1950-01-14-01 |
Previous | 1 of 10 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
komandē virs-saslimis Vi iķaf to. 91 čži-būtas 4 I H - IM tti par i i ;--.Yi PPM. 'Vi.- " ap- Iii n^ totritevāci jasr po- ^ igtifead ofidS- -ilu ieradās datna. Izrādījās, savas pir-šķira pa-ā un pēc atkal ap-tik Musu, Iftrmā sie- Ujsturās pie i bija ļoti , | i | ! 8 ^ ka vir lu apst^- ids pārstei- JšiiBvai ar rak-ļor viņu negrib nokārtots. n i i ' p Iii' sāp' LATVI tatvian Neizper PttbUahed under E}>M (Hvfl AiCairs DlvtBlon žplsatto Humber UNDP uf^bUibttŗ ifid Editorr V a l ^ Lam-bargs. ESUngen/NJ^elte Str. CMJ. Prlnter: tpeu^ & mmer. Xudwlg8bi Kdrner-itr. 16.PubU8hied|?we^. drculal mmKS NEVVSPAPER Nr. 4 ($49) \ Sestdien, 1950. s* 14L Janv. tBūMk Mdtfoit 00 teitmenli Iidevēit: Utvieltt Centrill Ko mtteSa, Oalvenati r«d«lLtor«s V timb^Si; gtavenl itdsktora vietnieki: M. CuUtlB. Beda-toH; k Botttelns. ft. Igilt* lAlnderaergs, Ralstert U S^^ra. ned«keljas adreie: EssUngra/Nn Brelts 8tr. I-S. . tslefontlim m latv II Fdzte Fonda uzsaukums Kad ļ Is k mūsu dārgajai *ti Vēlās pāri ne-s, pārvērzdams tm mājas, postīdams i^orf ^ v a s , un Dieva svētīto ļat# zemi atkal mina verādbu;»* iebrucējs, lat-vieSi, ķvēj^zemes mīlestības m u d i ^ nacionālās' lielaimes^dēti, cēlas cīņai. Slavas I varonības pilnas vēstures Aišes tad''rakstīja latviešu w^rs pie savas zemes roWp» I^tgales ezeru ļarastos, wmes pakalnos, Zem-rgailes l(4^mos un beidzot ;os. Bet hei^^ karavīrs * tanīs drumajāsf^ cēlās pret var^ cēlās visa latvieši! tauta unfevarēdama nesamē-r l g o i ^ ^ u lauzt, izteica ap-āko protestu, atstāju un beidzot pat^ su mīļoto zemi. zemē un aiz tās ro-ii$ Xtās, cī^īt^u kapu aitnes, bāriņi, inva-ā trimdinieku saime len liecinieļd šai ne-jot savu Visā bežām kopiņas lidl un te vēl pied:dv( 4 sīvajai un tk'aģiskajai an vēl tagad nav galā » Kāad, ērkfiķaināg' trimdas gaitaakot, latvju vīri, sievas ua mafoērnl,. sirmi yectēvi^ ; voļļ^ļas, iemkdpji un pilsē- ' ' ' ļeki, zinātnieki un kul- >inleki ar mātes Liat-lu didli sirdīs un kairo- ziedoto līdzdcļu pārvešanas a'lal^līnītos'n^r ^ Vāciju un, šķiet, šī ^4 [v|>as, pj^ tautai no-esību atgūž^u, tipat NSfkigam iCnītājl'par J ļ * Tlļftifls^ cinītāļil pulku izlieta drīzumā izkārtosies labvēļi līgi. Ar to būs dota iespēja pa- ; rādīt savu atsaucību^ mūsu grūt- ^ dienu aprūpe visiem tautiešiem, ķvit ti$ ari atrastos. pie visiem I tautiešiem, nedrl u»u vwuuaju^v*mu j plašajā pāsaulē ar sirsnīgu ai- ' ^ ' m ' ^ S l^i^nuf ziedei i e s i S T i ^ ž ā. apsurt un paguri, ^i^^^^^ grūtdieņu atbalstam sm likti vairs svm zemju lielceļu am liktenim atstāt nelīdz šim mūsu tais** uzticīgi līdzi gājis, bet du nastas nospiests vai elabvēlīlbas piemeklētsr ļ/pats sev cĢļu lauzt. visu mūsu, karstākā Vē^eSM un dzlļpkā sirds izjūta ibdieni , — būt un palikt latvieši^ kas ne tikai kaist un iļieg pa lavas tautas sūro likteni uņ dz! līdzi viņas lielajām t8p5m,k katrā laikā at- S^Udfel ret savu tautieti un li<i«to!