Bavarijas Latviesu vestnesis, February 25, 1950

              i
LATVIA
Lstvian New8paper
Publlshed undes CUCOM ClvU
AftelTi DtvlslOD Autborlsatlon
Number UNDP m. Publisber
tsuS Bdltor*. VaJ^emirt Lain-oergB
EBUngm/N. Breite 8tr.
Prlnter: Ungeheuer &
,ļjlmer. Ludwig8bur2, Kdrner*
«tr. 16. PubUshed twlee weekly
Clrculatioo U.000.
LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 16 (360)
Sestais 1950, 25. febr.
UnU treldt«nit an «eBtOleoit
Isdevējt: Utvt«lo Centrāli Ko-m\
xti% Otlvenāti rodiktortt V
Urobergs; galveoA todaktoii
vtetmeks: M CuUtta. Bodak*
tort: Botttelns, J. Jikib»
sons. B. Ķīselis, E. RaUtert»
L. Švarcs. AustriUjaa redik»
cUaa vad A. Smlts (Uwley
House. Canberra, A. C
AustraUa). Redakdjaa adma:
Esslingan/N. Brelte 8tt«
telefoni lim.
I8t
vēlēšanu rezultāti labvēlīgi
strādnieku partijai Ap 80'/o angļu nodevusi *
savas balsis
i Etliļs, Bevins un Rripss
Komunisti Ieguvusi tikai 0,3"/. balsu
Londona (D). — Vēlēšanas Lielbritānija, ko visa pasaule gaidUa ar
lielu uzmanību, tagad beigušās. Salīdzinot ar 1945. gadu, kad ta­jā
» piedalijāa 62% balstiesigo, šoreiz britu aktivitāte bija daudz Uelāka,
Daudzos vēlēšanu iecirkņos savas balsis nodeva pat līdz 80% velētāju.
Pirmie rezultāti, kas ienāca Londonā no lielākajām pilsētām un rūp­niecības
apgabaliem, ir visai labvēlīgi strādnieku partijai. 24. februāri
pēo Stutgartes raidītāja pL 7,55 sniegtās informācijas strīdnieku partija
bUa ieguvusi 166 vietas apakšnamā, konservatīvie 93, liberāļi 1 un ko-mfinisti
0. Par lēboristiem nobalsojuši 48%, konservatīviem 42,8%,
Uberāļiem 8,9% un komunistiem tikai 0,3%.
^Balsis jau saskaitītas tais iecirkņos, kur kandidēja Etlijs, Bevins, sērs
Rripss, Morisons, Beikers un ģenerālprokurors sērs Sokross. Sie visi
strādnieku partijas vadītāji ievēlēti ar milzīgu balsu vairākumu. Ko-ihunisti
cietuši smagu sakāvi. Ari viens n6 viņu līdzšinējiem deputā­tiem
Piretins izgāzies kādā Londonas priekšpilsētā. Strādnieku partijas
vadītāji vēlēšanu rezultātus nogaidīja partijas namā, kamēr Vinstons
Cerčils visu laiku pavadīja savā Londonas dzīvokli un saņēma informā-.
ciju pa tālrakstes aparātu. Konservatīvie vēl neuzskata sevi par sa­kautiem
un visas cerības liek^uz lauku ļaudīm un mazākām pilsētām.
Miljoniem cilvēku Lielbritānijā un
Simtiem tūkstošu citās pasaules ma­lās
naktī uz piektdienu negulēja.
Pie radio aparātiem, kino teātros un
pie īpašiem gaišības dēļiem, kas brja
uzstādīti lielāko britu pilsētu lau.-
kumoS, milzīgi ziņkārīgo pūļi gai­dīja
vēlēšanu rezultātus. BBC Ei­ropas
dienests, sākot no pl. U. 24.
tebruāri, nepārtraukti raidīja jau­nākos
Vēlēšanu rezultātus, katras
piecas minūtes sniedzot tos savā va­lodā.
Pavisam Lielbritānijā . bija
34,5 miljoni bal9tl«sl|p, Jtam vaja-dzeja
ievēlēt 625 « p a k S t i ^ locek­ļus.
