Bavarijas Latviesu vestnesis, June 25, 1949

              LAT\[IJA Sestdien, 1948.
m
Nr.68 (202) 1949. g. 25. jūnijā
Ar autora parakstu va! Iniciāļiem pa-r^
cstrtajoa rakstos teteUctās domas nav
katrfi slņi redakcijas domas.
TĀLAS GAITAS
I
Izce]ošana no Vācijas k}uvusl par
DP masu kustība Ja vēl pirms
pāris gadiem spriedām, izceļot vai
nogaidīt tepat, tad tagad spriest par
to, ka izce}ot vajadzētu tepat uz
kfidu Eiropas zemi, nav nekas cits
k l aevis apmānidana. AngUja, kas
uzņēma lielāku skaitu tā saucamo
Eiropas brīvprātīgo strādnieku, to
vidū ar! pāri par 10.000 latviešu,
8o akciju ir pārtraukusi, bet uz
dtīm iUropas zemēm praktisku iz-celoianas
iespēju nav. Atsevišķu
ipedSUstu izceļošanas te neko ne*
groza. Atliek tālās un lielās aiz-
JOŗai zemes — ASV, Kanāda, Aus­trālija,
kas sola mums brīvību un
darbUt bet ar! draud ar ātru „apri-iMiu"
« Taisni Sājā apstākli ari slēp­jas
tfilo gaitu pamatproblēma, un
proti, kā svešumā ārpus nometņu
pagastiem, izkaisītiem tūkstošiem
JŪĀu pialās territorijās, mazākais
vienas paaudzes laikā nosargāt sa­vu
nacionālo substanci, kā sagla­bāt
aevl savai t a u t a i.
Ir jāpabrīnās, ka par šo tik ār­kārtīgi
svarīgo jautājumu tikpat kā
nekas nav dzirdēts ne presē, ne lau­žu
sarunās. It kā tāda izceļošana
nemaz nenotiktu, it kā Vācijas lat-
Vieāu pulks strauji nesadiltu, it kā
emigrācijas jautājums būtu atrisi­nāts
ar to brīdi, kad Vācijā bQs pa­likuši
vecie {audis, tie kam tālāku
izcieļoSanas iespēju nebūs, vai kas
paši būs izšķīrušies arī turpmāk
emigrācijas laiku pat^adīt Vācijā.
Ar tāda stāvokļa iestāšanos DP
emlģrftcijas problēma gan būs bei­gusi
eksistēt IHO un līdzīgu aprū­pes
organizāciju uztverē, bet mums
tā kļūs pat spiedīgāka nekā ta­gad,
īpaši tad, ja arī turpmāk pa­liksim
tikpat vienaldzīgi par savu
nākotni nacionālās eksistences ziņā
kfilIdzSim.
Kādā LCP sēdē ap 1947. gadu,
kur runāts'par emigrācijas zemju
piemērotību, ļoti cienījams izglītī-
Das darbinieks izteicis paradoksālos
Vārdos, ka latviešiem vajadzētu Iz­ceļot
uz tādu zemi, kur zems dzīves
Standarts. Sie saknē labi domātie
vārdi, ka grūtumi un primitīvi ap­stākļi
svešumā varētu būt tie, kas
latviešus s&tura kopā un pasargā
viņu tautību, tdmēr ir maldīgi un
dibinās uz pielaiduma, ka jaunās
emigrācijas zemes varētu būt terri-torlālā
ziņā nelielas un ka tajās
būtu Ierobežota kustības brīvība.
Bet Jaunās pasaules zemēs tas tā
nebūt nav un slikti dzīves apstākļi
tur taisni veicinās nacionālo sairša­nu,
nevis to stiprinās.
Jāšaubās, vai pietiekami stipri
latviešu kopā saturētājl būs ari
labskanīgie, patētiskie, bet ar kon­krētu
saturu nabadzīgie saukļi un
mudinājumi, kas vēl' nesen bija ļoti
Iecienīti kā universāls līdzeklis visu
tādu problēmu pārclešanal, kurām
lietderīgu atrisinājumu rast bija vai
nu ļoti grūti; vai arī tas bija saistīts
ar lielu publisku atbildību.
