1951-04-25-04 |
Previous | 4 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
t 25. aP^^^ L A T V I J A Trešdien. 1951. g. 25. aprlU No Rifas radioft^ ieiek tfilak AUGSTĀiaS PADOMIS KOMI. mJAS Augstikās padomes pirmās sesijas atklāšana, ar naplausiem sagaidili', ieradās KalnbērziņI, Lācis, Kirchnm* šieint, Titovs, Ļilvinovs, Pelse, Niko-novs, Gailis, Bagramjan*, Auguste, Ce-lovsuc. Par sesijas pr-di ievēlēja Zvaigzni ar vietniekiem Šmitu un Krūmiņu. Likumdošanas ierosinājumu ko-misijā ievelēja Bisenieku, Criguli, L i pinu, Mariju Sudmali, Kārli Kalniii)U, Indriķi Piņķi, Andreju Mucenieku, Saveljevu, Boriau Bērziņu, Paskevicu un Valentīnu Ivanovu. Budžeta ko-miēijS dzirdējām šādus vārdus: Ed. Apinis, Vladislavs Azans, Arzumimo-va, A. Baufals, G. Gaile, L Zalkalna, I. Zuimačs. J. Pakalns, Eleonora Pu-ķudruva, Alb. Prlvērts, Jānis Triiiik' lers, Anna Cebarde, P. Ezeriņš, Vilma Else un 2danovfi. Finanču ministrs Leeis runāja par Pad. savienības augstākajā padomi^ jau apstiprināto Latvijas budžetu 1431 miljarda apmērā, asi kritizēdams pār* tikās rūpniecības un vieglāa riapriie" dbas ministriju par plāna nepildīšanu. Slokōē kombinātā no paredlzia-tajām 5 ēkām nobeigta tikai 1 — līdzekļu «adrumstalošanas dēļ. Lauk« saimniecības ministrijas kapitāldirbi izpildīti tikai par 52—59 proc. Daudz celtniecības organizāciju nav pārkārtojušas un uzlabojuša^ savu darbu. Strojdetal pagatavojis 250 logu irlim-ju, bet tie ir nederīgi. Dzīvokļu un civllēi celtniecības ministrijā rēdii-lies 4 milj. rubļu zaudējumu. Latko-munllenergo neesot izlietojis 1,7 milj. lublu. un Autotransports 2,4 milj. Preču krājumi pārsniedz „normfi līvus" par 19,8 proc, bet gatavas preces par 50,1 proc. Kožobuvre^^lna trestam 1. janvāri bijuši virsnormatīvi krājumi par 1,6 milj. rubļu, bet vieglās riJpniecIbaa ministrijas 21,5 proc. Tirdzniecības uzņēmumos» bijuši nopietni trūkumi. Plāns gan izpildīts par 93 proc, taču precēm zema kvalitāte up sortknents neatbilst, pieprasījumiem. Uz 1. janvliiri tirdzniecības uzņēmumiem bijuši virsnormatīvi krājumi par 12 milj. rubļu Patlaban daudz veikalos nav noteiktā asortimenta. Darba alga pārtērēta par 3,8 milj. rubļu, jo nepareizi plānota mēneša apgrozījums. Atdevis-kas ministrijas pielaiž pārmērības štatos: tas bieži atklājies meii^alm-niecības, vietējās rūpniecības un 'tirdzniecības ministn]a« parlNiudē. Radīti daudz nevajadzību kapitlila ieguldījumu» Še nepieciešams nodibināt kārtību. Tirdzniecības organizācijām lieli uzdevumi, uzlabojot iedzīvotāju dzīves apstākļus. Ponomarevs savā runā par rūpniecības iefkšējo resursu mobilizfic'ju konstatēja, ka pagājušā gadā no vieglās rūpniecibae, mežsaimniecības un tirdzniecības ministrijas nav saņemtas ievērojamas summas par atskaitījumiem no pelņas. Tas noticis tadēl, ka šo ministriju uzņēmumu vadītāji izturējušies bezatbildīgi pret valsts saistību izpildīšanu un ka uzņēmumos valdījis nesaimnieciskumtt. Pēc garām debatēm, kur katrs, kā nu mācēdams, ari noslavināja ..lieloa sasniegumus" visā* nozarēs, budžetu, protams, pieņēma, jo to, kas Maskavā apstiprināts, Rīgā grozīt nevar. Tāda pati komēdija notika ar jaunās „valdlbas" vēlēšanām. Vispirms Lācis paziņo „mini8tru padomāts" atkāpšanos, tad — iesniedz augstUkēs padomes apstiprināšanai jauno ministru sarakstu un lūdz apstiprināt „valdlbu" viņa ieteiktajā sastāvā. Un kad nu nolasa ši iesnieguma saturu, tad dzirdam, ka Lācis ieteicis pats sevi, bet par saviem vietniekiem — Plūdoni, Ostrovu, Vīndedzi, Po-nomarevu un Ozoliņu. Grigulis pasteidzas „ar gandarījumu konfl.tatēt", ka Lāča ieteiktais valdības sastāvs esot tāds, kam tiešām varot uzticēt turpmāko valsts darbu. Protams — sesija sastāvu ari vienbalsīgi apstiprina. Par augstākās padomes prezidija priekšsēdi tāpat „vienbalsigi" ievēl Kirdienšteinu, par viņa vietniekiem — Ozoliņu un Augusti, par sekretāru — Gaili, bet prezidijā — Upīti, Tito-vu, Novikovu, Voltmani, Spalvu, Daugavieti un Krūmiņu. Par valsts plāna komisijas priekšsēdi ievēl Frici Deglavu, par augstākās tiesas priekšsēdi tieslietu ministra vietnieku Ritinu, ar vietniekiem — Francmani un Grlnbergu. , , P 1 I E K S Z ! M ! G ! " CEĻI UN SflKUJU KOKA RITENI Lai pasargātu auto ceļus no izbraukšanas, šoseju pārvalde un galvenā ceļu pārvalde pie ministru pa» domes paziņojusi, ka ar aprīli slēgta auto, traktoru un kāpurķēžu t i k - toru satiksme pa vissavienības un republikas nozīmes ceļiem; uz dažiem ceļiem ierobežota pusotra lidz trislonnIgSm mašīnām. Valmierā esot parādījušies pirmie taksomoton ^ Pobeda. Atklāta ari autobusu sa-tiksmo starp ētaciiju un pilsētm. Par pagājušo gadu Latvijas dzelzceļu darbiniekiem izmaksātas prēmijas 17 milj. rubļu kopsummā par beitavari-jas darbu. Tās «aņēmuši 2000 lokomotīvju vadītāji, staciju deiiuranti konduktori, vilciena sastadītiiji un pārmijnieki. Slavenākie miiišīnisti e«ot — Grava, Kručkovs, Enne, Sp-rīdonovs un Miķuks, kas saņēmuši 2700—3700 rubļu katrs. «Neapbalvo-tie tad laikam striidajuši ar avariiām.) Iepriecina ziņa, ka izgatavot? pirm?*is riteni* no slcuju koka. Attiecīga fabrika patlaban beidzot izgatavot lielāku pasOtijumu StaļinabadaJi teātrim. (Tātad gaidāms ceļojošais teātris ur. fikujukoku riteņiem!) RAGACIEMA,, STATISTIKA" Raidījumā par Ragaciemu dzirdam, ka karā tur nopostīta puse māju. Buržuju Latvijas laikā tur esot bijis 50 proc analfabētu. Tagad tur izraksta 230 laikrsikstu un 40 isurnālu (kas obligāti jāabonē un kurus tāpat neviens nelasa!). Polītskolu vada — zivju fabrikas direktors. Patlaban ceļot klubu ar 4C»0 vietām. Dienu un nakti rūcot zvejlaivu motori. Zivju rūpniecība pieņemot zivis tieši no laivām. 