Bavarijas Latviesu vestnesis, September 14, 1946

              Neizpušķota..,
(Turpinājums ņo 1. lappuses)
pielietošot vienīgi * civilizācijas aii-stāvēšanai.
Krievija pārliecināta, ka
kapitālistiskā , pasaule, litjzīgi 1918.
gadam, gatavo jaunu intervenciju
pret to. Ari tā apgalvo, ka sav^s
atombumbas pielietošot vienīgi d-vīlizācijas
aizstāvēšanai," '
Ja divi lielas varas ir pārliecinā­tas,
tālāk saka Grosmanis, ka katra
no tām ir gatava Iznicināt otru, ko
tad tās dara? Tās gatavojas karam
cerībā iebaidīt otru; lai tā pašķir ceļu
- « 6
loeekU Telejnšleii atdot m r m
ms&tm
iōuS^ 1 5 ^ , . ! T ?H ? ""n ^l:?'- P™'""' "»«tus per.ļnoUedz lietu otra puse. Joprojāp,
• ^ "'^^^^ strādāt nevar apspiest izjūtu, ka dSvT padomes 4. sesiju, nezināms autors vispārības labā m pēc objektīviem rētu būt vairāk, ja LCP locekU jau
Latviešu Centrālas komitejas „Inlor- apsvērumiem varētu daudz pakalpot iepriekš būtu padomājuSi par kon-mācijas
biļetena," kas iznāk Hide-|mūsu kopībai. Nekuirr aarrīī nnaavv ddzriirr-. IJksrHēUpemm pnr^ojne^kt^iecmS,! !,l^a i palīd^zJē?tul.
ūloties, būtu pa- LCK. Piemēram, jautājumā par LCK
... . , nākts kas vairāk, nekā savienojoties, delegāciju amerikāņu joslā varēja
„Pagaais vairāk ka mēnesis kopš | kaut arī viens otrs fiadiiuma nanā-1 M S H P C iprncināi,,mc « . . . i , „ ^ i s « ; »«
cST sTka*^^^^*' J L C K . jautājun^ L C K
Vēsturē tas noticis jau simtiem r^ižū. ļ va^ ^^t vienu otru metu konstrukti- ļ kam nav vairs, attaisnojuma. ' ļ L C K deleglidlas vadītāja A, Kacē-
Rezultāts vienmēr ir bijis viens un ^^^^^ vai ierosinājumam nāka- Ja vēlamo vienību un sadarbību na runās izskanēja rūpes par uzliktā
tas pats: karš. I ^^^^^ā (kas paredzēta 21. sep- izdosies panākt un iekļaut to reālos darba sma4(umu. Viņu gan centās
Rakstā uzskaitīti patlabanējo ne. tembri Hanavā, — red.) Cik lidz-ļ ietvaros, tad 4. sesija būs likusi pa- nomierināt, bet nākt ar praktiskiem
saskaņu galvenie, iemesli: ,Dienvidsla4ļ^^^^iif komentāri rāda, tad sabiedri-ļ matu kādas savas chroniskas vainas projektiem šo darbu atvieglot dau-reizē
ar dziem nebija prātā.^^^^^^^^U^^
nopelnu, te būtu bijusi īstā vieta,
laurus tai LCP locekļi daudz debatēja par
mūnistu un Ainerikas atbalstīto pret- ļ sarunas ar citām latviešu organķā- ļ liegtu tie, kas komentāros šo lēmu- LKPP darbību, lai tomēr beigās pa-ķomūnistu
vidū, īco žurnālists no- h^i^m un agrākām Latvijas augstā- mu visvairāk apsveikuši. Ar to vien, liktu pie rezolūcijas, ko pieņem
sauc par „apslēptd karu starp Ame- vadības personām vienības un ka viena organizācija vai grupa cen- gandrīz katrā sesijā. Bet varēja ta-riku
un Krieviju," un beidzot Dar- sadarbības panākšanai, lai varētu Sas otru nelaikā iebīdīt kapā vai vis- ču rasties projekti uzdot apgabalu
daneļu jautājums. Nesaskaņas rodas pzs^^^^lsi^ konkrētu projektu. Attie- maz zīlēt, kurā brīdī tā pastāv vai un nometņu komitejām gādāt par
parasti tur, kur saduras kopīgas in- cigās sanāksmes gan sāksies tikai ša- nepastāv, mēs netiksim nost no nāves kulturāliem sarīkojumiem bij. kara-tereses.
