1946-08-14-01 |
Previous | 1 of 4 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
LATVIAN NEWS BULLETIN The poUoy of this New8piipor is to provide our LatviAo people in ezUe with aU avaUabIe new8 of Importanee eoncerninf tbe world'8 happeniiigs. of poUtleaL eeonomle, cnltoral ōf social signifieance. And our special aim is to present the luamanitarian ideāls and aehievements of the great Democracies — the United lltatea of Ameriea and the British Empire. This aim* we kaow. wiU help mahitafai the spiritoal and eoltnral onity of the Latvian people and — of aU thhigs — wiU yield hopes for a saf^ and happier fatore. R^akcija-Editorlal Office: Hotel Convikt, Dlllingen/Donau, Bajern (13b) imāk divi reizes nedēļā — Published twice a week Nr. 63 (65) Aathorized by Military Govemment and UNRRA Dillhigeni, trešdien, im. g. 14. augustā Arturs Tilmanis, Latviešu Centrālās padomes loceklis Organizēšanās m lietderība ļDeturtas sesijas iespaidi Pārpildītos vilcienos, vairākkārtīgi pārsēžoties, palīgā ņemot, arī zirgu pajūgus, cauri kontrolēmiuz Joslu robežas beidzot sasniegta Latviešu Centrālās padomes 4. sesijas vieta — BlombergaTTā ir tipiska neliela vācu pilsētiņa skaistā paugurainā apkārtnē, kur pagaidu majasvietu atradis nepilns tūkstotis latviešu. Ar pirmo soli kolonijā pārsteidz labā organizācija, kas bija jūtama arī pa visu sesijas laiku. Glīti uzpostais Mākslinieku nams, skaistā sarīkojumu zāle ar senlatvju ieroču paraugiem gar sienām, mākslinieciski veidotais kokgriezums pie griestfem — viss rada patīkamu saskaņu ar šajā ^ālē atskaņotiem muzikāli-vokāliem priekšnesumiem. Patiess baudījums bija atkal reizi 'dzirdēt mūsu pirmklasīgos spēkus. Ja arī vienā otrā reizē sesijas sēdēs, kā aizvien, ieskanējās domstarpības un diskusijas kādreiz sasniedza paasu veidu, tad tomēr pie visiem dalībniekSenļi bija vērojama vēlēšanās saprasties. Varbūt tā arī labpk — izrunāt visu, lai arī cik skarbi tas ^skanētu, lai beidzot tomēr saprastos. Neizrunāts vārds spiež vairāk, iekšējā piaisa tad top lielāka. Vairākos Jautājumos, kā pie Centrnlās komitejas ziņojuma, tā'Citos, vsdrāku'rezolūciju proponētāji rada iespēju rezolūcijas saskaņot un apvienot un panākt vienprātīgus lēmumusi Te lieli nopelni sesijas vadītājam L C P priekšsēdim senatoram P., Stērstēm. Nepatīkamu iespai(!lu atstāja padomes pārāk formālā nostāja atsevišķos jautājumos, kā tas bija, piemēram, pie Austrijas latviešu mandātu neatzīšanas. Liekas, nebūtu vietas pārliekam form^alismam bēgļu aprūpes augstākai ā latviešu iestādē — Centrālajā padomē. Izšķīrējai vajadzētu but lietderībai, ja arī ne vienmēr būtu ievērota forma. Padomes locekļi vieglāk uzelpoja pēc lēmuma par Uzticības kollēģijas likvidēšanu. Vispirms likās, ka šis iestādījums nepieciešams, bet bija ari grūtības, kas, šim institūtam darbojoties, būtu bijis jāpārvar. Nevarēja arī paredzēt, vai kollēģijas darbība neradīs lieku šķelšanos un nomelnošanu. Ka tas tā varēja būt, to rādīja plašās debates iepriekšē-fās sesijās, kas šajā jautājumā dažreiz jau kļuva par asām. Ievēlētie Uzticības kollēģijas locfekļi sistēma-tisld atteicās. Padomes lēmums par kollēģijas likvidēšanu šoreiz bija vienbalsīgs.. ' Lai vairāk saskaņotu dažādu latviešu organizāciju darbu emigrācijā un lai mobilizētu visus spēkus mūsu taisnības aizstāvēšanai, padome vienprātīgi atzina, ka tas jādara visām Vācijā esošām latviešu centrālām organizācijām. Saskaņošana pie tam^ jāveic tūdaļ, kāpēc ari nākošo padomes sesiju prezidijam uzdeva sasaukt 6 nedēļu laikā. Neviena balss neatskanēja par to, ka