|u, tādā veidā stipri-not cefu uzvarai tm stiprinot cerība Īsiem redzēt. atbrīvoto Latviju! Kur i latvietis šodien uz laiku ,iic«itu» lai cik labi viņam viņš nedrtot aiz-. ^Mtst sti dzimtefii Laļviiu, viltais kalts lejas, sliacitas ar varoņu ķinīm uii līdumnieku sviedrieļ Tāp^t viņš' nedrīkst alzrairstiavu tautieti svešumā, ar kuŗ:uļo saista nesaraujamas tāutlbai^^ kopēja likteņa saites. Tagad Jarba spējīgos izvieto dzīvei tais svešās zemēs. Darbam nettmērotos tomēr atstāj .]Vādjā, jdlikumi ir bargi un rīkojumi Bbži cietsirdīgi. Kūr lalpaiiek pēc IRO aprūpes izbeiianas mūsu sirmgalvji, kara ihviidi,- ^Imie, aizvesjo m krituS^ ģimenes? Vaļ mēi tos varam un drīk-stamirbe^ ļbbalsta pamest savam Hkttoim! i Mēs trikdā esam saņēmuši kristīgo l|itu palīdzību. Tas mums ar ģteicibu jāatzīst^ Sis tautas un lalstis mnsvi serdie^ ņiem grib ļaļēji 'palīdzēt^ arī uz priekšu, betžviņas prasa, ko mēs paši gribani darīt šinī lietā. Tāpēc kakm latvietim, kas Vācija, 160.,g. janvāri. LAĪVIESU PASPAUDZIBAI FONDA VALDĒ Prāvests JĀNIS OZOLS; Mā ājs ANTONS AB^^UĶS. valdes priekšsēdis \^des priekšsēža vietnieks HARALDS KLAHKS, l i^^^vļf ^ ^ ^ T W LCK priekžsēdis un LP? l^CK locekUs un LPF valdes loceklis ļ mantzinis Mācītājs VERNERS piTKUS LPF valdes loklis • .LPP valdes Sēdeklis: (2la)Augustdori)ei Be^iold' I^ttenlager. • ^Ziedojumi jāadresē LPF mantzinim JļNiedram, (21a) Augustdorf bei Detmold, Lettenlager, B l 9-7. trimdā. Sirsnīgi aicinām: 1) Strādājošie tautieji Vācijā, esiet atsaucīgi un ziedojiet LPF. Ar gandarījumu pieminam Jūsu līdzšinējo lielo . atsaucību LPF un citām trimdas vajadzībām, bet ceram, ka Jūsu , atsaucfl)a neapsīks arī uz priekšu. 2) Nometnes Vācijā, kas tiek likvidētas, — nelikvidējiet savas mantas steigas spiesti, nelietderīgi, bet tās kopā ar bi5vrem līdzekļiem nododiet LPF grūtdieņu aprūpei. 3) Tautieši ārpus Vācijas, kam liktenis bijis labvēlīgs izceļot un atrast darbu, neaizmirstiet, ka Vācijā palikuši daudzi no tiem, kas ar savu uzupurēšanos jums .šo iespēju sagādājiļ, kas kādreiz ar jums kopā cjnl-jās, bet šodien ir bezpalīdzīgi un padoti atsaucīgu ļaužu labvēlībai. Ziedojiet LPF, tādējādi parādot nesaraujamu kopību ar savu cietēju tautu. 4) Latviešu organizācijas, ārpus Vācijas, organizējiet ziedojumu vākšanu LP^ pār labu. Ziedojumus naudā var sākt vākt tūliņ, tos pagaidām uzglabājot organizāciju kasēs vai kontos, kamēr LCK ,dos norādījumus par līdzekļu pārsūtīšanu vz Vāciju. Ziedojumus mantās varat vākt un pārsūtīt mums tūliņ. au iepriekš garā spiežot roku k^am atsaucīgam tautietim, LP valde izsauca visiem līdzSi-niem un nākošiem ziedotājiem siL latvisku paldies. 4 Jaunās parlamenta I*" spēj strādāt, kurā pasaules* malā arī viņš atrastos, ir jāpierādaii ka viņš ir vēl tas pats cmitājs un brālis, kas neatstāj savu cīņas, biedru savam liktenim, kas mīl savu tautu un dzimteni savos tautiešos, savos tautas sērdieņos* . Ļoti iespējams, ka, IRO darbībai izbeidzoties, par atsevišķām gr.upām (Meciem,- invalidiem, tuberkuloziem) tiks. gādāts, bet > kas gādās, kādā veidā un cik lielā mērā, mums nav zināms, un pārāk lielas cerības uz to nevaram likt Jau tagad vērojam, ka tā sauktām vecu cilvēku nonļetnēm latviska laikraksta, grāmatas, jā — pat past- ^ markas iegādei jāiet palīgā no. āiipuses, nemaz nerunājot par speciālo medikamentu, pnotēžū vai papildus uztura sagādi. Sevišķi grūtā stāvoklī fāu tagad ir nonākuši izskrīnētie tautieši, kurieni piespiedu kārtā jār iekļaujas vācu saimniecībā. Ņemot vērā, ka Vācijas rietumos mīt miljoni vācu bēgļu un darba atrašana grūta pat pašiem vāciešiem, cittautieši pakļauti bezdarbam un sipiesti mitināties visneapskaužamākos apstākļos. Sais ^menēs bieži ir mazi