Ķīna ir vienādi nepieciešama J^s dienās (vai sabiedrībai par to 25i- punkta, no kura reiz jāpaceļas īstā, vīru nometnēs, viesoties tur ar
kā Krievijai, tā Amerikai.^ Dien- ^^ā"^ • — red.), bet tas nenozīmē, ka vienotā un aktīvā labāko smadzeņu priekšnesumiem un kultūras veltēm,
vidslavijas-Italijas robeža uņ Dar- svarīgākais uzdevums ir nokavēts, trestā, kur savienota tālredzīga reā- ieinteresēt šiajā pasākumā vietējās
daneļi ir „dzlves nepieciešamība" kā Taisni otršdi — ir dota izdevība lie- la veiklība ar dziļu izpratni un UNRRA's vadības, lai sagādātu
Krievijai, tā ari ikvienam, „kam pret lakas vai mazākas atklātības priekšā skaistu ideālismu. transportu, rīkot ceļojošus kursus pa
Krieviju būtii jākaro." ieinteresētām personām izdebatēt sa- Otrs 4. sesijas svarīgākais mo- šīm nometnēm, aicināt viesos viņu
Un iespējamais atrisinājums? „Sun-jvus viedokļus un jautājumus nofor- ments bija līdzšinējo atzinumu ap- pašdarbības ansambļus utt LCP var
.day Pictorial" Grosmaņa vārdiem mulēt nepārprotami un skaidri. stiprināšana emigrācijas jautājumā daudz palīdzēt ari LKPP, tāpat kā
iztirzā Anglijas I nostāju un kritizē Sajās debatēs vai preses polemikas un ar to cieši saistītie ierosinājumi LCK, ja tā neapmierinās tikai ar kār-
Vinstona Cerčila politikas piekritē- iidz šim izlobījušies divi viedokļi, darba un arodizglltībias lietās. Tie tēju pārskatu apspriešanu un kritl-jus,
kas tagad radušies arī tagadē- Viens no tiem ir L C K viedoklis, ka ir jautājumi, kas vitāli skar visu mū- ku un budžetu pieņemšanu. Bet So-
480 franSu cigareša Ar ēdiena
gandrīz varētu samierināties. Dieni
dabūjam arī puslitru vīna, bet kan-tīnē
tp var pirkt katrā vairumā.
Karavīra pamatalga mums 150 mar^
ku mēnesi im par katru dienu, ko
pavadām Zigfrīda līnijā, saņemam
10 marku piemaksu, jo darbs ir (diez­gan
blstanls. Brīvā laika samērā
maz. Cetiirtdienās un sestdienās da­būjam
atvaļinājumu no pl 18-i4^et
pārējās darbdienās no pl 18-21, svēt­dienas
ir brīvas. Gadā dabūsim 45
dienas atvaļinājuma. Gandrīz neko
nezinām, kas notiek ārpasaulē. Pier
ejama gan reizi nedēļā iznākošā vācu
avīze „Neue Zeit", bet to pašu izdod
komunistu partija. Būsim: ļoti pa­teicīgi,
ja tautieši varētu ifīākt talkā
mūsu garīgā bada- remdēšanai. —
Eižens Andrejevs, 2. cl.. Secteur
postai 50.776, B. P. M. 525, Z«ne
FranĢaise,, Allemagne.
Cirks virtuvē
Jās angļu lēboristu valdības locekļu centrālās bēgļu orgjmizācijas funk- su kopību. Attiecībā uz emigrāciju, dien konkrēte ierosinājums un pa-vidū.
Viņi domājot, ka karš pret cijas nav dalāmas, bet otru pārstāv lai aktīvi strādā mūsu pārstāvji ār- doms ir lidz\^ērtlgs vai pat vērtīgāks
Krieviju, kā tas jau bijis ar Hitlera bijušie — Latvijas Centrālās pado- zemēs un mūsu tautieši aiz okeāna, par naudu, kas bez īpašas -ierosmes
Vāciju, kad tai bija atļauts bruņo- "ies Ipceļcļu grupa Eslingenā līdz ar bet mēs paši še gatavosimies dar- arī paliek nedzīva,
lies, ir nenovēršams. „Priekš 14 mē- Latvijas Sarkanā krusta dienvidu di- bam un pārorientēsimies, lai nekas Nav īstā vieta še polemizēt ar 4.