70 g. v. posminieks Miķelis Salanders, kas pērn uzņemts par kandidātu partijā, pie mikrofona apgalvo, ka gribot atdot visus spēkus komunisma celšanai. (Vai nu gribi vai negrib:, jāatdod vien ir!). Latselelektro direktors Gulajevs stāsta: Litenē cel starpkolhozu elektrostaciju astoņiem kolhoziem. Vieniai-clgi notiek augstsprieguma līnijas un apakšstaciju būve un gaisa līniju celšana kolhozos. Šogad uzsāksim ari daudz citu starpkolhozu elektrostaciju celšanu: Aizputes rajonā uz Alokstes, Krāslavas — uz Nidricas, Saldus — uz Ciieceres, Gaujienes — uz Gaujas, kā ari Dobeles, Bauskas, Lud5!a5 uc. rajonos. Visām šīm elektrostacijām jāsāk darboties 1952. g. nacionālas pretestības cTpas grupu zaudējumi (rs). — Tīrīšanas akcijai Ce-choslovaku komunistu partijā par upuri krituši arī daudz pretkomunis-tisko pagrīdes organizāciju cīnītāju. Nelegālās nacionālistu cīnās grupas, Mati kāji ir beidzies BIJ. GAISA SPEĶU IZPALĪGA GAITAS POZĪCIJAS PIB O D E R A S 1. martā, kad Stetīnas alus (kas garšo pēc ziepēm) un sakņu ,,štams" mums jau bija līdz kaklam, beidzot pienāk braukšanas pavēle, un bateri-kas darbojās atsevišķi, centās iedabūt j )a atkal ,r_ v.lcena Musu ce » ved savus cilvēkus komunistu partijā kas tām arī izdevās respektēiamos apmēros, ^ie pseidokomūnisti stipri kavēja Cechoslovakijas demokrātisko progresu" un palīdzēja nacionāli noskaņotiem pilsoņiem. Viņu darbība sevišķi aktīva un panākumiem bagāta bija Slovākijā. Partijā iekļuvušie nacionālisti, zinot komunistu nodomus, brīdināja ļaudis, kam draudēja apcietināšana, daudzos gadījumos izglābjot tos no drošas nāves. Viens no bīstamākiem viņu uzdevumiem bija padarīt par komunisma pretiniekiem tos biedrus, kas sākuši apšaubīt partijas darbības pareizību. Pseidokomūnistu iegūtās ziņas loti daudzos gadījumos bija sevišķi vērtīgas, bet ne katru reizi varēja tās izlietot aktīvā pretestības darbā. Daudzos gadījumos, lai nevērstu uz sevi padomju slepeno novērotāju un če-choslovaku drošības policijas uzmanību, vajadzēja ļaut notikumiem risināties komunistu plānā paredzētā kārtībā. Tā ka patreizējā tīrīšanas akcija Cechoslovakijā skar visus iedzīvotāju slāņus un sevišķi rūpīgi pārbauda komunistu partijas biedrus, zaudējumus cieš ari pretestības kustības organizācijas. Lai zaudējumi pretestības darbu pilnīgi neparalizctu, visas cīņas grupas spiestas pāriet uz jaunām darba metodēm. Visātrāk to spējušas elastīgākās pretkomūnistisko jauniešu cīņas organizācijas, kas savā darbā nepielietoja komunistiem labi pazīstamās vācu okupācijas laika pretestības kustība* cīņas metodes. ..Cecho-slovaku nacionālo jauniešu cīņas grupu zaudējumi tāpēc ir daudz mazāki nekā pieaugušo pagrīdes organizāciju. Katoļu Smedzam pnņ. gadi Francijā izdots » Zana Mansjē (Jean Manciere) grilcnatas La Situation de leglise cat1ioIiqu€ en lithuanie I&u satura at-fttSUtTjumu. (Apgfids ~ Lee Editions Clnlre», L© R8incy.) Ar iesoļošanu Lietuvi 1940. g. 15. jūniji, Pad. savienība bija okupējusi valsti, kuras iedzīvotāju lielākā dala — 87 proc. piederēja Romas katoļu bainlcai, Lietuvā bija 800 katoļu draudžu ar 900 baznīcām un kapel- \k!\, 1600 garīdznieku un 1(XK) mūku un mōķeņu. Baznīcu vadīja 3 archi-blskapi un 7 bīskapi. 4 garīgie semināri iu 850 studentiem un Kaunas valsts universitātes teoloģijas fakultāte gādāia pair jaunu garīdznieku izglītošanu. Tikko Lietuvā bija parādījusies sarkanarmija, tūliņ sākas arī baznīcas vajiSšanas. Jau desmit dienas pēc okupēsanas uzteica konkordātu un pasludināja baznīcas šķiršanu no valsts, bet pllvesta sūtni uzaicināja atstāt valsts robežas. Pakāpeniski aizliedza ticības mācību skolās, slēdza teoloģijas fakultāti, visas skolas pakļāva valsts vadībai un pārņēma valsts īpašumā. Baznīcas īpašumus nacionalizēja, lūgšanu grāmatas un dievkalpojumu relikvijas iznīcināja. 1940. g. 12. jūlijā uzsāka kato]u, sevišķi garīdznieku masveida vajāšanu, un līdz vācu karaspēka iesoļošanai Lietuvā krievi apcietināja un deportēja ap 50.000 lietuvju (30.000 deportēto saraksti atrasti pēc vācu ienākšanas). ,Ar bieza spiegu un provokatoru tikla palīdzību krievu nagos kiita airvien jauni upuri. Vēl palikušās draudzes un garīdzniekus aplika pāimērīgāra nodevām, pie kam to nesamaksas gadījumā uzlika smagus sodus Vienu pēc otras baz-n l ( w ^ slēdza, reliģisko dzīvi sistemātiski nostumjot pagrīdē. Ticīgie katoļi sīvi preto'ās padomju spaidiem. Kad vScu karaspēli padzina sarkan-anniju, katoļu iedzīvotāju vajāšana uz laiku atslāba. 1944. g. vasarā boļševikiem atgriežoties, kara gados panāktā „liberāli-zācija" padomju iestāžu attiecībās pret reliģiskām kopībām vēl turējās spēkā. Bet 1946, g. sākās jauns vajāšanas vilni*, kas sevišķi smagi skāra katoļu baznīcu. Padomju vara uzaicināja frarīdzniekus nolādēt pretestības kustību, kas boļševikiem sagādāja ievērojamas grūtības. Bet garīdznieki atteicās to darīt, kādēļ tiem pārmeta sadairbību ar ..bandītismu" un ,.bandītu" atbalstīšanu. Tos saka vajāt vēl nežēlīgāk, un 1946. g. beigās jau ,.eliminēja" 350 gairīdznieku. Vairākus bīskapus apcietināja, un tie pazuda bez vēsts. Sākās arī asa kampaņa piet Svi§to krēslu, un 1949. g. sākuma uz brīvām kājām vairs palika tik-ai v350 garīdznieku. Cya6a be:- gis deportēta kātoju kop»5kaits jau sasniedza apaļus 600.000. Jelšu bīskapu Boriseviciusu slepenais tribunāls notiesāja uz nāvi, bet tad deportēja uz kādu spaidu darbu nometni Sibīrijā. Kristlglfi tuvāki mīlestības vietS padomju prese sludināja bolSevis-tisko ienaida un atriebības morāli. „V;sa strādniecība," mi. g. 28. februārī rakstīja boļševiku prese, „celā uz bolševisrau sev rada jaunu morāli, kas pilnīgi atšķiras no baznīcas morāles. Mūsu morāle balstās uz cīņu par komunismu. Morāle ir līdzekļu kopums, kas noderīgs izmantotāju šķiras iznīcināšanai un darba tautas pulcināšanai ap proletariātu; šī morāle aicināta celt jaunu, komunistisku lauzu sadzīves kārtību. Ienaids pret apsniedējiem un vergu turētājiem ir mūsu morāles cienīga pazīme." Sīs „moriles" dra\^mīgos augļus nu