bērni, ar trimdas gaitās iedragātu veselību, un šo ģimeņu stāvoklis ir izmisumai pilns. I Latviešu Centrālā Komiteja 'jau ir sākusi kārtot ārzemēs sa« acu partijas uzvāra ASV ārlietu ministrija VaSbigtona (E). — BPC ziņo, ka par ASV ārlietu ministrijas plānošanas daļas vadītāju Džord^ Kene- 'na vietā iecelts Sauķ l^iice. Šveices laikraksta Dle Tat Vašingtonas ko-res|) ondents šo Iecelšanu nosauc par „vācu partljiig Aiziraru Savienoto valstu ārlietu ministrijā". Nicem esot vācu izcelšanēSi itm viņš, tāpat kā Džems Forestals, ģeni Drepers un ģen. Kleijs pint^ iestāšianās« valdības dienestā bija Ņujbrkas bsmJcas Ŗead ,& Co dienēs. Savā laikā šo banku uzskatīja ^ar ass valstu galveno finanču aģentu. 28. februāri KA KONSERVATĪVIE, T A STRĀDNIEKI CER ŠOREIZ UZVARĒT druiļ^is Londona/Anļļu tauta'bez Londān» (B). «-,1Mdie& StlUa valdība puiļM^ U^tttUai Jauno pariamenta vilēšaan tenniņu. Tii notiks U. lebmirl. Lai | «t parliments ofkttU tii» atblita 1 f^brairi, tai fa«i divi dieata|i Jatf prakOsU bddiia paat&vii Viaas S Uelii partijaa — atiMnieki, kanaaiHU «Ivfo un Ubeiili ^ dmdiainiviatavojaa vlMaaii dņai» inqral Mto A i ļ ^ vai Etlijs varēs saitidlt savu otm kabinetu vai VInstons 0«rfili'siv« trelo. Stridni^ valdības lēi^iuns vēlēiaaas inlndiait ^ n 21 MbfvM angln sabiedrība pSrstcldsia.> Lai gan infomētis ai^dis Jau tbm divi nedēlānt par leoHMamo v ē i ^ n tdiniņa minCJa IdM^^ nS r^SJfis ar va«bu«ni vRUt pavasari, kad UbSU laika; i^ptttļl solīta lielttos paalkpins vēlēSaila Jauni padomju uzbrukiiini Somijai mam izsali uzticību Heii^ki (F). — Sa^Iiējums Somijā, kas sāldis ar Padonn savienības 'notu, kurā bija piepmitš iz« dot 300 kara noziedznieku «ivirpina pieaugt Pēc dažu dienu klusuma perioda padomju oficiālā ziņu aģentūra TASS publicējusi asu paskaidrojumu, ka t^ēc sonhi progresīvās tautas daļas domām" Fager-holma valdība piekop] t&du politiku, kas „var ievirzīt Somiju ļoti nelabvēlīgā stāvokli", So polit&u atbalstot arī tagadējais valsts prezidents Pāsikivi, ķi^ p e l ^ g i atbildīgs par prezldenii'/Wēši^^ mk^UmSri vēloties radīt neuzticību pret Radom-ju savienību. No savas pusen T^lļS atbalsta agrākā ministru prezidenta^ komunista Pekalas ks^ŗididātūrū. Polltiskaļiem ) novērotājiem šie TASSa uzbrukimii nenāk negaidīti Maskava skaidri apzinās, ka komunisti valsts prezidenta vēlēštoUis cietis neveiksmi un ka biedram Pokālam nav nekādu izredžu kļūt par pirmo valsts pilscmL Tāpēc Padomju savienība izmanto visu, lai somus ietekmētu. Liekas tomēr, ka arī šis Kremļa mēģinājums beigsies ar neveiksmi. Somi līdz šim bijuši nelokāmi im iebaidīt tos arī Padomju savienībai nav izdevies. Par to lie-cina kaut vai trešdienas balsošana Somijas parlamentā, kas Fagerholma valdībai atkārtoti izteica savunztl-clbu. Paniat6joties uz Maskavas iemieg-, to notu, Somijas policija apcietinājusi vairākas pieprasītās, personas. Bet pēc nopratināšanas tās atkal atbrīvotas. Divas sievietes, kas baidījās, ka viņas varētu izdot Padomju savienībai, izdarījušas pašnāvIbiL Igauņu trimdas prese ziņo, ka daudzi pieprasītie, aizbēguši m Zviedriju. Zviedru iestādes viņiem espt garantējušas aizsardzības tiesības. Igauņu laikraksti piebilst, ka «pieprasītie kara noziedznieki" esot galvenokārt Hetuvieši/' Šķelšanās ari japāņu komunistu pi^rtijā Ņujorka (E). — Amerikas Balss ziņ(^, ka šķelšanās