nešiem lēboristu partija varas iegū'-rekcijas vadību, tm tas ir tieši pre- mūs nepārsteigtu nesagatavotus. Sa- sesijas komentētājiem presē vai ari
Sanas gadījumā apņēmās kļūt par tējs. Apspriežu tad nu būs ja ziņā I^CK jau izistrādājusi konkrē- iztirzāt citu polemikas sadarbības
vidutāju Krievijai un Amerikai," sa- abus šos viedokļus saskaņot, lai va- tus projektus, kas jācenšas realizēt, jautājumā. Taču nevar apspiest sa­ka
žurnālists un piemetina: „daud2d i*etu lemt par kādu konkrētu sadar- Reizē patīkami arī atzīmēt, ka ar Jūtu par kaut kādu „kroņa" piegaršu
no mums domā, ka vēl nav par vēlu bibas projekta Ja to varēs panākt, katru dienu vairojas tautiešu skaits, šajos komentāros. Vēl mēs neesam
to mēģināt." Raksti beidzas Franci- | tad arī viss jautājumu komplekss at- | kas pieņem militāro iestāžu un UN- izgājuši demokrātiskās preses skais-
RRA's piedāvāto disurbuu Tās visas ir tajos vējos, vēl sēžam kaut kāda po-labas
zīmes un 4. sesijai pieder no- zitivisma omulīgajā pavēnī. Lai pati
pelhs par tās skaisto nostāju un prese palīdzas sev un sūta uz LCP
konkrētību šajā jautājumā. sesijām stipr^ikos virus. Ari tas kaut
To "visu atzīmējot, n^^ '
Mazliet par dresūras resp. dzīvnie­ku
dresūras sasniegumiem mūsu no­metnē.
Pasaules slaveno zvēru dīdī­tāju
Durovu pārspēja mūsu Šefpa­vārs!
VlHuvē šefpavārs ar labiem
panākumiem^ nodarbina vairākus
dzīvniekus, gan sastopamus Latvljfij
gan ari eksotisku zemju eksemplā­rus.
No rīta līdz vakaram virtuv9
skan šefpavāra komandas:
„Mērkaķi, panāc šurp!"
„Mērkaķis" n-^k, saņem rikojumus^
tos saprot un pilda.
„Seski, ko tu tur darir*
„Sesks" labā latviešu valodā
paskaidro, ka pašlaik mazgājot katlu.
„Bifeli, kur tu skriesi?"
„Es skrienu uz pagrabu pēc brike*
i fen," atbild „bifells.**
Jas valsts galvas! Bido vārdiem: „Sī risināsies samērā vienkārši. Pati dzī-runāšana
par karu ir kaitīgas blē- ves īstenība šādai sadarbībai ir vai­nas:
mēs par to nekā negribam zi- kāk kā labvēlīga, jo ir zināms, ka
nāt. l^ēs netaisāmies kļūt par jau- vairāki LCK locekļi (kas? -~ red.)
nākiem dalībniekiem amerikāņu | sen vēlējušies saistīties citos pienā-aliansē
pret Krieviju, nedz ari krievu
aliansē pret Ameriku." „Sunday
Pictorial" aicina ari Anglijas ārlietu
ministru Bevinu pievienoties šim
viedoklim, jo tas atbilstot ne tikai
franču, bet dri angļu uzskatiem.
A. Sprudžs
Par LCP locekli var Ievēlēt
katru Latvijas pilsoni
bēgU
Latvijas CentrālSs komitejas «In­f
o r m ā c i j a s b i ļ e t e n ā " 28. aug.
norādīts, ka tā līdz šim sniegtā in­formācija
par to, ka „vispārējās, tie­šās
un proporcionālās vēlēšanās ie­vēlētie
delegāti savukārt no sava vi-
„Zvērl" iizvedas kārtīgi, tiriba vir­tuvē
ir priekšzīmīga un visas pavē­les
izpilda ātri ^ un labi. „Mērkaķis**
klimpu pai^atavošanā nekad nelieto
kājas un biezumu zvejošanā no katla
nekad nelieto asti. „Se8k«** nekad
nebojā virtuves atmosfairu \m „blfe-ļis**
nekad nelaiž darbā savus bries­mīgos
ragus.
„Zvēri** ar Šefpavāru ir ļoti apmie­rināti
un ē<l viņam no rokas. Sasnieg­ti,
kā redzat, zvēru dresūrās kaln­gali.