Un tā nu var notikt, ka Vācijas
latviešiem' pašiem pie sevis i patiesi
būs Jāpiedzīvo, ka Uela daļa no
tiem, ieceojuši jaunajā pasaulē,
drīz vien kļūs par tautai „atlūzu-ālem
zariem", resp. tie paši būs no­nākuši
tādā situācijā, kādu nedibi­nāti
UA bez Jebkādām morālām tie­sībām
uz to pēc kara beigām vīzde­gunīgi
centās piedēvēt jau agrāk uz
aizjūras zemēm izceļojušiem latvie-
Uem.
Jāpiemin arī vēl līdz pašam pē­dējam
laikam dzirdētie iebildumi
pret Izceļošanu uz aizjūras zemēm:
kā tikt no turienes atpaka], kad tam
būs pienācis laiks? īstenībā šis jau­tājums
būtu jāpārveido tā: vai
gribēisim doties atpakaļ, kad tam
būs pienācis laiks? Un tiešām, ja
Savas tautiskās eksistences saglabā­šanā
neko nedarīsim, tad daudzi,
ļoti daudzi to ari negribēs. Nevis
nevarēs, bet negribēs. Ja to ne­var
teikt par vecāko un vidējo pa­audzi,
kas vairs nevienā svešā ze­mē
neiesakņosies, tad ļoti lielas tā­das
„negrlbēšanas** briesmas draud
Jaunatnei: Un tad tūdaļ rodas
ari jautājums: vai daudz būs to ve­caini,
kas paši ar visu sirdi tiek­damies
atpakaļ uz tēvu zemi, kad
tfi atkal kļūs brīva, atstās svešā
semē savus par jaunekļiem kļuvu-
Sus bērnus, ja tie vairs nekur citur
nevēlēsies doties? Atcerēsimies, ka
visi tie mazie latvieši, kam tagad ir
8--0 im 10 gadi pilnīgi neaptumšotu
brīvās Latvijas sauli nekad nav
Skatījusi, tie kam ir 10—15 gadu, šo
sauli atceras kā kaut ko miglaini
neskaidru. Vēl paies kādi pieci gadi
un mums svešumā būs jaunatne,
Icas par brīvo Latviju runās ar aka­dēmisku
vēsumu kā par ģeogrāfis­ku
Jēdzienu.
Nevis tālums, nevis labi dzīves
apstākļi var kļūt mums bīstami, bet
Latviešu Ira
pasaules presē
Lidz ar terroru pieaug ari partizānu rindas
Pēdējās nedēļās jau vairākkārt
esam pieminējuši rietumvalstu pre­ses
un radiofonu sniegtās uiformā-cijas
par jaunām masveida depor­tācijām
no Latvijas un pārējām
Baltijas valstīm. Latviešu traģēdi­ju
tikko atzīmējis arī plaši izplatī­tais
Šveices laikraksts Neue Zūr-cher
Zeitung. Arī pēc šī laikraksta
avotiem pēdējā mēneša laikā aiz-1
vesto latviešu skaits vērtējams uz
70.000, no tiem 7000 deportēti tieši
no Rīgas. Deportētas galvenokārt
personas, kas pretojušās atdot «brīv­prātīgi''
savu mantu un iestāties i
kolhozos, tāpat personas, kas kara:
laikā izrādījušas pretestību Pad.
savienībai vai citādi uzskatāmas
par politiski neuzticamām. Sī akci^
ja ķērusi pat krievu zemniekus, kas
savā laikā atvesti un nometinātie
Latvijā, ja tie nav izrādījuši pietie­kami
labu gribu ziedot lielākas
summas dažādos ziedojumu vākša­nas
gadījumos. Visiem deportēta­jiem
esot bijis jāparaksta sevišķs
dokuments, apņemoties strādāt 2
gadus Padomju savienībā.