darba saskaņošana un $aprašinās nebūtu nepieciešama. Cerēsim, ka to tādā garā realizēs arī Centrālā komiteja, kurai uzdeva šīs lietas kārtošanu. Noteiktu viedokli padbme izteica emigrācijas jautājumā. Mēs- ticam mūsu jautājuma taisnīgai izlemša-naiv mēs ticam taisnībias uzvarai, mēs ticam, ka pienācis varas laikmeta gals, ka iestājies tiesību un likumības laikmets un ka mēs atgūsim savas tiesības uz savu zemi. Mūsu skati vērsti visi vienā virzienā — uz mājām. Šis uzskats ir tiesiski pamatots — lielie rietumu Sabiedrotie nav atzinuši pievienošanas varas aktu. Līdz žim tas it kā pierādās āri prakisē, jo par mūsu no- (Beigas 3. lappusē) patvērumu Berlīnē, 7. augustā. — Pārvietotām personām bez pašu mājām un citiem nemierīgiem eiropiešiem ra-duSās jaunas cerības ar Venecuēlas repatriācijas uņ imigrācijas ģene-rālkomisāra Paskala Delgado-Filar-do ierašanos priekš 3 dienām no Venecuēlas. Beļgado-Filardo vakar Berlīnē izteicās, ka Venecuēla pēc kara kā pirmā no Dienvidamerikas valstīm uzsāk plašu organizētu kampaņu imi-gr^ tu ieinteresēšanai no Eiropas. „Venecuēla ar prieku uzņems neierobežotu skaitu eiropiešu", viņš teica, bet arī īpaši norādīja: „Mēs nevēlamies fašistus" Viņš sacīja, ka imigrāciju Venecuēlā varētu atļaut arī zināmam skaitam rūpīgi pārbaudītu pretna-cistisku vāciešu, ja tam piekritīs okupācijas varas. Venecuēlas komir^rs vadīs imigrācijas programmu Eiropā no sava štāba, kas būs piedalīts ASV bruņoto spēku virspavēlniecības mītnei Franlrfurtā. Venecuēla sej^ transporta izdevumus par imigrantu pār-vešlinu uz vtņu jauno dzimteni. Vienīgā mēraukla būs kandidātu politiskā uzticamība, izteicās Delgado- Filardo, piemetinādams, ka V^e-cuēlai vajadzīgi kā dažādo profesiju pārstāvji, tā lauksaimnieki un vienkārša darba strādnieki. The Stars and Stripes Kārto bijušo karavīru lietas LSK direktors amerikāņu un franču Joslā R. L i e p i ņ š ar Eslin-genas latviešu kolonijas vecāko K. K a l n i ņ u šinīs dienās ASV bruņoto spēku virspavēlnieka štābā Frankfurtā un amerikāņu 3. armijas štābā Heidelbergā iesniedza memorandus latviešu bij. karavīru atbrīvošanai un uzņemšanai DP nometnēs. Amerikāņu 3. aimijas komandieris ģen. Kijs delegācijai paskaidroja, ka armijas štābs tuvākās dienās dos rīkojumu atbrīvot visus Baltijas valstu kaŗagūstekņus. DP lietu kārtotājam amerikāņu joslā uzdots paātrināt noteikumu saskaņošanu ar militārām iestādēm un UN-RRA's vadību attiecībā uz atbrīvoto latviešu karavīru uzņemšanu DP nometnēs. Bij. karavīri, kam vēl vajadzīgi dokumenti par atbrīvošanu no gūsta, tādus var saņemt armijas pārbaudes komisijā Babenhauzenā, Bad-Aiblingenā un Mārburgā. A i - mijas gūstekņu sekcija apsolījusi minētām komisijc5m dot attiecīgus norādījumus. Par dokurtientu sagādi Palīdzība bērniem Latviešu laikraksts Stokliolmā „ L a t v j u Z i ņ a s " 5. jūnijā publicējis Lidijas Glūzdes aicinājumu, kas adresēts visiem latviešu bērniem svešumā un kurā apgalvots, ka atsaukšanās gadījumā ir iespējams, ka bērniem Anglijā radīsies „māsīca" vai ,,brālēns". Aicinājumā teikts, ka latviešu bērniem Jāraksta angļu bērniem pirmajiem un ka angļu bērni par latviešu bērniem svešumā ļoti interesējas un vēlas tiem palīdzēt. Lidija Glūžde, kaš" uzņēmusies latviešu bērnu vēstules nodot tālāk tuvākas ziņas sniedz L S K ' Esllngenā (Uhlandstr. 