Drumis
apspriežas
dus ievēlēs LCP locekļus, apgabalu
komiteju priekšsēžus un apgabalu
komiteju locekļus tin apgabalu revl-djas
komisiju locekļus", ir aplama.
LCP un LAK vēlēšanu instrukcija
paredz, ka par LCP,locekli var ie­vēlēt
katru Latvijas pilsoni, kas dzī­vo
kādā no 7 vēlēšanu abgabaliem, bet
apgabala pārstāvības orgānus delegā-i
tu sanāksme ievel ŗid savā apgabalā
dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem.
Ziemeļvācijā sāk darboties
tautiešu labklājības
virsnieki
Ar angļu Militārās! valdības rīko­jumu
par Baltijas tautu labklājības
. virsnieku ^ Slēzvigas-HolŠteinas un
Hamburgas apgabalā (Welfare Of-ficer
lor Baltie Nationals in Schles-wig-
Holstein/Ŗamburg Region) ie­celts
S. Jaundzems. Viņa 'rīcībā
nodoti visu šajā apgabalā līdz šim
darbojošos latviešu^ organizāciju ak­tīvi
un pasīvi.' Viņ^ biroja miteklis
atrodas Obekā, Latvijas Sarkanā
krusta līdzšinējās telpās — Gr. Burg-
Str. 59, Ltibeck (24). K, Pakainietis
Ģenerālmajors Fanševs —
UNRRA's administrācijas
šefs €ng}u joslā
Arolsenā, 7. sept. (AP). — UNRRA's
misijas pagaidu šefs Vācijā Meijers
Kons (Cohen) šodien paziņoja, ka
ģenerālmajors Evelīns D. Fanševs
(Fanshawe) iecelts par yNRRA's ad­ministratīvo
^direktoru ? angļu joslā.
Fanševs, klas kara laikā bija Angli­jas
bruņu spēkratu korpusu apmācī­bas
komandieris, angļu joslā darbo­jas
par UNRRA's direktora vietnieku
^Turības" vadības aicināti, 27. un
26. aug. Svareesibeksis latviešu no­metnē
Ziemeļvācijā apspriedās ang^
ļu un amerikāņu joslas latviešu koo­peratīvo
apgādes kopu pārstāvji.
Apspriedi vadīja J. Druvaskalns no
Svarcenbekas un J. Plaudis no Vol-terdingenas;
„TurIbas" valdes priekš­sēdis
dir. J. L e z d i ņ g norādīja, ka
pirmās kooperatīvās apgādes kopas,
sākušas darboties pirms gada, bet ta­gad
abās joslās jau 30 šādu kopu.
To darbības sekmīgāku attīstību sā­kumā
stipri kavēja i>re<5u vairuma
apgādes uzņēmuma trūkums, kādu
tagad ilodibinājusi „TurIba". Apgā­dātas
Visvairāk brīvā tirdzniecībā,
kaut arī ar grūtībām dabūjamās
„neapsaimniekotās" preces —-rak­stāmlietas,
papīrs, grāmatas, laik­raksti,
žurnāli, mājsalirmiecītas pie­derumi,
ķermeņa kopšanas līdzekļi
utt. Ar to jūtami izdevies apkarot
atsevišķu personu— jpekuiantu ie­dzīvošanās
kāri. „Turibas" valde iz­strādājusi
un iesniegiasi UNRRA'i
un latviešu centrālām i(5Stādēm angļu
un amerikāņu joslā savu plānu lat­viešu
bēgļu saimniecisko pasākumu
organizēšanai uz koop<5rātīviem pa­matiem,
bet starptfiiutiskai koopera­tīvu
aliansei Londonā nosūtīts plašs
memorands par Latvijas kooperāciju.
, „Turibas" valdes loc. dir. J. V i 1 -
c i ņ š atgādināja, ka mēs strauji tu­vojamies
laikam un apstākļiem, kad
par eksistenci būs jārūpējas pašiem.