notikusi arī japāņu komunismu partijā. Pagājušā nedēlā kominforma oficiālais orgāns, ko iespiež Bukarestē, publicējis ļoti asļi rakstu pret japāņu komunistu partijas vadītājiem, nosaucot viņus par titolstiem un strādnieku lietas nodevējiem Uzbrukumi vērsti galvenokārt pret partijas ģenerālsekretāru Nofeaku'un parlamenta locekli Nakaniši. Japāņu komunistu partijas centrālā komiteja, pamatojoties uz šiem kominforma uzbrukumiem, jau izslēgusi Nakaniši." Viņš tomēr paziņojis, ka savu deputāta mandātu nenoliks. Nosaka, kam kominforma orgāns pārmet arī sadarbību ar amerikāņu okupantiem, pilsoņu kara laikā cīnījās komunistu rindās Ķīnā. Kā krize japāņu komunistu partijā ir nopietna, ziņo BBC, liecina tas apstāklis, ka pirmdien centrālkomiteja visu dienu nepārtraukti sprieda par līdzekļiem un metodēm, kas būtu pielietojamas turpmākajā darbībā. Vai ASV tomēr sūtis vēstnieku uz Madridi Taiingtcma (D). — Kāds amerUcā-ņu ārlietu miniitrijaft pārstāvis treš^ dien ia(teicās, ka Savienotās valstis gatavojas izbeigt jboikotu pretSpfi-niju. Ja Apvitooto nāciju dalībnieku lielākais ickaits nolemtu atjaunot diplomātiskās attidcsmes ar Franko, ari Slavieņptās vaMš būtu ar mieru nosūkt savu vēstnieku UB MadridL AP, at$auc(Hies uz labi intom^ltām aprindām, ziņo, ka ārlietu miniitrs Ečesons esot izšķīries atbalstīt lero- .sinfijumu Apvienotajās nācijās izbeigt diplomātisko boikotu pret Spāniju. Udz šim, kā dniķns, ASV atturējās; kad par šādu priekšlikumu notika balsošanas. Vašingtonā valdļi "i mmm ku atbalstu. Sid ztņS amerikāņu viedoUisi paliUot nemainīgs. Arf Londohas oetīnrtdienas prese ri^csta, kāpēc gaa nevarētu atzīt Spāniju, ja atdta sarkanā Ķīna. Kopš angļu mārciņas devalvficUai pagājušajā vasarā visa pasiult 4gr nepacietību .gaidīja, kad tfrl^dni valdība notdlu jauno ^ēKteau t4M>*: miņu Anglijas, parlamentā.' PiruH pēckara vēlēšanas 1945. gadi devi pārsteidzēju uzvaru strādni^ piP" tijai, kas pirmo reizi lielbtttbsijat vēstu]$ nāca i^e varas, Pagājtmjoa 5 gados tad ari notika lieltt^b ^ vērtības britu saimniedskaji uņ; s^ dālajā s^ctOrl Šodien vil it p ^ agri vērtēt, dksvētlga vailznīd^^H .bijusi ļ^ristu poUtika vec«M ^ t » impērijaL Skaidrs tomer^vfiM, k i: zināmus panākumus un poptdiritttl daudz peltā W paļātā EtUja vaU^ guvusL Tādēļ ari šķiet, ka jmMfi vēlSanu cīņā stridni^em k i ^ Uelākfis izredi^ uzvarēt tai gaii* angļu lielie zemas Ipašnt^ rQ)p« mā un k^tāls noteikti tr pn* Stēlorda K r ^ m Moi1«dna loall* iizficijas politiku m viiis tlm»^ bas nadonfilizācau, ${' mmaā ka fWdW^ iteis ar pusUds d n ^ vaMtku»^ mu ari pēc 28. fri)ru^ # ' Lond<ma pašreiz jau ir iH^^tičivfiB^' šanu drudid. Presē un saUetobl «(Turpinājums 10, Ipp.).' „gala vārda** komisiļas da^ vietēļos emi^rāciļas centros Oronā pagaidām palikuši tikai di-^: vl inspektori, kas pabeigs to izca]o« tāju pārbaudi, kas vēl nav pirbau-« dm emigrācijas centros. Turpmāk Grona kļūs tikai par kuģu gaidītajā nometni un n^fidas pārbaudes iur vairs nenotiks. JtHirāŗa sākumā notikušas pā>: midņas emigrantu pēdējo pārbaužu kārtībā, ko katrs izceļotājs, bez šaubām, uzņem ar prieku un zināmu atvieglinājumu, N Galīgo lēmumu, ko līdz šim pieņēma imigrācijas un naturalizācijas komisijas ierēdņi (Inv-migration and Naturalization Service) Gronā, tagad izdara emigrācijas centros uz vietas. Tā, piemēram, Ludvigsburgā