7). Civflo internēto Jautājumā latviešu delegācijai Frankfurtā un Heidelbergā paskaidrots, ka intemēt^js latviešus sapulcinās vienkopus, pakļaujot amerikāņu pārraudzībai. Nav paredzēts tos nodot vācu iestāžu rl^ čībā. Inteineto lietas izmeklēs h> spējami ātri. Tos, k:>m inkriminētos pārkāpumus nevarēs pierādīt, atbrīvos. Delegācija Franlrfurtā un Heidelbergā lūgusi neatņemt DP tieslbisis 1941. g. Latvijas polītisldem bēgļiem un gadjjumos, kur tas izdarīts, tās atkal restaurēt. Tas pats attiecināms uz latviešiem, kas ieradušies ASV okupācijas Joslā pēc 1945. g. 1. augusta. Amerikāņu armijas vadība ai[>- angļu bērniem, dzīvo Mančesterā. ļ ^o^'-'^'si šos jautājumus noskaidrot Viņas adrese ir: 1, Ellesmere Rd Sth,' dot atbildi nekošā n d V a . Manchester, 21, England. i «Vienota Latviešu Prese" Amerikāņu senators prasa izbeigt palīdzību citām valstīm Vašingtonā, 6. augustā (UP). — Senators Batlers, atgriezdamies no pasaules apceļojuma lidmašīnā, šodien iicināja izbeigt plašo pabalstu un aizdevumu palīdzību citām val-^ stīm.Nebraskas senators, nolidojot 60.000 km, apmeklējis 28 valstis. Viņš ziņoja, ka visur valda „samui-sums un neuzticība" un ka gandrīz visās zemeslodes malās pastāv revolucionāru valdību drauds. Batlers intei'vijā paskaidrojis, ka bagātīgas ražas dēļ visā Eiropā plaši palīdzī* bas sūtījumi vairs nebūs vajadzīgi. Viņš izteicās: „Ja tieša palīdzība būtu vajadzīga arī turpmāk, tā būtu turpināma personīgā plāksnē rasisku grupu, klubu, baznīcu un misionāru darbībā." — Berlīnes UNRRA's nometņu direktors Fišbeins ziņo, ka Berlīnes ASV joslā ik dienas iebēg caurmērā 200* Polijas žīdu, kas vairās no vajāšanām savā zemē. Visi iztaujātie bēgļi atzinuši, ka Polijas valdība darot iespējamo, lai žīdus aizsargātu, bet tā tomēr neesot spējīga savaldīt fašistiskās pagrīdes ;,NSZ" bandas, kurām pilni meži un kas terrorizē žīdus plašos Polijas novados. Pie Sabiedroto kontrolpado-mes akreditētās poļu militārās misijas šefs pulkvedis Pravins, atgriezdamies no ceļojuma uz Varšavu", šos bēgļu ziņojumus apstiprināja. Viņš uzsvēra, ka ne vien žīdi, bel: visi demokrātisko organizāciju aktīvie locekļi Polijā pakļauti fašistu terro-ram. Tur nogalina pat vēl vairāk demokrātu, nekā žīdu. — Anglijas valdība gatavojas izbeigt Eiropas žīdu nelegālo ieceļošanu P a 1 e s t i - n ā , pilnīgi bloķējot Svētās zemes Vidusjūras piekrasti. — Maskavas radiofons asi vēršas pret angļu un amerikāņu priekšlikumu sadalīt Pa-lestīnu un deklarē, ka mēģinājumi atrisināt Svētās zemes problēmu bez Vienoto Nāciju līdzdalības nedos nekādus rezultātus. — F r a n c i j as komunistu līderis Torezg aicinājis franču komunistus turpināt atbalstīt Francijas valdības politiku Vācijas jautājumā, kurai pretojas pārējie Sabiedrotie, to vidū ari Krievija. Tai pat laikā Torezs vērsās pret ģenerāļa de Golla priekšlikumiem radīt „rietumu bloku". Viņš izteicās, ka šāds bloks būtu „tramplīns intrigām, dēkām un visāda veida konspirācijai". Runādams komunistu sanāksmē, Torezs pieprasīja „Rūras apgabala intemacionālizēžanu", „īpašu režīmu Reinzemel un Sāras iesaistīšanu mūsu saimniecības un naudas sistēmā." — J a p ā n a s ziņu aģentūra vēsta, ka agrāko ienaidnie- Padomija zaudē ciņu par balsošanas kārtību Parīzē, 7. augujjtā (AP). — Miera konferences darba kārtības komisija šodien pieņēma angļu pāi'grozījumu balsošanas kārtībā, pieļaujot, ka ar vienkāršu balsu vairākumu pieņemtie lēmumi jānodod ārlietu ministru padomei kā konferences ieteikumi. Par to izšķīrās ar 14 pret 6 balsīm. Pret priekšlikumu balsoja Baltkrievija, Polija, Cechoslovakija, Ukraina, Krievija un Dienvidslāvija. ..Francija atturējās. Iepriekšējā dienā darba kārtības komisijas sēdē notika sadursme starp ASV ārlietu ministru Bernesu un Padomijas ārlietu ministru MolotovTi. Berness krievam piedēvēja, mēģinājumu diktēt konferencei noteikumus 4 lielo vārdā, bet Molotovs atbildēja, ka „4 lielie" ir amerikāņu ideja. — 2īdu nacionālās atbrīvošanas komiteja, kas pati izsakās, ka „darbojas līdz žīdu pagaidu valdības radīšanai", ar vēstuli ārlietuministru padomei lūgusi atļauju pārstāvēt žīdu tautu miera konferencē. Tbe Stars and Stripes ku spēku uzlul.