Līdzīgu informāciju 9. 6. ievieto­jis
Rūras apgabalā Gelzenkirchenā
Iznākošais vācu laikraksts West-deutsche
Allgemeine, ko izdod 830
tūkst, eksemplāros. Laikraksts ziņu
par 70.000 latviešu aizvešanu ņē­mis
no zviedru avotiem. Piemeti­nāts,
ka deportēto transporti devu­šies
vispirms uz Omsku.
Arī LCK informācijas birojarīcibā
ir ziņas, kas liecina, ka terrors Lat­vijā
nav mazinājies. Reizē turpina
pieaugt arī partizānu rindas, it se­višķi
sakarā ar straujo koUektlvi-zācijas
procesu, kas zemniekus
spiež meklēt glābiņu mežos. Sa­gūstītajiem
partizāniem piespriež
augstākos soda mērus — 25 g. ie­slodzījumu
cietumā. Sāds sods pie­spriests,
piem., Ventspils apkārtnes
partizānu grupas vadītājam mag.
iur. Ķiļerpim, kas nav paguvis noi
nāvēties, kad kaujā ar čekistiem bi­ja
Ievainots abās kājās.
No diviem Kuldīgas apriņķa pa­gastiem
čeka izsūtījusi visus iedzī-
DP ĀRSTU EMIGRĀCIJAI
GATAVO īPASU PROGRAMMU
DP komisijas Vašingtonā priekš-»
sēdis Ugo Kārusi mūsu līdzstrād-'
niekam 9. jūnijā paskaidroja, ka
komisija gatavojot DP ārstiem kādu
atsevišķu izceļošanas projektu, bet
tas pagaidām gan vēl esot tikai tap­šanas
stadijā. Aprīlī jau bija sākta
Ieceļošanas vizu Izsniegšana angļu
joslas DP, bet jūnijā tās sāka Iz­sniegt
arī Itālijā dzīvojošiem DP.
Ugo Kārusi pārliecināts, ka līdz
1950. g. 1. jūlijam uz ASV pārve­dīs
visus tagadējā emigrācijas liku­mā
paredzētos 205.000 DP. Att'āk,
protams, tiks tie, kas pirmie saņems
galvojumus. Ja ASV kongress p?i-lielinātu
ielaižamo DP skaitu, tad
Ieceļošanas programma ieilgtu par
6—12 mēnešiem. J.St.
votājus, jo 1948. g. pavasari šl ap­riņķa
partizāni bija pakāruši 3 aug*
stekus komunistu funkcionārus, im
vainīgie nebija atrodami Tāpat ne­saudzīga
ir čekas rīcība pret nacio­nālo
skolu jaunatni, kas izdod pa­grīdes
literatūru un atbalsta parti­zānus.
Bargs liktenis piemeklējis
Ventspils un Pļaviņu ģimnāzijas un
Rīgas valsts technlkuma audzēkņus
— tie apcietināti un izsūtīti uz,5—
10 gadiem.
Ļoti smags Latvijā mācītāju stā­voklis.
Ventspils prāvests Grivfins
apcietināts un izsūtīts par to, ka
1945. g. 18. novembri dievkalpojuma
laikā licis nospēlēt Latvijas valsts
himnu. Iepriekšējā gada rudeni Gri-vānam
bijusi iespēja bēgt uz Zvied­riju,
bet viņš no tās atteicies, gri­bēdams
palikt pie savas draudzes
arī nebaltās dienās. Vēl apcietināti
uņ izsūtīti šādi garīdznieki: doc A«
Fireijs, māc. Dūnis, māc. Eiche, māc
Udris, baptistu māc* Ronis un dau-
(ļzi citi.
