Bavarijas Latviesu vestnesis, April 25, 1951

              8 L A T V I J A Trešdien, 1951. g. 25. aprUi
Amerikas
; tilkam gan ii«kad agrik savi vē-rihsrē
amerikāņu niclja nav piedzīvo-
JiTsi tik spontānu jotu izplūdumu,, kas
brīžiem likSs robežojam ar nacionālo
histēriju, kā tagad, Trmnena un Mek-
«Itttra disputa dieni». Neviena, pašu
pl«p0iitu neizslēdzot, šeit nebija iz-
Beī Jalliil «lēs vēl paša strīdus vi-dō
lūkotu mierīgi un iespējami ob-
Miljons vēji
ķranahi vardu
ARLieiJ MINISTRU VIETNIEKU
APSPlttoES PARĪZE PEC SEPTI­ŅĀM
NEDĒĻĀM TURPAT KUR
SAKUMA
Parīze (fd). — Pec vairāk nekā 7
nedēlu Ilgām sēdēm četru lielo" ārlie­tu
ministru konference tā iestrēguši,
ka, par kaut kādiem panākumiem ne­maz
netnmSjOt. izeja rodama vienīgi,
ja viena no abām pretpus^m radikāli SSrTf^SaH' r/uJS: P'^.^*Pi«- r jninistru vietnieki vie-kam
tai bija vatadzig» un kādas "T' ."*^"-Tr
« k a , tam « r ē t u būt? ^ t„r.',HJ" " ^'""^
Vispirms kSrti ji.aka: lai cik ne- p^^.^^
B«5tajams vai gruti a>«t^am$ arlLg^gj 5 „ „ „ ,^ i«ttādātu darba
bfitu biji* geiĒi, Mekarturs Tālajos au-U 5 , . - , , . ^ ^ « u j s ^U^r^i^i ^«f»
SSLi^r^^^^^^^^ slepenas.sanāksL
iimu un Mmanol ieslīgt kaut kga, »"»*«'"J'«ta ek. no™^
veida vadoinfbas sistemsTkur tS »»ucJ f jff'^ «P'«™'. P'^™"?J"«'
« a i . Ir r<^f*& «•T tri^ti 1'050.000 vardu. Visa ta rezultāts ir —
vSJTeki,?^^^^^^^^^^ '''"apaļa nulle. Seiu nedēlu runiSana nav
OtrV "1 S^^^^^^^ atlaišana. "trUlļ'/- T«gad pagājusi ari sep-
Ttumenam piezvanīja no TeksasaaK"» T« " ^ ^ '«.^ «P*P"«^"
bij. deputāt», gado. krietni vecais M ^ . ' ' " ' "^'"^^^
Morljs Mev#iks un pateica: ..Jusu H^ll*"'''V,rPr*"''J' 7*'-
nupa spertais solis dod mum. dro- J*»J»!»^
Hbu, ka mani mazdēli dzīvos brīvībā "ĻZl^t l^Z Tfs^ZTl
m ka masu zemē ari turpmāk pa.L,,?"'y*"'l'^l"fJf"**^^^^^^
.tēvēs detnokratiskā Iekārta." \t-l^ hZ«,n«« R i S D . » < . i ^ ^ ui^^'ti" «•kHJs;. 1^^^^^"^*» bruņošanas. Rietumi Trum'r" S e t ' l ^ rU Pf»
«u rikojiea tikai pēc labākās sirds- "^i^^^ru-apziņas.
Man bija jāturaa pie M S U «P^ķ'?" "^"^^^^
valsts satversmes.- Un tālāk viņš ft'^P.T, 5' - ^
pastāstīja, dk loti esot pūlējies s a . r " « . « a a p i l e j u m a mazmasa-darboties
ar Mekarturu In ka bija °P»l ««^ēr «
pat (tevie. laiajā ceļā uz Velka aalu.
