1949-05-14-01 |
Previous | 1 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
'stfaliju no '911 mi par i un as M II ^ mmm v^mk ^ - dttreh 9erHn" iidi I soļošana, kujii pļfii ļu$.panSktimt}i|iiniļ •^luSā 6v£tdieofi soiDi sniirumreļi beriito 25,'km soļoSAfll Vīti ;ona9 lab&ko ttniiM īguras 100 M liii is; par M s i «vi |8< iteerikftiU 191 pasaulH , . M8iw amcrlklĻi* jiii D2b Volkoti.'A«^ Jutliollļtiij. L A T VU Latvian New8paii«r Mlithed tmdtr EUCOM Ovll AfMr* DivisioD Antliorisatimi Noffllrcr UNDP 196. Pobliahnr tfld Editor: Kfirlis RabSet. DP Camp KleinkOtz caar GflflSfriirg/D' PHiiter: ^bwfih. Uodm«>Pl' 7rCircolBtioii: 1^000 pgAislicd tbrea timas wefUy. lATVIAM NEWSPAICIl Sttitdieii. im. K. 14 maUi l H A H f t ftitta iiUiii. Ud*> vlļti Utfkia prtm te Mdirllbia kopa; kspM^ vt* rtdaktvra R. Ittbics (darba MfttradM); talf« redaktora vifte« M. CoBlit. Redaktori: B. fHate, A. tilpi, H. Min-ditfiafta. Mikdjas adrost: GUntbīnrt/Dfu Postiteli 19, (OlnDia 84). Noraidīšanas iemeslus turpmāk paziaos izceļošanu izšķirs s austrumos Japā&ā atjauno rūpniecību un svītro ASV VALDĪBĀS DP KOMISIJAS DAEBĪBAS KOORDINATORA mROPA A. SKVADRILI NORĀDĪJUMI PRESES KONFERENCE FRANKFURTE Kairs piektais DP apzinisi vilcina izceļošanu uz ASV — Spedlli sasauktie preses konferencē Frankfurtē konstatēja ASV valdības DP ko* mlsUas darbības koordinators A. SkvadrilL Kavēšana» iesniegt laika vajadzīgos dokumentus, neierašanās uz p&rbaudēm un bieži pat nepie-doduna izpalikšana no paredzētiem transportiem ne <ikai kavē plānveidīgu esnigrādjas norisi, bet reizē ari negatīvi ietekmē sabiedrisko domu ASV, kas savukārt iespaidos DP likumprojekta paredzēto grozījumu pieņmšaau vai noraidīšanu. A. Skvadrili piecās nedēļps ASV piedalījies daudzās apspriedēs par DP Jautājumu kārtoSanu"un, atgriezies Vācijā, vispirms aicināja apspriedē DP preses pārstāvjus, lai informētu par lēmumu paātrināt ^inigrācljas gaitu un reizē brīdinātu, ka neattaisnojama vilcināšanās no pašu. £>? puses turpmāk strikti tiks saistīta ar DP tiesību atņemšanu. Kopā ar A. SkvadriU Vāci Jā ieradies ASV DP komisijas loceklis E. O'Konners. Sanāksmē E. 0*Konners plašāk referēja par atsevišķo Statu DP komisiju darbību, visplašāko ASV aprindu lielo atsaucību un atbilstu, ar msvaru norādot, ka tag^d pašu DP svētākais pienākums Ir n ^ e v i l t t03, kas galvojumus devuši. E.. O^Konners trīs nedēļas apmeklēs DP notr^tnes un inspicēs IRO iestāžu un DP komisiju darbību. Personīgi sasveicinājies un sple-|ŗa beigām vairāku tautību piederi-dis roku visiem DP preses pārstāv-ļgie, ar! baltieši, aptaujās sniedza ne-jlem, A. Skvadttli konferences ieva-ļ pareizas ziņas, baidoties no repatri- (ļSjumS ,uzisvēŗa divus motīvus, kas ācijas. Nevienam DP nav jābaidās, liek emigrācijas ' gaitu paātrināt; I ka, uzdodot pareizo pavalstniecību Emigrācijas likumprojekts saistīts I vai dzimšanas vietu, tas kavēs eml-ar noteiktu termiņu, un D P kotosija grādju. Gluži otrādi - p - nepareizu ^«ilītfelfeš Izvitet^^ veikt pat ziņu sniegšana var bOt visnopietnā-vel ātrāk. Otrkārt, dzīve nenormš- ļkjāds šķērsli$ izceļošanai." 