ieradušies divl( šis komisijas inspektori, Augsburgā 1 im Miiichenē 2—3. Tāpat imigrācijas un naturalizācijas ierēdņi darbosies ari Sveinfurtē, Bucbachā un Haštatē. Bez tam īpaša komisija ~ 2 inspektori un sekretārs — vajadzības gadījumos iz£>rauks uz vietām; lai palīdzētu izšķirt Uetas, ko inspektori emigrācijas centros nav varējuši izlemt Tādos gadījumos jautājumu izšķir komisija ar vienbalsīgu lēmumu. Emigrants, kura jautājumu apspriež komisija, var no savas puses vest līdzi lieciniekus un iesniegt rakstveida pierādUijumus. Viņš var aicināt palīgā arī advokātu, kas tādā gadījumā uzstājas viņa vietā. Advokāta, atlīdzība jāsedz pašam emigrantam. Ja komisija izlemj jautājumu^ne-gatlvi, cietušais var iesniegt pārsū-d:^ u Vašingtonā, pievienojot jaunus rakstveida pierādījumu materiālus. Atbilde no Vašingtonas parasti pienāk tikai pēc 3 mēnešiem Ja ari tā ir negatīva, tad paliek pāri vēl pēdējā iespēja pārsūdzēt lietu Vašingtonas visaugstākajā instancē, kuras lēmums galīgs. Pa izmeklēšanas laiku vīzas termiņš nenotek, bet tas pagarinās automātiski. Ari galīgais Vašingtonas lēmums neatņem IRO statusu, bet atstāj iespēju ar IRO atbalstu izceļot uz kādu citu zemi. Ja inspektors emigrācijas centrā nevar viens pats izšķirt kāda emi-' granta derigumu izceļošanai, tad pārbaudāmam pašļam jāpainteresējas par šaubu cēloņiem un. jau laikus jāsagādā attaisnojoši materiāli un liecinieki, lai, ierodoties komisijai, varētu lietu nekavējoties izlemt Tiuitiens pieprasa steidz^u DP Hlcgma pieņemšanu 4. jan^^ŗa vēstījumā kongresam prezidents Trūmens p ļ ā vējās ari pie DP problēmas^ starp citu sacīdams: ,;MŪ4U demokrātiskie ideāli un mūsii. pašu intereses prasa, lai mēs^ izpildītu savu daļu pajumtes sagādāšanā kara un tirannijaS ^nelaimīgajiem upuriem. To darot, mēs palielināsim savas demokrātijas spēkus ār tām zināšanām un spējām, ko sl^J sevī šie jaunie t^Iri un sievas. Es noteikti pieprasu, lai kongress apstiprina likumprojektu par līdzšinējā DP likuma paplašināšanu un papildināšanu un novērš tajā diskriminējošos punktus." Prezidents Trūmens ar šiem vārdiem skaidri uzsvēris DP lomu demokrātisko ideju padziļināšanā amerikāņu tautas masās, kur trūkst vēl "tās pieredzes, ko rada'tieša saskarsme ar komunismu. Pārvietoto' personu zināšanu un spēju uzsvēršana savukārt vērsta pret pārmetumiem, kas radušies sakarā ar to, ka no dlv^iem, kas tikko atbraukuši no E l i ^ pas svešos Amerikas apstākļos, prasa jau pašā sākumā pilnīgu iekļaušanos jaunajos darba apstākļos un paņēmienos. • i i < i • L i • i 1. t-i • -* •
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, January 14, 1950 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1950-01-14 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari500114 |
Description
Title | 1950-01-14-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
komandē
virs-saslimis
Vi iķaf
to. 91 čži-būtas
4 I H - IM
tti par
i i
;--.Yi
PPM.
'Vi.-
" ap-
Iii n^
totritevāci jasr po-
^ igtifead ofidS-
-ilu ieradās
datna. Izrādījās,
savas pir-šķira
pa-ā
un pēc
atkal ap-tik
Musu,
Iftrmā sie-
Ujsturās pie
i bija ļoti
, | i | ! 8 ^ ka vir
lu apst^-
ids pārstei-
JšiiBvai ar rak-ļor
viņu negrib
nokārtots.
n
i i '
p
Iii'
sāp'
LATVI
tatvian Neizper
PttbUahed under E}>M (Hvfl
AiCairs DlvtBlon žplsatto
Humber UNDP uf^bUibttŗ
ifid Editorr V a l ^ Lam-bargs.
