Bavarijas Latviesu vestnesis, October 25, 1950

              -'. 1 -
; i
S.
L A T V I J A TreSdlen, 1950. g. 2S. oki6bi|
Pēteris Rollapa
uz
Dekorators un gleznotājs P. Rož*
ta^ abtāj E i n ^ krastus, J^lkslK
liidEs dodas už C i ^ g u i ^ galvoju­ma
devēja baletmākslinieka R. Sau­les.
P. Rožlapa dziļi izjōt latviešu
tautas traģēdiju, un ir nelaimīgs par
katru soli, kas yed tālāk no dzimte­nes.
,3v€Sumā es
dodos bez ilūzi­jām,
bet ar ticibu
pagādāt atceļu ma­nai
ģimenei,'' saka
gleznotājs. Arī
mākslā viņš pirmā
vietā stāda latvis­kā
momenta izjūtu
tim tā iztulkojumu,
un īpaSi Sajās sāp-iJu
dienās nevienam
nepiedod, ja šī
m(»nenta kādā
darbā trūkst. Mie­rīgais
un ļoti no^
svērtais mākslinieks kļūst spcm-tāJDS,
ja kādam no atmiiļ^ pagaisis,
dk ba^ta krāsu nian»^ ir Zemga­l
e kviešu druva; dk smaržu pilni
ir Kurzemes bastarda āboliņa vai
Vidzemes r u ^ lauki; dk tiri
Ir Latgales linu ziedi, asā sacensībā
ar Mmrlem un zilajām Lat^as
betitoL StrādUjis un audzis Nado*
nālajā operā Rīgā, P. Rožlapa d ē -
mojiaļ ar! Kaui^ Helsinkos, Štoķ^
h(^nfi^ Blalmē un Parīzē, tā iega-dantt
daUdz pieredzes, garīgu t>rie-dūmu
un technisku gatavību, kdpao
pUdini^ gaum^ iedzļināšanās
v^tnS un j^enāķuma un atbil^šs
ssil&ta pret to; Vadot trimdas d i ^
V^ur^as un citās nometnei^ sōiāk*
tUsldcs veidojis Ho&aļ^l stāstu
IZVILKI NO KSDA AUSTRSLUAS BRAUCĒJA
DIENASGRĀMATAS
11 jtlnijā: Kuj^ iešot 26. 6. Nu
jau nometnē septītā nedēļa, un man
mv vairs ne naudai ne tabakas.
Pieteicos briviMrātigi sētnic&a darbā,
ai no rīta pinnais tiktu pie ncnnes-tajiem
cigarešu galiem, Bieži jāka­sās
— vai tik nebūšu dabūjis utis?
19. 6.: Kasīšanās darīja lielas ne­ērtības.
Aizgāju uz ambuland un lū­dzu
pulveri pret insektiion, jo gultā
tiešām šorīt noķēru vienu blakti.
Ambulancē pie aptiekāra lodziņa
par vienu marku dabūju jfirtu dmu-lītL
Pārnesis iztinu un atradu uzrak­stu
Warzen, nevis Wanzen, kā vaja­dzētu.
Kaunīgs nesu pirkumu atpa­kaļ
un dabūju veselu kārbu blakšu
pulvera un vēl 20 feniņus atpakaĻ
Pārdevējs neveikU atvainojās.
20. 1: Sētnieka amatu pametu.
10. 8.: Kdmiņu istabā ir Mds pie-tidcami
vājš gleznotājs, lai Austrā^
Ujā viņam labi klātos. Taču vīrs ne­prot
naudu taisīt Tikmēr grozīja
pirkstos laulības gredzenu, kamēr
aizlaida. Nu arī tas apēsts. Mādju,
lai uzglezno ,^tūzi";un aiznes bir-ģermeistaraim.
Dabūtu vismaz 50
marku, bet šis tik taisa sīkas bildītes
ar ūdens atspīdumiem un apstaigā
ar tām administrādju, kur, protams,
neviens nav tik slims, ka maksās
par tām naudu.
16. 8.: Šodien draugs atsūtīja 20
marku. Sapirkos ēdamo, nokrāvu
gultā uri sāku locīt iekšā. Kad iesē­jās
absolūts klusums, pamanīju, ka
no pārējām 11 gultām šurpu glūn
paskatās — slapjš gan! Seko vareni
belzieni, Kazis rauj platu vē-vē, bet
Kaziene ar kāju izrīvē grīdu. Sī
paša Kaža d ^ kuram vēl piebalso
kāds čechu pāris, naktīs reti dabūju
gulēt Tumsā dzirdu, ka kaut kur
stūrī ungārs griež zobus un mans
tuvākais kaimāņS itālis miegā pie­trūkstas
i sēdus un kā zirņus nober
veselu runu. Jūlija siltajās naktīs
varēja iet pastaigāties un pārgulēt
ārā, bet tagad vakari vēsi, lauki no­kopti
— kur tu ieHdīsi? Jācer bei­dzot,
ka reiz tC8nēr ies kuģis.
