Bavarijas Latviesu vestnesis, February 14, 1951

              ya»>, 19511. 9. lojg^,^
^ IJM Jau iistg , ^
i^lit^ sekojot pariamentj'iJĪJ
p l;;:Knzē itāļu komfiSf
lif
ļipttVaniigtonas Dp kn«-
P S * DžibsoDs.
l^tā: «tajās pag. gada
"^tm Eiropā, lai par b|„?*,
iifSļautājumiem apspri
i augisto komisāru n» *'
lietu kārtotājiem ļ i ,^
»«es ss ^
< - Iii
i^&itBĪēs t i k * l i s a , ° f ti
piŗm<Jie.n paredtētaij C
^ 4 a ^ 1 i o Parizes
^ 10 stundās un 13 mkļt
lidiašinaļConstellation l i
«ti^dās 3 l pasažieri, un y
stundas ātrum!( bija 57o u
M „*epSŗbatidlUem
. , tefikts Vatikāna aidnlļZ
b ' gatftoiekiem un ticlgi^l
f|)a6aul!l, }o nepārbaudīti
S i ' p a r i pārdabiskām parSdibbi
^feumjem vafot (Jiskrecļitgļ^ļ
brinuBius. ļ ^
.liiīļtt apsadzļbv par ASV ^
II itolfUdem Formozā UN
īriatusnu trcMen noraidījusi !
lildprui atprasa ASV Pad. ^
i o tl saņēmusi kara UiĶ J
mistu nomaft iligļuma.
:dti^)aš nci paredzētām «J,
^ies U2stādlt Francija Ati J
kodolam,
jlelu laikrakļjts Berlpk« %
t!d2 ar to ttepieciešamlba |i(ļ
vienMm ju^lmi samazinotļii
}2 4ieiiSm ļao nbaltSg tm
Bi atbrīvojies; 26 g. v. būvstr»
GeAards Frdisegers, ko Km\
i Ķeiligenblu|a apraka lavlnuļ
Wif cieto sniega kalnu, kai taii
ilM; fiSkuinā ^ācis apstrāditte
:dkim, vēljk dabūjis kādu W
• tS palīdzību ļtik ilgi raciesil*
ļ^imitajā dieni parādījusies^
||i|nias' špraiiga. DivpidnM
tiņu'atraka bezsamaņā. Ai
Ita Freisegeiļa dzIvIbu-^Mteļ
« augstlbn bQv]u lasiiU,,
^fjraitljā, nogādās kāds ttii^ļ
. .tio palika neievainots, To w
ļļef^na stie^iu^^^
ilsaizceļiiičikii streiki a]
lldnjtāju ato^^^
im mobilizācijas pi
pfcr: Vilsoīļj^ D2ehcel#f
ļ^l^alās 1601000 strādnieki
^rvietraudži, saņēnņ^Si
"Šmatiņu 4r sīkām pi
to, k l M i l i j ā Jāuzvedii
mežife AustruffiAH
^f^ities uz auglīgo piekraili
Spi8|6t ūijfini. 11 zlloi^ļ
Uldis,.; kaļ tie var apdrmll
Šihl^Igo^j apgabalus,
[tifel^ ekspl^zlltt setarirt
^ jitombuni^ ^zmegiDSl
i i^AŠV. NdVērotāji koMtJ
i^pdējā, otfdienas ekspW
i*-fiiiiisir^ xxn iespaidīgāka
. ^ . . ^ i e n l . pat 500 kmļ
lipudās trīcējušas logu m
Pizekcela[kala8troiar
lēnas v^kar^ P^^^^l,^ ptl^baš. Vairāk nekā 500
i i i « So viicienu devušies
itoājām, ibvainoti un nc
" '\
i # paaugstināšanu ASV
Trtimens komgresam. 1
H^ii^oja, ka turpmālc||ļ!
jauni iiodokļu paaugstŗ»'
i i i slepenu leroi^u no
atklāj: gandrīz k^tni
Bstdien kādā i Minnas W
;ditu iizgāja 6 l o ž m^
ināta«,munidju un vienu
purir ko grezno)!;*!^
I. tai pašā dienā kaiaj
iiiivokll Kedžija Em^ļi^
Izieti ieroči un munic^a;
i f t ia briviba ungāra m
l a r i M o t a Parlzē,^ ;^
ptuininistrija. Brīva P j
piplbinātiem atļauta
l^lepartamentiem.
