Bavarijas Latviesu vestnesis, September 14, 1949

              f '
Bāls stfivt A T T
kuru logi bal52^
WJ8 redzama
. uzmanīgi gavSaT
Iemājo kundj». SSf
I, lai gan vlņalbcj
ttt mniga «n(^
pati «maldBaiKu r T
«ņa vārstu SmaldiS I savu pseuaonimu, \
m pleņ6mu«l Jai4.
Bita Smilga. Bel«
* Jau tāla ceļa m.
PMC numurfl).
^ra un mala
' raastt. pieminot
rīsa. lK»aP?nl«tt«m. IM
:UM. «n un. gida, n
aotfMK vesela Uikmit
"itt Ir zaudējusi vle&it
Jernsii mūzikas kix^
pēdējo Udo fiiS
— I ietekme un vlatno^
raketltaīiem jaunibS
fbttta pasauli pftnteito
olonlskie tēlojumi Bo&
m apikaidrola&a» m
lautris dēkas, T l lunlH
^'tH kM sarakstitt ir Hi
drosmi un vērienu, ir
gadi kopi lle tēloM
to drosmi un Udojtšō
-^aw vēl tagtd«
lonardā Strausfl eam
mtlslķim denlt ntļ^
valodas meistaru. U
,<u un , . humoriita.
iera Meistardziedoņlem,
^1 otrf darba, kas iplto
būtisku, tīru humoni kl
jle Tils Pūcesspleģdli. K
pasaules uzskati ir litt*
mūziklus iztelkraci
^ d x tajos darbos, km
prft^eclskas dabas (Tl
Varoņa dzīve) dtnu»
U par atsevišķu liloņ*
^aiu vaksturolanu. TaSti
)dam, 1o ati Strausa vt-k
vērsTuIga, ka ts
neuzticību, ja — nerro
skepticismu,
lielajiem, Strauss bljll
ar sava mūzikSlS matŗ
ielzlldzlnftto kvalitāti. VI*
fonlskajfis celtnēs bUkji
«atl atrodama iemūr«U
lakus ģeniālajam atrodami
'^ādl. Tā i r viena oj
Itnibām, ko viņa draugi
aa stilu, bet lenaldiUeW-ffiumu.
Lai kā. fm^
Noliedzami i r Jotl Uels, U
llozs. Savu ienlju W
iciš operās Zalome, Bow
Blektra, kas visas radu^
pasaules karu. plvM
« Ml Rīgā. un i p ^ i ^
prttfi. Savas w»e9ti^
ils elpas nesta, tā anjenj
>a'lielas un nem^f^
fAS CHRONIKA
Irlģents Leo BlechV
gada dzīvoja ero^grS-gadusi
pavadidaas
in visai labi paristanij
lem, atgrleries B^ŗ8
^tembra sācis darboti^
i pilsētas operā BerU;
ttorā. Blecham pažre»
bbŗa ndz 12. novembri"!
fotiks 18. un
[u gleznu is^tade, kug
W]ās britu J^^iļ
redzami 38 māksUni*f
to vidū ari 2 akva^^^
-ļs pats AngUjas;kariJ^
lu kollekcijas Vindzo-iKristus
limas tabt«i
us filmai, ko arjjŗ
'iedrības, «t^P^^K
^ - to vidū Eieono^
In ASV ekspr^f
ķbalstu nodomā^w
'.režisors Ābels 5
^ tēlotājs ir kāds iŗ
I jauns francuzi\»^^
ķs nākamajos 5 ŗ^jj
r^evienu lomu k^ g j j^
ļaut nevienam
W TāpatJ^fJ ari citu tf tāju J^^^^^
Bsot daudz Paj^to-
, kas lielāk?^ tiesu^,
Icai nenozīmīgas
Sākusies Ķīnas
t.