Čekas galvenā mītne Rīgā jopro­jām
atrodas Stabu u|i Brīvības ie­las
stūrī. To stingri apsargā, un ie­las
gājēji šī nama tuvumā nedrīkst
pat apstāties. Cekā „darbs" para­sti
sākas tikai pēcpusdienās, bet
visrosīgākais tas naktīs, kad nama
logos spīd gaisma līdz pat rītam.
Vergus piesien
pie zemes
Cīņa nodaļā Padomi kolhoznie­kiem
sniedz Šādu zīmīgu paskaidro­jumu:
Ogres apriņķa izpildkomitejas ce­ļu
nodaļas ceļu meistars R. Anmans
raksta: „Es jau kopš 1930. gada
strādāju ceļu labošanas darbos. Pē­dējā
laikā esmu ceļu meistars. Vai
ar iestāšanos kolhozā manu algu,
kuru izmaksā Ogres apriņķa izpild­komitejas
ceļu nodaļa, saņems kol­hoza
valde vai es personīgi?
Atbilde: Pēc pastāvošās kārtības
kolhoznieku ģimenes atsevišķi lo­cekļi
var strādāt valsts dienestā ti­kai
ar valdes atļauju, kā arī saņemt
savu algu no valsts iestādes pilnā
apmērā. Pārējiem ģimenes locek­ļiem
jāstrādā kolhozā uņ tad'|ime^
ne. bauda visas kolhoznieka tiesības
Vjti priekšrocības, t, iy saņem piemā­jas
zemes gabalu u. t. t.
Kolhoznieki nevar patvaļīgi bez
kolhoza ziņas aiziet un iestāties die­nestā
iestādēs un rūpniecībā. Sa­skaņā
ar valdības lēmumu iestāžu
un uzņēmumu vadītājus par kol-
45oznleku pieņemšanu darbā bez
kolhoza valdes piekrišanas sauc pie
atbildības.' Kolhozi atlaiž savus
biedrus uz zināmu laiku vai pavi­sam
darbam rūpniecībā un citos
valsts uzņēmumos tikai uz valdības
lēmumu pamata, noslēdzot ar kol­hozniekiem
atsevišķus līgumus, ku­rus
reģistrē atsevišķā grāmatā kol­hoza
valdē.
Kļuvis par slāvu
misijas darbiniei<u
Kādreiz Rīgā populārais sludinā­tājs
Viljams Fetlers, kā mums ziņo
no Čikāgas, pieņēmis citu krievisku
uzvārdu un tagad darbojoties slavu
misijā Cikagā. Sal pašā organizā­cijā
„Slavic Mision" darbojoties ari
Fetlera meita.
SABIEDRISKA DARBINIEKA
PIEMIŅAI
Stājusies pukstēt atkal viena
mūsu vecās paaudzes krietna dar­binieka
sirds — trimdā miris Kiļišs
Strazdiņš. S. dzimis 1876. g. 10. jū­lijā
Kazdangas pagastā, bet pēc'
1905. g. notikumiem bija spiests pār­celties
uz Liepāju. Tur vairāk kā 30
gadus darbojās tirdzniecībā, rūpnie­cībā,
bet ne mazāk rosīgs bija arī
sabiedriskajā darbā.
no tiem veidoliem, kas iegravēti
mūsu dvēselēs. No šī viedokļa ir
vienalga, vai mēs paliekam kādā
Eiropas zemē, ja tāda iespēja būtu,
vai arī dodamies uz citu klimatiski
piemērotu kontinentu. Galvenais ir:
vai jaunajā zemē ir iespējams icr
ceļot kaut cik l i e l ā k am latviešu
pulkam un vai tajā ir tādas brīvī­bas,
kas ļ a u j mums organizēties
sabiedrisk!, kulturāli un saimniecis­ki
savas nacionālās eksistences no­sargāšanai.