ir -apmeklēt Eiropa*
L Ifeūiritan^^
erobeiota kustības brīv"»
varēs kustēties viengj
i :ap^ galvaspilsētu, i^^^
i^sehajam ungāru vaimo
k radiusa.liniju ap B ^ j l ^
t ļaunas darba toW?%
erikāņn flotes vienU)ir^
ftiņo- ASV armijia^
Biropā. Jaunai d^^^.^
htacidnētas Bremerl^J^^^^^
i e r g ā un to pienākums
^rgāt kuģus, ^
itondas nepIrtŗauKO^
ftaUJā. kas m) ja^^^^
^briesmas. Sniega %
^mi ceļus.TneJJ^^^,
pji^ētāssasniedziomo^
iifeis .atkal vairāku^ijj;^,
inn nogriezušas no
ķ$ kalnu mītnes unA ^
kdnorvēžljā va^^^^ pMas ieputinatas^
ia'ui vairākām
lATVUA
Latvian New8paptr
Nr, 13 (457) Febr. H 1951
Publlshtr: JinlsNltdra, Augi^
dorf b. Detmold* Ltgar, Bt S-T.
Pbona Aufuitaorf M. Prtom
VTatlbtlBtr Dracktr«i anLb.a«
WtUh«ia (Obb.). PvbUihed tfrtes
wttkly.
CirculfttloA 11.000.
Sponsor — loteniBUo&al ItetagM
Organizatioa.
U ī V D i H NEWSPAPER
1« (457)
TreHiiB, 1951« g. 11 febr.
nmik MMttnia ua •aitdlenls.
Itdtfils: Utvlela Ca&trili Ko-
«il0a. OalVMi redaktora v.t
mOM CaSII& ladakton: P.
Uai». T. Laripi t. Balittts,
U ivaroi. A p i ^ saimnltelbas
vadītāji A. ĀboUņl. AustrilUas
rtdakdjii vidm^ A. ftmlti
(SltLiiīdtaAvtnue, Wta4oure€,
BtUarat, Vic^ AustraUi). Re-aakdj
«t tdr.t (13b) Grafoaaicbtii
(Obb.). DP C«m^
Uzbrukmns Japānai
nozīmēs uzbrukumu ASV
Dalies un Josida vienojusies par miera
ligumu
Tokio (Is). ---Sa7l«noto valstu «pe. Fillpina galvaapllsētu ManUu. Mlara
ciālais pilnvarotais Džo» Fosters līgums atdoiJapānal pilnīgu s^Z
a'if ^^l? ^^^^ paSai rūižties par
Jošida oficiāl paziņojuši, ka abas savas zemes aizsardzību, A a i d r o ja
vatetis vienojušās speciālais pilnvarotais pirms
dzibas plānu. Dalless preses pār-1 aizlidošanas no Tokio,
stāvjiem paskaidroja, ka apspriedēs
ar Japānas valsts dzīves vadītājiem
pārrunāti provizoriski drošības soļi.
Japāņi izteikuši vēlēšanos, lai ari
pēc miera līguma parakstīšanas ASV
garantētu Japānas drošību. Panākta
konkrēta vienošanās par to, ka uz-^
brukums Japānai nozMēs mbrukumu
ASV.
Jošida paskaidroja, ka viņa valdi*
ba un japāņu tautas vairākums
„siltl apsveiks" abu valstu vienoša­nos
p^r drošības līgumu, kas, starp
citu, paredz amierikāņu kaŗasp^a
pastāvīgu novietošanu Japānā un ap
to. Tālāk Jošida pasvītroja, ka ari Ja­pāna
pati rūpēsies par savu drošību.
Japāņu līdzdalības veidu un ap­mērus
noteiks saimnieciskās un rūp
nieciskās U!]^ūves temps.