1os i^pstākļbs nometnēs nevēlami ife- Sai secībā A Scvadrill minēja tekmf Ī)P morāliskās, fizi9kās un blj., karavīrus, kas kādreiz iesaukti darb^ spējas. Par līdzšinējo eml- ļ vācu „Vērmachtā" vai cita veida migrācijas rioŗislA. SkvadHll norādi-[lltārās organizācijās. „Sāda piedala, ka pii^ā pb^ā, kad organizēts 1^^^ pati par sevi," uzsvēra A. techniskais aparāts, Izvietošana. seķ^JSkvadrUl^ „nav diskvalificējošs fak-mlļuste lēiiir'K^^^^ p^^ tas, ja špp faktus no-llHtoļp U2 A SV IzC^djUSi slēpj. Nepareizi Ir domāt, ka mēs tikai' 2S.'0(M) DP, bet tagad darbībai šiem cilvēkiem neuzticētos im tādēļ kfipihāta — maijādicbrauks 11.000 izvairītos tos uzņemt ASV, bet mēs DP, jilnlļā jau valiSk nekā 12.000 patiesās ziņas prasām tādēļ, ka no-tm nŠKošos mēn^s'VēIi^vēTt>jaml teikti vēlamies, lai visi ieceļotāji lielāks skaits. Tālife A; ' ^ f t d r l l l ASV, jaunās gaitas sākot, leftu tais-iM^ iztlhsāja iemeslu^; 1>P ko-^ nu un patiesu ceļu." A. Skvadrili maijas uztverē t)*aubētevfetc^anas^ visiem, kas kādreiz aptaujās S^irpgraiitoas reSHžleHtt.' Vispirms ļ noslēpuši īstos apstākļus, tagad au paši DP ar savu vilcihSSaņos le- ļ platliesTbu un Iesniegt āri pārsūtītu tastles \iz pāitaūdērh, necenšanos paskaidrojumu, norādot motīvus savlaicīgi ise^Srtot '^^^ vajadzīgos kas sākumā bija par iemeslu nepa-dokumentus un \ ij^vdrŠiifios braukt rēizu ziņu sniegšanai, ar,paredzētiem tranšpSftem, Jūtami Žurnālisti norādīja, ka, neskatoties apgipna plāftveldl^^^^ nostājas maiņu, dažos IRŌ ap- 8^1^, ' : i ^ gabdos (piem., 2. apgabala DP ko- „Es labi saipt^^tU tM Ludvigsburgā) bijušos kaŗa-g83, tleksi^es," teica A. Skvadrili. jvīrus. Joprojām vēl noraida ar mo- ,,Ķad galvojums pienācis, DP JQt^ tlvāciju, ka tie i r piedalījušies nai-nSkotnt nodrošinajuM un cenšas pec dlgā kustībā pret ASV, proti, vācu Iespējas vēl ilgāk palikt draugu un j s s vienībās, larfņu saimē nometnēs,'vlldnot aiz- A. Skvadrili atbildēja, ka tagad braukšanu. Sada rldba kavē mūsu katru šādu gadījumu pārbaudīs at-darbu un nevēlami i^ekmē sabied-ļ sevišķi.: Žurnālisti vēlējās ari zl- Hsko domu. ASV, kas savukārt būsļņ§t, vai pastāv Iespēja iesniegt pār-fešķlrēja D? likumprojektā pare- sūdzības. ^§t3 UTosĶt^msi pieņemšanā vai no- ļ (Beigas 8. Ipp.) raidīšanā. *rādēļ eš atkārtoti lieku visiem DP pie sirds ievērot visus noteikumus tm termiņus un pašiem i «i 1 ? AifA — £"«.r,'^"l' l i^5* ^ v ' - « « ontu apakšnams ratificē pec galvojuma pienākšanas Vāciju ļ & atstātu pēc Iespējas ātrāk. Ja kā-ļ A -eļ dam ir svarīgi un neatliekami le-1 , ' AtlSLIltiKā. nie^U palikšanai, tad savlaicīgi par * ^ ^ CERCILS NOZGLO, KA AIZSARDZĪBAS SISTĒMA NAV IMĻAUTA suminātajā apliecība. .