^^^iana Japānā tai k-maksā 1.300.000.000 doL gadā. — ĶI-n a s un K o r e J as t,autu līgas pāir-stāvis Vašingtonā paskaidrojis, ka korejieši bezspēcīgi pret amerikāijiu un krievu okupācijas varu izsauk1;o skaldīšanu savā zemē un„pret savu gribu sadalīti partijās 3. pasaules kara izsaukšanai.'* — Vācietes, kas saderinājušās ar amerikāņiem; kupi vairs nav palsļs^uU militārām lesUi-dēm, tagad var saņmt ASV vīzas, UNRRA's palīdzība aizkavē nacisina atdzimšanu l^RRA's pa<Iomes pēdēiS sanāksme Zenevi, 6. augustā (UP). — 6 valstis, kas saņm UNRRAts palīdzību, raugās uz vaļsirdīgo ģenerāldirekto^ ru Lagvardlilu kā uz brīnumdari, gaidot no viņa glābiņu no saimnieciskā chaosa iespējas nākamā gadā. Sastopoties jiēciējā paredzētā UNRRA's konferencē, tās ar drūmu gandarījumu noklausījās U!^f slepeno ziņojumu par UNRRA, kurā pēdējā apzīmēta par līdzekli nacisma un fašisma novēršanai Eiropā, un saka gatavot plānus kamt)aņai, kurai būtu jānovērš gandrīz drošā UNRRA's nāve šīgada beigās. Cechu delegāts Dr. Kerners prese! izteicās, ka UNRRA's palīdzība nonākusi tādā posmāt kad vēl nedaudz turpinātas pūles nozīmētu izšķirību, starp atjaunotui saimniecību un ieguldītā kapitāla pilnīgu zaudēšanu. „Viss atkarājas no ASV. Mēs ceram izveidot palīdzību saņemošo valstu vienotu bloku, lai pierādītu. Lagvar-dijam, ka mums vajadzīgs tikai vēl nedaudz palīdzības", viņš sacīja un piebilda, ka viņa zemē tas skar ne tikai saimniecību, bet ari politiku, Jo tur pieliek visas pūles, lai saglabātu līdzsvaru starp partijām, kas orientējas uz austrumiem, un tām, kas orientējas uz rieturftiem. Neraugoties uz atkārtotiem ASV un angļu pārstāvjU apgalvojumiem; UNRRA's vadītāji šodien domāja, ka stāvoklis joprojām ir nenoteikts un ka vēl it kā būtu iespējamība UNRRA's darba turpināšanai vismaz līdz nākamā gada ražas izšķīrējam brīdim. ļ i Konferencē pārstāvētas Grieķija, Itālija, Austrija, Cechoslovakija, Polija un Dienvidslāvija. 7. augusta sēdē Lagvardija vainoja sarkano armiju, ka tā no Austrijas aizvedusi krājumus, kam bija jāpaliek austriešu tautas vajadzībām. Ziņojumā par pārvietotām personām Lagvardija izteicās, ka UNRRA's nometnēs tagad atrodas 850.000 no kādreizējiem 7 miljoniem. Viņi norādīja, ka šie DP pakļauti militārai kontrolei, un UNRRA'i, kas gādā par viņu labklājību,' nav teikšanas par viņu pārvietošanu. ViņS sacīja, ka ierosinājis pie > ASV, lai tās uzņemtu vismaz 100.000 pārvietoto personu, un cer, ka šim piemēram sekos .Anglija, Kanāda, Dien- Jo kor grC3a likums i)ilnvaro amenl-kāņu konsulus izdot tām vīzas, hd šādi pāļrl varētu apprecēties Amerikā, Amerikāņu konsulāta darbinield Berlīnē izteikušies, ka nezina, kā ^aderinātās varēs atrast iespēju nokļūt Amerikā, jo annija tomēr ncn dod transporta līdzekļus vācu clvīlisi-tlem. — Sākot ar 10. augustu, visi Militārās valdības iestāžu pirkumi Bavārijā kārtojami ar īpašām zīmēm 5, 10 un 20 dolāru vērtībā.