Bavarijas Latviesu vestnesis, June 25, 1949

              inevri
ŗdzlbai
iSrUetu
Atlantiji
M ha. i .
ļanfiu bumbv^i
leks Majkavi
I. PM «alc&isjuiiiļ,
[tumeiropu ieroiS?
netumnl^ļļ;
Eiksemburgi b .
ttiba nev§lag m
ies sapraSanoi ļ i
f līdzSing1ai8ta«i
5us •Rietumeiropa?
ļeib turpinos
gaida, kā beigih
"ieku itrelkg^pķ
:onferencē notoli
Ierobežojumus ar
atcelt visdrlzM
s ilgi nevarēs aii*
techniskām grOtļ.
'ojāih kavēt satik*
ar Berlīni tiem
ies dzelzceļnieku
ļnav atjaunbjuilet
ļas dzelzceļu tiklu,
letumberllnes ll^
jās pienāks kaut
J no Rūras.
iņoja, ka stitikt
ļāms 'par dzekceļ-
,paaug$tinā^atu(
par cilv6ka tW
irākumu dzekceļ*
eiku turpinit, jo
tā dzelzceļu p&r>
-audējusi neiiēllgl
lem streikotajien)»
L. sociālistisks vai*
iv atgriezusies ap
adomju austnun*
la sadursmju
jebkādu ziņu par
īstiem,
ilsonis Nr.l
gadusimteni bei
;§li šķērsotas vai-jes
pilsonis Nr. 1
.adien saņēma at-ļām
.ebraukl Beļ-
\ dokunientieia
is," teica Devisj
dotos uz Btm
rot padodas ja-spiedienam."
«a-
^viss runās pasau-ļncēLiouāunlļļ.
sākumā no W-li
uzrunās pasau­li
Anglija.
|S MUSOUNI
hu .
Uurors lerosln'
Wrotu.kasnoŗ
Kijis klāt 2
līdzinājās a^^^^
dolāru. Pec
h naudas sug
Ķ Tāpat p a ļ"
Iksekūcija. i^^ļ
U i nogalin JJ
fbet tas ap&aivft
ja nezina.
Marga ^ f l
b daudzas
cal 2
nolie^f^^^>
un tuvi*
0
ēdienu
ka
r>]tļf^ ziņOi ieri
rūpnlecļbf^
rba
LATVIA
Latvian Newspaper
PubUflhed under BUCOM ClvU
AffaJrs Division Autborisation
^fflber UNDP 198. Publisher
and Edltor: Valdemārs Lara-bergB
» DP Camp Erlangen.
OberstDrausnldc-Str. t Printer:
tnmer & Ungeheuer. Ludwlg8-
burg, KOmerstr. 18. Publlshed
twiceweckly. Circulatton: um
L A T V I A N N E W S P A P E R
Nr. 68 (292)
Sestdien, 1949. g. 9$. Jfiniji
Iznāk treSdlenās un sestdienās.
Izdevējs: LatvieSu Centrālā Ko.
mlteJa, Galvenais redaktors: V.
Lambergs; galv. red. vietnieki:
M, CuUtis un A, Klāvsons. Re­daktori:
A. BolSteins. Fr. Igals.
J. Jēkabsons. F. Knisa. B.
Ķīselis, H. MlndenlbergSi A.
Ozols, E. Raisters, L. Svarcs.
Redakcijas adrese: Esslingen/N.i
Uhlandstr. 8. teL 173».
>fākotne radis, ko devus arizes
Bedels Smiss
brīdina amerikāņus
Agrākais Savienoto valstu vēst­nieks
Bedels Smiss otrdien teica
radio runu Ņujorkā, ko pārraidīja
500 NBC stacijas. Amerikāņu dip­lomāts
brīdināja nenovērtēt koijŗiu-nismu
pārāk zemu, kas izlieto visus
līdzekļus, lai pakļautu sev pasauli.