Ikvienā zemē, Eiropā,
Amerikā vai Austrālijā, šī cīņa būs
jāorganizē un jāizvada tikai mums
pašiem un ja esam uz to gatavi,
tad saimnieciski labžk situētās ze­mē?
tas tomēr būs vieglāk pavei-cam
«^, nekā primitīvos apstākļos. ;
Kā §0 ciņu organizēt, kur rast tās
bazi, kādos virzienos vest, tas ir
jautājurrs par ko mums jātiek
skaidrībā visdrīzākā laikā. I
Kārlis Rabācs
Gaidu priekšniece
izceļo
Latvijas gaidu priekšniece Eliza­bete
X,aufere šinīs dienās dodas uz
ASV. Viņas turpmākā adrese ir:
E. Laufere c'o Mrs. A. Kalniņ P. O.
Box 11, Boulder Creek, Callfornia,
U. S. A. Līdz turpmākam latviešu
galdu priekšnieces pienākumus iz­pildīs
vad. Regīna Pavasars (adrese
— (24) Flensburg, DP Camp Ant-werp).
Atvadoties E. Laufere galdu un
skauti^ saimei, draugiem un labvē­ļiem
izsaka visiem sirsnīgu paldies
par uzticību, sirsnību un labo sa­darbību
un, starp citu, raksta: ..Sā­jos
trimdas gados esam kopīgi
daudz domājuši, sprieduši un rūpē­jušies
par mūsu tautu un viņas nā­kotni
— jaunatni. Daudz cerību ra­dies
un zudis un palikusi tikai vie­na,'
ka reiz taču mūsu trimdas laiks
beigsies un mēs varēsim atgriezties
brīvā dzimtenē. Priecāšos par katru
ziņu no Jums un centīšos arī uz
priekšu Jums rakstīt kopīgas vēs­tules.
Pirmās vēstis varēsit lasīt
„Latvijā''.
FĀRSKOLOSANAS CENTRS TBC
SLIMNIEKIEM
Vartas DP nometnē, Bad Rebur-gas
tuvumā, turpmāk būs pārskolo-šanas
centrs tiem angļu joslas tbc
slimajiem DP. kas gan atlaisti no
slimnīcām kā izārstēti, bet kuriem
vēl nepieciešama zināma uzraudzī­ba
un īpaša rūpība. 10 vācu in­struktoru
vadībā DP šajā nometnē
pārskolosies par automechaniķiem,
drēbniekiem, galdniekiem, kurpnie­kiem
un dārzniekiem. Starptautiskā
baznīcas organizācija WCC atbal­stīs
Vartas pārskološanas centru ar
darba materiāliem. K.L.
Latvieši Savienoto valstu
pretkomunistiskaļā kustībā
Lielāks skaits latviešu, kas pēdē­jos
gados nonākuši Sav. valstīs, jau
pievienojušie» plaši izplatītajai ASV
pretkomūnisUskajai kustībai „Com-mon
Cause" GJCopējā Ueta"). kas
savās rindās iesaistījusi daudzus
redzamas politiķus, kultūras un
mākslas darbiniekus, garīdzniekus
un citas sabiedrībā populāras per­sonības.
Common Cause kustība, kas di­bināta
1947. g. un nepārtraukti vēr­šas
plašumā, savu mērķu un darbī­bas
programmas deklarācijā uzsver
vispirmā kārtā individuālo un ko­pīgo
ciņu par patiesas brīvības no­dibināšanu
un aizsargāšanu, kā arī
pretestību komunisma izplešanās
tendencēm pasaulē. Kiistibas biedri,
kuru vidū ir ari ASV kongresa lo­cekļi,
nemitīgi aicinājuši Sav, val­stu
augstāko likumdevēju uzstāties
stingrāk pret padomju agresiju u i
attiecīgi rīkoties, lai stiprinātu pašu
Sav. valstu aizsardzību. Common
Cause palīdzējusi ari Individuāliem
komunisma upuriem, piemēram, pa­nākot
ASV pilsoņu tiesību piešķir­šanu
Oksanai Kosenkinai. Tālākā
kustības darbība izpaužas pretkomū-nistisko
pagrīdes grupu organizē­šanā
un atbalstīšanā Eiropas zemēs
aiz dzelzs priekškara, kā.ari komu­nistiskās
piektās kolonnas apkaro­šanā
pašu mājās.