Nobeidzis sarunas Tokio par Japā
nas miera līgumu* Dalies izlidoja ņz
mtķi PraHas ivia
ritlmiiraisAii
Frankfurte (dp). — Vēl galīgi ne
noskaidrota bij. Cechoslovakljas
lietu ministra Klementisa bSģšanii,
Pad. savientlbas ministru prezidenta
vietnieka 2orina parādīšanās PrāgS
un pārējie, pēdējo laikti notikumi
Ce4iQŠlov9ki)ā pievērsuši politiķu
uzmanību Prāgai, kur, liekas, lēstā-ļusifs
nopietna krize. Tai pašā laikā
Cechoslovakija likusi no Jauna par
sevi runāt pēc tam, kad trīs rietmnu
lielvalstu diplomātiskie pārstāvji Prā
gā pēc Čečhoslovakijas ministru ka
bineta speciālas sēdes pēkšņi sa
ņēma no ārlietu ministra Sirokija
vienāda satura protesta notas, kurās
Ceohu valdība izpauž neapmierina'
tibu un bažas par pēdējā laika at
tistibu Rietumvācljā.
Prāgas valdības notās pauž nedibi
nātas bailes no Vāci;
to, ka nCechoslovaki
Smans Dclafmes
Hatfiioms latviešo
sardzii roiii
Ladvigsburga (Is). — Pagāju­šo
lireSdien, pulksten 7.30 rītā,
atgriežoties no Mllakeres, no­tika
smags nelaimes gadījums
ar latviešu sardžu vienības vī­riem.
Starp Ilingenu un Vaic-hingenu
automobilis, kurā no
dienesta atgriezās septiņi lat­vieši,
atsperu lūzuma dēl legā­lās
grāvi. Katastrofā nogali­nāja
Laimoni Rumpi un Anto­nu
La»iānu, bet smagi ievaino­ja
Gptbardu Janbergu. Ar vieg-lākici&
ievainojumiem U2 slim­nīcu
nogādāja Robertii Pastaru,
Raimonu Oākalnu, šoferi Vol­demāru
Brachmani un Valdi
DzenL Ar pilmi sparu ledrā-žoties
grāvi, automašīna pār-fviedusies
\xz grāvja uzbēru­mu
ar riteņiem uz augšu.
Amerikāņu saitikssaes policija
nofllkaiidrojuBi, ka katastrofā
i^tnojaotf maSIoas atsperu ,lū-sumt,
bst na ioferist tas ari
nebija lietojis alkoholu, kā to
pierādīja tūlītēja asiņu analizē.
ASV ieceļojuši jau 24.000
luterāņu DP
Mums nav neviena
latviešu drauga
Ja SkalbM mOite praita ladt, •tņi
likipta ao patiku, paņemta
Jai paj^Jnio namiini, knŗl Ievtotota
. - - ŗ |Bad niitļa Gnīta Tēitnle, oa tavi
*^ ' toi: Eknr kakalaltl — Ta&i aedldl-idUa
IpaU aa KliU aa Aadrlja Ga-stoa
— ioi dlvai ArģaaUBl dilara-
Ari turpmāk vinic
organizācijas
Ņujorka (NLq. - Sava gada sapulcē Ņujorkā Nacionālā luterāņu pa- l!!S,!ff^ ••*E*^'?."S*i."*^ ^ dome (Natiorial Lutheran Council) pārrunāja Luterāņu izvietošana» die- • P"** l^M&kU aa ar!
nesta (LRS) līdzšinējo darbību un pieņēma rezolūciju, kurā aicina visas
baznīcu organizācijas iespējami atbalsUt speciālo programmu ts. grūti iz­vietojamo
DP imigrācijai ASV. Tāpat izvietošanas diesnests turpmāk visādi
atbalstīs ieceļotājus, palīdzot viņiem lefoāk iekļauties jaunajos dzīves un
darba apstākļos.
ASV raios kalnleKii
aiomleroiiis
as, norādot uz
as drošība at-
Plašu ziņojumu par līdzšinējo dar-bibu
un nākotnes plāniem sniedza
Luterāņu izvietošanas dienesta va­dītāja
Kordelija Koksa (Cordelia
Cox). Galvojumu sagādāšanas akcija
praktiski tuvojas beigām, turpretim
jauno ieceļotāju atbalstīšanas darbs
jātuipina vismaz vēl vairākus gadus.