«^i SPSOTIA IVJS. .kas pēc vizas saņemšanas" BTAKUA neieradīsies paziņotā aizbraukšanas VAI ECESONS UN VIŠINSKIS RUNAS VACIJA? Amerikāņu komentātors Pirsons NBC raidījumā apgalvoja, ka ASV Irlietu ministrs Dīns Ečesons pēc Parīzes konferences Ieradīsies Rie-tumvācljā. Ļoti Iespējams, teica Pīrsons, ka ļĒčesons tāpat kā 1946. g. toreizējais ASV ārlietu ministrs Bemss teiks radlorunu vai nu Frankfurtē, vai Stutgartē.\ Ečesons jau tagad esot sagatavojis divi r u nas — vienu gadījumam, ja viņam un Beviriam ar Višinski izdotos vienoties par reālu sadarbību ASV, Padomju Savienības un Lielbritānijas starpā, bet otru, ja Parīzes konference izjuktu bez panākumiem tāpat kā vigas iepriekšējās. „Ja Eče-sonam Parīze liebūs reālu panākumu, uzsvēra Pīrsons, tad viņam sagatavotajā Vācijas runā būs ļoti nozīmīga deklarācija," Tajā atklāti ASV un Lielbritānijas plāni pilnīgai tUetumvāclja^ valsts iekļaušanai Eiropas sfiiimnleciskajā un militārajā aizsardzības sistēmā. Pīrsons tālāk piebilda, ka Ečeso-nam būšot jāiztur konkm^ence ar Višinski, kas arī gatavojoties pēc Parīzes doties uz Vāciju un kaut kur Austrumvacljā teik* lielu ārpglītis-ku runu. ' MIKI reparaa]as firro PIU ATKAL SABGKS P U Ķ A BRUŅmilfiELI ASV bruņoto i^i^u virspav^nid^s Ji^ftni im. Meluurtdrs eeluridlti p a z l ^ avarigas pārmaiņas amerikāņu ok^pigilaa politiķi, AIcelU dcanontāia, Inludinitt Jauni notelkiont par r&pnledbaa aUaunofiaau Japāņu tahtas vaJadzIlNUn un norādīts» ka ASV valdība svītrojusi v i sus tunahākos maksājumus, kādi J^iSnal UJa paredzēti kā ktir» n u - dējnmu atmaksa ASV. Lai pasvītrotu amerftiņu poUtikas paļirieKlenu JsiiOinā, ķeizara HlroMo pils prieki! Tbkio tuhmik ativēs itN^ii Ja- ^ņu sardze lldiSlnēJās amerikāņu apaardidbaa vietl. TM pajiS la&3» kad Beriinē atcēla bliAādi un VaiHigtotta iSa^ par kursa nuUņu Japānā, UetbritanUa, Pidsistana, Cdlona un Burma paslņoJa vienošanos viMem spēkim gādāt par to, lai Bumā pēc iespējas ātrāk izbrigtos nemlttl un nodibinātos kārtība. Ģen. MddmUa VaSlngtoiai pa^idroja, ka turiMnāk Japāņiem at|auts atjaunot miera l a ^ vajadzībām ari dag riimiecibas, kas ieskaitītas kaŗaun bruņoāanSs tt8qi&nunios.