28. 8.: „Jaunkundz, vai drīkstu
junm piedāvāt savu lietussargu?" —
„Savādi, lietus taču nemaz nelīst
bez tam «-r jians nav arī lietussar-ga!**
— J3et jaunķundz, ja nu Utu
un lietussargs man tomēr būtu, vai
- Vai
tādi skati, ka tūlīt nopratu savu ņe-nietom
met vi8» ko virsū. Tu^veri.Lridams. b^^ apēd grāvmalē, kur S^2SL?5^lSr^kam gTlaS-caun,
bet kasos Joprojām. Kug» at-ļ neviens neredz. Ko vēl varētu labot?
likts. neviens nereoz. M vei varem lauuu i z^^^^ i,iaaTtft namficlbu stāstiiu.
25. 7.: Novēroju, ka arī dti kasās. Uzvēlējos vidusceļu — apziedu riku
R^Bapas SlttsS daba.
n^tus Kana(!N operas vajadzībām.
Sļevišķu vēi^u viņš veltījot stājglez-niedbai
Saji^s darbos P, Rožlapa at­klā]
savu visai īpatnu pasauli plašā­kā
sabiedrībā v ā r^redzēt^dai^K^
To j ^ t u r o s dzidrurds tm
^ ^ f ^ ļ ^ g ^ S ^ ļ S S j 21 8^^ ^ va,;u t^ļ„CMceiP un viņi abi aiziet. . OMJU^OS burto Buk^Dos-PS^^^ ^ viri, kas 1 fl.; Kuģis l^ājls remonta. Nav
t ? S i g | B S d W l f f ^ ^ ««^ ^ krvMsUifims, kadles. Dalu «l^ntuMo pa-t
u i ^ m HnSa^iira btinumlabl ««ļ?» n»"*^^ ^^'^^, ftejbuļus. gafieŗa nosūtīja ar vilcienu uj ItaU-a
n S temS^^tivu dzelteno Pa*ķ5rt pienāk paostīt pipi 14 mēn. ju. Mani nelaida, laikam bOJot J|-
M i u ^tftaM««^o 4-^ m b Kazis, kas caurbraucēju no- brauc ati^kaļ uz pamatnometnl (tās
S SSs fttoeta k a r o t i . S l k ' N * * " ^ ' » ^ " * ^ * » . ' ' ' ^ * 7 ^ Māko sen vairs nav) sākt visu no gala. Pa-
DMdmSto Atod^to to P ' ^ ^ "^^^ «• 8.: Pīlādzim, kas aug pie žoga
M ^ M t o ^ r t i M I M Pl*» draudīgs. Es levelku un pavasarī koSt ziedēja, tagad sar-
DOfitus var i z S k i ^ oa vienai laU- U^I^ " ° pakāpjas soli atpakaĻ Kad gaka „Iiella — bella", norauj, uzma-ff
G«5S S f f i i ^ S ^ u S-P«^<*"' ^ "^^ tas nīgi nogarSo un Izspļauj. Lauki no-
% l 3 £ S S ^ S S u fetoā*. kamēr izdeg tabaka vai vākti, aplokos ganās lo^^un var Iet
^ T l o v ^ f l b a t t M ^ a ^ ^ ^ ^ ^ Kaziene spalgi uzkliedz: „Co ty ro- tālu j»8talgStles. Sabāžu kabatās
& ā varētu būt v a otrs viņa II- " S^'^.KI^S
I « , , . » tiešām netrūkst un kas abas noveco
^Mn- «rii nnhjrnift w«.,i 4™ ^^^9» 85 gadU dzimšanas - viena ātrāk par J^2L^« ^^^«B^?^w.f^feIlhM1S^r <^16nas a*tc ere cS-i dj nej-a , auVnil.s pvianrnesn iieomgm raalgāi oemtmrau.n . Ti igeamld ae sd iIvzi -
b^d(Z; ^Sto4^ c £ c » * ^ ™' P«'«ta«J'»» «Moziņas. Ifikstumi paliek
w 2^-. i!^f^ „n^^.J *•»««*»• P»awrttoii«mi», «matago teļiem. Ēdot tie noliec galvas tik
bet neviens manu pēdu plikumus Kaim dcda dekorSJnint, tUvlJa Bal9«tz2nu ka numiem skar manas caū-apikčā
n«eto. Tā es smalkākj^fitu gg^j. f ^ ^ ^ . «|«J?«'SSS?^t t e s ^ ^ ffni^lk tts
^ja™m *mu^ff,lmļā. i^ngni ^vērlr pie^c 'tm\ri,* kJaSd hpeSj,S ^^ g S„4S. «^k '«SroZta.. ivs. ratSsitU ar" «^vn: ljaaimzi rk Oumtoe ļamS domāta slaida­mani
kauU Jau sen balos Austrālijas vateno balsi nōskandCJa Pastaro dlenn m . , — * ^>
aploku tālāk.