„Skaldl un valdi" princips ori Tōlaļos austrumos
g^jīgkoiiga (I). — Ķīnas dJ^nvld-
^Igļim provinces Junāna^f guber-
JSJPPLu-Hans svētdien pmJdamē-
^ savas provinces neatkarību. Nav
S j i ^ zināms, vai viņfi nodomājis
S p o t i e s komunistiem, Viai ari
Lļierinasj^ ar opozidju pret
Jjņtrflte I valdību. Lu-Hanam seviš­ķo
siBiPpttJu pret komunistiem ne-
Sit toties yiņā pazlstaicns kā
aoMkts Cangkalāeka pretinieks,
junina^ zaudēšana i r smags un
jifgaidlts sitiens kuomintanga v a i -
kupd ar to radusi^ijs jauna
M t a tagadējās garās ciņu llni-
<al aizmugurē. Jādomā, ka itiis ga-
Uuni paātrinās pilsoņu kaŗii Iznā-
Ipnu, Centrālās valdības pSrstāvjl
i ^ a s plvaspUsētā Kunmlngāuz-atstāt
pilsētu 48 stuiādu laJ-kL
Ar JuDānas neatkarības prokla-joSfami
bez tam radies visai. Ipats
itIvgļcHs Burmas un Indoķīnas pie-
]Dbdi* iUt)U to temju valdības līdz
ggi visai nobažījušās par ķl-
2 ^ komunistu uzvaras gājienu,
fls bija^ i^omājušfiSi ka u2.Tarētā-
Ico itoīākot robežām, komunisma
Itifffim pfiŗsviedusies ari pie ļvi-
HieoL Ja Lu-Hans nu izrādil^os par
ļ^olietuiiga sabiedroto, tad ih
db l a i ^ jau būtu pienācis agrāk,
oekl cerēts. Ja „enerģlskajs guber-flSterf*
turpretim Ieņem naidīgu vai
gsaiSkais neitrālu nost&ju pret ķl-gUhi
komunismu, tad tāpi^t negai­dot
blttu natides tas, ko prelkomū-nlftlakla
elementi visā Dienvidāzljā
i&HjļiA vlfivdrāk: aizšauta bulta
^jķl komunisma ekspansijai v i r -
j t o i n z Indiju, Burmu un Siāmu.
A nu šis pēd^ais Izrādītos p;ar lak­to^
tad pretkomūnlstu ideoloģijas
foBtisfcie pārstāvji Āzijā varētu
lef par labu iegrāmatot lielu pa-nflnimu.
Bet var ar! būt. k a L u -
^ izšķirsies par citu spēli: sniegt
piDdzIgu roku Maskavas jilfiniem
pir pias dalīšani; sīkākās vienī-
Ii3i^ jo varbūt 'ari Kremlī uzaususi
atE^ ka visa milzīgā impērija
vienā gakalā grūti sagremojama.
Hrmais «olis ftinl vlrrienā Jau b i ­ji
patstāvīgas Mandžūrijas valsts
Itroklamēšana, kas savādā ' kārtā
lie^unos vēl pavisam maz komen-tlta.
Toties TASSam bija izdevība
ar 11^ gandarījumu ziņot, k a kā­da
Mtdcdenā sanākusi „tautas pa-tonē"
vienprātīgi nolēmusi prokla-n
§t Blandiūrljas „tautas republi­ku^
ar attiecīgu >,tauti(s TSildība'V
^ notikums rāda, kādā veidā
Kremlis tagad nodomājis atrisināt
kompiicSto JŖnas problēmu; sadalot
t5 alkSkfia vienībās, kas samērā
viegU pakļaujamas padomju impe-najisma
kontrolei
Apgalvojot, ka tai jāsargā savi
Baiiksmes c ^ uz Portarturu un Dai-reņu
pie Dzeltenās jūras. Padomju
savienība lidz šim ļari vēl nav iz-vā.
kusi no Mandžūrijas savus gami-
2j)nus. Tā sola to darit tagad, tik­līdz
jauDiā npatstāvlgā" valdība bū­šot:
noorganizējusi savu armiju. Sīs
valdības priekšgalā nostādīti v in
ar labu Maskavas skolu, kas vairāk
lūkojas uz turieni, nekā uz savu
tautieti Maotsetungu. Līdzšinējās
deklarācijās par savu turpmāko po­litiku
tie tamdēļ ari neko nav pa­teikuši
jpar kaut kādām tuvākām
attiecībām ar ķīniešu kaimiņiem
austrumos, bet demonstratīvi pa­svītrojuši
savu draudzību ar lielo
kaimiņu rietumos. No ķiniešu vier
dokļa Mandžūrija tagad tādā pat
stāvoklī kā japāņu okupācijas lai^
kā. un Maotsetungam viņa indust­rializācijai
plānu veikšanai nu būs
jālūdzas «ārvalsts" paHdzIba.
Padomju prese neslēpj, ka visa
saimniecība tur faktiski jau tagad
atrodas valdības rokās. Rūpniecība,
ogļraktuves un spScstadjas nado-nālizēta
», pie kam spedālā līgumā
^ Padomju savienību tai piešķirtas
īpašas privilēģijas. Mandžūrija pie
tam jau otrs apgabals, ko Kremlis
Šādā kārtā pievads. Pirmais bija
tagadēja «Mongolijas tautas repub­lika",
ar kuras labumiem savā lai­kā
kārdināja ari latviešus pēc pa­domju
okupādjas 1940. gadā. No
turienes padomju taustekļi tagad
stiepjas arī uz rietumu Mongoliju,
kur patvērumu radvišl daudzi no
sarkanajiem izbēguši mongoļi un ķī­nieši.