ESUngen/NJ^elte Str.
CMJ. Prlnter: tpeu^ &
mmer. Xudwlg8bi Kdrner-itr.
16.PubU8hied|?we^.
drculal
mmKS NEVVSPAPER
Nr. 4 ($49) \
Sestdien, 1950. s* 14L Janv.
tBūMk Mdtfoit 00 teitmenli
Iidevēit: Utvieltt Centrill Ko
mtteSa, Oalvenati r«d«lLtor«s V
timb^Si; gtavenl itdsktora
vietnieki: M. CuUtlB. Beda-toH;
k Botttelns. ft. Igilt*
lAlnderaergs, Ralstert U
S^^ra. ned«keljas adreie:
EssUngra/Nn Brelts 8tr. I-S.
. tslefontlim
m
latv II Fdzte Fonda uzsaukums
Kad ļ
Is k
mūsu dārgajai
*ti Vēlās pāri ne-s,
pārvērzdams
tm mājas, postīdams
i^orf ^ v a s , un Dieva
svētīto ļat# zemi atkal mina
verādbu;»* iebrucējs, lat-vieSi,
ķvēj^zemes mīlestības
m u d i ^ nacionālās'
lielaimes^dēti, cēlas cīņai.
Slavas I varonības pilnas
vēstures Aišes tad''rakstīja
latviešu w^rs pie savas zemes
roWp» I^tgales ezeru
ļarastos, wmes pakalnos, Zem-rgailes
l(4^mos un beidzot
;os.
Bet hei^^ karavīrs * tanīs
drumajāsf^ cēlās pret var^
cēlās visa latvieši!
tauta unfevarēdama nesamē-r
l g o i ^ ^ u lauzt, izteica ap-āko
protestu, atstāju
un beidzot pat^
su mīļoto zemi.
zemē un aiz tās ro-ii$
Xtās, cī^īt^u kapu
aitnes, bāriņi, inva-ā
trimdinieku saime
len liecinieļd šai ne-jot
savu
Visā
bežām
kopiņas
lidl un
te vēl
pied:dv(
4
sīvajai un tk'aģiskajai
an vēl tagad nav galā
» Kāad, ērkfiķaināg' trimdas
gaitaakot, latvju vīri, sievas
ua mafoērnl,. sirmi yectēvi^
; voļļ^ļas, iemkdpji un pilsē-
' ' ' ļeki, zinātnieki un kul-
>inleki ar mātes Liat-lu
didli sirdīs un kairo- ziedoto līdzdcļu pārvešanas
a'lal^līnītos'n^r ^ Vāciju un, šķiet, šī
^4
[v|>as, pj^ tautai no-esību
atgūž^u, tipat
NSfkigam iCnītājl'par
J ļ * Tlļftifls^ cinītāļil pulku izlieta
drīzumā izkārtosies labvēļi
līgi. Ar to būs dota iespēja pa-
; rādīt savu atsaucību^ mūsu grūt-
^ dienu aprūpe visiem tautiešiem,
ķvit ti$ ari atrastos.
pie visiem I tautiešiem,
nedrl
u»u vwuuaju^v*mu j plašajā pāsaulē ar sirsnīgu ai-
' ^ ' m ' ^ S l^i^nuf ziedei i e s i S T i ^ ž ā.
apsurt un paguri, ^i^^^^^ grūtdieņu atbalstam
sm
likti
vairs
svm zemju lielceļu
am liktenim atstāt nelīdz
šim mūsu tais**
uzticīgi līdzi gājis, bet
du nastas nospiests vai
elabvēlīlbas piemeklētsr
ļ/pats sev cĢļu lauzt.
visu mūsu, karstākā
Vē^eSM un dzlļpkā sirds izjūta
ibdieni , — būt un palikt latvieši^
kas ne tikai kaist un
iļieg pa lavas tautas sūro likteni
uņ dz! līdzi viņas lielajām
t8p5m,k katrā laikā at-
S^Udfel ret savu tautieti un
li kas gādās, kādā veidā un
cik lielā mērā, mums nav zināms,
un pārāk lielas cerības uz
to nevaram likt Jau tagad vērojam,
ka tā sauktām vecu cilvēku
nonļetnēm latviska laikraksta,
grāmatas, jā — pat past- ^
markas iegādei jāiet palīgā no.
āiipuses, nemaz nerunājot par
speciālo medikamentu, pnotēžū
vai papildus uztura sagādi.