ļ Sie nojumi nepārprotami rāda» ka ASV un UelbritaiOJa bddzot sākušas ciņu ar komunisma draudlemarl zemeslodes otrā pusē — TUJā, kur sarkanie līdz Slm svinēja vienu uzvaru pēo otras. Kad pirms četriem gadiem uz I laiku un ko Mdcartūrs tur īsti pa-amerikāņu kaujaskuģa ,,Missuri" veicis. To arī nav nemaz tik viegli klāja, vaļēju apkakli un nevērīgi dažās rindās formulēt, bet S<^rld atspiedies pret reliņu, ģen. Mekar-1 katram gan Ir skalārs, ka sarkanie turs pieņēma Japānas kapitulāciju plūdi Ažļā sen gāžas pāri ylsi«n no mazu, briļļotu un frakās tērpu-1 aizsardzības dambjiem un draud šos japāņu valstsvīru pulciņa, ne-1 noslīcināt pasauli^ ja tūlīt \m neka-viens nevarēja pat, apjaust, kāda vējotlies ar! Tālajos austrumos ne-nozīme Japānas valsts dzīvē būs I sāks celt vaļņus pret komunismu, zaudētajam karam, kas šikās ar | Neviens gan laikam nemēģinās Perlharboru un beidzās ar pirmā- apstrīdēt, ka Rietumeiropas saim-jlem atombumbu sprādzieniem virs nleclskās un poUtlskās konsolldēSa- HiroSimas un Nagasaki. ļņas centrs neatrodas nedz Parīzē, Atī tagad vēl pavisam maz ļaužu K^^^f^^' ^L^SSJ^^Sf* Zina, kas īsti noticis Japinā i š o | , ^ ^ , ^ ^ Ž^^S^VStiSl ņu politikas daudbcdošie bērni Ve«* V — ASV NAV SAGATAVOJUŠAS UZ KOMPROMISIEM PARĪZĒ cajā kontinentā. Amerikas Savienotās valstis bija tās, kas iznesa i n vāzijas smagiunu uz saviem pleciem un pašreiz nomaina savu okupācijas kairaspēku ari Vācijā pret sev draudzīgu un no ASV saimniecii&ās Parīzes konference tuvojas, un tai Ildzi tuvojas ari tā diena» tos^lm miUtārās palldzAas aītfcairlgu bus Jāpierāda^ vai PadoanJu Savienība^ l o r ^ vēlas fodliA sadari>oneiiJd<»nQl^ Rietumu H c ^ i ^ ^ vēl Itaiv Islas tl<^as, ka^ soitttļ^Js fee^ bbkā-p^Š aniierikf^m pdlSt&u re-ateeitoi^ b^ļlPP stan^tauiļako sadarbību, lai ILondon^ VaSinglKūia tm Parīze ticētu M]BŠ.|8ntiIieiti im tiem b e l ^ kavas v^rdion, kamēr n^eko darbi Tāpēc Jau tagad ASV ārlietu n^- beigās ari drdpieftu polltitķo^, a^^ nistrs Ečesons nepārprotami de&larēja, ka atnorlkā^ neiriMdIsies n ^ - p p i ' i ^ ^ u s , nacionālās dos kompromisos. Parīzē jau sākti priekšdarbi četru ārlietu ministru konferencei. Daudzi strādnieki, krāsotāji un logu mazgātāji uzpoš Tpalelrana „Marmora rozes* » pili, lai četri ārlietu .ministri tur varētu justies mājīgi un ērti. Sagatavošanās darbi notiek ari politiskajā pļi^snē. Britu ārlietu ministrijas vācu nodaļas augstS^ie Ierēdņi jau piektdien ieradās Parīzē, lai sāktu prie^cšsarunas ar saviem amerikāņu un franču kollēgām. BBC diplomātiskais^ redaktors zina stāstīt, ka līdz 23. maijam rietumu sabiedrotie pilnīgi saskaņos savtis viedokļus un uz katru padomju priekšlikumu viņiem būs gatavs savs ksmstniktlvs pretpriekšl&ums. Lai gan konferences darba kārtība vēl nav zināma, informētas aprindas Londonā Izsakās, ka tai varētu būt četri galvenie jautājtmii: viena vā- <iienā iauks uz I^^ ^ valrākmnu