—- Smagi apbruņotā vilcienā no amerikāņu joslas Vāci3ā uz U n g ā r i j u pāi*- vests nacistu^ nolaupītais Ungārijas zelts 35 milj. dolāru vērtībā, Sīs 213 to zelta — visa Ungārijas zelta rcs-zerve — ir pirmais Vācijā atrasto, teni, kā nokļuvuši Vācijā un kādēļ ungāru vērtību sūtījums. Tas dod tagad nevCias atgriezties savā zemē. jaunas cerības Ungārijas nacionālai No atbildēm UNERA's ģepcrāldirck-bankai, kas F>ostošā inflācijā nupat it o r a m i Mekas, radās ieskats par mū-bija laidusi apgrozībā 1 kvadriljona j 3u traģisko likteņi un apstākļiem, pengo banknoti. Zeltu, kas sakausēts vkas tagadējos apstākļos mums liedz 2669 reģistrētos stieņos, un 49 maisus . a'.grlczties dzimļenē. \ Sevi.^ķi viņS ar zelta monētām nodeva Ungārijas! interesējās par lauksaimniekiem, bankas pārstāvjiem bez vienas un- pi aicinot sarunās īpaši to pārstāv-vldamerlka un Vidējie austrumi. The Stars and Stripes ' . .. , - • •• i . . • • . . • . •, UNRRA's direktors Lagvardija Augsburgā UNRRA's ģenerāldirektors Lagvardija, inspicēdams UNRRA's darbību Eiropā, 2. augustā apmeklēja arf Augsburgu. Negaidīts augstais viesis ieradās DP nometnē Haunštete-nā, kupā dzīvo latvieši, lietuvieši, igauņi im ukraiņi. Pavadot nometnē apmēram pusotras stundas, Lagvardija sarunājās aij nometnes iedzīvotāju pārstāvjiem' un interesējās par apntā'cļiem, kādos tie atstājuši dzim-ees zaudējuma, lai gan pagājuiii gandrīz 2 gadi, kops vācieši, bēgdami no krieviem, šo zeltu bija aizveduši no Budapeštas. — K a n ā d a s valdība brīdinājusi savus iedzīvotājus, ka draud ,.tiešas un nopietnas inflācijas briesmas". Kāds federālā kabineta ministrs pārmeta SaviencK tām Valstīm, ka tās lielā mērā vainojamas šajās grūtībās, — Divi (Beigas 1 lappusē) us. A.Tīlmanis Meksika atvieglina ieceļošanu Meksiko-Sitijā, 5. augustā (UP). — Eiropie:5u lūgumi atļaut tiem ieceļot Meksikā izraisījuši prezidenta rī%« jumu; kaž rada pagaidu noteikumus viņu ieceļošanai. The Stars and Stripes
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, August 14, 1946 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1946-08-14 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari460814 |
Description
Title | 1946-08-14-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
LATVIAN NEWS BULLETIN
The poUoy of this New8piipor is to provide our LatviAo people in ezUe with aU avaUabIe new8 of Importanee eoncerninf tbe world'8 happeniiigs. of poUtleaL eeonomle, cnltoral ōf
social signifieance. And our special aim is to present the luamanitarian ideāls and aehievements of the great Democracies — the United lltatea of Ameriea and the British
Empire. This aim* we kaow. wiU help mahitafai the spiritoal and eoltnral onity of the Latvian people and — of aU thhigs — wiU yield hopes for a saf^ and happier fatore.
R^akcija-Editorlal Office: Hotel Convikt, Dlllingen/Donau, Bajern (13b) imāk divi reizes nedēļā — Published twice a week
Nr. 63 (65) Aathorized by Military Govemment and UNRRA Dillhigeni, trešdien, im. g. 14. augustā
Arturs Tilmanis,
Latviešu Centrālās padomes loceklis
Organizēšanās
m lietderība
ļDeturtas sesijas iespaidi
Pārpildītos vilcienos, vairākkārtīgi
pārsēžoties, palīgā ņemot, arī zirgu
pajūgus, cauri kontrolēmiuz Joslu
robežas beidzot sasniegta Latviešu
Centrālās padomes 4. sesijas vieta
— BlombergaTTā ir tipiska neliela
vācu pilsētiņa skaistā paugurainā
apkārtnē, kur pagaidu majasvietu
atradis nepilns tūkstotis latviešu. Ar
pirmo soli kolonijā pārsteidz labā
organizācija, kas bija jūtama arī pa
visu sesijas laiku. Glīti uzpostais
Mākslinieku nams, skaistā sarīkojumu
zāle ar senlatvju ieroču paraugiem
gar sienām, mākslinieciski veidotais
kokgriezums pie griestfem —
viss rada patīkamu saskaņu ar šajā
^ālē atskaņotiem muzikāli-vokāliem
priekšnesumiem. Patiess baudījums
bija atkal reizi 'dzirdēt mūsu pirmklasīgos
spēkus.