Dlvlde et Impera, skaldi un
valdi, kādreiz bija seno romiešu po­litiskā
gudrība. Redzams, kfe dažos
^ gadījumos no vēstures mācījušies
ari Kremļa politbiroja vīri,
Nacionālās Ķīnas prezidents L i t -
sungjens izdevis rīkojumu apcieti­nāt
kā bandītus un kriminālnoziedz­niekus
Maotsetungu un vēl 18 ķī­niešu
komūnisu līderus. Izpildīt šo
rH:ojumu laikam nebūs viegli.
Angļu iestādes Hongkongā savu­kārt
noliegušas ienāld; pilsētas ro­bežās
ķīniešiem, kas valkā militāru
tērpu. Aizliegums attiecās arī uz
vļrJmiekiem un ģenerāļiem, un mo-tītlžts
vitM, kļft pilsētu vārda pilnā
nozīmē |>ārpludina nacionālistu | ar­miju
piederīgie, kas atkāpjas uz-brflkošo
komunistu priekšā vai vien­kārši
dezertē.
miris S.
Viņa
Mūsu mqais ll^jgaālgais kollēga un audzinātājs
cand. p h i l ^ ^
Eduards Bistēviņs
blj. Hercoga Pētera ģimnāzijas klasisko valodu skolotājs
9. septembrī Augsburgā 71 g. v.
pašaizliedzīgo dzīvi un darbu ilgā piemiņā paturēs
Hercoga Pētera ģimnāzijas (Jelgavā)
skolotāji um bijulie audzēkņi
Ss sapni
Pagalvī 11
1M9. g. 18. augustu, no 7. augustā autokatastroffl dal)atlem ievai­nojumiem
mira ^
Kārlis Pilsnms
blj. valsts zvērlnJlts mērnieks, dz. 1886. g. 22. februārī. Apbedīts
TratjnStelnas kapos 1949. g. 20. augustā.
Sēro: sieva, meita, znots, mazdēls, radi,
draugi un latvieSu saime Traun§4®lnā.
dzimteni
iu , . .
Pēc Ugām un grdtām deSanām Bad MUnderas sanatorijā no
mums Šķirās blj. kar. ^ v
Janfs Krustiņš
dzim. 1922. g. 11. «IM miris 1949. g. l . 9.
Apbedīts Bad MUnderas kapos 1049. g. 3. 9.
. Viņu mna piemiņā paturēs
Bad MUnderas latvIeSl.
Masu mllals tautietis v
Konstantīns Skēle
dzlm. 1902. g. 6. maijā, Barka^ras pagastā, miris traģiskā nāvē
1949. g. 25. augustā, Rolphtonā, Kanādā.
Apbedīts Petawavas kapos. vieglas smiltis
Bolphton^s LRA kopa
Mūsu mllals tētiņš, vlratētlnll un vectētiņš
Andrefs Nīknrs
dzlm. 1870. g'ada 13. februāri,
mirts dzimtene, vientuļš, nesagaidījis savus mīļākos pārnākam.
Viņu pateldbā un mflestībā piemin dēli,
vedekla un mazdēllņS trimdā Vādjā.
Klusi savas ģimenes vldO ātrā nāvē mira mūsu visumlļals
agro Alfrēds Kriīmiņs
dzim, 1901. g. 7. ftugustā Alojā, miris 1949. g. 12. augustā, apbedīts
l*- augusta Bathurstas kapos Austrālijā.
viņu neaizmirstama piemiņā paturēs
sieva, dēls, sievastēvs un brālis Austrā­lijā
brālis un svalUe Vācijā, brālis S i ­bīrijā
un tuvinieki Latvijā.
teteri, Iraidu un Vern Jaranoviēu
JeJslē v. JaronoviCs Lat\riain Rellef
JssociaUon 47 1/2 Larch Strtnet, Hali-
Sf. N. s. Canada. Lūdz atsaukties
5" personas, kas zinātu meklējamo
*«ve8 vietas. (313)
Iisii^@aeg desmlicabs^
miehā pedefe^ 10 gamm
S. un 1 septembri Hanavas latvleBu
YMCA% rīkotajās sacīkstēs ^Sesmltclņfi,
startējot Ukal 2 dalībniekiem. ^ g. ve*
cals Jānis PUsts saslnedza Jaunu t i l n^
das rekordu — 5837 punktus, pārspējot
savu pērn sasniegto rekordu par 244 p.