Jsavienotās valstis šobrīd ir dro­šākā
brīvības citadele,"/teica Smiss,
,tāpēc tām jābūt stiprām, lai no­drošinātu
mieru un kārtību. Uz
mums gulstas vislielākā atbildība.'*
Bunas turpinājumā agrākais ASV
vēstnieks raksturoja komunismu kā
fanātisku cilvēku apvienību, kas
vēlas sagrābt varu tm rīkojas pēc
devīzes nniērķis attaisno līdzekļus."
Komunisti vispirms cenšas iegūt
noteikšanu valsts aparātā im kad
tas panākts, pakāpeniski izpleš savu
varu ari pār kaimiņu valstīm. Pēc
Smisa domām, atklātu agresiju
Maskava neuzdrošināsies sākt. Pa­domju
savienība paradusi uzmek­lēt
demokrātiju vājākās vietas un
tad rīkoties. Polī^tbirojs domā, ka
tam ilgāk pietiks pacietības gaidīt
nekā Savienotajām valstīm. Runas
beigās Bedels Smiss norādīja, ka
demokrātiju. un ASV stiprums
meldējams Maršala plānā, Atlanti-ka
paktā un Eiropas apbruņošanā.
Sagatavo ungārus
Rajka prāvai
Times speciālkorespondents ziņo
no Budapeštas, ka ungāru komuni­sti
sākuši sagatavot tautu bijušā
ārlietu ministra Sajka priy,dt» ķpi
viinfim apoietināja^ pi^n^-nedē^
ļas. Budapeštas laikraksti pubīicē-ļuši
ziņas, ka „vald!ba saņemot
katru dienu neskaitāmas telegram­mas
no provinces, kurās prasīts
I t i i ^ sods Rajkam." Arī fabrikās
notiek strādnieku mītiņi. Tajos
nVienbalsīgi pieņem rezolūcijas par
Rajka sodīšanu." Ļaudīm, kas at­stājuši
Austrumeiropu, šis komuni­stu
paņēmiens nav nekas jauns. Arī
Latvijā boļševiku pirmajā okupāci­jas
gadā fabrikās un uzņēmumos
pieņēma tādas pašas ^vienbalsīgas
rezolūcijas", jo balsot pret nozīmē­ja
nokļūt NKVD.
Londona domā, ka krievi pildis
solījumus, ja rietumi būs stipri ^
Kopš Atiantika pakta parakstīšanas, 1949. gada otrs svarīgākais
politiskais notikmns bijs Parīzes četru ārlietu ministru konference. 28
dienas trīs rietumu demokrātiju āriietu ministri cīnījās ar Padomju
savienības redzamo ārpoUtikas vadītāju — Andreju Višinski. Tagad Sī
cīņa formāli ir galā. Dīns Ečesons, Ernests Bēvins un Roberts Sumans
var atviegloti uzelpot — viņu bezgalīgā pacietība, iecietība un labā
griba panākt „kaut kādu vienoSanos" tomēr devusi panākumus. Ber­līnē
krievu militārpārvaldes ģenerāfi taisāg likvidēt dzelzceļnieku
streiku, gar HelmStetes-Magdeburgas autoceļu atveUi pēdējos garnizo­nus,
lai radītu brīvu pieeju ielenktai pilsētai un Rietumvācijas rūp­niecība
steidzīgi kalkulē cenas, par kādām pārdot izkāmējušai Vācijas
austrumu joslai ilgi neredzētās kurpes, tekstilijas, ogles un alumīnija
karotes.
Amerikaiļu armijas žurnāls
par piespiedu mobilizōcijōm Baitijas valstis
Lai gan pagājušas tikai 48 stun­das,
kopš ar dramatisku beigu
akordu šķīrušies četri lielie, pasau­les
politiskie kommentātori, poli­tiķi
un arī caurmēra pilsonis jau
guvis diezgan noteiktu ieskatu par
to, cik šī konference bijusi vērta.