Sevišķi grūtā stāvoklī fāu tagad
ir nonākuši izskrīnētie tautieši,
kurieni piespiedu kārtā jār
iekļaujas vācu saimniecībā. Ņemot
vērā, ka Vācijas rietumos
mīt miljoni vācu bēgļu un darba
atrašana grūta pat pašiem
vāciešiem, cittautieši pakļauti
bezdarbam un sipiesti mitināties
visneapskaužamākos apstākļos.
Sais ^menēs bieži ir mazi bērni,
ar trimdas gaitās iedragātu
veselību, un šo ģimeņu stāvoklis
ir izmisumai pilns.
I Latviešu Centrālā Komiteja
'jau ir sākusi kārtot ārzemēs sa«
acu partijas uzvāra
ASV ārlietu ministrija
VaSbigtona (E). — BPC ziņo, ka
par ASV ārlietu ministrijas plānošanas
daļas vadītāju Džord^ Kene-
'na vietā iecelts Sauķ l^iice. Šveices
laikraksta Dle Tat Vašingtonas ko-res|)
ondents šo Iecelšanu nosauc par
„vācu partljiig Aiziraru Savienoto valstu
ārlietu ministrijā". Nicem esot
vācu izcelšanēSi itm viņš, tāpat kā
Džems Forestals, ģeni Drepers un
ģen. Kleijs pint^ iestāšianās« valdības
dienestā bija Ņujbrkas bsmJcas
Ŗead ,& Co dienēs. Savā laikā šo
banku uzskatīja ^ar ass valstu galveno
finanču aģentu.
28. februāri
KA KONSERVATĪVIE, T A STRĀDNIEKI
CER ŠOREIZ UZVARĒT
druiļ^is Londona/Anļļu tauta'bez
Londān» (B). «-,1Mdie& StlUa valdība puiļM^ U^tttUai
Jauno pariamenta vilēšaan tenniņu. Tii notiks U. lebmirl. Lai | «t
parliments ofkttU tii» atblita 1 f^brairi, tai fa«i divi dieata|i Jatf
prakOsU bddiia paat&vii Viaas S Uelii partijaa — atiMnieki, kanaaiHU
«Ivfo un Ubeiili ^ dmdiainiviatavojaa vlMaaii dņai» inqral Mto A i ļ ^
vai Etlijs varēs saitidlt savu otm kabinetu vai VInstons 0«rfili'siv«
trelo.
Stridni^ valdības lēi^iuns vēlēiaaas inlndiait ^ n 21 MbfvM
angln sabiedrība pSrstcldsia.> Lai gan infomētis ai^dis Jau tbm
divi nedēlānt par leoHMamo v ē i ^ n tdiniņa minCJa IdM^^
nS r^SJfis ar va«bu«ni vRUt pavasari, kad UbSU laika; i^ptttļl
solīta lielttos paalkpins vēlēSaila
Jauni padomju
uzbrukiiini Somijai
mam
izsali uzticību
Heii^ki (F). — Sa^Iiējums Somijā,
kas sāldis ar Padonn savienības
'notu, kurā bija piepmitš iz«
dot 300 kara noziedznieku «ivirpina
pieaugt Pēc dažu dienu klusuma
perioda padomju oficiālā ziņu aģentūra
TASS publicējusi asu paskaidrojumu,
ka t^ēc sonhi progresīvās
tautas daļas domām" Fager-holma
valdība piekop] t&du politiku,
kas „var ievirzīt Somiju ļoti nelabvēlīgā
stāvokli", So polit&u atbalstot
arī tagadējais valsts prezidents
Pāsikivi, ķi^ p e l ^ g i atbildīgs par
prezldenii'/Wēši^^ mk^UmSri
vēloties radīt neuzticību pret Radom-ju
savienību. No savas pusen T^lļS
atbalsta agrākā ministru prezidenta^
komunista Pekalas ks^ŗididātūrū.
Polltiskaļiem ) novērotājiem šie
TASSa uzbrukimii nenāk negaidīti
Maskava skaidri apzinās, ka komunisti
valsts prezidenta vēlēštoUis cietis
neveiksmi un ka biedram Pokālam
nav nekādu izredžu kļūt par
pirmo valsts pilscmL Tāpēc Padomju
savienība izmanto visu, lai somus
ietekmētu. Liekas tomēr, ka arī šis
Kremļa mēģinājums beigsies ar neveiksmi.
Somi līdz šim bijuši nelokāmi
im iebaidīt tos arī Padomju
savienībai nav izdevies. Par to lie-cina
kaut vai trešdienas balsošana
Somijas parlamentā, kas Fagerholma
valdībai atkārtoti izteica savunztl-clbu.