Ui ttk.l .as'taptos un no lirds inuni- «"'««J» ^^^^^^^^
tet ar ģeneiili: JU nevarat l e d o m i ; » " " » ' M ^ i ^
ties, cik gauži es nopillējos," Turpretim Maskavas pārstāvis
PIc demokrātiskās tradīcija, «mi- P^*P«»*i»J*''^^^^^^^ «fL'^
jaa vidlba pakļauta civilai autorltā- P^*" J*«P«6'P «va bruņoianāa
tel. Tā ta« ir Francijā un Anglijā, un 1
Projektētā ofensīva pret lu«oslaviju| DAZOS VĀRDOS
atlikta lidz rudenim - zipo zviedru prese ļ |
Stokholma (vg). — Pamatojoties uz slepenā ceļā no Ungārijas sa­ņemtu
informāciju, ko sniedzis kāds augst« sarkanarmijafi virsnieks, Stok-holms-
Tidningen ziņo, ka Kremlis šai pavasari tiešām bija nolēmis uz­brukt
Tito Jugoalavijai. Bijis jau izstrādāts sīks uzbrukuma plāns, pēc
kura tā smagums būtu jāiznes ungāru un rumāņu armijas dalām, ciešā
sadarbībā ar kominformam uzticīgajiem jugoslavu partizāniem. Taču
rietumvalstu nepārprotamā nostāja Jugoslavijas jautājumā, kā ari miera
saglabāšanas politika Eiropā piespiedusi Kremli savu plānu mainīt un
projektēto uzbrukumu atlikt līdz rudenim resp. augusta otrajai pusei,
kad būs pabeigti ražas novākšanas darbi.
Komunisti koncentrē
speķus Japānas salu
tuvuma
Vašingtona (md). — Republikāņu
deputāts Vanzants ziņoja, ka padom
citādi tas nevar būt ari Sav. valstis.
Mekarturām II tradīcija bija labi pa­zīstama.
Viņš [varēja pilnīgi brīvi
jebkuru bridi doties uz Vašingtonu
un tur, balstoties uz savu Ilgo piere­dzi
ciņi ar komunismu, dot Trume-nam
padomu, kā vadīt šo ciņu. Vi­ņam
bija tiesfba un ari pienākums
pārliecināt prezidentu par sava vie­dokļa
pareizību, vai ari atkāpties, ja ļ jļ^VsTvaldltajI SachaTfnai ialaslien-
Trumena un viņa padomdevēju poli- vidu galā. tikai kādus 70 km ziemeļos
tika, pēc Jenerāļa domām, kaitētu Japānas, konstatēti komunistu ap-gala
mērķim — komvimama «atriek- lācīti japāņu spēku koncentrējumi,
lanai. Viņš tomēr nedarīja ne vienu, Ķj^as kcrraūnisti ar padomju palīdz!
?"^* . h>u an pulcinot Mandžurijā agrākās
, Muat iTP«ioatsdoraāt.ka Me^ Kvantungas armijas vieni-tura
atstādmiSftnai būg izšķirīgas se- Ujas, kas; padevās padomju spēkiem,
kas un ka tā ar laiku lOTdlsies par Uet netika repatriētas. Bez tam pē-abpuslgi
griezīgu zobenu. Tiešās un hļējos 8 mēnešos padomju instruktori
jelieifis sekas īsākā vai garēkā lai- apmācījuši simtiem ķiniešu turbo-ka
Iprfdl b\li;: 1. amerikāņu nāciļas lidmašlnui apkalpošanā un nosūtījuši
paātrināti liimies mieram vai ari jj^nas ostu Tsingtao trīs šnorchela
IrdMlBļ^ļmsaulfts karam;! 2. tjjti Ietek-ļ ^emūdeni^s
taiti Ažijat nikotne, kam Ms nitzū
nozlma Eiropā un Sav. valstis? 3. • . - * -
turpmāk amerikāņu nācija, cik vēro- NeredEl^A jaUliaVA letflllT
Jams, dzīvāk nekā līdz šim piedali- l ^ ^ l - ^ , V f M k j b v M A A M A «
sies Izšl^irlgo lēmumu sagatavošanā MiVU «iniber^^^
un iedzīvināšanā, un 4. ASV prezi- itftrdZiedOpil tUCeilSiba^
denta vēlēšanan 1952. g notiks citā- (j^J. - Trešo godalgu
dā tautas noskaņojumā un c tādos IJ""^:;v"^ l.,.^Jc « r s ^
ut*«/vmi.v«. a t N e i a i i ^ . Ipasu 1500 marku naudas pre •'SKr„at«ubu. u aba. £L'a,''i:rf^^\':?ā
slildu» puses šinī patiešām gtandio- r""» N.rnberga 'fg^va 24 g_vecS
ptairjmā ā dvisieptuāt. s liDk nācijas Intereses "«l«<'l^?" ""tg^/.'ete Fndek Genka
Prezidents Trmens cieši tic, ka
Mekartura programma» realizēšana
neizbēgami ierautu Sav. valstis bez-c#
tg«|ā Ķtntt!» kara purvā vai ar!
priekšlaicīgi Iegrūstu tās globāla
konfliktāi lai gan nolikumu pārracio-nālē
fļ^lii jo viegli var nolikt, ka
jau driz pēc Mekartur^i atstādināša­nas
ASV tiek ieiiaistltas kari ar sar­kano
Ķīnu.