Raksturīgākais šajos vērtējumos ir
tas, ka Londonā par Parīzi domā
citādi nekā Vašingtonā, bet Vīnē
vai Belgradē ieskati ir diametrāli
pretēji.
Tie žurnālisti, kas četriem ār­lietu
ministriem pēc viņu atgrieša­nās
noprasīja, ko viņi īsti paši do­mā
par konferences panākumiem
un nozīmi, jau Parīzē bija caur sa­viem
kollēgām sarunājuši, ka pir­majā
dienā apmainīsies informāci­jām,
lai visu Izteikumus varētu likt
parallēli viens otram. Kopaina, kā
to savāca Columbia Broadcastlng
Co., rādījās šāda: Ečesons domāja,
ka Parīzes konferences Iznākums
esot „jānovērtē reālistiski". Ernests
Bēvins Londonā piesardzīgi norā­dīja:
,,yi?,s atkarīgs no tā, kfi,ļaSiĢyi
interpretēs Šo - mūsu nolīgumu»" Au­strijas
ārlietu ministrs Figls Vines
dzelzceļstacijā smaidīdams kratījās
vaļā no žurnālistiem: „Parīzes kon­ference
mums devusi vairāk, nekā
jebkad cerēts." Belgradē ārlietu mi­nistrijā
ārzemju korespondenti re­dzējuši
„dusmās nobālušas sejas un
sakniebtas mutes". Divpadsmit
stundas pēc oficiālā komunikē pa­ziņošanas
Tito ārlietu ministrija
publicēja notu, kurā teikts: „Jugo-slavlja
nekad nesamierināsies ar
Parīzes lēmumu. Mēs pret to cīnī­simies
visiem spēkiem. Karlntlju
Jugoslavija nekad neuzdo3. Četru
«Kinas spoks" pie konferenču
Maotsetunga atīisana un amerikanu stratēģiskās
pozīcijas Formoza un indoķīni
Nacionālās Ķīnas valdība otrdien
paziņoja, ka bloķēs visas tās ostas,
ko ieņēmuši komunisti. Sajā saka­rībā
brīdināti ārvalstu kuģi, nepa­klausības
gadījumā, piedraudot tos
bombardēt. Ar komunistu ieņemto
territoriju aizliegta satiksme arī
starptautisko aviācijas sabiedrību
lidmašīnām. Blokādes sākums pie­teikts
uz svētdienu. Bet nenogaidot
so termiņu, nacionālistu lidmašīnas
jau uzbruka britu tirdzniecības ku-sim
Anchises im vairākiem tie-
«em trāpījumiem to smagi bojāja.
C^tri jūrnieki ievainoti. Pēc šī
starpgadījuma britu iestādes tele­grāfiski
pavēlējjīšas saviem kuģiem
atkal atgriezties Honkongā.
Pa to laiku ķīniešu komunistu
armijas virzās aizvien tālāk uz
oienvidlem. Ārzemju militāristi do-jau
vistuvākā nākotnē na­cionālās
Ķīnas vara nesniegsies tā­lāk
par Formozas salu. Rietumu de-inokratiju
galvaspilsētās pašreiz ap­sver
jautājumu, ko darīt tādā gadl-
J^niā, ja Maotsetungs iegūs savā
noteikšanā visu Ķīnu.
Eventuālo komunistu valdības at­zīšanu
netieši zondēja padomju ār­lietu
ministrs Višinskis Parīzes
konferencē. Viņš bija ierosinājis jau
Vistuvākā nākotnē apspriest arī Ja­pānas
miera līgumu, ko rietumu sa­biedrotie
noraidīja. Times polītis-
Kais_ redaktors domā, ka Višinskis
Japānas miera līgumu vēlējās iz-
'^antot,lal iegūtu koncesijas Tālajos
austrumos un piespiestu dei:nokra-
^las atzīt Ķīnas komunistu val-
Jiou. Maskavai Tālajos austrumos
fiobrld ir tikpat stipras pozīcijas kā
^ un Uelbritānijai Eiropā. Lai
gan Ečesons un Bēvins šo Višinska
manevri saprata jau pašā sākumā,
New York Times korespondents
Hailejs konstatēja, ka pie konferen­ču
galda visu laiku sēdējis arī «Ķī­nas
spoks".