SaHdžln(>t ai^ im iAē^^
tātu skaits samailnāts par 15,
apvienoti vairāki mazāki vēlēšanu
tStclrjEņi, Londona dos apakšnamam
43 locekļus. Šis skaits ir par 19
mazāks nekā 1945. gadā, kad strād­nieku
partija ieguva 48 pārstāvjus,
konservatīvie 12, neatkarīgie sociā­listi
1 un komunisti 1.
Lai novērotu vē­lēšanu
gaitu, Liel­britānijā
Ieradās
vairāki simti ār­zemju
laikrakstu
pārstāvju, radio
k sabiedrību locekļu
t un tūkstošiem zlņ-
Cerčils kārigo no visām
pasaules malām,
bet īpaši no britu dominljām. Žur­nālisti
apbraukāja visas Lielbritā­nijas
salās un mēģināja nepalaist
garām izdevību novērot, kur balso
Cerčils, Etlijs, Bevins un citi Ievē­rojamākie
kandidāti. Konservatī­vie
vēlēšanu kampaņu beidza jau
. otrdien, kad ar Vinstona Cerčila pa­rakstu
publicēja īpašu uzsaukumu
britu tautai. Etlijs vēl trešdien ru­nāja
kādā vēlēšanu iecirknī Londo­nā
un personīgi apbraukāja vairā­kus
vēlētājus. Visu partiju algoti
aģitatori lielākajās pilsētās apmeklē­ja
vēlētājus mājās, ahcinot viņus
nodot balsi par vienu vai otru kan­didātu.
Britu vēlēšanu likums nosaka, ka
katram kandidātam jāiemaksā 150
mārciņu drošības naudas, ko viņš
pazaudē, ja iegūst mazāk par vienu
astoto daļu balsu no sava iecirkņa.
Liberāļi apdrošinājušies Lloidā pret
Šādu eventuālu zaudējumu. 50.000
Bevins
£ilijs
vēlēšanu lokāli bija ietilpināti 622
iecirkņos. Divos iecirkņos vēlēša­nas
nemaz rienotika, jo tur nebija
opozicijas kandidātu. Vienā iecirk­nī
balsošana gaidāma pēc dažām ne­dēļām
— tur kāds kandidāts miris.
1945. gadā strādnieku
partija apakšnamā Iegu­va
393 vietas, konserva­tīvie
191, Uberāļl 10 un
komunisti tikai 2.
Balsis britu tauta sā­ka
nodot jau pl. 8 no
rīta. Tie bija galveno-
Icārt strādnieki, kss jjeļā
uz dāspbu vē\ēJ8»"1aiĶtldIt
savu pilsoņa pienāku­mu.
Pēc informācijas, kas saņemta
līdz redakcijas slēgšanai, vēlēšanās
piedalījās ap 70 proc." no visiem
balstleslgajlem. Dažos iecirkņos v i ­ņu
skaits sasniedza pat 80 proc.
^ Maskava noraida
Čercila ierosinaļumu
Maskava (E). — Pēc Ilgas klusē­šanas
Maskavas radio britu vēlēša­nu
dienā pirmo reiz angļu raidījumā
atbildēja uz Vinstona Cerčila ierosi­nājumu
sākt sarunas ar Padomju
savienības augstākajiem valstsvī­riem,
apzīmējot to par vienkāršu vē­lēšanu
manevru. Runātājs tālāk pa­ziņoja,
ka šis priekšlikums nozīmē
tās politikas bankrotu, ko Cerčils
priekš četriem gadiem pieteica pret
Padomju savienību savā Fultonas
runā.
Bijušie vācu virsnieki sulcusi
slepeni organizēties
Tīto aticai
sūcis pust Maskavas taurē
Belgrade (D). — Otrdien ar ofi­ciālu
notu Jugoslavija paziņojusi, ka
tā par «vienīgi likumīgo" atzīst ko­munistu
nemiernieka Hočimīna sa­stādīto
Indoķīnas valdību. Parīzes
prese šo informāciju publicēja treš­dien.