saulē. SIs ĒiroDaB DilsŠtinas Daīu-|w> PamdoJo anu, atsaaMams MauMtā-l*" " .wan«M. draug?.
hdtiA^mtJr^^rti^^^i»*'»*«">*«^««to»*!*».Ņi- kSdas Steigas,fasmērigas laipnības
paaufl^es ieelposjnaiju»ļtt pu^ dileditto <ui«siiias zeltitii. lapas, vai nedztldn^r^^ mlo
lOlLTURAS CHRONIKA
Diejiaeltt teodon Toms^ns HOAML
ntti Sidnejft par tanitSni. ViņS^^ļT
piatif aUlcInfit laiku ua radījis b^!!
skaitli Jauna tojoļn.
Pirmo latviafia rakstnieku ^kam 4 ^
triUJS I. novembri rīko Adelaides UtvSI
Sn biedrība Adelaidē.
Baleta soliste Melānija Lence BrnkUm
ASV parediējusi atvērt baleta stad^TS
Jau iisludūlUusi audiēkņn pieteikSa&o^
nonas Leimanes Jauno rominn Ceitb»
torņi drlīnmfi sSks iespiest KanadS 1^
nSkoSaU laikraksts Brīvi Balss. ^
Baleta mSkslinieki Irēne Apine cm ^
ris GotSalks, kS Jau liņojām, piedalīs
ronto baleta Panorāma uzvedomi. B«I
viesiem latvieSiem uzvedumi piedalīs ^ļn
Volkova Kanādas balets, MUldreda D£
sona balets, Jaunis dejas teitŗa mlkiii,
nieU un solisti no Otavas klasiski baleii,
p. Mantnieka apgids Beļģiji pattds i««
sīgu dkrblbu. Paireis iespieSani ir pL
teŗa Aigara Jaunais romins Uetuviia
dilres^ kufa fragmentu ar bo}Sevikii oS
pidjas dienu notēlojumn im. gadi, ttn
sen iespieda Latvija. Bes tam sagatavei
lani iudai Niedras Jaunais romins b
trine Ābele, tipat Artūra Bērziņa moaok
grafila par im Jaunsudrabiņu un Klila^
Skalbes pasakas Jauni sakirtojumi, Dib
lumi Imiki apgida gada grimata mk
gadam Artura Bērziņa redakeiji. ^
Frof. Sergejs Slaukt pabeidzis d«h
bu Astrometriskie pētījumi, ko iei^Ml
Lapiatas uttiversitites rakstu sēriji. vim
brills prof. Leonīds Slaueltijs pieIhS
Panamerlkas rinitņu savienības koafS
rencē Cttē, kdr referē par saviem Jt«i
nSlmJiem pētījumiem lemes magnētlnāl,
Sietlas drSmatlskis kopas pinnizrUi
notiks 21. oktobri sieviešu kluba teltra
zilē. Uzvedis Vašingtonas Stati dUvoTo*
.SSs Valentīnas Ŗiebt^res trtseēUenn Inn
'Nebēdniekt DriUnaiiskis kopu nooi|£
nizētija un reilsoro Ir Ande GHnbergii
DekorSdJas darina Jaunais latvieSn g]n>
notijs Balmonds Staprins, kas paSieli
studē Vašingtonas unlvefsititē.
II. novembil Sietli Latvijas vaisla sveti
ku dienas atceri atklis ar aktu, kam te»
kos komponista Votfganga Diniņa Ubi
vieŗu Voneerts.
Prof. P* Starci pēc atgrielanis no S|»
ropas lauksaimnieku konfedericijas kom
gresa Strasbnrgi,. devies uz Gronu, ktf
tuvikaJSī dienis kl^s ^kuģl t & i £ ^
uz ASV. BfaukSanal uz Strasburgu'S
daudzo formaUtiSn nokIrtiĀai piofeso<i
ram Ievērojamu pretinmikSanu paridlla
Stin^enes izceļošanas centra ASV 1^
sulita Ierēdņi un IBO galveni mitae,
Bfinchenē TĶ g. vecumi miiis pasbtai
mals vicu pianUts un paldagogi ļmd
un eņulrīj
/sy^ttjsd^ die­nai
tur A.'ltaUiiņa Baņutas teiksmai
nās varenības un smagnējības {dūio
dekorējumu, Verdi Aldas grandiozu­mu^
iāpat^J^ Hamleta un
Bēthovenu fideUo skatuves ietēr-tHJSt
loiŗos don^ uņ
l;<»icentrfictji Itākotnes vēlējums ir,
lai ar lielu vērienu iesāktais darbs
g&tu vērienīgu piepilam starp­tautiskā
mērogā.