„Kad ASV ārlietu ministrs priekš
mēneša devās uz Parīzi, viņš bija
norūpējies par Vācijas problēmu,
kad viņš atgriezās mājās, viņa rū­pes
bija veltītas Ķīnai," raksta New
York Herald Tribune. Jau atceļā uz
Ņujorku, Ečesons esot studējis pē­dējos
notikumus Ķīnā. Višinska
taktika Parīzē ASV ārlietu vadītā­jam
pierādījusi, ka Pad. savienība
necer uz ekspansijas iespējām Eiro­pā,
bet domā savus mērķus piepil­dīt
Ķīnā. Komentāra beigās laik­raksts
domā, ka Ečesons varbūt jau
vistuvākā nākotnē valdības vārdā
sniegs paskaidrojumus par Tālo
austrumu problēmu.
Padomju savienības pirmais mē­ģinājums
attiecībā uz Ķīnu neizde­vās.
Bet tas nenozīmē, ka Maskava
nepūlēsies savus plānus īstenot, se­višķi
vēl tāpēc, ka arī rietumu de­mokrātiju
starpā nav skaidrības
par Maotsetunga atzīšanu. 3.000
amerikāņu un britu tirgotāju un uz­ņēmēju,
kas palikuši Sanghajā un
cer taisīt labus veikalus, vēlas, lai
ASV un Lielbritānija eventuālo ko­munistu
valdību atzītu vismaz de
facto. Ievērojot milzīgās iespējas
un plašos Ķīnas tirgus, rietumu lē­mums
var būt Maotsetungam arī
visai pozitīvs, lai gan kāds ameri­kāņu
politiķis rezignēti izteiaes:
„Mēs ieguvām Luksemburgu, bet
pazaudējām Āziju."
lielo lēmums par mūsu minoritātēm
līdzinās diktātam, ko mums uzspiež
ar varu. Dabīgi, ka tas mums iz­raisa
rūgtumu un sašutumu."
Visnoslēpumainākā, atturīgākā un
necaurredzamākā, protams, bija
Maskava^ redakcija. Skaidrāko pa­domju
politiķu vērtējumu par Pa­rīzes
konferenci otrdienas rītā deva
Pravdas ievads, definējot Parīzes
konferenci par «Ievērojamu soli
četru ārlietu ministru sadarbības
atjaunošanai."
Tie korespondenti, kas no pirmās
līdz pēdējai dienai bija izsekojuši
Parīzes konferences gaitu, vērtēja
visai piesardzīgi. Tā CBC kores­pondents
Stedevens par vienīgo re­ālo
četru lielo sarunu ieguvumu mi­nēja
miera līguma projektu ar Au­striju.
NBC Parīzes kommentātors
Oblenskijs par šo konferenci teica:
„Ja Parīzes konference bija ar kaut
ko Ievērojama, tad pirmām kārtām
ar ārlietu ministru neredzēti puķai­no
valodu un krāšņajiem salīdzina-j\
ļii:fiem, kādos irunēja UeUe dHjplo-mātl.
Kbpferences nozīme būs re­dzama
tikai tuvākā nākotnē, kad
krieviem būs no vārdiem jāpāriet
pie darbiem. Tiklab Ečesons, kā arī
Bēvins vairākkārt privāti uzsvēra,
ka rietumu pasaulei sen jau kļuvis
skaidrs viens fakts — Padomjņ sa­vienība
pilda līgumus tikai tik ilgi,
cik tas viņai izdevīgi. Visumā Pa­rīze
radīiusi lielu atvieglinājuma
sajūtu un mierīgāku atmosfairu. Ja
atceras, cik saspīlēta tā bija taisni
pirms viena gada, kad krievi sāka
Berlīnes blokādi, tad pat vislielā­kajam
pesimistam Parīze liekas re­āls
ieguvums."