Common Cause cieši sadarbojas
ar trimdinieku politiķiem no PSRS
okupētajām zemēm. Kustībā var
darboties līdzi ikviens, kupa pārlie­cība
saskan ar tās mērķiem, pie
kam nav svarīga dalībnieka tautība,
ticība, vai citi tamlīdzīgi apstākļi.
Organizācijas prezidente ir Na­tālija
Pēna kundze (Mrs. Natalie
Wales Paine). Valdes un padomes
locekļu starpā atrodam tādus vār­dus
kā ģenerālmajors Bredlijs, ģe­nerālleitnants
Eichelbergers, majors
Eliots, Čarlzs' Stilmens» slavenā
rakstniece Doroteja Tompsone,
Samners Velless, vairāki augstākie
ASV katoļu un protestantu garīdz­nieki
un citas personības. Conunon
Cause nodaļas izkaisītas pa visām
Sav. valstīn> no Atlantijas Hdz
Klusā okeāna krastiem. No latviešu
puses organizācijā aktīvi darbojas
H. Lielnors, R. SiUers, A. Ozoliņš,
zvēr. adv. K. Eglltis u. c Kustības
centrs atrodas Ņujorkā, un jauni
»Ttti£ciET rio]^ laAkj^h^
Redzēdami, ka nespēj pārvietotās
personas Eiropā atturēt no izceļo­šanas
uz aizjūras zemēm, komunistu
aģenti pastiprina darbību tajās ze­mēs,
kurp DP aizbrauc. No Austrā­lijas
kāds agrākais vircburgletis
raksta, ka Tanjil Brenas kokzāģēta­vā
turienes kalējs kādii nakti no­klājis
visus stabus un dēļu grēdas
fabrikas territorijā ar uzrakstiem:
„Nost ar baltiešiem!** un „Trehciet
prom baltiešus!". Zāģētavā nodar­binātie
latvieši un pārējie blj. bal­tiešu
DP kopā ar austrāliešu strād­niekiem
kategoriski pieprasījuši
fabrikas vadībai nekavējoties no­vākt
šos uzrakstus un atlaist no
darba vainīgo, paziņodami, ka pre­tējā
gadījumā pārtrauks darbu zā­ģētavā
un ziņos iestādēnL Fabrikas
vadība šo prasību ari tūlīt pilnā
mērā izpildījusi. Par līdzīgiem ga­dījumiem
ziņots ari no dažām citām
vietām Austrālijā. G.
ESLINGENA VAR MAcrriEs
10 ARODOS
1. Jūlijā sāksies Jauni kursi
IRO pārskološanas centrā Eslln-genā
1. jūlijā sāksies jauns mācību
posms automechanikā, piensaimnie­cībā
un mācības mūrnieku un gald­nieku
kursos. Lauksaimniecībā, ar
dārzkopības un putnkopības noza­rēm,
jauni kursi sāksies 20. jūlijā.
Kursi jau sākušies techniskā rasē­šanā,
mēbeļu atjaunošanā un pulē­šanā,
šūšanā, frizieru un pulksteņtal-sītāju
arodos. Tomēr arī šajos kur­sos,
uz nedaudzajām brīvajām vie­tām,
vēl Ir iespējams pieteikties,
bet tas darāms steidzīgi, jo mācības
pilnā sparā turpinās. Pārskološanas
visās nozarēs mūsu labāko lietpra­tēju
vadībā notiek latviešu valodā.
Pieteikšanās adresējama: IRO Vo-cational
Tralning School, Essllngen,
Hindenburgstr. 13.