Ja arī vienā otrā reizē sesijas sēdēs,
kā aizvien, ieskanējās domstarpības
un diskusijas kādreiz sasniedza
paasu veidu, tad tomēr pie visiem
dalībniekSenļi bija vērojama
vēlēšanās saprasties. Varbūt tā arī
labpk — izrunāt visu, lai arī cik
skarbi tas ^skanētu, lai beidzot tomēr
saprastos. Neizrunāts vārds
spiež vairāk, iekšējā piaisa tad top
lielāka. Vairākos Jautājumos, kā
pie Centrnlās komitejas ziņojuma,
tā'Citos, vsdrāku'rezolūciju proponētāji
rada iespēju rezolūcijas saskaņot
un apvienot un panākt vienprātīgus
lēmumusi Te lieli nopelni sesijas
vadītājam L C P priekšsēdim
senatoram P., Stērstēm.
Nepatīkamu iespai(!lu atstāja padomes
pārāk formālā nostāja atsevišķos
jautājumos, kā tas bija, piemēram,
pie Austrijas latviešu mandātu
neatzīšanas. Liekas, nebūtu
vietas pārliekam form^alismam bēgļu
aprūpes augstākai ā latviešu iestādē
— Centrālajā padomē. Izšķīrējai vajadzētu
but lietderībai, ja arī ne
vienmēr būtu ievērota forma.
Padomes locekļi vieglāk uzelpoja
pēc lēmuma par Uzticības kollēģijas
likvidēšanu. Vispirms likās, ka šis
iestādījums nepieciešams, bet bija
ari grūtības, kas, šim institūtam
darbojoties, būtu bijis jāpārvar. Nevarēja
arī paredzēt, vai kollēģijas
darbība neradīs lieku šķelšanos un
nomelnošanu. Ka tas tā varēja būt,
to rādīja plašās debates iepriekšē-fās
sesijās, kas šajā jautājumā dažreiz
jau kļuva par asām. Ievēlētie
Uzticības kollēģijas locfekļi sistēma-tisld
atteicās. Padomes lēmums par
kollēģijas likvidēšanu šoreiz bija
vienbalsīgs.. '
Lai vairāk saskaņotu dažādu latviešu
organizāciju darbu emigrācijā
un lai mobilizētu visus spēkus mūsu
taisnības aizstāvēšanai, padome
vienprātīgi atzina, ka tas jādara visām
Vācijā esošām latviešu centrālām
organizācijām. Saskaņošana pie
tam^ jāveic tūdaļ, kāpēc ari nākošo
padomes sesiju prezidijam uzdeva
sasaukt 6 nedēļu laikā. Neviena
balss neatskanēja par to, ka darba
saskaņošana un $aprašinās nebūtu
nepieciešama. Cerēsim, ka to tādā
garā realizēs arī Centrālā komiteja,
kurai uzdeva šīs lietas kārtošanu.
Noteiktu viedokli padbme izteica
emigrācijas jautājumā. Mēs- ticam
mūsu jautājuma taisnīgai izlemša-naiv
mēs ticam taisnībias uzvarai,
mēs ticam, ka pienācis varas laikmeta
gals, ka iestājies tiesību un
likumības laikmets un ka mēs atgūsim
savas tiesības uz savu zemi.
Mūsu skati vērsti visi vienā virzienā
— uz mājām. Šis uzskats ir tiesiski
pamatots — lielie rietumu Sabiedrotie
nav atzinuši pievienošanas
varas aktu. Līdz žim tas it kā pierādās
āri prakisē, jo par mūsu no-
(Beigas 3. lappusē)
patvērumu
Berlīnē, 7. augustā. — Pārvietotām
personām bez pašu mājām un
citiem nemierīgiem eiropiešiem ra-duSās
jaunas cerības ar Venecuēlas
repatriācijas uņ imigrācijas ģene-rālkomisāra
Paskala Delgado-Filar-do
ierašanos priekš 3 dienām no Venecuēlas.
Beļgado-Filardo vakar Berlīnē izteicās,
ka Venecuēla pēc kara kā
pirmā no Dienvidamerikas valstīm
uzsāk plašu organizētu kampaņu imi-gr^
tu ieinteresēšanai no Eiropas.
„Venecuēla ar prieku uzņems neierobežotu
skaitu eiropiešu", viņš teica,
bet arī īpaši norādīja: „Mēs nevēlamies
fašistus"
Viņš sacīja, ka imigrāciju Venecuēlā
varētu atļaut arī zināmam
skaitam rūpīgi pārbaudītu pretna-cistisku
vāciešu, ja tam piekritīs
okupācijas varas.