Pasaules presē lasāmi līdzīgi ie­skati.
Ievadnieki ir vienis pratis,
ka aukstais kaŗS turpināsies. Dau­dzi
paredz, ka tas kļūs pat vēl
asāks: Četru lielo savstarpējās at­tieksmēs
un saimnieciskā sadarbī­bā
radīsies normālāks stāvoklis, po­litikā
diez vai,uzlabosies. Rakstu­rīgi
tanī ziņā ir Ečesona vārdi, ko
viņš esot teicis Trūmenam Laguar-dija
lidlaukā pie Ņujorkas, kur ASV
prezidents viņu personīgi sagaidīja:
„Es nedomāju, ka mēs Parīzē esam
sasnieguši kaut ko lielu. Tomēr šīs
28 dienas pie viena konferences
galda ir panākums. Nākotne to rā­dīs."
'
Punktu' uz i spriedumos par Pa­rīzes
konferenci uzliek BBC ko­respondents
Moriss Lētijs: «Visumā
Londonā valda piesardzīgi apmieri­nāts
noskaņojums. Anglijas valdība
cieši pārliecināta, ka Parīzes konfe­rences
nolīgumu vērtība kļūs redza­ma
tikai t^d, kad mūsu partneri ie­darbinās
savu birokrātisko aparātu,
lai īstenotu Parīzes komunikē.
Krievi vārdus pārvērtīs darbos
par tik, par cik rietumnieku pusē
būs reāls spēks. Mēs nedrīkstam
kļūt vājāki. Gluži otrādi — mums
jāturpina I sava reālā spēka vairo­šana.
Rietumeiropai jākļūst arvien
stiprākai kā militāri, tā saimniecis­ki.
Jo augs mūsu spēks, jo mazi­nāsies
saspīlējums rietumu un au­strumu
starpā un pasaules politika
ieies mierīgākā gultnē." O.-B.
Taks atteicies no amata
No Zenēvas ziņo, ka IRO ģenerāl­direktors
Viljams H. Taks (Tuck)
atteicies no amata. Vaicāts par de­misijas
iemesliem, Taks izteicies, ka
viņu uz šo soli spiedušas domstar­pības,
kas izcēlušās starp viņu un
dažām valstīm — IRO dalībniecēm.
Par atteikšanās lūguma pieņemšanu
spriedīs IRO izpildu komiteja, kas
sanāk jaunnedēļ. Taks lūdzis viņu
atbrīvot ar 30. jūniju.
Amerikāņu okupācijas armijas
nedēļas žurnāls «Troop J & E Bul-letin",
ko lieto par mācības līdzekli
karavīriem, savu 1. maija izdevumu
veltījis trim Baltijas valstīm un
Somijai. Ar objektīvu izpratni at­tēlotas
Baltijas tautu likteņgaitas —
nacionālie centieni, neatkarības cī­ņas,
Baltijas valstu tapšana un vei­došanās,
krievu un vācu okupācijas
posta gadi, iemesli, kas spieda bal­tiešus
doties trimdā un trimdinieku
tagadējās problēmas.
Interesanti pakavēties pie dažiem
konstatējumiem. Pieskaroties valsts
iekārtu maiņai Lietuvā 1926., bet
Latvijā un Igaunijā 1934. g., raksta
autors aizrāda, ka jauno valstu
ultrademokratiskās satversmes bi­jušas
radītas ASV prezidenta V i l -
sona ideālisma ietekmē, ņemot par
paraugu moderno rietumu demokra-
Sutnis J. Feldmanis
ieradies ASV
Jaunieceltais Latvijas sūtniecības
vadītājs Vašingtonā sūtnis J. Feld­manis
no Šveices 13. jūnijā ieradies
Ņujorkā. Lietveža A. Dlnberga un
sūtniecības darbinieku sagaidīts,
sūtnis J. Feldmanis devies tālāk uz
savu jauno darba vietu Vašing­tonā.