Paniat6joties uz Maskavas iemieg-,
to notu, Somijas policija apcietinājusi
vairākas pieprasītās, personas.
Bet pēc nopratināšanas tās atkal atbrīvotas.
Divas sievietes, kas baidījās,
ka viņas varētu izdot Padomju
savienībai, izdarījušas pašnāvIbiL
Igauņu trimdas prese ziņo, ka daudzi
pieprasītie, aizbēguši m Zviedriju.
Zviedru iestādes viņiem espt garantējušas
aizsardzības tiesības. Igauņu
laikraksti piebilst, ka «pieprasītie
kara noziedznieki" esot galvenokārt
Hetuvieši/'
Šķelšanās ari japāņu
komunistu pi^rtijā
Ņujorka (E). — Amerikas Balss
ziņ(^, ka šķelšanās notikusi arī japāņu
komunismu partijā. Pagājušā
nedēlā kominforma oficiālais orgāns,
ko iespiež Bukarestē, publicējis ļoti
asļi rakstu pret japāņu komunistu
partijas vadītājiem, nosaucot viņus
par titolstiem un strādnieku lietas
nodevējiem Uzbrukumi vērsti galvenokārt
pret partijas ģenerālsekretāru
Nofeaku'un parlamenta locekli
Nakaniši. Japāņu komunistu partijas
centrālā komiteja, pamatojoties
uz šiem kominforma uzbrukumiem,
jau izslēgusi Nakaniši." Viņš tomēr
paziņojis, ka savu deputāta mandātu
nenoliks. Nosaka, kam kominforma
orgāns pārmet arī sadarbību ar amerikāņu
okupantiem, pilsoņu kara
laikā cīnījās komunistu rindās Ķīnā.
Kā krize japāņu komunistu partijā
ir nopietna, ziņo BBC, liecina tas
apstāklis, ka pirmdien centrālkomiteja
visu dienu nepārtraukti sprieda
par līdzekļiem un metodēm, kas
būtu pielietojamas turpmākajā darbībā.
Vai ASV tomēr sūtis
vēstnieku uz Madridi
Taiingtcma (D). — Kāds amerUcā-ņu
ārlietu miniitrijaft pārstāvis treš^
dien ia(teicās, ka Savienotās valstis
gatavojas izbeigt jboikotu pretSpfi-niju.
Ja Apvitooto nāciju dalībnieku
lielākais ickaits nolemtu atjaunot
diplomātiskās attidcsmes ar Franko,
ari Slavieņptās vaMš būtu ar mieru
nosūkt savu vēstnieku UB MadridL
AP, at$auc(Hies uz labi intom^ltām
aprindām, ziņo, ka ārlietu miniitrs
Ečesons esot izšķīries atbalstīt lero-
.sinfijumu Apvienotajās nācijās izbeigt
diplomātisko boikotu pret
Spāniju. Udz šim, kā dniķns, ASV
atturējās; kad par šādu priekšlikumu
notika balsošanas. Vašingtonā valdļi
"i mmm
ku atbalstu. Sid ztņS amerikāņu
viedoUisi paliUot nemainīgs. Arf
Londohas oetīnrtdienas prese ri^csta,
kāpēc gaa nevarētu atzīt Spāniju, ja
atdta sarkanā Ķīna.
Kopš angļu mārciņas devalvficUai
pagājušajā vasarā visa pasiult 4gr
nepacietību .gaidīja, kad tfrl^dni
valdība notdlu jauno ^ēKteau t4M>*:
miņu Anglijas, parlamentā.' PiruH
pēckara vēlēšanas 1945. gadi devi
pārsteidzēju uzvaru strādni^ piP"
tijai, kas pirmo reizi lielbtttbsijat
vēstu]$ nāca i^e varas, Pagājtmjoa
5 gados tad ari notika lieltt^b ^
vērtības britu saimniedskaji uņ; s^
dālajā s^ctOrl Šodien vil it p ^
agri vērtēt, dksvētlga vailznīd^^H
.bijusi ļ^ristu poUtika vec«M ^ t »
impērijaL Skaidrs tomer^vfiM, k i:
zināmus panākumus un poptdiritttl
daudz peltā W paļātā EtUja vaU^
guvusL Tādēļ ari šķiet, ka jmMfi
vēlSanu cīņā stridni^em k i ^
Uelākfis izredi^ uzvarēt tai gaii*
angļu lielie zemas Ipašnt^ rQ)p«
mā un k^tāls noteikti tr pn*
Stēlorda K r ^ m Moi1«dna loall*
iizficijas politiku m viiis tlm»^
bas nadonfilizācau, ${'
mmaā
ka fWdW^
iteis ar pusUds d n ^ vaMtku»^
mu ari pēc 28. fri)ru^ # '
Lond |
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-01-14-01