Visi, kā lieli tā mazi, tagad miņā-j8f
tumsā, un neviens nezina pareizo
celv, kaf vesta prom no b«)zdlbeņa
ma|is, un lie ar kādiem vaidu fo^
muiējumlett to inav iespējams sataiJi-stit.
T i , piem,, Ttumens savi pēdējā
radio runā pateica: „Reālu mieru var
panākt ar nokārtojumu, kas balsti
tps uz šādieiDi faktoriem: pirmkārt,
(ilņa iāizbeidz} otrkārt, jāsper kon
ķrēti soli, lai cīņa neuiEliesmotu at
ķal no jauna; treškārt, jādara gal«
agresijai.
Bet ko nozīmē šie vārdi? Vai vis­pār
iespējams Izbeigt ciņu bi^z pre
tējās puses piekrišanas? Kā gan ie
spēs spert ..konkrētus solus", lai c l
ņas neatjaunotos, un kādi bulu šie
soli? Kā gan var pašreizējos apstāk
1os ,.darlt galu agresijai"?
Pretējā puse, Mekartura aizstāvji
kas vēl tikai pirms nedaudzām die-Āām
neapšaubāmi sastādīja nācijas
lielāko dalu, viņu izcilā pārstāvja,
«enatora Noletida vārdiem runājot,,
saskata Āzijas komunisma de<|puhk*
tā visvarenāko militāro mašinēriju
visā cilvēces vēsturē. Viņi saka: fan­tastiski
milzīgas karavīru mas<as drīz
vien būs mūsu ienaidnieka rīcībā. Kā
domā Nolends, prezidents Trumens ar
savu" Korejas politiku virzās soli pa
iolļm tuvāk angļu ieteiktam izlīgu­mam
— appeasement, un attiecīgo
darījumu drīz noslēgšot UN kuluāros,
tad nepaiešot ilgs laiks, kad sarkanā
Āzija abšotbēšcit «arkano Eiropu, pēc
kam abas tās Kremļa vadībā organi­zēšot
«pēdējo" kauju ar ASV.
P. S.
Vina bija to septiņu sacensoņu vidū
kas no di3»mit finālistiem beigās sa
ņēma godalgas un naudas prēmijas
*irmo godalgu ieguva berllniete Ger-rude
VāgTiere. otro —- minchenietis
Richards Kogels. Sacensības rīkoja
amerikāņu organizācija vācu jaunat­nes
nodarbībām (GYA). un tās notika
1300 klausītāju priekšā. Deviņu ties­nešu
kollēģija godalgojamos izmek­lēja
no 36 kandidātiem. Vienīgo spe­ciālo
1500 marku prēmiju, ko sa­ņēma
neredzīgā Genka, bija dāvājusi
Shell naftas sabiedrība Vācijā, un
balvas piešķiršanu izlēma, vadoties
no īpaša aparāta — aplausu mērotā­ja.
Iegūtā prēmija deponēta Stut-gartes
konservatorijā kā stipendija
ne'-edzlgajai dziedātājai, kuras sop-rānu
jau pazīst Frankfurtes un Stut-gaites
redio klausītāji. Sacensībā
piedalījās vienīgi jauni vietējie ta
lanti 18 līdz 25 g. vecumā.
Ka kaut kas aiz ..priekškara" rūgst,
varot ievērot ari nevingrināta acs —
norāda Stokholms-Tidningen. Papildus
apmācībām dienestā iesaukti 1921.—
1928. gada gājumi, un jau kopš marta
sākuma novērotas intensīvas sarkan-armijas
kustības. To nolūks ir izmai­nīt
demoralizētās armijas daļas pret
svaigiem spēkiem, kas Eiropā vēl ne­kad
nav bijuši, galvenokārt pret mi­litārā
un politiskā ziņā sevišķi uz­ticamām
vienībām no Urālu apgaba­liem.
Ungārijā pašlaik esot sakoncentrēti
lielākie padomju spēki Balkānos -<pāri
par 10 divīziju. Nepārtrauktā sarkan-armijas
straume Ungārijā piepildījusi
visas kazarmas un barakas, un tagad
armijas daļas sākot novietot pat lauku
ciemos. Ari visi lidlauki atrodoties
pilnīgi earkānarmijas rokās. Buda-peštu
savukārt jau četras nedēļas
šķērso 3--6 militārie tran^orti dienā
— galvenokārt virzienā uz Karpatu
Ukrainu, no kurienes dalu novirza vēl
tālāk uz Austriju.