Franču laikraksti to iespieduši
necilā vietā, piebilstot, ka Tito rīcī­ba
nav negaidīta un neviena nepār­steidz.
Informētas aprindas Londo­nā
un Vašingtonā ironiski piebilst,
ka Jugoslavija nevar izšķirties, kurā
vietā īsti nostāties. No kominforma
Tito ir padzīts un ar Maskavu un
tās satelītiem nav gaidāma attiek­smju
uzlabošanās. Bet ari ar rietu­miem
joprojām vēl trūkst labas sa­skaņas.
Tāpēc Belgrade nereti no
v-enas galēiība? pāriet otrā un ne-,
var īsti izšķirties, kurā vietā palikt.
Frankfurte (D). — Amerikāņu
augstais komisārs Mekklojs trešdien
oficiāli paskaidroja, ka sabiedroto
slepenais dienests pašreiz pārbauda
informāciju par kādas bijušo vācu
virsnieku pagrīdes organizācijas ek­sistenci.
Šai organizācijā, kas sau­cas
par brālību, ietilpst nelielas gru­pas
agrāko vācu virsnieku. Pa­skaidrojuma
beigās Mekklojs piebil­da,
ka pagaidām nav ziņu, vai min.
organizācija aptver visu Rietumvā-ciju.
Komentējot amerikāņu augstā
komisāra ziņojumu, Frankfurter
Neue Presse piebilst, ka šīs slepenās
organizācijas vadītājs ir agrākais
ģenerālis Manteifels. Brālībā uz­ņemti
ari agrākie gauleiteri un na­cionālsociālistu
partijas augstākie
vadītāji, kas kopā ar virsniekiem
sastāda «ģenerālštābu eventuālai vā­cu
armijai".
Amerikāņu iestādes bez tam sa­ņēmušas
informāciju, ka arī Stut-gartē
28. janvārī sapulcējušies ap­mēram
40 bijušie ģenerāļi un štāba
virsnieki, lai dibinātu profesionālo
karavīru palīdzības biedrību. So
sanāksmi sasaucis bij. ģenerālis Do­nats.
Toreiz amerikāņu iestādēm l i ­kās,
ka agrākie vācu virsnieki grib
nodarboties vlenigl ar savu pensiju
jautājumu. Tagad turpretim ienā­kušas
ziņas, ka šī virsnieku grupa
vēlas dibināt organizāciju, kas ap­tvertu
visu RietiunVāciju.
BBC ziņo, ka piedalīšanās būtu bi­jusi
vēl aktivāka, ja daudzajās Uel-britānijas
vietās nebūtu lijis spēcīgs
lietus. Techniski traucējumi atzī­mēti
vienīgi divos vēlēšanu lokālos
Koventrijā, ko savā laikā Hltiera
aviācija gandrīz pilnīgi noslaucīja
no zemes virsus. Pusstundu priekš
desmitiem pietrūka balsošanas zī­mīšu,
tā kā daudziem vajadzēja do­ties
mājās.
Londonā nakti uz piektdienu val­dīja
īsta svētku noskaņa. Nepār­traukta
automobiļu straume no vi­sām
milzu pilsētas daļām plūda uz
centru. Trafalgara skvērs un Pika-dim
bija viena
vienīga ļaužu jū­ra.
Debesis, ko
klāja zemi, tumši
lietus mākoņi, at­spoguļojās
sarka­nas,
zaļas un dzel­tenas
gaismas rek­lāmas,
un ietņu
asfalts sŖldēja, ūdens lāšu noskalots.
Tūkstoši londoniešu, apbruņojušies
termosa pudelēm un maizītēm, zlņ-kārigl
vēroja milzu gaismas dēļus,
kas bija piestiprināti pie namu aug­stākajiem
stāviem, un kupi tukša­jos
dobumos vajadzēja parādīties
vēlēšanu rezultātu cipariem.