Venecuēlas komir^rs vadīs imigrācijas
programmu Eiropā no sava
štāba, kas būs piedalīts ASV bruņoto
spēku virspavēlniecības mītnei
Franlrfurtā. Venecuēla sej^ transporta
izdevumus par imigrantu pār-vešlinu
uz vtņu jauno dzimteni. Vienīgā
mēraukla būs kandidātu politiskā
uzticamība, izteicās Delgado-
Filardo, piemetinādams, ka V^e-cuēlai
vajadzīgi kā dažādo profesiju
pārstāvji, tā lauksaimnieki un vienkārša
darba strādnieki.
The Stars and Stripes
Kārto bijušo karavīru lietas
LSK direktors amerikāņu un
franču Joslā R. L i e p i ņ š ar Eslin-genas
latviešu kolonijas vecāko K.
K a l n i ņ u šinīs dienās ASV bruņoto
spēku virspavēlnieka štābā
Frankfurtā un amerikāņu 3. armijas
štābā Heidelbergā iesniedza memorandus
latviešu bij. karavīru atbrīvošanai
un uzņemšanai DP nometnēs.
Amerikāņu 3. aimijas komandieris
ģen. Kijs delegācijai paskaidroja,
ka armijas štābs tuvākās
dienās dos rīkojumu atbrīvot visus
Baltijas valstu kaŗagūstekņus. DP
lietu kārtotājam amerikāņu joslā uzdots
paātrināt noteikumu saskaņošanu
ar militārām iestādēm un UN-RRA's
vadību attiecībā uz atbrīvoto
latviešu karavīru uzņemšanu DP nometnēs.
Bij. karavīri, kam vēl vajadzīgi
dokumenti par atbrīvošanu
no gūsta, tādus var saņemt armijas
pārbaudes komisijā Babenhauzenā,
Bad-Aiblingenā un Mārburgā. A i -
mijas gūstekņu sekcija apsolījusi
minētām komisijc5m dot attiecīgus
norādījumus. Par dokurtientu sagādi
Palīdzība bērniem
Latviešu laikraksts Stokliolmā
„ L a t v j u Z i ņ a s " 5. jūnijā publicējis
Lidijas Glūzdes aicinājumu, kas
adresēts visiem latviešu bērniem svešumā
un kurā apgalvots, ka atsaukšanās
gadījumā ir iespējams, ka bērniem
Anglijā radīsies „māsīca" vai
,,brālēns". Aicinājumā teikts, ka latviešu
bērniem Jāraksta angļu bērniem
pirmajiem un ka angļu bērni
par latviešu bērniem svešumā ļoti
interesējas un vēlas tiem palīdzēt.
Lidija Glūžde, kaš" uzņēmusies latviešu
bērnu vēstules nodot tālāk
tuvākas ziņas sniedz L S K ' Esllngenā
(Uhlandstr. 7).
Civflo internēto Jautājumā latviešu
delegācijai Frankfurtā un Heidelbergā
paskaidrots, ka intemēt^js
latviešus sapulcinās vienkopus, pakļaujot
amerikāņu pārraudzībai. Nav
paredzēts tos nodot vācu iestāžu rl^
čībā. Inteineto lietas izmeklēs h>
spējami ātri. Tos, k:>m inkriminētos
pārkāpumus nevarēs pierādīt, atbrīvos.
Delegācija Franlrfurtā un Heidelbergā
lūgusi neatņemt DP tieslbisis
1941. g. Latvijas polītisldem bēgļiem
un gadjjumos, kur tas izdarīts, tās
atkal restaurēt. Tas pats attiecināms
uz latviešiem, kas ieradušies ASV
okupācijas Joslā pēc 1945. g. 1. augusta.
Amerikāņu armijas vadība ai[>-
angļu bērniem, dzīvo Mančesterā. ļ ^o^'-'^'si šos jautājumus noskaidrot
Viņas adrese ir: 1, Ellesmere Rd Sth,' dot atbildi nekošā n d V a .
Manchester, 21, England. i «Vienota Latviešu Prese"
Amerikāņu senators prasa izbeigt
palīdzību citām valstīm
Vašingtonā, 6. augustā (UP). —
Senators Batlers, atgriezdamies no
pasaules apceļojuma lidmašīnā, šodien
iicināja izbeigt plašo pabalstu
un aizdevumu palīdzību citām val-^
stīm.Nebraskas senators, nolidojot
60.000 km, apmeklējis 28 valstis.
Viņš ziņoja, ka visur valda „samui-sums
un neuzticība" un ka gandrīz
visās zemeslodes malās pastāv revolucionāru
valdību drauds. Batlers
intei'vijā paskaidrojis, ka bagātīgas
ražas dēļ visā Eiropā plaši palīdzī*
bas sūtījumi vairs nebūs vajadzīgi.