LATVIEŠU DIPLOMĀTA
LAULĪBAS VAŠINGTONA
Latvijas sūtniecības Vašingtonā
lietvedis Anatols Dinbergs 10. jūni­jā
Vašingtonā salaulājies ar Vašing­tonas
koUedžas vēstures profesori
R. H. Baueri no Cīriches.
M. Vētra pie Kanādas
(leneraigubernatora
Kanādas ģenerālgubernators vi­konts
Aleksanders pieņēmis īpašā
audiencē Kanādas latviešu nacionā­lās
apvienības un Latviešu palīdzī­bas
vienības priekšsēdi Marisu Vēt­ru,
kas tam nodevis latviešu bal­vu
— koktēlnieka Lejiņa darinātu
šķīvi ar Lāčplēša attēlu. Ģenerāl­gubernators
lūdza nodot visiem Ka­nādas
latviešiem viņa sirsnīgākos
sveicienus un pateicību par dāvi­nāto
balvu.
tiju satversmes. Mērķis bijis labs —
nodrošināt tautai suverēnu varu.
Bet vairāku faktoru korcibinādja —
ekonomiskās grūtības, apdraudē*
jums no lielo kaimiņu puses un
partiju politiķu pieredzes un demo­krātiskas
prakses trūkums, dažkārt
ari korupcija, — novedusi pie de­mokrātiskās
iekārtas atvietošanas
ar autoritāro. Tomēr ari autoritārās
iekārtas laikā nekad pecsot notiku­si
pilnīga atkāpšanās no konstitū*
cionāliem principiem. Vēlākos ga-dos
pat bijušas zīmes par atgrieša­nos
pie demokrātijas.
Runājot par vācu okupācijas 'lai­ku
Baltijas valstīs, autors norādOc
ka vācieši centušies papildināt aavu
dilstošo armiju ar Baltijas vīru ie­saukšanu.
Neraugoties uz pretestī­bu,
ar spaidu lidzekļiemi viņi Izda­rījuši
iesaukšanu kā armijā, tā ari
piespiedu darbos.
Kad padomju karaspēks no jauna
ielauzies Baltijas valsiiīs^ daudzi
baltieši tikuši evakuēti spaidu kār­tā,
bet tūkstoši paši devušies uz
rietumiem, lai izvairītott no Jaunfi
padomju laikmeta.
Tālāk autors norāda uz baltiešu
DP rosīgo darbu trimdā. Daudzās
latviešu un igauņu rīkotās izstādes
pārsteidzot ar lietpratīgi un māk­slinieciski
pagatavotiem eksponā­tiem.
Tūkstoši baltiešu labprātīgi
strādājot okupācijas spēku darba
vienībās. Kāda no šim darba vienī­bām
pat piedaloties Beriīnes gaisa
tilta apkalpošanā. *
Totalitārisms apdraudot simtiem
miljonu cilvēku. Baltiešu esot tikai
nedaudzi miljoni. Tāpēc viņu prob­lēmas
pašlaik nevarot izvirzīties
priekšplānā. Bet tās neesot aizmir­stas.
Piezīmējams, ka šai rakstā, kas
tik izprotoši iztirzā Baltijas t^tU
likteņus, ir mums nepieņemams ap­galvojums,
ka Pad. Krievijas un
Baltijas valstu 1920. g. mierlīguml
esot augstsirdības paraugs no Pad.
Krievijas puses. Pēdējā visos trijos
līgumos esot deklarējusi savu brīv­prātīgo
atteikšanos uz visiem lai­kiem
no suverenitātes par Baltijas
tautām un viņu zemēm.
LCK informācijas nozare, nosūtot
žurnāla izdevējam savu pateicību
par objektīvo rakstu visumā, moti­vēti
aizrādīja uz pēdējā slēdziena
nepareizību.
