut joprojām ir daži - I - • I - 1- ^ I šķēršļi. eic savstarpējus militārus līgumus | sparīgu pagnenenu DP laba direktors Edvai'ds nosauca zināmu maiņu vācu un amerikāņu preses nostājā DP noziegumu jautājumā. IRO vadība, atkārtoti uzsver, ka DP ASV valdība noraida Staļina priekšUkmniis tiesām sarunām starp ļ pastrādāto noziegumu skaits ir pro- ASV un Padomju Savienība uz Henrija Vollesa vēstules bāzes, ziņo Reuters. ASV ārlietu ministrija Staļina izteikto domu, ka miera labā akūto problēmu miermīlīga atrisināšana iespējama, gan 18. maijā atzinusi par «uzmundrinošu". Atsevišķie' Staļina pieminētie jautājumi tomēr neattiecoties tikai uz ASV un Padomju Savienību, bet tieši interesē jot arī daudzas citas valstis un pēdējos divos gados pārrunāti starptautiskās institūcijās. UN atomeneržfijas komisija nesen pēc 200 sēdēm izbeiguši darbību tāpēc, ka Padomju Savienības un Ukrainas pastāvīgās opozīcijas dēļ nav bijis iespējams vienoties par jautājumiem, par ko pārējās 9 valstis bijušas vienis pratis. Līdzīga iestrēguši situācija radusies arī daudzos citos jautājumos. Žurnālisti DP preses konferencē protestē pret pārstāvju izraudzīšanas veidu Gxratas intelektuāļu konferencei Repatriācijas un izvietošanas daļas vadītāja ziņojums par apstākļu un kārtības uzlabošanu vairākās slikti izslavētās izceļošanas nometnes amei'ikāņu joslā, šķita svarīgākais IRO amerikāņu joslas štāba un DP preses konferencē, kas ār visu tautību žurnālistu jautājumi» krustuguni apliecināja arī DP neapmierinātību ar to veidu, kādā izraudzīti. DP pārstāvji intelektuāļu konferencē Gvatā pie 2enevas. PADOMJU PROPAGANDAS NEPALĪDZ LIKUMPROJEKTS ASV REĢISTRĒT KOIVItīNISTUS PAR ĀRVALSTU • • 'AĢENTIEM-..- centuāli uz pusi mazāks par vācu iedzīvotāju pastrādāto noziegumu skaitu. Preses konferences vadītā,rs, ^ i n formācijas daļas šefs Sedcrlcnds- Denlingers ziņoja, ka beļģu delegāts^ PCIRO iesniedzis plānu par DP stu-' dentu izvietošanu resp. uzņemšanu Beļģijas universitātēs un ierosināji^, lai līdzīgā veidā" arī citas (valstis uzņemtu DP studentus iīcfe--.stu- • diju beigšiiiuii sagādājot tiem stipendijas no briv]")rātīgām oroļani-zācijām. Amerikāņu aņi^iias sjalve-nai'^ štābs šinis dion:is nosūtījis tālāk siitilcsmcs un ccļo.Šanas pārvaldei plānu, kas paredz piešķirt tiem DP, kas izceļojuši IRO izvieto.^anas, ietvaros, atļauju uz īsākiem termiņiem ati^riczties Vācijā apmeklēt savus piederīgos. Atbildēdams uz konkrētiem jautājumiem par atsevišķām izvietošanas nometnēm, repatriācijas un izvie- ; tošanas daļas vadītājs Kokcrijs paskaidroja, . ka jaunais izvietošanas / centrs Auģsburgā līdz šim nav darbojies pilnos apmēros, bet nometnes vajadzību >ādīs pieaugošie izceļoša-,: nas aktivitāte tuvākos mēnešos. Tad arī Augsburgas centrs sākšot darboties pilnā jaudā. Par sliktajiem apstākļiem inter-zonālajā izvietošanas nometnē Dīp-holcā ziņots PCIRO ' ģenerālsekretāram Takām, un tas stājies tif\šos; sakaros ar ģenerāli Kleju. Tādā veidā izdevies 'iegūt jaunas telpas Brēmenes. gmerikāņu joslā, un tur iekārtota nometne, kas sāks darboties 1. jūnijā. Jaunā nometne sauksies Gronas' nometne, turp pār- (Beigas 2. Ipp.) Jeruzalemei draud Staļingradas liktenis 70 raOO. 2!DU NO DP N O M E T N Ē M GRIB DOTIES U Z PALESTTNU Vašingtonas politiskās aprindās norāda, ka Stalins jau agrāk devis daudzus vispārētūs paskaidrojumus. kuros pausti