redz visa pasaule, jo kātoju liktenis Lietuvā ir tikai maza daļiņa no tām briesmīgajām ciešanā|n, kurām Maskavas politbirojs pakļāvis visu Aus-trumeiropu, dzenot tās' tautas postā un iznīcībā. B. V . uz Angermindi, aiz kurienes mu« no vieto pozīcijās pie Oderas. No šejienes līdz Berlīnei ir ap 70 km. Ierokamies un nomaskējam savus lielgabalus. Uzturu saņemam loti labu. Un bija jau arī laiks — Kurzemē tikām diezgan badojušies. Gaidām krievu lieluzbrukumu pāri Oderai. Katru dienu pašaudām „vaņ-ku" novietojumus otrā Oderas krastā. Naktīs trešdaļa baterijas viru var iet pārgulēt tuvējā ciemā. Tā arī man reiz gadās tikt līdzi pie vācu zemniekiem. Saimniecē mums cel priekšā to labāko, bet saimnieks pacienā ar cigāriem, kas viņam vēl krājumā no vecajiem, labajiem laikiem. Itin prātīgi aprunājamies par bijušo un par to, kas būs. Kaut gan fronte no šejienes tikai nepilnus 6 km, par bēgšanu neviens nedomā. Birģermeistars esot teicis, ka krievus noturēšot Redzēsim, kas tur vēl sanāks. Šonakt reizi par ilgiem laikiem dabūju izgulēties mīkstā pēlu gultā ar vatētām se^m. Marta beigās mūs, latvju lēnus, pārcel uz citu bateriju. Jaunajā vienībā aiz Krusovas esam kopā kādi 15 latvieši. Mūsu grupa dabū vienu smagu lielgabalu, pārējos piedala pie 2 cm ložbērēja un komandpunkta. Katru dienu apšaudām ienaidnieka pozicijas upes otrā krastā. Ari pretinieks nepaliek parādā, un uz katru mūsu izšauto granātu dabūjam 10 at-nakal. Zemes fontāni lido gaisā, bet nav laika mesties aizsegā, jo mikrofonā jau sauc: „40 grādu no krusta... grupa 5 granātas... Uguni!" Arī krievu lidotāji kļuvuši loti aktīvi un laižas tepat gar mūsu deguniem. Vakaros, ja nav sardzes vai trauksmes, sanākam kopā ar polu meičām, kas še strādā pie zemniekiem. Poli ir loti naidīgi pret krieviem. Ja vācieši savas okupācijas laikā būtu labāk apgājušies ar viņiem, tie visi būtu ar mieru iet pret krieviem. Bet tagad?... Pret mums poli izturas loti viesmīlīgi, un vakaros ēdam viņu kartupeļu bliņas ar cukurbiešu sīrupu. Esam jau izbūvējuši pamatīgus bunkurus un blokhaužus, sekojot vecai parunai, ka sviedri aiztaupot asinis. Nu „vaņkas" vat iaut, cik patīk. — tik viegli tie mūs „iēbukņlt" nevar. PEDEJAS DIENAS Kādu dienu komandieris liek sapulcēties baterijas ļaudīm: svinīgi paziņo AŠV prezidenta Ruzvelta nāvi. Vāci cJr, ka līdz ar to Amerika izs'ā-sies no kara. Tajā pašā diena „vaņ-kas" ar savu uguni izsit no ierindas vienu no mūsu lielgabaliem. Kā pai brīnumu, ievainoto nav neviena. Pēdējā laikā mūsu aizmugurē klaiņo dezertieri un spiegi no „BrIvās Vācijas" organizācijas. Tie pa lielākai daļai ģērbti virsnieku formās, ar „labiem'* papīriem kabatā. Bieži vien tie apmeklē Oderas aizstāvju pozicijas, lai pēc tam ziņotu krieviem par mūsu novietojumiem, ieročiem u. l t. Blakus baterijā šinīs dienās notrieca kādu Messeršmita tipa iznīcinātāju ar sarkanām zvaigznto — pilots bija v ā c i e t i s . . . āds sikums Viens no vistālāk izbīdītiem Pad. savienības atbalsta punktiem Balkānu un Vidusjūras telpā ir Albānija. Pēc Tito sekmīgāg izraušanās no Maskavas orbita šis kominforma ..plane-toids" iekluva politiski, militāri, saimnieciski un ģeogrāfiski Īstā „ka-pitālistu ielenkumā" un tā atraušanos no Kremļa „saules sistēmas" uzskatīja par neilgā laika jautājumu. Nav noliedzams, ka vistuvāk par to bija ieinteresēts Tito, jo A l b ^ i j a, par spīti savam saimnieciskajam un militāi^ajam vājumam, bija un palika loti nepatīkams ērkšķis Jugoslavijas jau tā garajā robežu lokā ar pārējiem satelītiem un konflikta gadījumā —- ..īlens sēžamajā", ar iespējām padomju zemūdenēm bloķēt Adrijas jūru. Ne mazāk Albānijas lomu bija izbaudījusi Grieķija savā pilsoņu karā un ' tāpat arī Turcijai labpatiktos, ja tur dzīvojošos ticības brāļus pārstāvētu \ cita valsts iekārta. Pieminētām trijām jāpieskaita vēl Itālija, kas. atgū-dama saimniecisko un politisko svaru Vidusjūras telpā, ar pamatotām bažām raugās uz mazo sarkano odzi pie sava papēža. Ja visiem šiem lokālajiem apstākļiem vēl pievieno lielo rietumu demokrātiju sirsnīgās cerības un pareģojumus par „titoisma" izplešanos no Balkānim līdz Ķīnai, tad varbūt pārāk aplams nebūs pieņēmums, ka visā klusībā še:t arī no. ārienes :r ..kaut kas" darīts, lai. Kremli nostādītu nepatīkamā faktaļ priekšā un, galvenais, lai dotu jaunu cerību dzirksteli par titoisma ķēdes reakciju (Cechoslovakijā tā gan izčibēja). Ģeogrāfiski izdevīgāku vietu šādam pasākumam ari grūti atrast jebkur citur Pad. savienības perifērijā, ^a līdzīgā situācijā atrastos Latvija, Lietuva vai Igaunija, tad diezvai Lācis ar Kirchenšteinu nebūtu jau apzvanīti?) Bet ziņas, kas pa dažādiem ceļiem pienāk ārpasaulē, ir līdzīgi rūgtas kā Romā, tā Belgradē un Atēnās. S. g. februārī Albānijā ar vislielāko nesaudzību likvidēja apvērsuma plānu. Pretestības galvenais ktdols bija sastādījies no^ apmēram 3000 jugosla-viem, turkiem un grieķiem, kas ar bumbas eksploziju pie padomju sūtniecības gribēja ievadīt vispārējo sacelšanos. Ģenerālis Hodža un viņa policija ar MDV lietpratēju atbalstu tomēr savlaicīgi apvērsumu vēl spēja noslāoēt. Apcietināto un iznīcībai nolemto skaitu vērtē uz 30.000! Lielo austrumu saspīlējumu un Parīzes komēdijas ēnā šis gadījums ir pagājis un aprakts „sikajā drukā", bet pēc savas saknes un formas to ir vērts vēlreiz pārgremot tiem brinumdakte-riem, kas, gumiju kožlādami, gudro receptes „padomju sistēmas iekšējam sabrukumam". Par pašu cietušo — noslepkavoto albāņu traģēdijām jau būtu laikam smieklīgi runāt, ja pat slavenais Mekarturs ir atzinies, ka viņš pirmoreiz karojis, nezinādams m^rķi, v. PelēcU Visas pazīmes rāda, ka kTle\i kaut kam gatavojas. Ar mūsu uguni sagā. dājam ienaidniekam brangas galvas sāpes, jo esam labi piešāvušies, bet cik ilgi pietiks munīcijas? 