Latviešu bēgļiem savā saimnieciskā
darbība tādēļ jārealizē patstāvīgas
privātas iniciatīvas ceļā latviešu
kooperatīvo pasākumu ietvaros. Vis­pirms
organizējami apvienotie ražo­šanas
un darba koo;perātīvi, patērē­tāju
resp. apgādes kooperatīvi un
krājaizdevu sabiedrības. Jādomā ari
par dzīvokļu kooperatīvu un apdro­šināšanas
sabiedrību radiiaau. Nu­pat
nodibinātais latviešu kooperatī­vu
organizācijas centrs pie Latviešu
Centrālās komitejas izstrādās pa­raugstatūtus
atsevišķu veidu koope-^
rātīviem pasākiuniem. Pārrunās un
ziņojumos pārstāvji norādīja AIZ dažu
nometņu vadības noraidošo izturē­šanos
pret kooperatīviem pasāku­miem*
Apgrozības līdzekļu pavairo­šanai
vienbaiingi nolēma iemaksāt
vairumtirdzniecības sabiedrībai „Tu-rlba"
dalības naudas proporcionāli
ilcvienas kopas biedru vai apgādāja­mo
iedzīvotāju skaitam.
Lielā vienprātībā un saskaņā ap­spriedes
dalībnieki savam darbam
ņēma līdz dir. J. Lezdiņa nobeiguma
vārdus — devīzi saviem uzdevu­miem:
„Tiks piedots, ja tu nevarēji,
bet mūžam nē, ja negribēji."
V.Frelmanis
Sāpīgie jautājumi
DP pārbaudes daudzās Lielhese-nas
apgabala pārvietoto personu no­metnēs
satraukušas cilvēkus. Ofen-bachas
nometnē par pārbaudi neiz­turējušiem
skaitās 14 proc. no tu­rienes
DP. piburgas nometnē „caur-kritušo"
skaits dažās dienās bijis
pat līdz 25 proc, lai ari pārbaudi
neizturējušo galu galā iznāca tikai
ap 30 personu. Pēc kādas pārbaudes
galīgā depresijā še pašnāvību mēģi­nājis
izdarīt rīdziniekiem labi pa­zīstamais
hipodroma braucējs 30 g.
V. Kārlis Richters, kas ar naža 6 dū­rieniem
bīstami sadūris sev galvu,
kaklu un krūtis. Cik zināms, daudz
gadījumos komisijām ļoti stingras
prasības pēc attaisnojošiem doku­mentiem.
Un tikai mēs īsti zinām,
ka daudziem latviešiem, atstājot sa-.
vu zemi, ne vienmēr ir bijušas ik
personai izdotas evakuācijas pavē­les
un tamlīdzīgi dokumenti. Tāpēc
tautieši šajās dienās tik ļoti būtu
vēlējušies, lai latviešu bēgļu pārstā­vības
iestādes, kuru ^tse\rišķi-locekļi
tik bieži un vietā vai "nevietā sakās,
ka viņi, lūk, esot visu tautiešu „de-
Jau kopš jūnija. The Stars and Stripes-mokratiski ievēlēti" un „pilnvaroti
viņu visu pārstāvēšanai,*' laikus b i ­tu
pārbaudes veicējāim iestādēm pie­tiekami
izskaidrojušas latviešu bēgļu
īpatnējos apstākļus, ka daudzi mūsu
lauksaimnieki un pat pilsētnieki ar
varu izdzīti no savam mājām, kas
bieži tūlīt aizdedzinātās vai kara­spēka
okupētas, ka latvieši tvarstīti
uz ielām un ar varu aizvesti uz Vā­ciju
utt. Par to visu taču ir bijušas
oficiālas „SS ģenerāļa" Jekelna, vā­cu
okupācijas varas atsevišķu no­vadu
komisāru u.c. rīkojumi un pa­vēles
par piespiedu evakuāciju un
taml. Liktos, ka nemsiz tik grūti ne­būtu
bijis šo dokumentu tekstus sa­dabūt
un pārtulkot angļu valodā, lai
pēc tam tos pavairotu un iesliiegtu
attiecīgām amerikāņu armijas ie­stādēm
un amatpersonām. Un vai
tiešām mūsu pārstāvības iestādēm
nekas nav bijis sakāraisuia izdarāms
taili pašā ASV okupācijas joslas pār­iešanas
datuma jautājumā, kas tik
daudz latviešu DP tagad rada grū­tības
un pat liek atsilāt tuviniekus
un tautiešus nometnēs, lai pašiem
bez DP -tiesībām meklčtu žēlastību
un patvērumu vācu saimnieciskā
sistēmā? — A. Fr\':;^^š, Rhcingau-str.