Tik labu sasniegumu d e ^ t d ņ S pēdē*
Jos gados nav realizējis neviens latvieSu
daudzdņnleks, un mūsu visu laiku l a ­bāko
desmifclņni^u sarakstā J . PUsls
tagad ieņem ceturto vietu aiz latviešu
..atlētu atieta" J . Dimzas. A. Bērziņa
un G. Alera. kuŗl pārsnJieguSi punk­tu
robežu. 5837 punktus Plīsīs salasīja
ar Šādiem sasniegimiiem atsevišķās dis­ciplīnās:
100 m 11.7; tāUēkSanā— 6,14;
lodē - 11.86; augstlēkS. - 1,72; 400 m —
58.6: 110 m barj. — 18.8:; diskā — S7,34;
kārtslēkS. - 3.10; Sķēpfi — 51,87; ISOO
m — 4:51,8. Ar sasniegto PUsls apmie­rināts,
kaut ari bija dažas neveiksmes,
jo. piemēram, lodi vlņS Šogad nebija
grildlB tuvāk par 12.60 m. Sportistam Šo­gad
biJuSl seviSķl iprūU treniņa apstākli,
tādēļ viņa sasnlegmns Jo augstāk vērtē­jams
— pat tādas sporta lielvalsts kfi
Vācijas meistarsacīkstēs S837 p. būtu
devuši' sesto vietu.
PlISa konkurents Imants Mežraups
arī sasniedza personīgo rekordu — 8018
punktus ar Šādiem rezultātiem atsevil-ķād
disciplīnās: 100 m — 12,6; tāllēkS.
- 6.11; lodē - 10,55; augsti. — 1,62: 400
m — 57.1; 110 m - 20.8; diskā — 87,10:
kārtslēkS. - 2.90; Šķēpā — 42,86; 1500
m — 4:57,8. L M .
Momigm ēfp0wim dsivm
YMCāt& vaāmm& ^
wt&metn® Vilābade
L l d z t ^ u s pārējām bērnu nodarbībām,
rao 3. apgabala YiyrCA8/YWeAs bērnu
vasaras nometnē Vildbadē cienīga vieta
bija ierādīta fiziskai audzināšanai un
sportam. Bez iekSējām. savstarpējām
sacensībām, notika sacīkstes ar vietē­jiem
vāciešiem un ari ar tuvākās lat­viešu
nometnes jauniešiem. Ļoti labus
sasniegumus rādija Slāba darbinieki,
pieveikdami vietējos vācu sportistus gal­da
tenisā un vieglaUētikā. Tāpat i e ­spaidīgas
uzvaras gūtas basketbolā, pār
Ansbachas VMCAs vien. ar 32:88. kā a r i
pār Vircburgas jaunleSlem 87.25. Pārspēlē
Ansbachas YMCAa uzvarēji otrreiz 46:35.
Labākais grozu guvējs bija J. Paupe,
kas abās spēlēs ieguva 85 punktus. A r i
volejbolā nometnes Štāba vienība i r pa­likusi
nepārspēta. No ievērojamākām
cīņām i r jāatzīmē uzvara pār Ansba­chas
VMCAs vienību 16:14 un 15:12.
Pārspēlē 14:18; 15:3; 16:14, kfi ari uzvara
pār Stutgartes VMCAsnnVCAs vasaras
nometni Rorā.
Nometnes galda tenisisti Proclks. J a n -
sons, L. Opmanis, L. Šiliņš un Junge
plevelkuSl Rotenburgas vācu Jauniešu
vienību ar 9:0, Rotenburgas vācu sastā­dīto
vienību ar 7:2 un Ansbachas
VMCAs vienību ar 8:o.
Nometnes noslēgumā starp Štāba dar­biniekiem
vēl notika sacensības viegl­atlētikā,
galda tenisā, novusā, virves
vilkSanā un volejbolā. PeldSSanā štāba
vienībā Šiliņš,. Vilks un Junge sacentās
i ' m r^^ft^t^B p e l ē ­jumā
4X80 m (muguras, sāniem, krūtīm,
un kraulā)! veicot distanci 3:24.1.
Vieglatlētikā sasniegti Sādl rezultāti;
100 m Močalkins 12,8; auestlēkSanā Jun­ge
1.55; tāllēkSanā Močalkins 4,91; 1500
m Močalkins 4:46,0. lodē Skleriuss 10,2.
Šievletēnj nz. Pastnieks veica 60 m 8,7.
lOft-m 14.1 liri tāllēkSana 4.20.
Galda tenisā vlrieSlem 1. H. TeriņS un
sievietēm E. Terijŗia. Novusā 1 v. Vilks.
Peldēšanā vīriešiem 50 m kraulā — J .
Bormanls 44,1; sievietēm 50 ra krūtīm i.
v. L. Kalniņa 59,8. V. P .