Viņš izteicās: „Ja tieša palīdzība
būtu vajadzīga arī turpmāk, tā būtu
turpināma personīgā plāksnē rasisku
grupu, klubu, baznīcu un misionāru
darbībā." — Berlīnes UNRRA's nometņu
direktors Fišbeins ziņo, ka
Berlīnes ASV joslā ik dienas iebēg
caurmērā 200* Polijas žīdu, kas vairās
no vajāšanām savā zemē. Visi
iztaujātie bēgļi atzinuši, ka Polijas
valdība darot iespējamo, lai žīdus
aizsargātu, bet tā tomēr neesot spējīga
savaldīt fašistiskās pagrīdes
;,NSZ" bandas, kurām pilni meži un
kas terrorizē žīdus plašos Polijas novados.
Pie Sabiedroto kontrolpado-mes
akreditētās poļu militārās misijas
šefs pulkvedis Pravins, atgriezdamies
no ceļojuma uz Varšavu", šos
bēgļu ziņojumus apstiprināja. Viņš
uzsvēra, ka ne vien žīdi, bel: visi demokrātisko
organizāciju aktīvie locekļi
Polijā pakļauti fašistu terro-ram.
Tur nogalina pat vēl vairāk
demokrātu, nekā žīdu. — Anglijas
valdība gatavojas izbeigt Eiropas
žīdu nelegālo ieceļošanu P a 1 e s t i -
n ā , pilnīgi bloķējot Svētās zemes
Vidusjūras piekrasti. — Maskavas
radiofons asi vēršas pret angļu un
amerikāņu priekšlikumu sadalīt Pa-lestīnu
un deklarē, ka mēģinājumi
atrisināt Svētās zemes problēmu bez
Vienoto Nāciju līdzdalības nedos
nekādus rezultātus. — F r a n c i j as
komunistu līderis Torezg aicinājis
franču komunistus turpināt atbalstīt
Francijas valdības politiku Vācijas
jautājumā, kurai pretojas pārējie
Sabiedrotie, to vidū ari Krievija.
Tai pat laikā Torezs vērsās pret ģenerāļa
de Golla priekšlikumiem radīt
„rietumu bloku". Viņš izteicās,
ka šāds bloks būtu „tramplīns intrigām,
dēkām un visāda veida konspirācijai".
Runādams komunistu
sanāksmē, Torezs pieprasīja „Rūras
apgabala intemacionālizēžanu",
„īpašu režīmu Reinzemel un Sāras
iesaistīšanu mūsu saimniecības un
naudas sistēmā." — J a p ā n a s ziņu
aģentūra vēsta, ka agrāko ienaidnie-
Padomija zaudē ciņu par
balsošanas kārtību
Parīzē, 7. augujjtā (AP). — Miera
konferences darba kārtības komisija
šodien pieņēma angļu pāi'grozījumu
balsošanas kārtībā, pieļaujot, ka ar
vienkāršu balsu vairākumu pieņemtie
lēmumi jānodod ārlietu ministru
padomei kā konferences ieteikumi.
Par to izšķīrās ar 14 pret 6 balsīm.
Pret priekšlikumu balsoja Baltkrievija,
Polija, Cechoslovakija, Ukraina,
Krievija un Dienvidslāvija.
..Francija atturējās. Iepriekšējā dienā
darba kārtības komisijas sēdē notika
sadursme starp ASV ārlietu ministru
Bernesu un Padomijas ārlietu
ministru MolotovTi. Berness krievam
piedēvēja, mēģinājumu diktēt konferencei
noteikumus 4 lielo vārdā,
bet Molotovs atbildēja, ka „4 lielie"
ir amerikāņu ideja. — 2īdu nacionālās
atbrīvošanas komiteja, kas
pati izsakās, ka „darbojas līdz žīdu
pagaidu valdības radīšanai", ar vēstuli
ārlietuministru padomei lūgusi
atļauju pārstāvēt žīdu tautu miera
konferencē. Tbe Stars and Stripes
ku spēku uzlul.^^^iana Japānā tai k-maksā
1.300.000.000 doL gadā. — ĶI-n
a s un K o r e J as t,autu līgas pāir-stāvis
Vašingtonā paskaidrojis, ka
korejieši bezspēcīgi pret amerikāijiu
un krievu okupācijas varu izsauk1;o
skaldīšanu savā zemē un„pret savu
gribu sadalīti partijās 3. pasaules
kara izsaukšanai.'* — Vācietes, kas
saderinājušās ar amerikāņiem; kupi
vairs nav palsļs^uU militārām lesUi-dēm,
tagad var saņmt ASV vīzas,
UNRRA's palīdzība aizkavē
nacisina atdzimšanu
l^RRA's pa |
Tags
Comments
Post a Comment for 1946-08-14-01