Jau trīs stundas pēc vēlēšanām kā
pirmā visā Lielbritānijā balsis bija
saskaitījusi Rletumsolforta. Vēlē­tāji
te bija Izšķīrušies par strādnie­ku
partijas kandidātu. Londonas
ielās, īpaši rūpniecības rajonā, at­skanēja
skaļas gaviles. Daudzi sim­t
i , strādnieku priecīgi zīlēja, ka šis
pirmais pozitīvais rezultāts varētu
nozīmēt viņu partijas uzvaru, tapīt
kā 1945. gadi. Komtoisti«m^ pl. 1,10
no rlta^ no BBC raidītāja atskanēja
pirmā Ijaba vēsts rūpniecības pil­sētā
Bemlejā, kas atrodas Mančes-teras
tuvumā, no 55.000 vēlētājiem
par viņu kandidātu balsis nodeva
tikai 526. Britu komunistu vadoņa
Pollita sieva no 46.000 vēlētāju
ieguva vienīgi ap 1000 balsu. Ne­laimējās
ari Vinstona Cerčila dēlam
Randolfam. Viņš kandidēja Dien-vidrietumanglijā
un — izgāzās. Pl.
2,10 jau bija ziņas, ka
atkal ievēlēts apakšna­mā
līdzšinējās strādnie­ku
valdības iekšlietu,
darba, izglītības un ār­lietu
ministrs. Pl. 2,55
no rīta BBC paziņoja
ministru prezidenta Et-lija
atkalievēlēšanu, kas
kandidēja kādā Londo­nas
priekšpilsētā un
ieguva 12.000 balsu vai­rāk
nekā viņa konservatīvais pret-kandidāts.
Līdz pl. 1,55 no rīta attieksmes
strādnieku un konservatīvo starpā
bija kā 2:1 Pēc pl. 2 Cerčila par­tija
iegūto balsu skaitu pamazām
palielināja, bet vispāri Mz redak­cijas
slēgšanai vēlēšanu rezultāti
stipri atgādināja 1945. gadu, kad uz­varēja
^ strādnieku partija. Zilēt,
kura britu partija uzvarēs Sals vē­lēšanās,
protams ir pāragri. To va­rēs
zināt vienīgi tad, kad būs sa­skaitītas
balsis visos vēlēšanu iecirk­ņos.
Kripss
Sešas ūdeņraža
bumbas var i^niicinat
Angliju
Londona (B). — Prof. Lensalots
Hokbins, viens no redzamākiem an­gļu
fizil^em, atgriezies no ASV, kur
dašas nedēļas pavadījis kopā ar
prof. Einšteinu un ASV atompētnie-kiem.
Daily Mail slejās viņš iztei­cies,
ka nevarot runāt par visu, ko
dzirdējis no saviem amerikāņu kol-lēgām,
jo, diemžēl, ASV pašreiz ne­esot
tik liela runas brīvība, kā An­glijā
un FBI turot aizdomās katru.
„Es tomēr domāju, ka nedrīkstu
slēpt ieskatus, kādi ir anglosakšu z i ­nātniekiem
par nākotnes kara izre­dzēm,"
teica profesors Hokbīns. «Se­šas
ūdeņraža bumbas pilnīgi noslau­cītu
Anglijas salas. Profesors Ein-šteins
dziļi pārliecināts, ka visu zi­nātnieku
pienākums ir atdarīt pa­saulei
ads, ka civilizācija nonākusi
viskritiskākajā stāvoklī. Cilvēci var
glābt tikai likumi, ko respektē visas
valstis,"
ijā palikušajiem piešķirs
kulturālo autonomiju
Paredzēta tau(ibu novietosono vienkopus
Igauņa, lietuvielii un latvleSu eentriUo komiteja priekisHa
kārtēji apspriedē Geislingeni, kv^ no LCK piedalijit V. Lam-bergs,
pārrunSja Vācijā paliekošo bēgļu juridisko, s^mnloclsko
un kultftHilo stāvokli, Bomias valdība Ir Ievadijosi saronas ar na*
qioiiilām komitejām un pieprasījusi sīkas siņag par paliekoia-jiem.