Kamēr Budapeštā un citās vietās
steidzīgi sākta jaunu kazarmu bāye,
Rietumungārijā izbūvētas trīs V
eroču bazee. No šejienes ar radara
)alidzību vadītas raķetes, lādētas ar
10 t sprāgstvielu, spējot sasniegt
mērķus līdz 5000 km attālumi.
Rietumiem draudzīgās aprindas Un
gārijā un kaimiņzemēs esot nopietna
nobažījušās par io, ka rietumvalstis
šo gatavošanos karam neņemot pie
tiekami nopietni, un paicietīgi sēžot
un spriežot ar padomju pārstāvjiem
par mieru, kamēr Pad. savienība pa
to laiku drudžaini gatavojas karam
lai kādā brīdī pārsteigtu rietumus
Tas varot beigties visai traģiski.
Atzīstot Jugoslavijas «tiratēģisko
nozīmi Balkānu telpā un ievērojo
Tito gatavību nākotnē vēl ciešāk sa
darboties ar Grieķiju kopējai aizsar
dzibai pret padomju agresiju, aflciā
1ās aprindas Vašingtonā n e š a u t s , ka
Tito saņems prasītās garantijas pa
plašu ieroču un karamateriālu ^ie­gādi
uzbrukuma gadījumā. Rietum
valstu militārie lietpratēji jau ap
spriež maršala Tito iepriekšējo lū
gumu pēc palīdzības Jugoslavijas ap
bruņojuma modernizēšanai, kaihē
prezidents Trumens savukārt atļāvis
izlietot 29 railj. dolāru steidzi^ ne­pieciešamu
izejvielu un materiālu
sagādei Jugoslavijas bruņotajiem
spēkiem. To pašu darījušas arī Fran­cija
un Lielbritānija,
Diplpmātiekās aprindas Vašingtonā
tuvākas ziņas par Tito pieprasīto ie­roču
veidu un skaitu tur ciešā slepe­nībā.
Norādīts vienīgi, ka Tito sa­stādītais
saraksts aesatur nekādus
pārspīlējumus un ir visai reāls.
Tito aizvien ciešākā nosliešanās uz
rietumvalstu pusi nav tikai militāru
apsvērumu rezultāts; to liecina Jugo­slavijas
valdības lēmums ievadīt rū­pīgas
ASV saimnieciskās sistēmas, kā
arī vispār ^rietumu kapitālisma at­tīstības
studijas plašā gaismā'. 39 g.
vecais Jugoslavijas saimnieciskās pa-
Blropu v^lctesa. kat, «pbrtukijot II
% lemts, rādīt 6 vagonos iiveidoti
ršalt plāna sasniegumus, atklā}»
ch«nē. Atklāšanas runā vadītāji Hcv n
«nerikāņu politiķi pasvītroja domu. ka ftt
ceļojošais vilciens būt jaunās Eiropas vit<
nlbai simt)ols.
NogritsnSās angļa lasfideatt Altrty
lēianu itbaidca pag. sestdien, jo Bttbijt n i n
nekādu cerību glābt 75 tās komandu loctk»
ļus. Kamēr nebūs konstatēU nogrivātiai
cēloņi, visām Affrav tipa lemOdtabi ^
liegts atstāt ttvat baies.
1 taikkoģi ttdttTtMt Mektiku l l d
sijusi 35 cilvēku upufut. 17.000 t lielo iaab
kuģi Esso Suet izdevies glābt, bet otrt, n .
dauōs mazāks, eksplodējis un nogrimis, d .
|;a personāls, domājams, gājit bojā.
domes pnekssēdis, politbiroja locek- ati UN augttā bēgļu komiiira ildliri^
lis Boriss Kidrichs paskaidrojis, ka devis R o k f ^ v ē t o a d i.
padomju teorijas un runas par ^«us-1 .1^ SS^ ā ^ ' r ^ 5SS
migo bezdarbību ASV un strādnieku annielu. kat paUtban dilvo D i t a v M ^I
zemo dzīves standartu, spējot izsaukt DP i»mytBēt. ^ . ^ ^ 1
tikai smieklus laidis, kam zināmi ^^.p^^^Jfiu. Tit v^SSlbS JS^ļ
fakti. i ut atktl Bomilt.
imm a u k ē i t O t krāsa llSaiOriia «•
_ VB-248 izgudrojuši amerikāņu ķlioiķl, Ji^l]
SdkUSiCS komunistu • • • | pStrt tldmaSInal p l h ^ i * nemJ!^^^^^^ ^
BllOBora tazvelte •tttUcustes no tJN «!•!