Padomju .Savienības miermīlīgie mērķi, bet Padomju Savienība šo paskaidrojumu rezultātā tomēr nav: mainījusi savu ekspansīvo politiku,- • TASS: ziņoja, ka amerikāņu pa^ skaidroiums -Maskavā, esot radījis vispārēju - izbrīnu: .Kaut gan. Staļins ASV valdībai nekādu oficiālu priekšlikumu neesot iesniedzis, bet vienīgi: atbildēps UZ;Vollesa vēstuli, amerikāņu ārlietu ministrija tomēr uzska-: tijusi par vajadzīgu izdot oficiālu paskaidrojumuppar .Staļina atbildi \:''oli osam..:: Sāda ā r li e tu min i st r i i a s nostāla esot pretrunā ar ASV valdības ..4. maija::paskaidrojumu, kurā tā nenoliegusl c3ivpu?īf?u sarunu ie- :?:pē.iamlbu; bet .^an pieņēmusi to nar našsanrotamu.; Pēc.padnmiu atklā- :t'bas uzskatiem radies stāvoklis esot :ASV pašreizējās valdības acrresīvās :5rtāias;:^seka?.' -:•.•:;-.:: ' : KornePtārā par StaMna atbildi Vol-losan\^:: Ne\v;:.YQrk: Times'* izrakās, ka \^ē^:t:ūlu- apmaiņa atstādinot nro- •pp'"''a.ndas • nippevru pa^ l'^bu Volle?a :vol;a'Pin'u . k Tādēļ esot n"}- •Piēri-c^ami- rū"^""^;! • n.ā."'"baudot nad'^m"u ;U'-ln.ku=;.:lai būUr .p:ln^^a dr^^'hn. ka •pun-un .d"au:dš demokra •ats-evi B B C ^vpU.irtd.i::M"ias. :nak-ti •zinoša.. ;ka '^'Ocup'i:r;pp\-aļpui prikl:^^-:G:Pārsiāiv-,.; !• v.I-on;d.\'Pi.s.^ variPv'^ Tpivusi loti; l a - ; prnp.<. au .panak':as.; A \1 : \^ PV P :;): .\kppvnv;PdS-.- n!;-tp, D L) v_. rald- T^'^'bpne (i ..,New P'^^kaidrn. ""iat^^*^'b^ n'i,v t'pām v:-nīr York He- .%a cŗad'^u-m aPIa-S.-Plinaņi .bū^t^^ nolūks ai? pro- ,.1: •pku^piii k.ipm. ieipe?:1:om' rod^,t .P.~ P poptiKa. prh:~ tii varē;:^ at^^a-t nor.-opu - par • Vci 1 osu. ..an-vinš piemē- .A..P • .-^In.āra; :p::idom;u laikraksts B.o-š;3vi;:" rakstā par apzi v:nu pai ..cln."tā.^u V p jpi^resa :Abpiis 1 jai;••ņar .mieru-.un;;:ASV. •se.vlsķi^ papūlāru figūru"., Ari „Newsweek", sniedzot izgriezumus no krievu laikrakstiem, apzīmē, ka, lai gan ārzemju ziņas padomju' presē esot .,stingri racionē^ ta manta",. Vollesam, arvien atliekot vieta pvīžu virsrakstos. Amerikāņu republikāņu senators Brjūsters senātā ierosināja pārbaudīt,. vai: Volles ar savu atklāto vēstuli Staļinam nav pārkāpis t. s. Logona likumu,; kas izdots 1799. g. un aizliedz ASV pilsoņiem bez valdības ; atļaujas uzņemt sakarus ar ārvalstu valdībām, ^rlietu ministrs Maršals Vašmg-tonā paskaidrojis, ka tikai: konkrēta rīcība spētu apliecināt patieso padomju gribu izlīdzināt pastāvošās diferences; Vācija, Austrija un Korejai esot šādi jautājumi, kur nepier, ciešama . konkrēta rīcība. Šādus jautājumus vislabāk kārtot starptautiskās organizācijās. ASV 'senāta ārpolitiskā komisija pieņēmusi rezolūciju, pēc senatora Vandenberga priekšlikuma, kurā ieteic Rietumeiropas valstīm, kas saistītas ar Maršala plānu, slēgt savā; starpā fnilitāiias nolīgumus: ASV tad būtu iespēia, bet ne pienākums, šādiem I palīdzības līgumiem pievier noties. Rezolūciju Vandenbersjs ierosināja • pēc apspriedes ar ārlietu rai.nistru Maršalu. Tautas pārstāvju nams.trešdien ar lielu vairākumiU pieņēmis likumpro- .^ektu, kas stipri ierobežotu komunistu- partiias darbību ASV Saska-; nā ar šo likumprc;ektu. visiem partijas biedriem jāreļinstrē^as tieslietu ministrijā kā ,.ān,'alsts aģentiem". Bez ta!n p'roiekts paredz, ka" visas personas, kurām' ir nodoms radīt diktatūru zem svešas virskundzības", Var sodIt ar 1.0; gadiem cietuma' un 10! 