47. Dieburg b. Darmistadt il6).
fg neteicu
Jūsu laikraksta 31.xaug. 68. n-rā
L* Upes rakstā „Obligāts pienākums^"
kurā atreferēts mans ziņojums £s-lingenas
inženieru un tecluiiķu ko­pas
sanāksmē, starp citu, iespiests:
,^Domājot par nākotni, darba nozare
uzskata, ka tautiešiem būtu jācen­šas
sagatavoties .darbiem Kanādas
mežos vai Brazīlijas kafijas plantā­cijās
tiem gadījumiem, ja mūs uz
turieni pārceltu..." Sādu teikumu
ne pēc satura, ne pēc formas sa­pulcē
neesmu lietojis.—- LCK darba
nozares vadītājs inž. A. Bniiiners,
Urbanstr. 24 a„ Esslingen/Neckar,
Wttbg. (14a).
Franču armijas dienesta
Esmu iestājies franču armijas die­nestā
Zārbrīkenā. Esam še 45 lat­vieši,
lielākā daļa no franču joslā
dzīvojušiem latviešu bēgļiem. Mūsu
dienesta uzdevumi ir apsargāt vācu
karagūstekņus —• sapierus, kas spri­dzina
agrākās Zigfrīda nocietināju­mu
līnijas bunkurus un t^ku aiz­sprostus
un likvidē vācu izliktos mī­nu
laukus. Esam ietērpti amerikāņu
armijas formas tērpos un valkājam
franču kalnu strēlnieku apaļās cepu­rītes.
Saņemam mēnesī, starp citu,
i Bad-Mergentheimas DP sasiādiifi
futbola vienība rVīrcburgi ar 0:7
(0:4) zaudēja '^^cburgas futbo­listiem
» kuru vidū it seviSķi Gunārs
LazdiņS (aisr. Daugavieši) parādīja
sayu techniisko prasņii. Savu kār­tējo
zaudējumu vIrcburģieSi piedzī­voja
volejbola sacensībā pret vie­siem
— Detmoldas volejbolistiem
(Meŗžajevskis, Veiss, Igenbergs, Lū-sars
un Janševskis), kas lizvarēja ar
15:12, 10:15,15:10 (Ganirs Grieze). ~
MeUes latviešu YMCA līdz Šim
visvairāk vcicinļājusi volejbolu, JO
basketbola iiauiouns tikai tagad ..bū­vējas,"
bet futbolisti ar ilgošanos
gaida, ko kājās aut un mugurā
ģērbt. Melkis volejbola turnīrā pie­dalījās
vietējo 3 latviešu nometņu
un 1 igauņu vienība. Spēcīgākā izrā­dījās
M. latviešu YMCA's vienība,
kas uzvarēja ^rī Osnabrīkas latviešu
un igauņu izlases un savu pārākumu
plerāiiīja arī sacensībā pret Greveni,
kas pēdējos 4 mēnešos nebija zau­dējusi
nevienu cīņu. Viesojoties Lln-gena,
Melles VMCA's latvieši^ volej­bolistiem
tomēr bija jāzaudē poļu
garnizona vienībai ar 17:19 un 14:18.
Otrā spēlē pret Mepenas garnizona
meistaru mellieši (AI. Vilks, A. Jer-molajevs,
L. Lācis, V. Ramza, U,
Krūmiņš, J. Apsīte) uzvarēja ar
15:17, 15:5, 115:9. 1 Rosīgi ir Melles
šachisti. To rīkotā turnīrā ar 16 da­lībniekiem
uzvarēja Ringolds Bēr­ziņš
no ,,Gaujas" nometnes (13 p.),
2. V. Eglijs, 3. V. H. Cimermanls un
4. V. Dr. H. Meņģelis. 10 spēcīgāko
šachistu patlaban izcīna meistara
godu. Galda terinisa turnīrā ar 12 p.,
nezaudējot nīBvienu spēli, uzvarēja
SčerbancevSj 2. v. A. Auziņš (Alfrēds
Atisiņfi). — SvarUļ celšanas rekor­dists
K. Bīleskalns, netaupot enerģi­ju,
Eitinas nometnēļ organizē intere­santus
sporta sarīkojumus. 1. sept.
viesi-llbekieši un neištatieši volej­bola
turnīra sīvās ļcīņās uzvarēja
eitinlešus: 1. v,. Lībeka, 2. v. Neištate,
3. V. Eitina. Spraigā basketbola sa­censībā,
normālajarti spēles laikam
beidzoties 32:32, Neištate pagarinā­jumā
ar 37:32 uzvarēja Eitinu (Ērika:
Miesnieks). Dlllingenā, Bavārijā,
Augsburgas „Schw,aben IB", kuf^aa
(Beigas 4'. lappusē)