SOMI ATCEĻ KOMUNISTISKO
INFORMĀCIJAS VADlfAJU
Somu radio informācijas daļas
vadītājs Vuolio Joki atcelts no sa­va
amata, ziņo BBC. Par atcelša­nas
iemeslu min apstākli, ka Joki
bijis komunistiski noskaņots un ar
šo savu politisko pārliecību ietek­mējis
Somijas radiofona informā­ciju.
Angļu saimniecībai
trūkst 35.000 viru
Apakšnama deputāts Brenden
Brekens, kas kara laikā bija Angli­jas
informācijas ministrs, kādā sa­pulcē
nopietni brīdināja savus klau­sītājus
no neizbēgamas saimniecis­kas
krizes. Viņš pārmeta finanču
ministram S. Kripsam nepamatotu
optimismu un aicināja angļus uz
patstāvīgu domāšanu un spriešanu.
Par to pašu tematu runāja ari ģe­nerālprokurors
sērs Savkross. Viņš
sevišķi pieskārās cenām, kas nav
apkarojamas ar mechanisku sama­zināšanu
vien, bet kuru pazeminā­šanai
ievērojami paaugstināma ari
produkcija.
Kritisks stāvoklis iestājies ogļ-rūpniecībā,
kurā trūkstot strādnie­ku.
Līdz šim vēl izpalīdzējās ar de­mobilizēto
karavīru, Andersa kor­pusa
poļu un Eiropas DP iesaistī­šanu.
Visi šie darba spēka avoti
tagad izsīkuši un gada beigās ; no
paredzētā plāna iztrūkst jau 35.000
vīru. Nacionalizēto raktuvju pār­valde
un ogļraču arodbiedrība tkm-dēļ
lūgušas valdību atkal atļaut
strādniekiem mainīt darba vietas.
Tad iespējams, ka vecie ogļrači, kas
kara laikā pārvietoti uz citām rūp­niecības
nozarēm, atkal atgriežas
raktuvēs, kur daudz lielāka izpeļņa,"
kaut darbs arī grūtāks. (DM).
Streiks apdraud
Itālijas kviešu ražu
Laukstrādnieku streiks, kas tur­pinās
jau vairākas nedēļas, liopietnl
apdraud Itālijas kviešu ražu. Uz
laukiem trūkst strādnieku, ko varē­tu
iesaistīt darbā, bet pilsētnieki,
baidīdamies komunistu atriebības,
labāk pavada laiku bezdarbībā,
Itālijas lauksaimniecībai! ministrija
pašreiz apspriež pretsoļus, lai glāb­tu
š. g. kviešu ražu. Aizvien vairāk
paplašinās ari itāļu ostas strādnie­ku
streiks. Pirms 2 nedaiļām tas sā­kās
Genujā. Tagad darbus pār­traukuši
arī Livoŗno un Neapoles
ostas strādnieki. Nemieri un sa­dursmes
ar policiju bez: tam noti­kušas
Venēcijā un Trlestas brīv­ostā.
V
Nošauts ģenerālis
Pika
Otrdienas rītā kādā Prāgas cie­tumā
nošauts agrākais Cechoslova-kijas
ģenerālštāba priekšnieka viet­nieks
ģenerālis Pika, Ģenerāli no­tiesāja
uz nāvi pirms pāris mēne­šiem,
bet viņš bija iesniedzis pār­sūdzību
kara virstiesai. Pag. nedē­ļas
beigās tā tomēr apstiprināja ag­rāko
spriedumu, piedēvējot Pikām
«militāru un saimniecisku noslēpu­mu
nodošanu kādai ārvalstij". Kad
Hitlera armijas iebruka Padomju
savienībā, ģenerālis Pika vadīja če-chu
militāro misiju Maiikavā. Viņš
apbalvots vairākiem augstiem pa­domju
ordeņiem. 1946. gadā Pika
bija Oechoslovakijas delegācijas
loceklis Parīzes miera kionferencē.