(Turpinājums no t. Ipp) v^ē^k^t ^t iesību komisijtt priekšsē«det M.
UN līnijās vairāku desmit kilometru ļ ļ;;*;ip',;''pnJij;"];uYgad^irYo"p^
dziļumā. Smagas cīņas iedegušās ari nodibināšanas. Nettot labi. k« āe «sm
Uijongbfl telpJ Rietumkorej^ v ' ^ ^ " - rA« 2 £ S J«
UZ pirmdienu UN gaisa izlūki ziPiO]* itgātu Dr. Čārlzu Millku..
par dzlvji komunistu karaspēka kus- s silj. i- "«Ut iMTiila MJa ^ t a l c l īi
fbu vies fronte garumi^ Am.rikl^ V l c j . . . p.do»)« «^«lV-S
ņu lidmašīnas nakts uzlidojumos sa- BerilsM Der Abend. āal sakari mi
gādāja lielus zaudējumus uzbrūko- tpisttuVju koncerni tpcleUnitt l itridiiikt
šam ienaidniekam. As«rikiņ« i v f t t t l i koKiiits mdHt amii
Sabiedroto virsnieki pārliecināti. ^, "^^^ll^L^l^^^^^ "^SSS t
ka šis ir ^gaidītās komunistu pavasa- Jf^^^^^^
ra ofensīvas ievadījums. trtbtadu ut tnsēm «ii dztln priMm
Amerikāļiu 8. armiju komandieri» •«•««"''Jj»»*^^^^^^^^^^^
ģenerSUeltnants FllU komunistu ui- ,k'VJd5K koM.^^^^
brukuma priekivakarl izteicis visai I >ng|i«m, — i t M i c i i Amctiklņa i*ti«n kt.
optimistiski un apgalvoja, ka UN •»«.»'"«ļ« Ķ»"»-, 8T ,,Honkong.. ulMri«d>
k.r..p»k, . « t «gauvot. -«bniku. p-^'^,ļKt.^^^^^^^ feSR
nm sekmīgai atvairīšanai. .Ja ienaid- ritku u& bombardēt ķinieia iidit«k« M »
nieks zinātu to, ko zinu es," teica « " " i i . bloķēt Ķīnu, izmantot Ctngk«liiki
Fllts, ,.tas steidzīgi soļotu atpakaļ ^ "P^^^^* «^'P*^"'
uz Ķīnu.*' Kaut gan ģenerālis par šo
savu izteicienu tuvākus paskaidroju­mus
nesniedza, militārie lietpratēji
pārliecināti, ka UN bnd^oto spēku
rīcībā Korejā ir kādi pilnīgi jauni
satriecēji ieroči. Tālāk Fllts izteicās,
ka komūnijtu pusē šoreiz bez ziemel-korejiešiem
un ķiniešiem sapulcināti
ari vēl citu nāciju .^brīvprātīgie".
Tuvāk ari šo apgalvojumu nepa­skaidrodams,
viņš piezīmēja, ka iz­nicināto
komūnittu turboisnlcinitiju
piloti neesot ne ķinieši, ne ziemeļ-korejieši.
icpMf iiaisirri icrci
ļiitrki
Ņ a | « r k « M . - t v i t i MmlU iMfsēti
IS^alorki ar Uelu poapii apbadīti v i n i »6
galvenaJlMs •serikāņo giagstern stndikiti
vadoņfeoi a i Alt Kaponet .^troņsinhilekt"
Cirltt FtffU. Ipat NBāta l i m t k l ē i u t t ko
ttltlļi viņu vtirākti stdēli* tttU<}a topru
H i i l u a ) . «t 3. aprin Tīņi betdiot ari ie­v
ī t lMtidē« rokt, bēt t « l t | « v i l i k , v il
liecība nenodevlt, «Irt «r tlrdttrlekn M l i i il
i l ē i . kur tl4f. g. Mirs trf viņa „atltt«rt"
KtpoBt. f&ēti t i v i l i l k i M|« K t ^ a e i mi»-
«stiirgt us lofiHt, vēlāk k l i v i Hr viņi
„ltbo rdkn" ua pēc I t p M t i sitat pirņēvi
vidfba.