Jau iznākušas vasaras brīvlaikā Iespiest
uzsāktās:
DM
Tēvu valoda Oas: gr.) 5. k l . , 248 1. 4.50
Matemātika 5. k l . . 124 Ipp 8.50
Šķērslīniju burtnīcas, laba papīra 0.30
Bez tam varu piedāvāt savus izdev.:
Brēmaņa SIch. Schrltte n (5 kl.) . 2.—
Brēmaņa Sich. Schrltte I U (6. kl.) 4 . -
Brēmaņa Sich. Schrltte IV (7. un
ģimnāzijas 1. klasei) 8.50
Dabas mācību 5 k l . . llustr. . . . . 8.—
Tēv^ valodu Oas. gr.) 3. un 7. k l . ā 4.—
Mālkalna Ķīmiju ģimnāzijām un
paSmāc. 148 Ipp., 139 daž. mēģ.,
55 zīmējumi 8.—
Tuvākā laikā iznāks: •
Curika. My Engllsh Reader 1 un II,
Matemātika 2.-4. klasei utt
Izsūtu tikai pasta pēcmaksā, par grām.
skolām aprēķinot 13 proc. atlaidi + porto.
Lūdzu pārvietoto nometņu grāmat­nīcas
uzdot man savas jaunās adreses!
ANDR. OZOLIŅA apgāds nn gramam.
(24b) Eutin/Uolsteln, DP Camp. (329)
I DJIVI LATVIESU ZlilNI AustrāUjā
vēlas iepazīties nopietnā precību no­lūkā
ar tautietēm ITdT. 30 g. v, Steri,
levs 32 g. V.. 173 cm tumSmatls;
Fredvs 28 g. v.. 178 cm. blonds. Vēstu­les
ar biOCTafiju un. ja iespējams, ar
Oto adresēt: Mr S t B ē n i j l Rallway
Parāde Dorrlgo. N.SAV. Australia^^ ^
PAZIŅOJUMS
Latviešu kooperatīvu savienības uzdevu­mā
no biji ..Turības" E&Ungenā saņem­tās
preces likvidēs Augsburgds-Hochfel-das
kooperatīvs ..ZEMGALE". Uzaicinu
14 dienu laikā no Sī paziņojuma publi­cēšanas
pieteikt kooperatīvam ..ZEM­GALE**
event. prasības, kas tiks apmie­rinātas)
precēs pēc nominālvērtības. Pra­sību
pieteikumi adresējami koop. «Zem­gale"
valdes priekSsēdim: Vold. alnka,
Firnhaberstr. 67, Augsburg - Hochfcld
(13b).
Līdz augšminētam termiņam nepieteik­tās
prasības neievēros, bet atliku5o preču
krājums tiks nodots kā ziedojums LCK,
izlietošanai labdaribas mērķiem.
j . P1 a t a 1 s,*
LKS valdes priekSsēdis.
(318)
Izsakām sirsnīgu pateicību 4054. Latv.
darba rotas vienībai, kapteinim Blāķim,
rotas virsniekiem un visiem karavīriem,
kas materiāli atbalstījusi un sekmējuSl
pieminas plāksnps uzlikSanu mūsu m i ­jam
radiniekam
gaisa izp. G U N A R A M A U Z I Ņ AM
V^lāras kapos.
Tāpat slrsnTps paldies Daugavas V a -
naj^u amerikāņu joslas valdei un mācī­tājam,
kā arī vislielākā atzinība par rū­pēm
šajā lietā Valteram Zirnītim.
Brastlņu ģimene,
j Blombergā.
D Z m s DRAUGU
meklē tautietis Amerikā. Bijis lauk­saimnieks
Dobeles apkārtnē; ģimene
a i z v e l t a uz Sibīriju 1941. ?adā. Tagad
ieceļojis Sav. valstis un strādā labi
a t a l g o t u darbu pilsētā; paSam savs
dzīvoklis; ap 40 g, v. slaida auguma
un saticīgas dabas Kandidātēm Oldz
40 R. V . ) vēlama v i d U M k o l a s IzglītTb?,
var būt arī bērns. Ofertes adresē­jamas
šī l a i k r a k s t a kantorim ar at­zīmi
,.Draupm Amerikā". (825)
āmatim lidinām
Jānis Lidmanis atkal spēlē basketbolu. -—Pēteris
Bumbērs lieliski reprezentē latviešu sportu
SPORTA VĒSTULE L A T V U A I N O AUSTRĀLIJAS
PQc veiksmīgām medībām AustrāUJfl,
k u r i a krita 18 truši, draugi mūsu biJuSo
pasaules rekordistu soļošanā Jāni Daļiņu
apbalvoja ar „truSa tistes ordeni**, kas
nēsājams pie uzvalka pogas. Tfl i r D a ­ļiņa
pirmfi .,medaļa** Austrālijā. Viņi vei
mitinās Bonegillas imigrācijas nometnē.