24. aprīlī visa pamale uz ziemeļiem no mums vārās kā raganu katlā. Pie Svedas viesuluguns turpinājās visu dienu. Klīst baumas, ka tur krie-vi jau pārcēlušies pāri upei. Ari pie Kistrines tiem esot izdevies frontes pārrāvums. Naktī mūsu „Oberzahl-meistars" pazudis ar visu baterijas kasi un dokumentiem. Te nu bija! 26. vai 27. aprīlī mums pienāk atkāpšanās pavēle. Izvelkam savus lielgabalus un piekabinām tos automašīnām. Un tad nāk „vaņku" zem-uzlidojums. Ir par vēlu, lai bateriju izvestu pozīcijās, kildēl saklūpam ceļmalas grāvjos, kur nu kurais. Tepat netālu no mūsu pakaušiem zemi uzar sarkano ložmetēju spļautās ložu kārtas. Daži vācieši raud un vaimanā, bet latvju zēni niknumā vista dūrei, jj^ — toreiz, Kurziemē, viņi tā neuz-drošinājās riskēt, ^;ie vecie I—L 1 A T K A P I S A N A S Gausi virzās mūsu brauciens. Visi celi pārblīvēti bēgļu p a j l ^ a n un ar* mijas mašīnām. Kur vien skaties, vi-sur degošas sādžaa, ceļu malās gul salauzti pajūgi, nošauti zirgi un vēr* ši. Ik pēc pārdesmit kilometriem mdi met pozīcijās. Tanku municija vienmēr ir pa \h rienam. Bet krievu kāpurķēžu milze« ņi kā nenāk, tā nenāk. Lichenē sasto* pam 15. div. puišus, tie visi uzcirtušies izejas uniformās. Arī tie taisīt uz atiešanu. Mē» esam noputējuši, netīri, alztūkušām acīm, bet gari v il visiem ir može. Sasmēķējam „miers pīpi", un mūsu brauciens atkal velkas tālāk. 29. aprīli kādā.bērzu birzi novietojam savus lielgabalus. Rokam vien* viru bedres sev un munīcijai. Silt mums būšot jāturas. Atklājam pamatīgu uguni uz apm, 10 km attāliem mērķiem. Sarkano piloti gan mūi meklē, bet neatrod, — acīm redzot, esam labi nomaskējuiies. Pievakarē izrādās, ka esam palikuši vieni paši. Kājnieki, kas biju mūsu priekšā, pazuduši bez vēsts, bet ..vaņkas" nav vairs tālu. Piekabinām mūsu lielgabalus automašīnām un laižamies ari mēs Viens no lielgabaliem bija jāsaspridzina, jo nevarēja paņemt līdzi. 1. maijā vēl vienmēr braucam uz rietumiem. Kuļamies no viena maiia otrā, bet mūsu nodaļas komandierim vienmēr izdodas mūs izvest sveiki cauri pa sānceļiem. Klīst baumas, k i Gērings esot ievainots. Nez', kas „pa-laidis pilīti", ka amerikāņi došot mums benzīnu un atbalstīšot ciņl pret krieviem. Pilīte vai nē, bet mei kā sHcēii ķeramies pie šī pēdēji salmiņa. Tad jau ies atkal vajā! Uo zēnu sejas kļūst mundrākas. 2 maijā vēl arvien ripojam pa putekļainajiem Meklenburgas ceļiem. Ceļmalas grāvji pilni dažādiem ieročiem, uzkabēm un citiem kara piederumiem. Vācu kājnieki paturājuši tikai katliņu un karoti. Spriežam, ka karam drīz vajadzētu beigties. Pie kāda miesta mūsu kolonnu aptur kāds SS virsnieks un ar ģenerāla pa* vēli liek braukt līdzi trīs lielgabaliem. Aizbrauca gandrīz visi mūsu zēni; pie atlikušajiem divi lielgabaliem paliekam tikai 3 latvieši un kāds ducis vāciešu. Kopš t?8 dienas par pārējiem neesmu vairs neki dzirdējis. LABI VĪL, KA T Ā ! 3. maijā iebraucam Parchimā. I«l« pilnas karavīru un civilistu, kas Izlaupa lielās noliktavas. Ļaudis ķer un grābj, ko v&r. Cits stiepj drēbio baķus, cits piekrāvis stumjamos it' tiņus konserviem un ādas jakām. Pia kāda vīna balona gul apdzērušies vācieši. Pēcpusdienā mūsu kolonnu pirlido vairāki angļu iznīcinātāji, bet tie uz mums nešauj. Ceļmalā stāv kāds džīps ar amerikāņu virsniekiem. Tie māj mums ar roku rietumu virzieni. Sastopamies ar kādu KZ laužu baru. Tie lādas un vicina dūres, rokā» tie© ir akmeņi un mieti. Labi, ka mun» vēl klāt šaujamie rīki, citādi tie būtu mūs nolinčojuši uz vietas. Pēkšņi mūsu priekšā uz ceļa izceļas ploika — mūsu priekšā atkal ir „vaņkai". Nogriežamies pa kādu lauku ceļu pi labi .un braucam,, ko nagi nes... Visu nakti nokulamies pa purvai* nu apgabalu. Beidzot iestieg vieni no mūsu lielnabaliem. Visādi izmēģini* mies to dabūt uz priekšu, bet veltīgi* Tad leitnants izdod pavēli abus lielgabalus uzsprid5:ināt, to ari izdarām, un 4. maija rītā iebraucam milzīgi gūstekņu savākšanas punktā pie amerikāņiem. Labi vēl, ka tā! Nometu savu šauteni un rokas granātas — man karš ir beidzies. Sākas baigie gūst^ un bada mēneši Ludvij|S-lustē, Falingboslelā un Austrumfnzu zemē. Bet par to citu reizi. BiJ. gaisa spēku izpalīgs G . I- «rof LotarslEiTi diagnozei uzli IjL&f voklia pasliktini- tij« f TielbritSBija. Francija, va d] tdLm Baltijas valstu an^- m ļ*"lS-var mazināt latviešu val« iR»n«8 «tgaJanu LatvijaijPra^ S # i a ftJvNam profesora ļSka'arldaži ārzemju juristi; fttzišanu de juie, jo: ļj^ļgtt faktis-, liīiiiiiijrtojuinam. Tpitttoe liek atcerēties nesen ižiiittksla Laiks pārsteidzīgi Immilt ASV valsts departa-1 m * W B S balsis par Baltijas | liģHiipn^u Pad. savienībai iz- ' Si ziņa nedrīkstēja ļļj,jsjļahrieti5ainul8ināt tas vien-ļ • Ķ J IKBiiBSziiiSmās, patiesības dē), (jen | | itow ralstii va i r s nevar iz- ļtoll IļļirKremli uz. Baltijas valstu rē- ju, ļ hiiMfavieiuba ir iebrukuši tik L s m J U|I!ropi, ka tis pretenzijas skar -dēls 1 Nu Broptt. VlspSr starptautiskie viedj pftaļ jau pirgajuši pāri robežai, jiem* Ulsiu ibiin pasaules ideoloģijām L^g^ IļllsilMliBgujnt vairs nav. C i i - V i r j Hftlififi loļlMD: tuvojas grSvim, da lnobtpusi sākas trešš paasules Per kM jorldljimii, ka praktiskā Ua. h M ^ j a i nlitu stSvoklis pa-f ? ļiKpisi, prof. Strics, kon^ate,ļca ļļļWrto tiiS)u;iinaliie pēdējos n t . mmn .attīstījusies Baltijas * itt!llai neatzīšanas" virzienā, T^Ii ij^^ievgrojami latviešu ' ^ ^^ N h iljvokllffl pnktiskaji po. teff^'"; '«Jodu 'zflf 12| m i r ' * ' " «^ ' H C l i " " » » zīme vai zil. aieril Kārtis visi An ' CKJ'.^ laiJ^am ne- Nu i ^S^HalA^' baltiešiem »t5k1 M^"^ V v i i""" «^au dēls bet '*ai naktij S^'l^o fiv^-»"^'» trim- vai R^"'5,^/*?^J« un Ii. Ja1 Ķ<'D^^''« 19? grūtai ^^^t^\^^^ Latvn. ^^^^\ Tagat rizē reiz( tad t] tu, u
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, April 25, 1951 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1951-04-25 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari510425 |