8TlnIga)ā livadn«itt ctreiMalfi kādi
BeUeU Brakllott biiolcā pltdaU)āt IIM pfi*
toņa. 50 g. vectit gangtlefu vadonis blJi
galditt netalU zārki par m dpItrltM. kti
tomēr M)a tUtaI bālt ttēaa «o selte plik-
SBēn apkUteHem arklem, Udot apbadiļi
slaTOBot 9«igtt«rB dOtot vlņv aaata tltd»
Ulkot dlvdetaltajot gidot. Daodii M taga»
dēilea gngtteni vadoņltm azanlgl atto.
rē)ia BO pltdaUiaBii bērēt, u l o IS pa*
satlBitaJItB UmozlBlea tika IZBiaBtotl tikai
' ^ ^ . • • l ^ frocBflIrt ifkolt f aBlOMoUļi air
psķitt 4i.MI i o l . vIrlM. GitntBrB Urkit
grtznola tarkiBu BB baltu orcMdtļat. No
visiem valBagieai, plnnt ttea pielaida pnb^
liku. rflpigl bija Boņeatat viiat vltltkartet.
Uz mlltlg mikB araBlēlnaia Tirt tirka bl}a
atraksta: ,.Das| mlerāl". Izmeklēti tpēcTgi
I vira sardze atvalrlia BO kapellat reportif.
rus UB citui BelflgtBt vietas.
Tas vtss t i BOUcit 1151. gadā . , .
Sarkana Ķina nav nomierināma...
RIRDANA PADOMJU ANEKDOTI
ISlIAIS ClĻi
Ļ^miBs staigāla kurpēs, b@t Sla
UBS — stulraeņost"
.,Tāpēc, ka Ļenin* ^atru p^nfku mēģina JA
ēfift, bet Sfiiļini tel katrā purvā taisni
tekiāl"
(Turpinājums no 1. Ipp.)
centim veikt tā, kā to Dieva prāts
manī ateina par labāku."
Kongresa locekli apveltīja Mek-artnru
ar.vairāku minūšu ilgām ovā­cijām.
Desmitiem miljonu amerikā­ņu
bija lielās runas liecinieki, jo
visi amerikāņu tālredzes, kā ari ra­dio
raidītāji bija pieslēgušies tautas
vietnieku nama sanāksmju zālei, kur
notika kongresa kopsēde. Runas lai­kā
gandrīz visās-Sav. valstīs bija
pārtraukts darbs.
Ģenerālis bija tērpies karavīra uni­formā
bez kādām goda zīmēm. Viņa
ierašanos tautas vietnieku nama kon-ierencu
zālē kongresa locekļi godi­nāja
ar lielu sajūsmu un ilgstošiem
aplausiem. Viņa vārdi par Āzijas
stratē^ju, kā arī par Pacifika no­zīmi
rietumu drošības sargāšanā
izraisīja klausītājos veselu sajūsmas
vētru. Ģenerāla norādījumu par viņa
50 gadu karavīra gaitu nobeigumu
pārpildītā zale uzņēma ar aizturētu
elpu.
Prezidents Trumens nepiedalījās
kongresa kopsēdē un nesekoja Mek­artura
runai ari ne radio, ne tālre­dzes
pārraidljumā. Laikā, kad ģene­rālis
runāja, prezidents ar ārlietu
ministru Ečesonu Baltajā namā tztir
7.āļa ār-olitiskas problēmas. Vispār
kongresa kopsēdē nepiedalījās ne
viens Baltā nama pārstāvis.
Amerikāņu prese ģen. Mekartura
runu kongresā uzņēma ar dalītām
jūtām. Kamēr dala laikrakstu runu
nosauca par ..lielo pakalpojumu" sa
vai nācijai, c-ili laikraksti norādīja
ļ ka prerUients Trumens rīkojies pa
reizi, atceldams Mekarturu. Visi laik-aksti
ir vienis pratis par to, ka Mek
arturs runājis lieliski, un vairāki laik
raksti viņu pieskaita tai lielajai tau-as
runas viru klasei, kurā iegājuši
Vinstons Cerčils un nelaiķis prezi­dents
Ruzvelts.
Angļu preses novērtējumi visumā
loti atturīgi. Times raksta: „Totāll-tāriem
vadoņiem, klausoties vakar­dienas
runu, droši vien, bija jāatme
visas cerības saprast demokrātijas
būtību. Mekarturs savā runā kon­centrēja
visus pavedienus uz dife­rencēm,
kādas pastāv starp viņu un
amerikāņu valdību. Pati runa, kā jau
varēja sagaidīt, bija spēcīga un no
sākuma līdz galam runātāja cienī­ga...