Tiem jāpalīdz iekļauties amerikāņu
dzīvē tā, kā tas abām pusēm visiz­devīgāk.
Jācer, ka galvojumi, ko no­sūtīs
uz Eiropu februāri, vēl būs lai-kā,
tomēr ari 7»ēc tam saņemtos gal­vojumus
nosutis pēc piederības, lai
labvēlīgā gadījumā vēl varētu Izman­tot
ari tos. Ja pašreizējo DP iece­ļošanas
likumu nepapildina, visiem
ieceļotājiem sev jānodrošina vīzas
līdz 30. jūnijam un pēc tam jāno­kļūst
ASV četru mēnešu laikā, pirms
izbeidzas vizu derīgums.
Līdz šim Luterāņu izvietošanas die­nests
(Lutheran Resettlement Servi­ce]
nosūtījis uz Eiropu ap 25.000 gal­vojumu.
Līdz janvāra beigām ASV
jau bija ieradušies 23.948 DP, kam
galvojumus sagādājušas luterāņu or­ganizācijas,
bet ap 7800 atradās iz
ceļošanas procesā Eiropā. Pavisam
LRS cer ndtidāt S*v; v^itatls DP li
kuma ietvarā līdz 35.000 DP. Tā
kā luterāņu bēgļu izvietošanā pa
IfdzjSjušas ari citas baznīcu organizā«
cijas — C3iurch World Service un
National Catholic Welfare Confe-raice,
tad kopīgais ASV izvietoto
luterāņu skaits lldz noteiktajam ro
bežlermiņam sasniegs 40.000—45.000.
Miss Kokse norādīja, ka daļai no
ieceļojošām ģimenēm būs vajadzīga
Vašingtona (Is). — Drīzā laikā ļ ari turpmāka palīdzība vai vismaz at
amerikāņu armijas rīcībā būs artile-1 balsts, tādēļ LRS ir savi plāni pa
rijas munīcija un vadāmie tālšāviņi,
kas pildīti ar atomu sprāgstvielām,
paskaidro ASV armijas ģenerālštāba
šefs ģen. Kollins žurnālā United Sta­tes
News and World Report. Si jau-ķiem",
kurus atbalstot Adenauera Piitnie vadSmie tālšāviņi būs ar- ļ Ņujorka (11). - - Bij. ASV prezi
«revanša jfaldiba" un nacistiskas gru- mijaa rMbā Jau nākošo 18 mēnešu dents Herbert» Huvers plašā radio-paa
agrāko Hitlera piekritēju vadībā, laikā un to» nodos ari Eiropas aiz- mnā pag. piektdien nostājās pret
Vācija atkal atjaunojot savu kara sardzibaa spēku ricibfi. Ģen. Kollins amerikāņu kājnieku vienību «ūUSanu
potenciālu, un notiekot pilnīgi atklāti norāda, ka jaunie Ieroči ievērojami uz Eiropu. Hūver» pasvītroja, ka ti-tā
» remilitārizācija. Tādēļ Cedioslo- atšķirsies no atombumbām, jo tie dos pilnīga Rietumvācija» neatkarība
vaklja atkal jūtotiee apdraudēta, iespēju atomu spēku koncentrēt vie- y^ garantēt Eiropa» aizsardzības
Notu tekstā izpaužoties sevišķas ba- nā zināmā vēlamā punktā un tSdēl g^^^ ^^^^^ izveidošanu, un noso-žaspar
čechu emigrantu darbību, kas loti abi lietojami ka ,;taktiski lero- ^-.^ Vācijas apbruņošanas jautājuma
esot apvienojušies ar Izraidītajiem Ci" ienaidnieka kāj^eku «pkaroša-l j ^^^^g/^^^^
Cechoslovakija* vāciešiem. Pec Prā- nai. Atombumba» taktiskās kaujas ^^^(^^ .-«g^j ^^^^ bruņošanā» po­gas
valdība» ieskatiem drošību varē- bīstamas ari pašu vienībām. Ģen. . ' ka„:„gja„ai ..„ix^; .Z^.