Description
Title | 1951-04-25-04 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | t 25. aP^^^ L A T V I J A Trešdien. 1951. g. 25. aprlU No Rifas radioft^ ieiek tfilak AUGSTĀiaS PADOMIS KOMI. mJAS Augstikās padomes pirmās sesijas atklāšana, ar naplausiem sagaidili', ieradās KalnbērziņI, Lācis, Kirchnm* šieint, Titovs, Ļilvinovs, Pelse, Niko-novs, Gailis, Bagramjan*, Auguste, Ce-lovsuc. Par sesijas pr-di ievēlēja Zvaigzni ar vietniekiem Šmitu un Krūmiņu. Likumdošanas ierosinājumu ko-misijā ievelēja Bisenieku, Criguli, L i pinu, Mariju Sudmali, Kārli Kalniii)U, Indriķi Piņķi, Andreju Mucenieku, Saveljevu, Boriau Bērziņu, Paskevicu un Valentīnu Ivanovu. Budžeta ko-miēijS dzirdējām šādus vārdus: Ed. Apinis, Vladislavs Azans, Arzumimo-va, A. Baufals, G. Gaile, L Zalkalna, I. Zuimačs. J. Pakalns, Eleonora Pu-ķudruva, Alb. Prlvērts, Jānis Triiiik' lers, Anna Cebarde, P. Ezeriņš, Vilma Else un 2danovfi. Finanču ministrs Leeis runāja par Pad. savienības augstākajā padomi^ jau apstiprināto Latvijas budžetu 1431 miljarda apmērā, asi kritizēdams pār* tikās rūpniecības un vieglāa riapriie" dbas ministriju par plāna nepildīšanu. Slokōē kombinātā no paredlzia-tajām 5 ēkām nobeigta tikai 1 — līdzekļu «adrumstalošanas dēļ. Lauk« saimniecības ministrijas kapitāldirbi izpildīti tikai par 52—59 proc. Daudz celtniecības organizāciju nav pārkārtojušas un uzlabojuša^ savu darbu. Strojdetal pagatavojis 250 logu irlim-ju, bet tie ir nederīgi. Dzīvokļu un civllēi celtniecības ministrijā rēdii-lies 4 milj. rubļu zaudējumu. Latko-munllenergo neesot izlietojis 1,7 milj. lublu. un Autotransports 2,4 milj. Preču krājumi pārsniedz „normfi līvus" par 19,8 proc, bet gatavas preces par 50,1 proc. Kožobuvre^^lna trestam 1. janvāri bijuši virsnormatīvi krājumi par 1,6 milj. rubļu, bet vieglās riJpniecIbaa ministrijas 21,5 proc. Tirdzniecības uzņēmumos» bijuši nopietni trūkumi. Plāns gan izpildīts par 93 proc, taču precēm zema kvalitāte up sortknents neatbilst, pieprasījumiem. Uz 1. janvliiri tirdzniecības uzņēmumiem bijuši virsnormatīvi krājumi par 12 milj. rubļu Patlaban daudz veikalos nav noteiktā asortimenta. Darba alga pārtērēta par 3,8 milj. rubļu, jo nepareizi plānota mēneša apgrozījums. Atdevis-kas ministrijas pielaiž pārmērības štatos: tas bieži atklājies meii^alm-niecības, vietējās rūpniecības un 'tirdzniecības ministn]a« parlNiudē. Radīti daudz nevajadzību kapitlila ieguldījumu» Še nepieciešams nodibināt kārtību. Tirdzniecības organizācijām lieli uzdevumi, uzlabojot iedzīvotāju dzīves apstākļus. Ponomarevs savā runā par rūpniecības iefkšējo resursu mobilizfic'ju konstatēja, ka pagājušā gadā no vieglās rūpniecibae, mežsaimniecības un tirdzniecības ministrijas nav saņemtas ievērojamas summas par atskaitījumiem no pelņas. Tas noticis tadēl, ka šo ministriju uzņēmumu vadītāji izturējušies bezatbildīgi pret valsts saistību izpildīšanu un ka uzņēmumos valdījis nesaimnieciskumtt. Pēc garām debatēm, kur katrs, kā nu mācēdams, ari noslavināja ..lieloa sasniegumus" visā* nozarēs, budžetu, protams, pieņēma, jo to, kas Maskavā apstiprināts, Rīgā grozīt nevar. Tāda pati komēdija notika ar jaunās „valdlbas" vēlēšanām. Vispirms Lācis paziņo „mini8tru padomāts" atkāpšanos, tad — iesniedz augstUkēs padomes apstiprināšanai jauno ministru sarakstu un lūdz apstiprināt „valdlbu" viņa ieteiktajā sastāvā. Un kad nu nolasa ši iesnieguma saturu, tad dzirdam, ka Lācis ieteicis pats sevi, bet par saviem vietniekiem — Plūdoni, Ostrovu, Vīndedzi, Po-nomarevu un Ozoliņu. Grigulis pasteidzas „ar gandarījumu konfl.tatēt", ka Lāča ieteiktais valdības sastāvs esot tāds, kam tiešām varot uzticēt turpmāko valsts darbu. Protams — sesija sastāvu ari vienbalsīgi apstiprina. Par augstākās padomes prezidija priekšsēdi tāpat „vienbalsigi" ievēl Kirdienšteinu, par viņa vietniekiem — Ozoliņu un Augusti, par sekretāru — Gaili, bet prezidijā — Upīti, Tito-vu, Novikovu, Voltmani, Spalvu, Daugavieti un Krūmiņu. Par valsts plāna komisijas priekšsēdi ievēl Frici Deglavu, par augstākās tiesas priekšsēdi tieslietu ministra vietnieku Ritinu, ar vietniekiem — Francmani un Grlnbergu. , , P 1 I E K S Z ! M ! G ! " CEĻI UN SflKUJU KOKA RITENI Lai pasargātu auto ceļus no izbraukšanas, šoseju pārvalde un galvenā ceļu pārvalde pie ministru pa» domes paziņojusi, ka ar aprīli slēgta auto, traktoru un kāpurķēžu t i k - toru satiksme pa vissavienības un republikas nozīmes ceļiem; uz dažiem ceļiem ierobežota pusotra lidz trislonnIgSm mašīnām. Valmierā esot parādījušies pirmie taksomoton ^ Pobeda. Atklāta ari autobusu sa-tiksmo starp ētaciiju un pilsētm. Par pagājušo gadu Latvijas dzelzceļu darbiniekiem izmaksātas prēmijas 17 milj. rubļu kopsummā par beitavari-jas darbu. Tās «aņēmuši 2000 lokomotīvju vadītāji, staciju deiiuranti konduktori, vilciena sastadītiiji un pārmijnieki. Slavenākie miiišīnisti e«ot — Grava, Kručkovs, Enne, Sp-rīdonovs un Miķuks, kas saņēmuši 2700—3700 rubļu katrs. «Neapbalvo-tie tad laikam striidajuši ar avariiām.) Iepriecina ziņa, ka izgatavot? pirm?*is riteni* no slcuju koka. Attiecīga fabrika patlaban beidzot izgatavot lielāku pasOtijumu StaļinabadaJi teātrim. (Tātad gaidāms ceļojošais teātris ur. fikujukoku riteņiem!) RAGACIEMA,, STATISTIKA" Raidījumā par Ragaciemu dzirdam, ka karā tur nopostīta puse māju. Buržuju Latvijas laikā tur esot bijis 50 proc analfabētu. Tagad tur izraksta 230 laikrsikstu un 40 isurnālu (kas obligāti jāabonē un kurus tāpat neviens nelasa!). Polītskolu vada — zivju fabrikas direktors. Patlaban ceļot klubu ar 4C»0 vietām. Dienu un nakti rūcot zvejlaivu motori. Zivju rūpniecība pieņemot zivis tieši no laivām. 