Jo nevar tik ātri i i š l ^ e s , uz k u r u pusi
braukt darbā. DaUņu Interese kāda liela
pilsēta, kur vairāk sadkSu — ne ijau,
lai vairs sportotu, bet. kā pats r ^ o r -
dlsts saka — ..tāpat sporta d^.'* «Vis­mazāk
Jānis bēdājas par Austrālijas
karstumu. Jo netie, ka to bOs tāda
..suta'* kā 1934. g. Turinfi, kad pēc uz­varas
Eiropas meistarsacīkstēs 80 km
soļošanā viņā no svara bija zaudējis ve­selu
puspudul Ir lūgts, l a i Dfliņā uz­ņemtos
Austrālijas latviešu sportistu v a ­dītāja
pienākumus un Jācer, k a tas ari
notiks. Negribas nemaz šaubīties ari
par to. ka Daļiņām vēlāk būs iespēja
trenēt austrāUeSu soļotājus.
Jānis Lidmanis atkal n>ēie basketbolu.
Viņš bija Betherstas imigrācijas nomet­nes
latvieSu vienībā, kas uzvarCJa Uetu-viešus
6(H2d. Pēc tam, kad eadkstcs v a ­dītājs,
mūsu tautietis Aug. Reimanls.
paziņoja, ka Lidmanis ! r virs, kas 1984. g. 2enevi latviešiem peUdzēJa izdnlt
Eiropas meistartitulu basketbola, skatī­tāju
sumināts, viņš spēlee pēdēji ce­turksnī
viens pats Ieguva 12 p. ..Džeks'*
pašreiz nodarbināts Betberstfi. bet drau­gi
to vēlas redzēt Sidnejā, kur austrā­liešu
kluba Metters pavēnī un atbalsta
nodibināta b l j . D P , futbola vienība, M d -
manis tad būtu labs palīgs ari tikko no­organizētajai
latviešu un Igauņu kopē­jai
basketbola vienībai, kas startēs Sid­nejas
vasaras meistarsacīkstēs. No lat­viešiem
tur Jau spēlē Peskops, Sproģls,
Strautnleks, Bērziņš un Klauverts.
Austrālijas meistarsacīkstēs basketbola
nesacenšas atseviSķu klubu, bet gan
Statu vienības. Pēc skaita ceturtajā
Sādfi sarīkojuma, kas no 21.—27. augu­stam
notika Tasmānijas galvaspilsētā
Hobartā, uzvarēja 1946. un 1947. g. A u ­strālijas
meistars l^sautvelsa, Z. v.
ieguva 1948. g. melstarvienlba Viktorija.
8. Dienvidaustrālija. 4. Kvinslande. 5.
Tasmānlja. Sacīkstes bija radījušas
lielu Interesi. Jau atklāšanas dienā
pulcējās 8000 skatītāju un tikpat daudz
bija ari finālā, kad ŅUsautvelsa uzvarēja
Viktoriju 49-44. nodrdilnot sev meistara
godu. Zaudētājiem visvairāk punktu
(20) šajā spēlē Ieguva latvietis Pēteris
Bumbērs. Viņš un lietuvietis R. Sutas
(Ņusautvelsa) izrādījās vienīgie Jaun-austrālieSi
80 spēlētāju vidū. kas bija
izraudzīti lielajām sacīkstēm. Abi Iz­pelnījās
sevlSķu ievērību un viņi Ierin­doti
kandidātos visas Austrālijas repre-zenlēloSai
vienībai, tāpēc baltiešu sports
pārstāvēts lieliski.
Hobartas laikraksts The Mereurv Ik
pēc sacīkstes atzīmēja labākos spēlētā­jus.
Viktorijas vienībā gandriz vien­mēr
1. vietā bija P. Bumbēra vārds,
tsrusautvelsa uzvarēja p ^ I t l ^ Jo pieveica
Viktoriju ari prlekSsactkstēs. Finālā Jau
pirmajā puslaika '\ Ņtlsautveisa. tika .8 pi
pārākumā. Apm. 8 minūtes pirms spē­les
beigām Bumbērs saņēmis Biķera
piespēlētu bumbu, ieguva loti Jauku
grozu, im sākās sacīkstes Izšķīrējs
posms. Sājā laikā turnīra visvairāk ap-
LATVISKAS ETNOGRAnSKAS
ROTASLIETAS
Izsūta ar pēcmaksa
Iļacavas • Nicas saktas
Masīva sudraba
komplekts, sver p ā ­ri
par 800 g. Vien­mēr
krājumā. Pasū-tinot
visu komplek-l
tu. cena DM 68.—.
Karuļu saktiņas. lielāka (krāj.) DM 18.—
Vidējā * . . D M 1 4 . -
., mazā , 6 . DM 11.—
Saules gredzens DM 19.80
Nīcas deribtt gredzens (trīs
dzintari) . . . . . . . . . DM 12.80
Nameja gredzens • « ^ . DM 10.—
Firma garantē sūtīt naudu atpakaļ. Ja tā
7 dienu laikā saņem atpakaļ pasūtlnāto
priekšmetu. Tātad darījums bez riska.