tu dot četru lielvatetu sadarbības at- KoUinsa raksts devis jaunu v.elu bau- «"<jaja { f P ' f ļf°^\*ļ^'fg'^ŗj^ «^^^^^
jaunošanakida tā pastāvējusi pēc mām " ^ā N-«^^^^^^^^^^^^^
kara bteigto. Tādel Prāga f'<: " 1"^°^^^^^^^^^ Kājnieku vienftu
vācu probl&na» atrisināšanai četru nle atomieroči. ASV atomu enerģijas ^ J „-„.,a!nf A^t .„
valstu k<»nferend. un pilnā mērā at- komisija paziņojusi, ka visā drīzumā ofensīva nekad nemēšot dot IK-balsta
padomju priekšlikumu par U Vegas tuvumā notikšot auni vam. un Staļinam nekas nevarot but
Mietu mWl"paimes s^aukšaL > atomb^bu mēģinājumi. | p«^amenkaņ^^^^^^^^^^
ASV ārpolitiku Huvers Ietvēra
astoņos punktos. Tajos galvenā vē­rība
veltīta bruņošanās kāpināju-mam,
pastiprinātai jūias un gaisa
spēku izbūvei, Formozas, Filipīnu un
Japānas aizsardzībai im pilnīgas ne
. „ , , atkarības garantēšanai Rietumvācija!
Berlīne a i ) . - - Pad. savi^^^^^^ ^ j^^j Ceturtais punkts no-munistu
P ^ ^ ^ i « \ , f s a k a , ka ASV jāatturas no armijas
politbiroja locekl s Maļe^kovs pag. ^^^.^^J^ ^
nedēļā bija ieradies Berlīnē un pie-» ^
dalījās slepenā apspriedē padomju
kontrolkomisijas priekšsēža ģen. Cui-kova
mītnē Bābelsbergas pili. Maļen-kova
drošības labā dienu pirms viņa
ierašanās pilsētas dzelzceļa satiksme
no Vanzē uz Potsdamu bija ierobe­žota.
Bābelsbergas un Grībniczē
stacija bija privāUi satiksmei slēgta.
Bez Maļenkova un viņa pavado­ņiem
apspriedē piedalījās austrumu
padomju kontrolkomisijas un citu
krievu pārraudzības iestāžu vadītāji.
Tā kā klāt bija ari ts. Vācijas ek­sperti
no padomju ārlietu ministri­jas,
Berlīnes politiskās aprindas psr-liecinātes,
ka viens no svarīgākiem
pārrunu tematiem bijusi četru valstu
konference.
līdzības programmai izveldoSaaat tu
vākajos gados. Palīdzība var attiek
vtņu vecākus, no kuriem tie dilrdēia
pirmos latvteiu vārdus un ku vlņien
iadeva rokis atslēgu uz pagātni un
nākotni — valodu, bet izmantosim
gadījumu, lai palūkotos paM savā
mentUltite: Sl ģimene pati Ir kl at­slēga,
ar ko vef vārtus uz mtisu tau­tas
dabu, kas laikmeta bungu|os ne
ties uz ieceļotāhi iekļaušanos lute.r*5?> ļ^'^^^J^J^^^^
rāņu baznīcās, pavalstniecības doku- "fT^ «jWmdWe^^^ !!! .«f^^'
mentu iegūšanu, valodas mādšanu,
sevišķi vecākiem ļaudīm, palīdzību ^^^^ kur Ud JsU vēl Ir kldi t^ks.