70 g. v. posminieks Miķelis Salanders, kas pērn uzņemts par kandidātu partijā, pie mikrofona apgalvo, ka gribot atdot visus spēkus komunisma celšanai. (Vai nu gribi vai negrib:, jāatdod vien ir!). Latselelektro direktors Gulajevs stāsta: Litenē cel starpkolhozu elektrostaciju astoņiem kolhoziem. Vieniai-clgi notiek augstsprieguma līnijas un apakšstaciju būve un gaisa līniju celšana kolhozos. Šogad uzsāksim ari daudz citu starpkolhozu elektrostaciju celšanu: Aizputes rajonā uz Alokstes, Krāslavas — uz Nidricas, Saldus — uz Ciieceres, Gaujienes — uz Gaujas, kā ari Dobeles, Bauskas, Lud5!a5 uc. rajonos. Visām šīm elektrostacijām jāsāk darboties 1952. g. nacionālas pretestības cTpas grupu zaudējumi (rs). — Tīrīšanas akcijai Ce-choslovaku komunistu partijā par upuri krituši arī daudz pretkomunis-tisko pagrīdes organizāciju cīnītāju. Nelegālās nacionālistu cīnās grupas, Mati kāji ir beidzies BIJ. GAISA SPEĶU IZPALĪGA GAITAS POZĪCIJAS PIB O D E R A S 1. martā, kad Stetīnas alus (kas garšo pēc ziepēm) un sakņu ,,štams" mums jau bija līdz kaklam, beidzot pienāk braukšanas pavēle, un bateri-kas darbojās atsevišķi, centās iedabūt j )a atkal ,r_ v.lcena Musu ce » ved savus cilvēkus komunistu partijā kas tām arī izdevās respektēiamos apmēros, ^ie pseidokomūnisti stipri kavēja Cechoslovakijas demokrātisko progresu" un palīdzēja nacionāli noskaņotiem pilsoņiem. Viņu darbība sevišķi aktīva un panākumiem bagāta bija Slovākijā. Partijā iekļuvušie nacionālisti, zinot komunistu nodomus, brīdināja ļaudis, kam draudēja apcietināšana, daudzos gadījumos izglābjot tos no drošas nāves. Viens no bīstamākiem viņu uzdevumiem bija padarīt par komunisma pretiniekiem tos biedrus, kas sākuši apšaubīt partijas darbības pareizību. Pseidokomūnistu iegūtās ziņas loti daudzos gadījumos bija sevišķi vērtīgas, bet ne katru reizi varēja tās izlietot aktīvā pretestības darbā. Daudzos gadījumos, lai nevērstu uz sevi padomju slepeno novērotāju un če-choslovaku drošības policijas uzmanību, vajadzēja ļaut notikumiem risināties komunistu plānā paredzētā kārtībā. Tā ka patreizējā tīrīšanas akcija Cechoslovakijā skar visus iedzīvotāju slāņus un sevišķi rūpīgi pārbauda komunistu partijas biedrus, zaudējumus cieš ari pretestības kustības organizācijas. Lai zaudējumi pretestības darbu pilnīgi neparalizctu, visas cīņas grupas spiestas pāriet uz jaunām darba metodēm. Visātrāk to spējušas elastīgākās pretkomūnistisko jauniešu cīņas organizācijas, kas savā darbā nepielietoja komunistiem labi pazīstamās vācu okupācijas laika pretestības kustība* cīņas metodes. ..Cecho-slovaku nacionālo jauniešu cīņas grupu zaudējumi tāpēc ir daudz mazāki nekā pieaugušo pagrīdes organizāciju. Katoļu Smedzam pnņ. gadi Francijā izdots » Zana Mansjē (Jean Manciere) grilcnatas La Situation de leglise cat1ioIiqu€ en lithuanie I&u satura at-fttSUtTjumu. (Apgfids ~ Lee Editions Clnlre», L© R8incy.) Ar iesoļošanu Lietuvi 1940. g. 15. jūniji, Pad. savienība bija okupējusi valsti, kuras iedzīvotāju lielākā dala — 87 proc. piederēja Romas katoļu bainlcai, Lietuvā bija 800 katoļu draudžu ar 900 baznīcām un kapel- \k!\, 1600 garīdznieku un 1(XK) mūku un mōķeņu. Baznīcu vadīja 3 archi-blskapi un 7 bīskapi. 4 garīgie semināri iu 850 studentiem un Kaunas valsts universitātes teoloģijas fakultāte gādāia pair jaunu garīdznieku izglītošanu. Tikko Lietuvā bija parādījusies sarkanarmija, tūliņ sākas arī baznīcas vajiSšanas. Jau desmit dienas pēc okupēsanas uzteica konkordātu un pasludināja baznīcas šķiršanu no valsts, bet pllvesta sūtni uzaicināja atstāt valsts robežas. Pakāpeniski aizliedza ticības mācību skolās, slēdza teoloģijas fakultāti, visas skolas pakļāva valsts vadībai un pārņēma valsts īpašumā. Baznīcas īpašumus nacionalizēja, lūgšanu grāmatas un dievkalpojumu relikvijas iznīcināja. 1940. g. 12. jūlijā uzsāka kato]u, sevišķi garīdznieku masveida vajāšanu, un līdz vācu karaspēka iesoļošanai Lietuvā krievi apcietināja un deportēja ap 50.000 lietuvju (30.000 deportēto saraksti atrasti pēc vācu ienākšanas). ,Ar bieza spiegu un provokatoru tikla palīdzību krievu nagos kiita airvien jauni upuri. Vēl palikušās draudzes un garīdzniekus aplika pāimērīgāra nodevām, pie kam to nesamaksas gadījumā uzlika smagus sodus Vienu pēc otras baz-n l ( w ^ slēdza, reliģisko dzīvi sistemātiski nostumjot pagrīdē. Ticīgie katoļi sīvi preto'ās padomju spaidiem. Kad vScu karaspēli padzina sarkan-anniju, katoļu iedzīvotāju vajāšana uz laiku atslāba. 1944. g. vasarā boļševikiem atgriežoties, kara gados panāktā „liberāli-zācija" padomju iestāžu attiecībās pret reliģiskām kopībām vēl turējās spēkā. Bet 1946, g. sākās jauns vajāšanas vilni*, kas sevišķi smagi skāra katoļu baznīcu. Padomju vara uzaicināja frarīdzniekus nolādēt pretestības kustību, kas boļševikiem sagādāja ievērojamas grūtības. Bet garīdznieki atteicās to darīt, kādēļ tiem pārmeta sadairbību ar ..bandītismu" un ,.bandītu" atbalstīšanu. Tos saka vajāt vēl nežēlīgāk, un 1946. g. beigās jau ,.eliminēja" 350 gairīdznieku. Vairākus bīskapus apcietināja, un tie pazuda bez vēsts. Sākās arī asa kampaņa piet Svi§to krēslu, un 1949. g. sākuma uz brīvām kājām vairs palika tik-ai v350 garīdznieku. Cya6a be:- gis deportēta kātoju kop»5kaits jau sasniedza apaļus 600.000. Jelšu bīskapu Boriseviciusu slepenais tribunāls notiesāja uz nāvi, bet tad deportēja uz kādu spaidu darbu nometni Sibīrijā. Kristlglfi tuvāki mīlestības vietS padomju prese sludināja bolSevis-tisko ienaida un atriebības morāli. „V;sa strādniecība," mi. g. 28. februārī rakstīja boļševiku prese, „celā uz bolševisrau sev rada jaunu morāli, kas pilnīgi atšķiras no baznīcas morāles. Mūsu morāle balstās uz cīņu par komunismu. Morāle ir līdzekļu kopums, kas noderīgs izmantotāju šķiras iznīcināšanai un darba tautas pulcināšanai ap proletariātu; šī morāle aicināta celt jaunu, komunistisku lauzu sadzīves kārtību. Ienaids pret apsniedējiem un vergu turētājiem