britu S r v3f4 ^ ^ ^ ^ ^ ceturtdien ratificēja At-paiSzēte S t i S k r J « a noklausoties neSo^s^^^^^^^^ ^ c e ļ & S «ftStoĪT'SrēSflS^^^ mJai, var atņemt DP tiesības." i^^^^^ « ^ ^ ^ u m L n ^ ^ ^ tJz 3a\itā}um^ cik i r tādu, kas ar . P ^ J ^ ^^ vilctoSanos kaVē emigrāciju, A.mkal 6 p ^ ^ ^kvkdriU atbildēja: „Mūsu vērtē- fīliL īSS^ X l t « ^ ^P JtJmā apmēram 20 prSc. no visiem ^rdsā virziena de- Motājiem uz ASV.*« \^^^ . ^ ^ A*I Emigrācijas norisi kavē ari nepa-1 „Es esmu pārliecināts, ka Atlan-reizu ziņu sniegšana. „Es labi zinu," tika paktu apakšnams ratificēs ar teica A. Skvadrili Jca tūlīt pēc ka- lielu balsu vairākumu," debates ievadot, teica ārlietu ministrs Bevins, I»Jo to akceptējusi visa brivā, pasau- IZRAELA UZŅEWITA Kaut kaŗS jau beidzies priekš APVIENOTAJĀS NSCIJSS četriem gadiem, īsta miera mums Trešdien Apvienoto Nāciju pilnsa- vēl joprojām nav. Viena valsts pēc pulcē ar 37 balsīm 9 delegātiem at- otras nonākusi Padomju Savienības turoties, uzņēma Izraēlu UN. Priekš varā, pie kam pasauU visvairāk sa-divi dienām līdzīgu priekšlikumu b i - trieca apvērsums Cechoslovakija. ia pieņēmusi Politiskā komisija. Kad Par Vācijas problēmām notikusi pilnsapulcē notika balsošana, arābu konference pēc konferences, bet nevalstu delegāti atstāja sēžu zāli, vienai no tām nebija nekādu pana-tā protestējot pret žīdu pleaiclnāša- kumu. ^ad sekoja Padomju Sanu starptautiskajā saimē. Jau tu- vienības blokāde, lai izmērdētu bada vākajā nākotnē uz Telavlvu Iz- 2,5 miljoni berlīnieSu. Ja tagad brauks britu diplomātiskais pār- Maskava to atcēla, tad tas i r gaisa stāvis. Viņš tomēr nebūs pilntiesīgs tilta un rietumu sabiedroto iK)lItikas sūtnis, jo Lielbritānija Izraēlu at- panākums," runas turpinājumā tei- 2inusl vēl tikai de facta ' ca Bevins. Tālāk viņš norādīja uz Kremļa a^eslvajiem mērķiem un burtiski pateica: ,^adomjti Savienība ņem mutē miera vārdus un sauc citus par kara kūdītājiem, bet patiesībā rīkojas pilnīgi pretēji." So apstākļu spiestas, deļnnokrati^as valstis sāka sarunas par kopīgas ai2sardzīl>as sistēmas izveidošanu un tā tapa At-lantika pakts, lai stātos pretī agresijai. Tad britu ārlietu ministrs pieskārās Maršala plānam un Eiropas saimnieci^ajai atdzimšanai. „Biežl dzirdēts, ka paHdzību mūsu kontinentam sauc par amerikāņu monopolkapitāli^a ekspansiju," teica Bevins, „biŗt šo uzskatu paudēji noklusē, ka Maršala plāns Izglābis mlljoniis cilvēku no bada nāves. Mēs labi atceramies Molotova draudus Parīzē, kuriem sekoja komunistu organizētie nemieri un streiki ne vien, Itālijā im Francijā, bet ari pie mums Lielbritānijā. Un tomēr arī ar šādiem līdzekļiem varas politikas pārs^vjl newēja aizkavēt, ka Eiropa atdzimst un dlvēkl nodrošina savu