Jau pirms Mekartura atcelša­nas,
amerikāņu valdībai asi pār­meta
nomierināšanas politiku Ķīnā.
Sie uzbrukumi kļūs varbūt vēl stip­rāki,
un nav sagaidāms, ka amerikā­ņu
politika, kas jau līdz šim nebija
pārāk nomierinoša — varētu pie­ņemt
piekāpīgākas formas pret
Ķīnu." ^
Liberālais zviedru laikraksts Da-gens
Nyheter saskata principiālas
preteškības starp Mekartura Austrum-āzijas
politiku un amerikāņu valdī­bas
nostāju šai jautājumā: „Ja ame­rikāņu
oficiālā politika sev par mēr­ķi
spraudusi brīvas un neatkarīgas
Korejas atjaunošanu, tad Mekarturs
gribēja uzņemties cīņu ar Pekingas
valdību, lai darītu galu komunistu
virskundzībai. Tas ari bija galvenais
iemesls, kādēļ viņu atsauca no To­kio,
un ap so problēmu koncentrē­jās
ari viņa luna kongresā."
1.5 MUI. aatrlkāņB cigartiB atklālt aolķ
nieki Pasavā kādā tmagā automobili. ft|
nemuitotās cigaretet no Belģ^u bi^ | »
redzētt ieK,ontrabandit Auitrijā.
Bavirtlat BaitBiaki, kontrolēlot kida fk»
Bavat kuģi pie Pasavas. nejauii ipgrlNl
kidu kasti, no kuras pēkšņi aUkanik dmdfi
balsīgs sauciens: „Mama, masiat'^ KaMi
izridijis pildīta ar mecbaniskia laļļa b ^
rīklēm, kuļrat bija paredzēta bM M MM
ievest Austriji.
UitriBiodtrBa atoapttvtrtBl prtiliialil
TruBiaBaB paredz izbūvēt Salti nun Uv»
mi, briesmu gadījumi aodrolinot ftiiĻ
dentu k i pret atombumbim, t i dalidiit
radioaktivitm ifittroJUBiBrn. TraMtāi M
tvertaea būvei atvēlijU 881.000 dol. BO tan
t p e t i i l i fonda.
Bi|. GroBu BOBietBot ttrfdBli Artsn Oa»
loBt, ko apeieUniJa 20. febr. par 40 flUre«
zelta itvalanu koitrgaļat koBNrvu b t»
dŽit. aptOdziU ari par to, ka iabii^Mī
augstit komitiļai Ititidei (Combia^ Trivi
Board) izkripit itbraukltatt ttļiBjtt UH^
tiivat brilēnam Ābrabimam Notkovicta.
Ctekottorakllat tOtņt ABttrBBvidtt wiĻ
U, 20 g. V. P r i g u ttudento Eva rait. i ^
radusies Berlīnē apmeklēt vtcikot ua 8o gi*
dljumu nekavējoUet Izmafitojoti, lai ar «M^
rikiņu iestitu palīdzību nokļūtu Mm
v i c i j i . Viņai apsolīta iictļolaBU ioīpiil
oz ASV.
Lielo Zelta BiadijB pretldeatas TntauMMi
B9limutijDlfiķm MoeirtB piMu TlliļļiK.
JafoiliVijit Ktroga ordtBli paiBiMbi t »
tottorilttkritiram TrigvB U -rlttoāniļi ItUi
BelgrtdI.
lOH Bama ABgUJi BopIrkOl inmķ
ttridnieki, ziņo Sunday CkronicU UttcoiUtt.
Tikai lenkSairi vien BO dtamittūkstoi takttil-rūpniecībā
nodarbinitiem irzamniaklai
dzīvo savos namos.
Aut(rl)at laikrakttt paaagitlBa caaai. l ī ir
jau treāā reize pēc kara, kad 10 BO II
Austrijas dienas laikraktUem tpittti to di*
rit. Vienīgais laikraksts, kas nav puogtti*
nājit cenu, ir padomju armiju itdoUT Otittr*
reicbische Zeitung.