Apspriedē ar Lletavieia centrālās komitejas pārttilvl Vā­cijas
kancleta Dr, K. Adenaaera kancelejas Šefs pa^uddrojis, ka
Vācijā palikušos DP pēo Iespējas novietoSot vienkopas p€o mido-,
nāliatēm on ka tiem piešķiršot kulttrftla autonomija. Apsprie­des
dalībnieki atsina, ka Sāds pilos atbilst balUefia bēg|a Intere­sēm
on nolēma darīt visu iespējamo, lai to tiešām ari rellliēta.
Denonciācijo lietil iesniegts .memorands ASV augstajam komi­sāram
Mekklojam ar lūguma novērst netaisnības pret dlvēklem,
korus apmelo naida, skaudības, politisko ozskato daUdlbas vai
cita iemesla dē|, un vērsties pret pašiem denunciantiem ar asām
represijām. Memorands nosūtīts ari DP komisijas koordlnātorM
SkvadriUi, IRO direktoram on ASV armijas Štābam Heidelbergi.
Vienā gadijomā jao paviņots denoncianta vārds, on tas Issligts no
nometnes on taotas kopības. SSkari^ ar baltidio centrālo kmltejo
izstāšanos no Starptaatiskās b3g|a on pārvietoto persona eeiitri-
' 1ās komitejas (INCOPORE)» pēdējā Iflgosi Izstāšanās lēmomo revi­dēt
on ozaicinājasi baltiešos oi saronām par sadarbības torplnl-šano.
Saronas ari paredsētas. V. L.
Francija sabotieŗus
soclFs ar spaidu
darbiem
Parīze (F). — Francijas ministru
kabinets trešdloi pasludināja, ka
visus tos, kas piedalīsies sabotāžas
aktos, un traucēs ieroču izkraušanu
vai nogādāšanu uz Indoķīnu, sodīs
ar spfkidļii d^irbjeiļn 84» io gadiem.
Sie'^ast^e tdtekļi i^olemU tāpēc,
lai pārvilktu svītru komunistu pie­teiktajai
ofensīvai. Kainēr darbi
ostās norit pa daļai normāli, jauni
streiku viļņi nopietni apdraud Fran­cijas
saimniecisko dzīvi. Darbus
jau pilnīgi pārtraukušas Reno ^to-mobiļu
fabrikas, kas nodarbināja
23.000 cilvēku. Streiks draud pār­sviesties
ari uz metallrūpnieclbu
(300.000 strādnieku), būvniecības uz­ņēmumiem,
gāzes un elektrības
iestādēm, kā ari uz apakšzemes
dzelzceļu. Trešdien daudzi Parīzes
advokāti slēdza savus birojus un
vairs nepieņēma apmeklētājus. Arstl
medicīnisku palīdzību sniedza tikai
visnepieciešamākos gadījumos.
Baltijas valstis
uzņemtas Eiropas
savienībā
Kā Basler Nachricbten no Stok­holmas
ziņo, Eiropas savienības ģa»
nerālsekretārs Dr. J. Retingers pa»
vēstījis Igaunijas tautu pad(»QM
priekšsēdim A. Rejam» ka Igauņu
tautas padome uzņemta SirosAS sa­vienībā.
Līdzīgi paziņojumi wt&*
titl ari latviešu un Uetuvlelu JMAO*
inēm. Katrai Baltijas tautai pait*
dzēts viens pārstāvis. Vienotis li«
ropas uzbūvi sekmē divas organizfi*
cijas: Eiropas padome un EiropN
savienība. Eiropas padomei ir (M
institūcijas — ministru padome, kii
sastāv no Eiropas valstu ārlietu nil«
nlstrlem un padomes, ko pārttāv
parlamenta locekļi. Sai organlzādl«
jā, kā zināms, Baltijas valstis pār-stāvētas
nav.
Eiropas savienība ir atklāta orga­nizācija,
apvienotas Eiropas mērķa
sekmēšanai ar plaši pazīstamu tm
iespaidīgu 'valstsvīru piedalīšanos.
Savienības pēdējā konferencē mūsu
ierosinātā uzņemšana tagad izšlļdrta
labvēUgi.