eksistenci." Atlantika paktam i r tā nozīme, Ica tas padara agresora rīcību bīstamu (Beigas 5. Ipp.) un pārdzīvoto tradīciju garu nav grūti sapra^ — i^ut vai aiz {^tā-cu v a l d ^ visai Vādjal, rietumu I tes pret savu senču dzimta. Daudz okupācijas joslu saimnieciskās at- grōt»s šodien ASV stāvofeto tieksmes ar padomju joslu, Paidom-ļP^ Cangkaišeka ^andalosā ban^ ju īSavienlbas piedalīšana Rūras krota, tlenii visā Azljā nav vairs ne-kontrolē un reparācijas. Katrā zi-ļ viena drauga, neviena aabledrotā ņŠ, rietumu ārlietu ministri strikti p a nevienas pēdas zemes atbalsta pastāvēs uz demokrātiskajām bri- PurAitlem. kā vien okupētā Japāna, vlbām Vācijā. Par vienotas va3dl-| L l ^ , ka to jau s « » pirms Pa-bas <llblnāS£mu varētu būt runa vie- p z e s pagājušā gada kortferences iz« nlgl tādā gadījumā, ja Padomju Sa- J^ikSanas un Berilnes blokādes s i k - vlenlba pieļaus savā okupācijas jos-1 Sanās saprata ģen. Mdcarturs. Kad lā sarīkot brivas vēlēšanas. Ir ļoti I Vācijā pie visām militSro vaiklībv iespštJams, k a Parīzē apspriedis ari I iestāžu portāliem brālis starp Austrijas miera līgumu, par ko līdz pvaigžņotajlm un starainajiem k a - štm notika nesekmīgas sarunas Lon-I^g^em asiņainā spilgtumā dižoj^ās donā; kas ilga vairākus mēnešus un I Padomju Savienības karoga un Ber-tomēr nedeva nekādus rezultātus. sabiedroto kootrol^ Labi informētais Sveicetj laikraksts hm amerikāņi padetlgl panesa krie- ,JTeue Zūrdier Zeltung" raksta, ka vu muļķošanos un bezkaunn}as, ģen. ari Iyīa^ava8 |»rasību pēc Četru vai-1 Mekarturs B^askavai stn^ri pateica* stu kiontrĢles Rūrā rietmnl nenoral-ļka nedz Padomju Savlen&as dlplo* dīs strikti. Kā ASV, tā liedbritani-ļ «matiem, ned? garkanarmljas virs-ja un Frandja savukārt prasīs, lai ļ niekiem Japānā nekas nav meklē-i būtu kopīga kontrcfle ari Silēzljas I jams, un ka vl^ugl viņš un neviens ogļu rū^ecibal Pēc nepārbaudi-1 cits noteiks, kam j&iotiek ar Jātām ziņāmĻ Sumāns it kā gatavojo-ļP^u, tles Francijas vārdā pieprasīt, lai I Si noteiktā ricība Mekarturam Rūrau kontrolē pldalž ari Padomju I P ^ i j a daudz izturības un nervu. SavienSbu. Ceturtdienas vfi^arā Viņu rēja Vašingtonā un Ņujorkā. Francsijas ārlietu ministrija šo ziņui^ar viņu iesniedza ziņojmnus UN. kategoriski atsauca [Prese, neraugoties uz visām slmpa- Visiai nozmOgi gaidianaj$i Parīzes hiJam pret Japānas uzvarētāju, uz-konferencei bija ASV ārlietu ministra Ečesona preses konferencē trešdienas vidcarā teiktie vārdi. Ečesons pasvītroja: Berlīnes blokādes atcelšana vēl nenozīmē, k a būtu atrisinātas arī pārējās Vācijas problēmas. Parīzē viņš strOctl pieprasīs, lai biitu nodrošinātas vācu pilsoņu (Beigas 5. Ipp.) cllv3sa pamattiesības. Tālāk Ečesons