sociākl nodrošināšanai slimības ga- J^^K^^^
dljumos un sabiedrisko labierīcību " ™ ^^P'»*» * « ' * ^ ^
izmantošanu. Tā kā jaunatbraucēji Mazais Kārlis Gusts, Its viens no
maksā visus tos pašus nodokļus, kofi^kamia latvl|ai, IzrunIJU vārdus,
ASV pilsoņi, tad viņiem ar! tādā pa- ku ftetieil atgādina kādu novadu
šā mērā jābūt pieejamā visām pub- ^utas raksturā: „Mums nav neviena
lisk'djām labierīcībām mācības M^^^telu drauga". Tā Ir lzolācl|a, pie-iestādēm,
klubiem, sporta laukumiem. I āpt^ta norobeManIs no latviski. Bet
(Turpinājums 8. top.) \^}?^ ^«n» « Mek atcerēUes mūsu
J dzīves stUu mitis, mtlsn viensētas,
C I L . . « ; « « \m.imAJi.. |k«« noder par argumentu mflsu indi-
OOKUSieS laiVieSU Ivlduilisma pasvitroianai Un viensēta
atbiivoVa no Elisa salas SSSl ""^
Ņujorka (L). — Pēc 5 mēn. inter-l Mums tis Jēdziens nav Uk plds ki
nējuma sākusies to latviešu bēgļu at- N^vu vai romiņn Uutim, toties kon-brlvošpna
no Elisa salas, Ņujorkā, c^^^i* PalOkoJIettes atpaka} Ut-kas
pag. g. 29. aug. ar kuģi Masen v*l*r palflkoJIettes tepat trimdā —
ieradās ASV no Zviedrijas. Par bēgļu n**vlski ģimene Ir vecikl, bērni un
atbrīvošanu Vašingtonas iestādēs vai-l^n^tt bērni, Ti parasti nemēdz Is-rākkārt
iestājies sūtnis J.Feldmanis.ļP*wtles blakus līniju sazarojumos,
lūdzot bēgļiem patvēruma tiesības! Un laAkam UlsnI tur Ir tis spēks, par
ASV. Atbrīvošanu aēkis pēc tam, H^U visa», ko par ievl «flam pagu-kad
deputāts K.O.AnuatroQgs bijapuH šais ieioi gados pmclt sliktu,
iesniedzis tautas vietnieku namā I Mazi Kiiļa konstatējums noved mūs
12cumprojektu par patvēruma tiesību IP'* atklijuma, cik īsti stipra var bilt
piešķiršanu. Tam sekoja emigrād- ģimene. Tas patiesi Ir atkli-jas
komisāra Vašingtonā Meklēja lo Zviedrijas piemērs un balsis
rīkojums, ka no EUsa salas atbrīvo-1 no ASV It ki runi ko dtu.
jami visi tie bēgļi, par kuriem iemāk-i Ģimene ir plecs, kur plesplei gal-sāta
drošlbitt nauda 500 dol. apmērā, vu, kad dzīve nodarījusi gauil Ģbne-
Starp pirmajiem atbrīvotiem bija ari ne ir ki slēpts nostūris, no kura var
prof. K. Čakstes atraitne ar meitām, droāl kritizēt kaimiņus — neizUksl-
Par tiem, kam nav galvotumu, kopi- mies taēu labāki par dtim tautim.
giem spēkiem jārūpējas latviešu or- Bet ģimene Ir ari detoksnis un iUna,
ganizācijām un sabiedr9)ale | kur krijasj^spēks dzīves cbdņiem un
medus atpūtas brllienk
Nav zlnims, ar kidiem līdzekļiem
Gustu ģimene saglabājusi dzīvu valo­du,
par ko saka, ka ti esot a^su na-cionilis
eksistences pamats. Varbūt
tēvs un mite pastivigl atgidinija:
runi latviski, tipat ki bērniem vis­maz
ar to paiu enerģijas patēriņu
SenfiU ārpolitiskā, komisijas ļ " J 5 ; « * J « » - » 2 f ^ ^^
priekšsēdi» demokrātu «enātors T. ^"Pf-l'^V.^^
Konelijs, ko atbateta demokrātu vai- ļ \ U.j^^^^^^
ŗākum. un daudzi republikāņi n o . t ā - « ^
iWHeTjr^i:?t's
^ r S'HS\t p\'z^S!; T.p'^^. ņ
v.r« pirnns K«M,!«. P " " " " " " » CB»» slmptomot Mēmieku laiko» Jau
rJ^^Lt1^1uir\i.t« ™ ™i« BiriUlIJa W » t » , bet Istent rediam»
Ceturtdien senāta ārlietu un mili- i,i„-,- j VKM^
tārajā komisijā šai jautājumā ««vus j^^^^^
uzskatus aizstāvēs aizsardzības mi- JS^r^V ta-,V^^^^
nistr. Maršals, Atlantika bruņoto JJ^SSllLLd??™ «iv va^^^
spēku virspavēlniek. ģen. Eizenhau^' ••''»»»«='J" O™*^'- «»
ers, ģenerālštāba iefs Omai» Bred
Huvers prasa neatkarīgu
Vāciju iin Japānu
Darba spēka
mobilizācija austrumu
joslā
Berlīne (II). — Padomju joslas dar­ba
ministrija patlaban sagatavo jaunu
darba spēku mobilizācijas likumu, ar
ko šogad paredzēts piespiedu kārtā
sagādāt 251.000 strādniekus, galveno­kārt
vīriešus 18—45 g. v. Die Neue
Zeitnng korespondents no Berlīnes
ziņo. ka šai mobilizācijai pakļaus
galvenokārt privātos uzņēmumos no­darbinātos
strādniekus, piespiedu kār­tā
iesaistot tos piecgades plānā pa­redzētās
smagās rūpniecības program­mas
izpildē. Lai pārbaudītu katra at­sevišķa
strādnieka derīgumu, likums
paredz speciālu medicīnisku pārbau
di visiem, kas pakļauti darba mobili
zācijai.