Brīvām nācijām jābūt ?:atavam stāties
pretī komunisma uzbrukuma
Savienoto valstu prezidenta Harija Trdmena runa,
Dzordza Vosinptona pieminekli atklujot
mas neslēpjas vis šajos viltus solī­jumos,
bet gan tanī apstākli, ka tas
ir bruņots Imperiālisms, kas cen­šas
ar varu paplašināt savu ietek­mes
sfalru. „Brivo nāciju īstais stip­rums
nebazējās vis uz vienu zemi
vai uz vienu ieroci, bet gan brivfis
pasaules morāliskajā un materiāla­jā
stiprumā," sacīja prezidents. Ko­munisti
ļaudīm sola pārtiku, ap­ģērbu,
veselību un nodrošinātu dzī­vi.
Tāpēc nepietiek Izskaidrot, ka
komunisms ir moderna tirannlja,
kas vēlas tautas vienīgi apspiest Tās
nācilas, kas nepazīst brīvību un
drošību, nevar saprast, cik melīgi ir
komunistu solījumi. TāiUem ļaudīm
praktiski Jāpierāda demokrātijas
priekšrocības un svētība.
Tad prezidenU minēja četrus
punktus kas nepieciešami, lai no­drošinātu
pasaulē mieru. Pirmais ir
Atlantika pakU un ASV ieroču sū-tijumi
tā signatārvalstīm. Otrs —
Maršāl? plāna realizēšana un pro­gramma
par palīdzības sniegšanu
saimnieciski atpalikušajām zemēm.
Trešais — Ierobežojumu atcelšana
tirdzniecībā un ceturtais — īpašas
pasaules organizācijas dibināšana,
lai paceltu savstarpēju preču ap­maiņu.
„Būtu muļķīgi, ja mēs šo­brīd
neredzētu to lielo svētību, ko
Eiropai devis Maršala plāns," runas
beigas sacīja prezidents Trūmens.
„Mieru var nodrošināt tikai tad, Ja
brīvās nācilas būs stipras saimnie­ciski
un militāri Tāpēc parakstītais
aizsardzības pakts ir varens līdzek­lis
eventuāla agresora atbaidīšanai
V a i U i l o n a (E). — Tr ien
presidents Trūmens atklāja p.«:mi-nekU
Virdžinijas Statā Aleksandrijā,
kas bija celts par godu Savienoto
valsto pirmajam prezidentam Dior-džam
VaSingtonam. Sajā sakarībā
Trūmens teica rono, kas bua vel­tīta
pašreizējām svarīgākajām ār­politiskajām
problēmām. Prezi­dents
vēlreiz pasvītroja, ka Savieno­tās
valstis gatavas pārbaudīt katro
iespējo saprasties ar Padomju sa-vienibo,
bet tādā gadijomā Maska-vai
jābūt ar miero parakstīt tādo
atomieroča kontroles llgomo, kas
nebūtu tikai fikcija. Prezidents mi­nēja
ari četros ponktos, kas jāievē­ro,
lai nostiprināto pasaolē miero.
Lielu daļu savas runas Trūmens
veltīja komunisma draudiem. ,J*a-saules
komunisms izaicina brīvo pa­sauli,"
teica prezidents. „Daudzās
mūsu zemes lodes daļās ļaudis cen­šas
pēc labākas sociālas kārtības.
Viņi grib radīt tādus apstākļus, kas
tiem nodrošinātu lielāku brīvību un
attīstības spējas. Sos ideālus ap­draud
tie, kas tos grib iznicināt.
Cilvēces agresīvais ienaidnieks šo-brid
Ir komunists. Savienotajām
valstīm un pārējām brīvām nāci­jām
jābūt gatavām vajadzīgā brī­dī
stāties pretī ar varu komunisma
nāvīgajam uzbrukumam" sacīja
prezidents.
Triimens runas turpinājumā pa­svītroja,
ka komunisti „ar viltīgiem
solījumiem" sagādāt cilvēcei labāku
d:!Īvi mēģina to pievērst savām mā­cībām.
Komunisma lielākās bries-m