^lldmaina fabrika Dianvidafrtki grib dl-binit
vācu lidmašīnu konstruktors ViMit
MeserSmitt. Pārrunājot sava plāna raāUtā-eiju
tr Dienvidafrikas aizsardzības minlstm
Brasmu, Meserimits izteicis vēlēiaBOt bū­vēt
jaunajā fabrikā ari automobilui tt
traktorut.
pēdējā kravB ar Kaiadai toraClMi |Ma|-
kuti AntvtrpMē. Ki liBimi. KaBadi nota
bija izteikusi gatavību apbruņot kida b4ģ8
divīziju.
Par Itālijas lomu Atlaatlka pakti a tit
bruņotajos spēkos pag. nedēli notikt ap­spriedes
starp italu irlietu mlBittra §tlk
Sforcu un ģen. Eizenhaueru Parīzē.
Ustarēiaaās Budapeitā turpmāk atļivta ti*
Mi ar tpecifllfim apliecībām. AitlitfiM
pamatots ar straujo pilsētas iedzīvotāju skai­ta
pieaugumu.
Anglo failsta vadoaU Osvalds Matkjf
Bolēmis atstāt Angliju un savu polltUko
ciņu turpinās no Īrijas.
Sarkaa Ķīna draad^lusl KresUai atfllkt
Mvu karaspēku no Korejas gadījumā. )a
Pad. savienība nepildīs tavut militāra Tik-ttura
solījumus. Maskava pag. ziaaU ip»
jolijusi Pekingai 200 tanku, 500 lidmUIfta «a
80 Zemūdeņu.
Padomju manevros, kas paUaban BOtifI
Rietumvācijās pierobaiā. piedalāt 8 Un\U
divīzijas un lielāks skaiU modarno turbo-iznicmātāju.
.Jautas policija" piedalāt
tājV^' Mtiksmes un piegādes rfgtii'
42 k a •ogtlamo sasniedzis kāda Vfm
Jidlduka raid«t«cij«g meteoroloģiskais baloM.
Tā ir augstākā \\dz iim sasniagU robala,
kur ar aparātiem izdarīti kādi mērlļuml.
AsiBsdevēja streiks izcēlās Grācā, Atrt-tfļjā,
kur kārtējie atins devēji piaprailji
slimnīcām paaugstināt honorāru ptr 1 kb. Ot
asiņu no 100 uz 160 «iliņlem.
Sicilljat bandītu Dialiano BOBāvē)U, pic
P«l8 apgalvojumiem, viņa bandas loceklis
Ģaspare Piskiota. Viņg to esot darījis pic
ieprieklējas vienoSanās ar iekāliatu minif
tru Skelbu.
KlBo smēķētājiem UB cilvēkiem ai fllt
dzirdi izbūvē Eriangenā. Tajā bfls liall-.
•tīklota smēķētāju loža ar ventilātoriea, H
ari atsevišķa telpa ar 560 sēdvietām apart»
lētajiem ar vāju dzirdi. Sal telpā bŪs If
būvēti speciāli skaņu pastiprinātāji.
Ar galvo iitot fatbola bumbu, galu daba»
i'« 9 g. v. austriešu zēns Llncā. Viņi pēc
ievainojuma miris slimnīcā
Par uzdzerianu kaBclera Adesautra vaitfi*
Mi ar gadu cietumā noliesāU kāds 17
veci fauneklis padomju joslā.
Odeal 20.800 alvas mocās pērk Anglija nd
kādas Baltimoras ķīmijas rūpnīcas, jo ttoH'
uzbrukuma gadījumā visi vafējie ūdens krā­jumi
būs radioaktīvi un nelietojami. Vlm*
ffluicas cena — i šil.
©auds vairāk komunista, nekā Prankt» ra»
^Mma sākumā taoad esot Spānijā, liKicJeS
l^;p'"Tipr/>oM nretboiftftvi.ma cīnītāji, kād­reizējais
Spanii^i Icomūnistu partijas vadī­tājs
un pilsoņu kara daUbnieks, ģtatrālil
Valeattnt Gonialezt.
nodara
,ibvtidei 65
i^jnr.inetru,
ijHtii celtni
piliļiUODM
l i i i bMsiti/
iji tuvfto iel
iMlii Wve8
lUsdoram
I? li
II
fviipiiilii n
HliitaitiUi'
mliilīnlla
iorma ii
loni^antu
l^organizi
ļ ^ v - S u n d i ļ f ļ
pmtmi iidevisļ
taotj akciju'
' Ijanju MtelitT
L'"*8»o Mistima
E SkjBii to iaA
t?ļWil«fflu, bet p|
1(22! «adoms, pil
iroekle i t i
"'**l«M«.lfp.)ļ
"SS5I