ir mūsu morāles cienīga pazīme." Sīs „moriles" dra\^mīgos augļus nu redz visa pasaule, jo kātoju liktenis Lietuvā ir tikai maza daļiņa no tām briesmīgajām ciešanā|n, kurām Maskavas politbirojs pakļāvis visu Aus-trumeiropu, dzenot tās' tautas postā un iznīcībā. B. V . uz Angermindi, aiz kurienes mu« no vieto pozīcijās pie Oderas. No šejienes līdz Berlīnei ir ap 70 km. Ierokamies un nomaskējam savus lielgabalus. Uzturu saņemam loti labu. Un bija jau arī laiks — Kurzemē tikām diezgan badojušies. Gaidām krievu lieluzbrukumu pāri Oderai. Katru dienu pašaudām „vaņ-ku" novietojumus otrā Oderas krastā. Naktīs trešdaļa baterijas viru var iet pārgulēt tuvējā ciemā. Tā arī man reiz gadās tikt līdzi pie vācu zemniekiem. Saimniecē mums cel priekšā to labāko, bet saimnieks pacienā ar cigāriem, kas viņam vēl krājumā no vecajiem, labajiem laikiem. Itin prātīgi aprunājamies par bijušo un par to, kas būs. Kaut gan fronte no šejienes tikai nepilnus 6 km, par bēgšanu neviens nedomā. Birģermeistars esot teicis, ka krievus noturēšot Redzēsim, kas tur vēl sanāks. Šonakt reizi par ilgiem laikiem dabūju izgulēties mīkstā pēlu gultā ar vatētām se^m. Marta beigās mūs, latvju lēnus, pārcel uz citu bateriju. Jaunajā vienībā aiz Krusovas esam kopā kādi 15 latvieši. Mūsu grupa dabū vienu smagu lielgabalu, pārējos piedala pie 2 cm ložbērēja un komandpunkta. Katru dienu apšaudām ienaidnieka pozicijas upes otrā krastā. Ari pretinieks nepaliek parādā, un uz katru mūsu izšauto granātu dabūjam 10 at-nakal. Zemes fontāni lido gaisā, bet nav laika mesties aizsegā, jo mikrofonā jau sauc: „40 grādu no krusta... grupa 5 granātas... Uguni!" Arī krievu lidotāji kļuvuši loti aktīvi un laižas tepat gar mūsu deguniem. Vakaros, ja nav sardzes vai trauksmes, sanākam kopā ar polu meičām, kas še strādā pie zemniekiem. Poli ir loti naidīgi pret krieviem. Ja vācieši savas okupācijas laikā būtu labāk apgājušies ar viņiem, tie visi būtu ar mieru iet pret krieviem. Bet tagad?... Pret mums poli izturas loti viesmīlīgi, un vakaros ēdam viņu kartupeļu bliņas ar cukurbiešu sīrupu. Esam jau izbūvējuši pamatīgus bunkurus un blokhaužus, sekojot vecai parunai, ka sviedri aiztaupot asinis. Nu „vaņkas" vat iaut, cik patīk. — tik viegli tie mūs „iēbukņlt" nevar. PEDEJAS DIENAS Kādu dienu komandieris liek sapulcēties baterijas ļaudīm: svinīgi paziņo AŠV prezidenta Ruzvelta nāvi. Vāci cJr, ka līdz ar to Amerika izs'ā-sies no kara. Tajā pašā diena „vaņ-kas" ar savu uguni izsit no ierindas vienu no mūsu lielgabaliem. Kā pai brīnumu, ievainoto nav neviena. Pēdējā laikā mūsu aizmugurē klaiņo dezertieri un spiegi no „BrIvās Vācijas" organizācijas. Tie pa lielākai daļai ģērbti virsnieku formās, ar „labiem'* papīriem kabatā. Bieži vien tie apmeklē Oderas aizstāvju pozicijas, lai pēc tam ziņotu krieviem par mūsu novietojumiem, ieročiem u. l t. Blakus baterijā šinīs dienās notrieca kādu Messeršmita tipa iznīcinātāju ar sarkanām zvaigznto — pilots bija v ā c i e t i s . . . āds sikums Viens no vistālāk izbīdītiem Pad. savienības atbalsta punktiem Balkānu un Vidusjūras telpā ir Albānija. Pēc Tito sekmīgāg izraušanās no Maskavas orbita šis kominforma ..plane-toids" iekluva politiski, militāri, saimnieciski un ģeogrāfiski Īstā „ka-pitālistu ielenkumā" un tā atraušanos no Kremļa „saules sistēmas" uzskatīja par neilgā laika jautājumu. Nav noliedzams, ka vistuvāk par to bija ieinteresēts Tito, jo A l b ^ i j a, par spīti savam saimnieciskajam un militāi^ajam vājumam, bija un palika loti nepatīkams ērkšķis Jugoslavijas jau tā garajā robežu lokā ar pārējiem satelītiem un konflikta gadījumā —- ..īlens sēžamajā", ar iespējām padomju zemūdenēm bloķēt Adrijas jūru. Ne mazāk Albānijas lomu bija izbaudījusi Grieķija savā pilsoņu karā un ' tāpat arī Turcijai labpatiktos, ja tur dzīvojošos ticības brāļus pārstāvētu \ cita valsts iekārta. Pieminētām trijām jāpieskaita vēl Itālija, kas. atgū-dama saimniecisko un politisko svaru Vidusjūras telpā, ar pamatotām bažām raugās uz mazo sarkano odzi pie sava papēža. Ja visiem šiem lokālajiem apstākļiem vēl pievieno lielo rietumu demokrātiju sirsnīgās cerības un pareģojumus par „titoisma" izplešanos no Balkānim līdz Ķīnai, tad varbūt pārāk aplams nebūs pieņēmums, ka visā klusībā še:t arī no. ārienes :r ..kaut kas" darīts, lai. Kremli nostādītu nepatīkamā faktaļ priekšā un, galvenais, lai dotu jaunu cerību dzirksteli par titoisma ķēdes reakciju (Cechoslovakijā tā gan izčibēja). Ģeogrāfiski izdevīgāku vietu šādam pasākumam ari grūti atrast jebkur citur Pad. savienības perifērijā, ^a līdzīgā situācijā atrastos Latvija, Lietuva vai Igaunija, tad diezvai Lācis ar Kirchenšteinu nebūtu jau apzvanīti?) Bet ziņas, kas pa dažādiem ceļiem pienāk ārpasaulē, ir līdzīgi rūgtas kā Romā, tā Belgradē un Atēnās. S. g. februārī Albānijā ar vislielāko nesaudzību likvidēja apvērsuma plānu. Pretestības galvenais ktdols bija sastādījies no^ apmēram 3000 jugosla-viem, turkiem un grieķiem, kas ar bumbas eksploziju pie padomju sūtniecības gribēja ievadīt vispārējo sacelšanos. Ģenerālis Hodža un viņa policija ar MDV lietpratēju atbalstu tomēr savlaicīgi apvērsumu vēl spēja noslāoēt. Apcietināto un iznīcībai nolemto skaitu vērtē uz 30.000! Lielo austrumu saspīlējumu un Parīzes komēdijas ēnā šis gadījums ir pagājis un aprakts „sikajā drukā", bet pēc savas saknes un formas to ir vērts vēlreiz pārgremot tiem brinumdakte-riem, kas, gumiju kožlādami, gudro receptes „padomju sistēmas iekšējam sabrukumam". Par pašu cietušo — noslepkavoto albāņu traģēdijām jau būtu laikam smieklīgi runāt, ja pat slavenais Mekarturs ir atzinies, ka viņš pirmoreiz karojis, nezinādams m^rķi, v. PelēcU Visas pazīmes rāda, ka kTle\i kaut kam gatavojas. Ar mūsu uguni sagā. dājam ienaidniekam brangas galvas sāpes, jo esam labi piešāvušies, bet cik ilgi pietiks munīcijas? 