Pārskološanas centra vadība pa­redz
turpmāk izkārtot mācības arī
vēl citās arodu nozarēs. Tos, kas
nopietni vēlas iegūt zināšanas 3 mē­nešu
kursos elektroinstallācijā, ke­ramikā
un lauksaimniecības mašīnu
un racionālo ierīču techniskā ap­kalpē,
kopšanā un remontos, aicina
līdz 10. jūlijam reģistrēties centra
darbvedībā. Ja pieteiksies pietiekošs
interesentu skaits, kursus minētās
nozarēs sāks visā drīzumā. Padomā
vēl ir sarīkot īslaicīgus vakaru kur­sus
ar praktiskām apmācībām eks­kursiju
veidā dažādās nozarēs,
plem., liftu un mechanlsku ceļamo
ierīču apkalpē. Arī m šīm apmācī­bām
savlaicīgi jāreģislrējās.
biedri var pieteikties uz adied*
Commom Cause, Inc.. 444 I^SS
Ave,, New Vork 22, N. Y.^^^^
Ievērojot organizācijas noidihift
raksturu un plašās darbības i ^
jas, tautiešiem, nonākot Sav.v^S?
būtu ieteicams vēl plašākos
ros iesaistīties tās darbā,
LNP priekšsēža I Celmu
intervija zviedru presi
Stockholms Tidningen 17.8. snl^
interviju ar LNP priekšsēdi J (2
mu. „Ierados Zviedrijā un pavy£
te v.airākas nedēļas, lai metoJS
saskaņot palīdzības darbu, kT^
jieneš latvieši sniedz saviem ttiiE
šiem citās zemēs," izteicies J , 0 ^
Tālāk latviešu centrālo lestfijSoTS
dltfijs informējis zviedrv tumtlS
par latviešu bēgļu un ieo^lSi
sķ^tu dažādās zemēs un e^M£
jas gaitu, par ko Stokholmas b£
rakstā seVišķi uzsvērts, ka UdnS
košā gada jūnijam Vācijā litiiii
vairs nebūs. :
Tas pats laikraksts sniedili M
Čufenhauzenas demonstrāciju m
rakstu, citējot pieņemtās rezotOcuH
svarīgākās vietas. No d a l uS
avotiem zviedru presē parftdii gļ
ziņas par pēdējām deportleUlli
Baltijā, sevišķi no IgauniJisnM
ziņas, ka izsūtāmos tagad vim «i
Klusā okeāna 'salām Sibīrijai gd,
meļu piekrastē.
Geteborgas HandelstldnlngiA IK
vietojis garāku H. Brunava nkiia
par Baltijas bēgļu pavalstnIadiMi
jautājumu, kurā pierādīts, ka fvM»
ru iestādes rīkojušās nepareisĻpH,
dēvējot baltiešiem padomju ptnl#
niecību.
iiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiillitipi
visi UtBl
REDAKCIJU
PATIESĪBA m crriDA
Ne viss tas, ko dzirdam nci dta
mutes, ir patiesība. To šoreiz gribii
sacīt arī, sakarā ar „Latvijas" VĻ
jūnija numurā ievietoto rakttu J
mUjoni kronu bankās", UtvW
Zviedrijā ir gan šo un to ittolittil»
bet ne jau 6 miljonus kronu nofili
dījuši bankās kā ietaupījumu fiotl|
ko aŗ. j^avu, darbu nopelnJiJuiiit
rakstītājs hej^asdkV kā <1^^
gvOdljumiiem ir nauda, kas tiņ«il|
par pārdotajām laivām, ar kūftti
tie atbēga uz Zviedriju? Viibflt
rakstītājs tos 6 milj. ir domljii
siem baltiešiem?
Katrā ziņā dzīve ari ZvleMlI
nav tik rožaina. Ir pareizii Zvisdriļl
naudu var iekrāt, bet gan ne ģiiiMļl
ar vairākiem bērniem. Ari ar
sānos nav tik spoži. Darbu dibi
jau var, bet tikai ne kur grib»
samērā reti savā specialitātē ua ir
pat ne labāk atalgoto. Poioeltal
fabrikā Nīčēplngā nestrādā ntriitt
latvietis, jo tādas tur nav, bet stif
dā gan tekstilfabrlkā un izpetal
nedēļā: vīrieši 95-105 kr., tX9,
65-75 kr. Nodokļi 16-2PA fiD
algas. '
Augstāko izglītību iegūt ļoti grOIL
Augstskolas ļoti dārgai un dītf-dziem,
kas grib studēt, to ncatļMJ
viņu materiālais stāvoklis. Arī it^
pendljas nav tik viegli dabūjaatf.