norādīja, ka uz konferend viņš dosies ar lielām cerībām. Bet arī Vicu landtagijem par Bomias satversmi lai DUTu noorosmaias pusoņui*—« vļ • « « j t> <^ tlesībifts, runas un preses brīvība un I laiZSKlTaS ilClZ Ir anZeS konferencei tur rietumu sabiedrotie runās kopl-ļ Bonnas satversmi ar daflem si- SvT Tal^ksJ S J ^ s J ^ ^ ^ ^ rietumu okupidjķs p « K ! S h « ' l « « 8 ° ^ « r i e gubernatori i^iLa™^ i f ™ ^ P"™*^- satversmi pa-k « ^ S ^ B ^ ^ fn^^L^^S' «««rālls Klejs. Sis bija S li^'Srt^^^^^nJ^." v l ' t ' h ^ dienesta akts. ko ģe- J« h55?.w r»5^Sl.,^T?: ASV. Preses konferencē vēlāk viņš P9H«, v^ H Hietmnvācljā varbflt jw ^^v^^rStjrsiaMroiu-^te^ mus preses konferencē diplomātls- SSļ)ffSS kas srS M^auers vēlfik paskaidroja, ka « zemju Ministru prezi-t «c_i8 ka VaHngtcma nedot^ne Uentus sasaukt landtāgus jati jaun-alkapties no savas hdzšmejis pdi- Ledēl, lai līdz 23. maijan satversmi (Belfas 5. Ipp.) ivarētu ^>stii»inšt ari tie.
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, May 14, 1949 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1949-05-14 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari490514 |
Description
Title | 1949-05-14-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
'stfaliju
no
'911
mi
par
i un
as
M II
^ mmm v^mk ^
- dttreh 9erHn" iidi
I soļošana, kujii pļfii
ļu$.panSktimt}i|iiniļ
•^luSā 6v£tdieofi soiDi
sniirumreļi beriito
25,'km soļoSAfll Vīti
;ona9 lab&ko ttniiM
īguras 100 M liii
is; par M s i «vi
|8< iteerikftiU 191
pasaulH , .
M8iw amcrlklĻi*
jiii D2b Volkoti.'A«^
Jutliollļtiij.
L A T VU
Latvian New8paii«r
Mlithed tmdtr EUCOM Ovll
AfMr* DivisioD Antliorisatimi
Noffllrcr UNDP 196. Pobliahnr
tfld Editor: Kfirlis RabSet.
DP Camp KleinkOtz caar
GflflSfriirg/D' PHiiter: ^bwfih.
Uodm«>Pl' 7rCircolBtioii: 1^000
pgAislicd tbrea timas wefUy.
lATVIAM NEWSPAICIl
Sttitdieii. im. K. 14 maUi
l H A H f t ftitta iiUiii. Ud*>
vlļti Utfkia prtm
te Mdirllbia kopa; kspM^ vt*
rtdaktvra R. Ittbics (darba
MfttradM); talf« redaktora
vifte« M. CoBlit. Redaktori:
B. fHate, A. tilpi, H. Min-ditfiafta.
Mikdjas adrost:
GUntbīnrt/Dfu Postiteli 19,
(OlnDia 84).
Noraidīšanas iemeslus turpmāk paziaos
izceļošanu izšķirs
s austrumos
Japā&ā atjauno rūpniecību un svītro
ASV VALDĪBĀS DP KOMISIJAS DAEBĪBAS KOORDINATORA
mROPA A. SKVADRILI NORĀDĪJUMI PRESES KONFERENCE
FRANKFURTE
Kairs piektais DP apzinisi vilcina izceļošanu uz ASV — Spedlli sasauktie
preses konferencē Frankfurtē konstatēja ASV valdības DP ko*
mlsUas darbības koordinators A. SkvadrilL Kavēšana» iesniegt laika
vajadzīgos dokumentus, neierašanās uz p&rbaudēm un bieži pat nepie-doduna
izpalikšana no paredzētiem transportiem ne |
Tags
Comments
Post a Comment for 1949-05-14-01