Jauna speciāla akdja padomju Jos­lā
ievadīta ari darba spēka sagādei
urāna raktuvēs.
NaienKovs slepena
apspriede Beriine
lijs, ārlietu ministrs Ečesons uc.
Atklājot senātā debates par šo pē­dējo
jautājumu, senators Tafts ietei­ca
uz katrām deviņām eiropiešu di­vīzijām
uz Eiropu sūtīt vienu ameri­kāņu
divīziju. ASV nedrīkstētu sūtīt
uz Eiropu vairāk nekā 20 proc. no
sava kājnieku vienību kopskaita un
ne vairāk par 10 proc. aviācijas.
Ari Ņudžersijas senators Smits, kas
Ir senāta ārlietu komisijas loceklis,
ieteica kongresam pieņemt lēmumu
par kaujas vienību sūtīšanu uz Ei­ropu,
turoties „pleklājlgā attieksmē
ar eiropieši vienībām".
laikraksta LA TVIJA
apgāds un redakcija
f . februāri pārvietojusies un mūsu Jauni
adrese In
(13b) Grsfenaschau/Obb., DP Catnp,
Lettische Zeitung Latvija
LidMm mūsu līdzstrādniekus, abonentus, pārstāvjus on
apgāda klientus visn korespondenci, naudas pārvedumos uc
sūtījumus turpmāk adresēt uz augšminēto adresL
nims. ki vijiniekam Izies. Ti vieta
ple viņu durvīm, kur citkārt Kr, Val­demārs
piesprauda savu lepno vizīt­karti,
tagad Ir vismaz tukla, Ja vien
tur Jau nerēgojas kāds dts apzīmē­jums.
Atkliti sakot — runa Ir par
tiem, kas tikai ti „priviti", pa virtu­ves
durvīm, Ir latvieši; par ļaid^u gru­pu,
kuru garigis seju pirmā pazīme
Ir skepse — skepse pret visu, bet
Ipail pret to, kas nes vārdu ntau-tlsks".
Un tis paiaizsargiianis iero-ds
Ir Indīgs un drošs — tas ir smīns.
Supermodertli, mondēni, gandrīz kos­mopolītiski
latvieša smīns.
Ko mazais Kārlis un viņam līdzīgie
iesāks pret tot Ar savu lepnumu pret
apkārtiU, kam vairs nav gribas? Kaut
tie nāktu no visstiprākām latviešu
ģimenēm? Vienu var sacīt Jau tagad
— Ja viņš paliks ple Kr. Valdemāra
stūrgalvības, tad viņa ceļi būs |oti
grūto, grūtāks neki Valdemāra lai­kos,
kad dnitāji un saucēji stāvēja
paši uz savu zemes. Grūts, bet var­būt
ari slavens. Jo visa mūsu vēsture
taēn Ir tUcal viena vienīga dnišanās,
ko pavada slava* Un kur dniņi, tur
neder skepse, tur vajadzīgi tādi, kas
paliek ttd0 ari tad, kad nav nevie­na
latviešu drauga.
Tā kukainis no sava laikmeta spī­lēm
nn izolādju pato Izaugs par mil­zi,
kas spēs kalnus gāzt. Un būs ari
ko gāzi Pivlls Klins