Nav ari pareizi, ka tauUeŠi Mto
skopi. Skopi viņi gan ir nadonā»
1iem mērķiem, bet degvīnam —
kad. Ari zviedri nav skopi, bet m
taupīgi. (K. K., Zviedrijā.)
iiiiiiiiiiiiRiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiil^
DP DZĪVES AINAS AS?
TELEVĪZIJAS RAIDUBMOS
Viena no Uelākām Ņujorka tdl-vīzljas
raidstacijām Pfi^J^*.,J5
dēļa savā programmā noraldIw
arī ainas un komentārus P^^JJ
dzīvi Vācijas nometnēs, Izmantoj»
šim raidījumam filmu, ko IRO
rlkāņu joslas informācijas
devumā nesen Eslfngenā, Lud|Jtt-burgā,
Bucbachā, Hanavā un Bcu-bronā
uzņēma Ed. Kraucs.
Televīzijas programmai Imanto-tās
filmas daļas un komentāri i»-
vukārt uzņemti 16 mm fun«^-*f
tuvākā laikā pārgūtīs arī uz Vādja
IRO informācijas daļas 8 W
plašu uzņemšanas speciālisti sim»
dienās Amerikas radio raidīlaju^^
jadzibam uzņēmuši vairākas P»^
ar sarunām starp „Denver Pos^^JT
daktoru Laurensu Kraufordu
tinu un dažādu tautību DP parjt^^
jlem. Latviešu DP Pā^tāvlsJai la
runā ar amerikāņu žurnālistu m
IRO štāba tieslietu padomnl^eKS t^-
Igenbergs.
TRUSI JĀATSTĀJ N^"*"'*.^
Angļu joslas DP nometnēm 1^'
nots, ka aizliegts ņemt lidzJiz
grācijas centriem suņus, kalpjs. u
šus un citus dzīvniekus. P f « 3 ^
liegumam līdz atvestos dziļus»*
konfiscēs.
Wa8 citu ta^
^ - nobr
tfivikos kaimiņ
*^ *u
Iļļfl»! meita.
a Daces lab8
8 gadus pai
u ir strauja *
jģ^ uzaugusi,
iISdis izdar
.t*teo vfiU, mai
glilidos no roKj
i i īpaSfijlem. *
)Mi mfitel 8{
li |)tŗ .mazākos
li'ntmgi par ^'
j ŗ T j d e š l s ' ;
1^ n^ltene labi
ļ|||r§matas. Re!
iBdu grSmatv
(Mēs," vii^a t<
kliilet, tas
"'^'^''•esi^tt?!
lau zinā]
to
ituodšs.'*
iti, bet Jums
I m&ja ir
liniem augšas
iiniuļamlstabf
I ļm s U a s Ist
fUrtktirs.-
Unķūt pretlmJ
iMedta mSla un]
kiķ Udreiz būs;
tgbiita kl pil
«irviedsikl
l i N i mazškl
Msiadiem nšks,
ļm locekļi. Tēvsl
MhP^pzinīgs v
JJtW8s ar nel
•Itabiein, saīgu
Mimoiesvecāl
JJN ir manas
J « a t a i , k ad
M« visiem
l i ! * krietns st
ffa»! viņa ir
valgoļ ļ^ysm vi
JļMinite nerf
:r'w«iioil{ptļegļ
^ " M i t J k p t
iļKKSdteli
9 Wno un j
P « * tur VI
JMtfliuplezi
gjkjnsdi
5rJ*>M. No
iwiai sUmlli
*l» m ir