H. Brauķfls un L Raomanis
(23) Rabber 74. Bez. OsnabrUck.
13 cm (h DM 28.-
10 cm (t) DM 25.-
7 cm ff) DM 23.-
(219)
un Ikvienai latvieSu slevieftl. kas gata­vojas
laimīgai ģimenes dzīvei.
izceļojot Jāņem lidad
Dr. med. P . Ābeles
ROKAS GRĀMATA MĀTEM,
41' «^glabāto savu bērnu veselību. Grā­mata
dabūjama nometņu grāmatnīcās un
pie ģenerālpārstāvja. AtsļvlSķus pasūti-nājumus
piesūtām: Vācijā) — pēcmaksā:
uz ārzemēm - pret 10 starptautiskās
pasta satiksmes kuponiem.
Krājumā visi citi izdevumi trimdā.
ROa KRŪKLinS,
(14a) Schwāb.-GmOnd, Lettenlager.
Artillerie-Kaseme. (803)
DRAUD2U, SKOLU, JAUNATNES
ORGANIZACUU IEVERIBAI!
Iznākusi Jaunā iespiedumā, uz laba
papīra
Prot J . Vītola
MELDPU GRĀMATA
evanģ. draudzēm.
Pielikumā Jauni korāU. tautas lūfSana.
Maksā Iesieta DM 10.—.
Pieprasīt. Iesūtot DM 10.50 vai uz pēc­maksu,
s
Ev. lat. baznīcas vlrsv. noda|ā
Lettlscher Oberkirchenrat. (24)Hamburg,
Bugcnhagenstrasse 6 n , (822)
brinotais «)ēlētaj8. austrāliešu vlspusl-gākals
vieglatlēts un 6. v. ieguvējs des-mltclņā
1948. g. Londonas olimpiskajās
spēlēs P, MuUns, kas i r Ņusautvelsas
piecnieka kapteinis, sāka Uellskl ,.dlrl-.
ģ ē f savu vienību un tā beidza «pēli ar
49-44 uzvaru. The Mercury flnēlu rak­sturo
par vienu no «briljantakallem**
sporta notikumiem, kāds Jebkad ren
dzēts Hobartā. Ņūsautvelsidu uzvara
visUelākie nop^ni P. MuUnam. SaJā z i ­ņā
ari P, Bumbērs pievienojas austrā­liešu
lireses atzinumam: „MuUn8 i r ne­vien
liels sporUsts. bet ari Uels cU^
vēks.*'
TUcal as g. V. Bumbēram šis sacīkstes
pavēni plašai nākotnes izredzēt A u s t r i -
UJas basketbola sportā, kias kļūst ik
dlenāir lidaks, paredzēts, ka basketbolu
turpmāk uzņems ari Uelbritānijai impo*
rijas sporta spēļu programmā. Nāka­mais
Šāds samojums notiks 1950. gada
februāri Jaunzēlandē. Bez tam austrā-
Uešu buketbollstl noteikti cer j^edall-tles
1852. g. olimpiskajās spēlēs Helsin­kos,
lai 19S6. g. Melburnas oUmplsko
saceniību laikā Jau būtu teiciml konlai-rentl
visas pasaules mērogā, Udas. ka
šajā attīstība savs vārds būs sakāms a r i
ne vienam vien latviešu a r t i s t a m,
Kanbērfi, septembri. _ .
Arnolda Smiy
Slollenia SUmvms
mnglu ļealas &acba
Anfilu Joslas latvlešinmeistartltulu lacha
pēc papildus spēles ar A. Uepnieku
(Oldenburga) izdnlja hanoverietis Dai»
lonis Stauvers ar 45 punktiem (no lespē*
Jamiem 1 p.). Otro vietu ar tādu pašu
punktu skaitu ieguva A. Uepnitics. bet
tālākajās vietās ierindojās U. Lapioi
(Hanovera) 4 p., O. Celle, J . Ueplņl
(abi Dedelstorfa) un V. Pūpols (Ortvene)
8.8 p., A. Rudzitis (Verdena) 8 p« un A*
Klopotovskls (Dedelstorfa) 1,6 p. T\a*
nira Jsunatkiaijums bija 18 gadu vecaia
Viktors Pūpols, kas izrādījās līdzvērtīgs
pretinieks vecajiem Sachlgtlem,
Turnīrs, kas notika K. M f l m i ^ va«
dlbā no 88 aug. līdz 4. sept, biJa priekša
zīmīgi organizēts, un tam vērngas bal«t
vas ziedoja vietējās organlzāeijBS. I>lem«
2ēl, straujās Izceļošanas dēļ nevarēja
piedalīties vairāki pazīstami šachistl^
No 1847. g. angļu Joslā LatvieSu šacha'
savienībā reģistrētajiem vairāk neki
700 šachistlem lielāka daļa jau Izceļojusi,
un paSreiz ceļā uz A S V poSas ari abi
valdes locekli — Iepriekšējā gada mei"*
stars A . Raņķis un A . LiepnIeks.