000 dolāru. Likumprojektu tagad :;^"---?ried:s senāts. ' ' i BBC, NZ, TZ Kamēr Jeruzalemē ap vissvētākajām vietām kristīgā pasaulē turpinājās chaotiskas cīņas un arabl draud sašaut vecpilsētu pai* drupu kaudzi, ja žīdi nekapitulēs, ne U N kopsapulce, ne Drošības padome nevar vienoties, kā bsbeigt Palestinas konfliktu. Vienīgi 5 „liciie" beidzot vienojušies par personu, kas būtu vispieņemamākā starpnieka lomai starp arābiem un žīdiem. Par tādu atzīts Zviedrijas Sarkanā Krusta priekšsēdis, karaļa Gustava brāļadēls grāfs Bemadote, kas sava laika bija sabiedroto an Himlera starpnieks otra pasaules kafa beigās. . V Līdzību ar otru pasaules karu acīm redzot grib saskatīt arī Transjordani-jas karalis Abdula, kas, uzmudinādams sava arābu leģiona virsniekus, aicinājis tos steidzīgi lauzties dziļāk Jeruzalemē un nosaucis; šo pilsētu par „Vidēio austrumu Štalingradu". Ari, neitrāli vērotāji pielaiž domu, ka Jeruzalemi var piemeklēt Staliņ-gradas liktenis, vismaz tai ziņa. . ka pilsētu pilnīgi saposta. Kamēr no citiem Palestīnas kara lauka centriem nav ziņu par sevišķi sīvu kauju darbību, Jeruzalemes kaujas pieņem ar-" vien niknāku raksturu. Pēc četru dienu aplenkuma arābi trešdien iebrukuši Jenizalemē no vēsturiskā Ellas kalna, kas minēts iau bībelē. Pēc pašu arābu ziņām žīdi pametuši šeika Jaras kvartālu ap tā sauktajiem Damaskas vārtiem un ar cīņu atgājusi uz tā saukto Jauno pilsētu. Arābu spēki virzoties uz rietumiem, tā saukto Jafas vārtu virzienā.. Pēc arābu ziņām, vinu rokās jau esot 80 proc. visas pilsētas. Citas aģentūras šīs arābu zinas neap-: stiprina. AP piektdienas, rītā ziņoja, ka arābi ieņēmuši lielāko žīdu si-nagogupilsētā. Citādi kauju stāvoklim esot diezgan nepārskatāms. Pēc BBC zinām, : stāvoklis Jeruzalemē pilnisi chaotisks. Droši zināms tikai, ka žīdi turoties universitātē un slimnīcas ēkā. kas esot lielākā slimnīca A^idējos.austrumos. Arābi draudējuši apšaudīt arī to un paziņojuši, ka neatzīs slinmlcas; tiesības, ari ja uz tās uzvilktu sarkanā krusta karogu,. jo pagrabus Hagaņah izmantojot par militāru atbalsta punktu. Zīdi atsauc ziņas par arābu panākumiem Jeruzalemē. Haranah o.<^ot izdarījis pretuzbrukumu. Ciānas kalnam un tur žīdi saņēmuši gūstā kādu arābu štābu ar 25 arābu un 2 angļu virsniekiem. ?Jāi esot icņē- ^ muši • ari kādu agrāko angļu militār-noliktavu un Sakafanda.s lidlauku. Trešdienas pēcpusdienā žīdi publicēja pirmo oficiālo ziņojumu par Hagaņah lidmašīnu kaujas darbību. Tās esot sekmīgi uzbrukašas arābu spēkiem pie Galilejas ezera. Ēģiptiešu lidmašīnas turpina bombardēt " (Beigas 4. Ipp.) Grūtības ar jaunās Itālijas valdības sastādīšanu Ministru prezidentam do Ga.^^.pcrl līdz šim vēl nav uzdevins s;:'^'''d:t jaunu Itālijas valdību. Pēc U l ' ņām, grūtības rada labā r>p;I'rn;j '-sociālisti, kas r ";^rib piokri.-^t ā'': peri priekšlikumiem par cisko ministru izraud'/'.'-anu.' V i e n o šanās nav panākta pa^ rurļm^-;!;; : un tirdzniecības mini-tru k^fnd-' tiem, par jaunuzbū'/''S n o z a r e v : - ī ' - tāja izraudz'šapu. kas s^a'^"-'^ rr-i-nistrs bez porti'->]a. un ?' tīksmes ministra posteņa in par '-'a-ieneni.~ anu. mm •iJ^- ļtlftiaMiii^īīifrifc-Tfr'if||7|r:f^*Tļ^i '** ""Sit 7^ m ļ - : - ;.;;;iiBi»w#M^^ -ļ I'A'r'-" : ;:Ķ-;-- :;:|: i K^^ī^^^^-^ -I--:: K I ^ - ^ / L J Ī : : ' ^ : - ^ '^^.-'^i - ,p~ MM 'Ml |
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-05-22-01