24. aprīlī visa pamale uz ziemeļiem no mums vārās kā raganu katlā. Pie Svedas viesuluguns turpinājās visu dienu. Klīst baumas, ka tur krie-vi jau pārcēlušies pāri upei. Ari pie Kistrines tiem esot izdevies frontes pārrāvums. Naktī mūsu „Oberzahl-meistars" pazudis ar visu baterijas kasi un dokumentiem. Te nu bija! 26. vai 27. aprīlī mums pienāk atkāpšanās pavēle. Izvelkam savus lielgabalus un piekabinām tos automašīnām. Un tad nāk „vaņku" zem-uzlidojums. Ir par vēlu, lai bateriju izvestu pozīcijās, kildēl saklūpam ceļmalas grāvjos, kur nu kurais. Tepat netālu no mūsu pakaušiem zemi uzar sarkano ložmetēju spļautās ložu kārtas. Daži vācieši raud un vaimanā, bet latvju zēni niknumā vista dūrei, jj^ — toreiz, Kurziemē, viņi tā neuz-drošinājās riskēt, ^;ie vecie I—L 1 A T K A P I S A N A S Gausi virzās mūsu brauciens. Visi celi pārblīvēti bēgļu p a j l ^ a n un ar* mijas mašīnām. Kur vien skaties, vi-sur degošas sādžaa, ceļu malās gul salauzti pajūgi, nošauti zirgi un vēr* ši. Ik pēc pārdesmit kilometriem mdi met pozīcijās. Tanku municija vienmēr ir pa \h rienam. Bet krievu kāpurķēžu milze« ņi kā nenāk, tā nenāk. Lichenē sasto* pam 15. div. puišus, tie visi uzcirtušies izejas uniformās. Arī tie taisīt uz atiešanu. Mē» esam noputējuši, netīri, alztūkušām acīm, bet gari v il visiem ir može. Sasmēķējam „miers pīpi", un mūsu brauciens atkal velkas tālāk. 29. aprīli kādā.bērzu birzi novietojam savus lielgabalus. Rokam vien* viru bedres sev un munīcijai. Silt mums būšot jāturas. Atklājam pamatīgu uguni uz apm, 10 km attāliem mērķiem. Sarkano piloti gan mūi meklē, bet neatrod, — acīm redzot, esam labi nomaskējuiies. Pievakarē izrādās, ka esam palikuši vieni paši. Kājnieki, kas biju mūsu priekšā, pazuduši bez vēsts, bet ..vaņkas" nav vairs tālu. Piekabinām mūsu lielgabalus automašīnām un laižamies ari mēs Viens no lielgabaliem bija jāsaspridzina, jo nevarēja paņemt līdzi. 1. maijā vēl vienmēr braucam uz rietumiem. Kuļamies no viena maiia otrā, bet mūsu nodaļas komandierim vienmēr izdodas mūs izvest sveiki cauri pa sānceļiem. Klīst baumas, k i Gērings esot ievainots. Nez', kas „pa-laidis pilīti", ka amerikāņi došot mums benzīnu un atbalstīšot ciņl pret krieviem. Pilīte vai nē, bet mei kā sHcēii ķeramies pie šī pēdēji salmiņa. Tad jau ies atkal vajā! Uo zēnu sejas kļūst mundrākas. 2 maijā vēl arvien ripojam pa putekļainajiem Meklenburgas ceļiem. Ceļmalas grāvji pilni dažādiem ieročiem, uzkabēm un citiem kara piederumiem. Vācu kājnieki paturājuši tikai katliņu un karoti. Spriežam, ka karam drīz vajadzētu beigties. Pie kāda miesta mūsu kolonnu aptur kāds SS virsnieks un ar ģenerāla pa* vēli liek braukt līdzi trīs lielgabaliem. Aizbrauca gandrīz visi mūsu zēni; pie atlikušajiem divi lielgabaliem paliekam tikai 3 latvieši un kāds ducis vāciešu. Kopš t?8 dienas par pārējiem neesmu vairs neki dzirdējis. LABI VĪL, KA T Ā ! 3. maijā iebraucam Parchimā. I«l« pilnas karavīru un civilistu, kas Izlaupa lielās noliktavas. Ļaudis ķer un grābj, ko v&r. Cits stiepj drēbio baķus, cits piekrāvis stumjamos it' tiņus konserviem un ādas jakām. Pia kāda vīna balona gul apdzērušies vācieši. Pēcpusdienā mūsu kolonnu pirlido vairāki angļu iznīcinātāji, bet tie uz mums nešauj. Ceļmalā stāv kāds džīps ar amerikāņu virsniekiem. Tie māj mums ar roku rietumu virzieni. Sastopamies ar kādu KZ laužu baru. Tie lādas un vicina dūres, rokā» tie© ir akmeņi un mieti. Labi, ka mun» vēl klāt šaujamie rīki, citādi tie būtu mūs nolinčojuši uz vietas. Pēkšņi mūsu priekšā uz ceļa izceļas ploika — mūsu priekšā atkal ir „vaņkai". Nogriežamies pa kādu lauku ceļu pi labi .un braucam,, ko nagi nes... Visu nakti nokulamies pa purvai* nu apgabalu. Beidzot iestieg vieni no mūsu lielnabaliem. Visādi izmēģini* mies to dabūt uz priekšu, bet veltīgi* Tad leitnants izdod pavēli abus lielgabalus uzsprid5:ināt, to ari izdarām, un 4. maija rītā iebraucam milzīgi gūstekņu savākšanas punktā pie amerikāņiem. Labi vēl, ka tā! Nometu savu šauteni un rokas granātas — man karš ir beidzies. Sākas baigie gūst^ un bada mēneši Ludvij|S-lustē, Falingboslelā un Austrumfnzu zemē. Bet par to citu reizi. BiJ. gaisa spēku izpalīgs G . I- «rof LotarslEiTi diagnozei uzli IjL&f voklia pasliktini- tij« f TielbritSBija. Francija, va d] tdLm Baltijas valstu an^- m ļ*"lS-var mazināt latviešu val« iR»n«8 «tgaJanu LatvijaijPra^ S # i a ftJvNam profesora ļSka'arldaži ārzemju juristi; fttzišanu de juie, jo: ļj^ļgtt faktis-, liīiiiiiijrtojuinam. Tpitttoe liek atcerēties nesen ižiiittksla Laiks pārsteidzīgi Immilt ASV valsts departa-1 m * W B S balsis par Baltijas | liģHiipn^u Pad. savienībai iz- ' Si ziņa nedrīkstēja ļļj,jsjļahrieti5ainul8ināt tas vien-ļ • Ķ J IKBiiBSziiiSmās, patiesības dē), (jen | | itow ralstii va i r s nevar iz- ļtoll IļļirKremli uz. Baltijas valstu rē- ju, ļ hiiMfavieiuba ir iebrukuši tik L s m J U|I!ropi, ka tis pretenzijas skar -dēls 1 Nu Broptt. VlspSr starptautiskie viedj pftaļ jau pirgajuši pāri robežai, jiem* Ulsiu ibiin pasaules ideoloģijām L^g^ IļllsilMliBgujnt vairs nav. C i i - V i r j Hftlififi loļlMD: tuvojas grSvim, da lnobtpusi sākas trešš paasules Per kM jorldljimii, ka praktiskā Ua. h M ^ j a i nlitu stSvoklis pa-f ? ļiKpisi, prof. Strics, kon^ate,ļca ļļļWrto tiiS)u;iinaliie pēdējos n t . mmn .attīstījusies Baltijas * itt!llai neatzīšanas" virzienā, T^Ii ij^^ievgrojami latviešu ' ^ ^^ N h iljvokllffl pnktiskaji po. teff^'"; '«Jodu 'zflf 12| m i r ' * ' " «^ ' H C l i " " » » zīme vai zil. aieril Kārtis visi An ' CKJ'.^ laiJ^am ne- Nu i ^S^HalA^' baltiešiem »t5k1 M^"^ V v i i""" «^au dēls bet '*ai naktij S^'l^o fiv^-»"^'» trim- vai R^"'5,^/*?^J« un Ii. Ja1 Ķ<'D^^''« 19? grūtai ^^^t^\^^^ Latvn. ^^^^\ Tagat rizē reiz( tad t] tu, u |
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-04-25-04