Pēc melstaribas turnīra notika aafcen<^
sibas ātrspēlē, kurās 16 dalībnieku kon­kurencē
uzvarēja A. Rudzitis. iegūdams
13 p., 2. V. U . Lapiņā 11,8 p, 8. v. A .
Uepnleks U p.
Jaunais angļu Joslas meistars D. fitau-vers
dzimis 1922. g. Rīgā fiachu sācis
spēlēt 16 gadu vecumā, mācīdamies kot
mercskolā. bet ievērojamākus panāku*
mus guvis vēlāk, startējot no tJnlversl^
• tates Ģporta., 1941. g. sācis studēt elek-»
trote<Jhnlku Latvijas »unlversltatē ua
studijas atjaunojis 1948, g. Ha noveras
technlskajā augstskolā, ko beidJs š. g.
Jūlijā ar diplomēta inžcmieŗa grādu.
^ J. Liepiņā
mO STARPTAUTISKAIS M E K L&
SANAS DIENESTS, AROLSENA,
M E K L Ē :
Vladislavu D z l g u n u , dzim. 1919. g. U
I. Latvijā, pēd, ziņas no Vācijas; Maņu
G a l p e r l n u , dz, 1916. g.. pēd. z. no
Stuthofas konc. nom.; Alfrēdu OāžL
dz. 1028. g. 14. 8., Kuldīgā, pēd. z.
1948. g. no Zviedrijas; Nikolaju G r a u ­d
i ņ u , apm. 40 g, V . , dzim. Kurmenes
pag., pēd. z. no ItaUjas. iespējams, ka
kritis krievu gūstā; Jāni Grāvīti, dz,
1919. g.; Matildi K l a u s i (Krauzi) dz.
mļ. g. BerUnē. p. z. no Vloclavekas, Po»
lljā; Alfonu L a l m i ņ u, apm. 87—38
g. V., dz. Liepājā, p. z. no Hallendorfas,
Braunšveigas apr.; Kārli, L e J n i e 11,
"'^.^^i R^gfi» P6<1 z. 1844.
ofeĶbrI no Velmāras; Maksi S o l o?
v e l č i k u , dz. 1928. g. Liet)ājfl. pēS. s,
no VflcUas: Indriķi U l m a n i , dz. 192L
g. 24. 7., Rīgā, 1941. g. deportēta. (328)
88
J A U N E K Ļ U KRISTĪGAS
SAVIENĪBAS GRĀMATNĪCA
Z v i e d r i j a
meklē grāmatu taiak por^^^^^
visās zemēs
un vlBos kontinentos. Izdevīgi notelkumll
Brīvajā laikā, strādājot interesantu
un vērtīgu darbu, jūs varat vlegU
papildināt savus lenākuļfnus,
Rakstiet: I
L e t t i s k a K F U M , ,
grāmatnīcu. ^
Regerinfsgatan 68, n , 8 1 o c k b o Im.
^ ^ 8weden, (27^
Atkal dabūjamas
Ikvienai namamātei nepieciešamās
grāmatas:
V. Bērtiņas ..MāJas cepumi- . . . ?8o
V. Bērtlņas ..Praktiskā virtuve** . 4.—
Bez tam:
„Pie Dzintara Jūras** piaSākals l a t .
visko dziesmu krājums . . . .
,,Noinodā nn sapnī**, bērnu grāma-ta.
Ed. Alaina teksta, j . Stcm-berga
zīmējumi . . . . . . . .
Tā pati angļu valodā » , .
Tā pati vācu valodā . 2 , .
Ed. Alaina ,a«u8ās skaņas" \ , .
'Ed. Alaina ,.Tēvijaa kalendārs"
M50. g., daudzkrāsainā lespie<lu-mā.
iUustrēts . . . .
M. TVēns „Toma Soera p l e d z i v^
2.50
3.-*
3.^
3 . -
0.20
Jumi
P a s O t i n f i t :
• • * * . . .
150
Vācija Ed. Alainlm, Lettenlager ..Fisch-bach'*
NUrnber^ 2.
Anglijā — Ernestam Rlrdānam, 40. War-wlck
Ave, London W. 9.
Zviedrijā - Lettiska KFUM, Regerlngs-gatan
68. n. Stockholm.
Izsūta uz pēcmaksu arī atsevlSķus ek-semplSrus
Atkalpārdevējiem parastā atlaide
Y
ī
: 9 : i