Anda Blnnleks
MūSbas vārdā gaidu un dil-1 Mums visiem vienas sipēs un vienisce-stu.
Jo tev n^ur nav Jāskrien. —Irtbas un izskanēja pēdējais virds nb,|- . ^4,, .*i^4ž*»^«» «««fo l a t*
"Daugavas fragmentiem, likis, ka Raiņa Kad eJu projām, Viņā pa žoga i ^ -
_ _ rāmi paē^āiiiiun apnn^
KKUtiMgiRs il^esfottt npe?c^ iinq dienārmfiP. nStti I jDja^u,g,a»viaes kSugsinteinntiite mtiruitiSu«7»re kt ab leazadiiSa- Im alu mapnri ojd&ranu, dvziīņgji ppaav žaodgaa, iAdSk-
8. 8.: Trakākais, ka dilst arī bikse8,|blbu un bezcerību, ka Raiņii Ueli tidba tālu vieh atlaui Saimni^ celtā Sēta
ne ,
las^^l^s iaikaitti no nebeidzamās rte-ļJS*Sii^
dā stāvēšanas. Ritā vai vakarā,
fīK^riiēcl^'ēSIlirs, mēs stādam
gaŗ^, lēnās un nervozās rindās, stā­vam
un trinamies, un bikses dilst
divpusīgi Daudzi Jau tāpēc biksēm
v. p. I meļS nav citādāks arf tad, kad ma­nas
kabatas tukSas, ko nekādi neva
ru sacīt par aunian. Atceļā tie vabrs
VAI TU ZINI, KA... man neskatās pat virsū. Tā tas ir -
...gandrīz neviens darbs vai kustība^^r^»»;^ vieni laika spildl neprasa tik daudzener* «>"^ēr pBUeķ auns . V^^^^^mj^l^' Bet arī ar Ugas, ki kipSana pi kipnēm. Sal ncl 15. 9.:- Maize izbarota, bei vede
kreklu notiek ačgārnības —^ tas vai- darbē kaloriju patēriņš ir, piemēram, par kazarmu blo^ dl un ož nēc n^ē-
? n ^ ^ e s " ? ? « » t , ^ l £ SSrSn":'Žf.^
n?of* m ^ugaui"pu^se,sS, J^o g'fa^ido^t pltē'c^ ēd^ie«nan. K ^.-..^s anM, uy^Mj^ l,a pi,. v,4lm^^O P". ft.. r«ikboats .n āKkusģ?i s? Jā, kad gan vAlņSP b.e l-
Ms rokās valrfk vai mazāk mMg^^ d«iTj™sar,i M "aajīgu Piezīme: Tik tālu kāda stran-viras
trauki. Lai Izskatītos pleklāji- arodu izpUditijt gaida, lal viņlrai dze- dēJuSā DP krastā izskalotas dienas-gāks,
apvilku kreklu otrādi. Apsper J*^«** 5"^*" ""f^ " - g r ā m a t a s atUekas Pats autoM ne-ķ
o j u m s ^ godīgi sakrita ar vē- te„Jl?>S;. «^SS 4f ^"^^^ S i tt
deru. I netaktiska un apvainojoša. »uz Austrāliju peldus .
Pembaurs, pie kura pēdējos gados nMOē
JUSiet ail vairtki latvIeS^ k l a ^ e ^
GjStfngenl^ aizsaulē aisgijis viens no ie.
vērojamikiem tagadnes vicu fUosofiem.
BIgi dzimušais prof. mkolajs HtotmiuuL
kas pēdēji laiki bija sistēmittskisi^
zofljas midbas Spēks Getingenas unive^
sltittē. Viņa paflstamikle durbi ir Atsb
ņas metafizikas pamatvilcieni, BtUca, Oai
rlģSs esmes problēina un Dabas fUosonja^
Montakario krievu balets li. oktobri
Cikagi sika vIedzŗSSudklu,kas ilgsn£
St. oktobrim, is utvedamu vidfl Ir vleua
pasaules mēroga pnmiJēra - balets Pti«
mibale^ Tallinai SaņU ehoreogartUI
un ar SartavLēkoka mdUkn, ki ari Jau
^atfstamiē baletf Gulbja esen, Riekstko.
dit» Sedierezade, Kņais l^ors, Bomeo oa
jmija, Noktlme uiT—
Q[ori ^ ^ ^ ^ ^ dcipste
nule plediIvo|a savu vSeu pirmusvedumu
Geflttgeni. Osvalda Lfinaņa blj. fldigall»
nieka Stutgartes operil Hausal. Kusero*
va vadibi baleti pledanjis Glzeia D|gii
Bdeto f. Bote un Manels Luipatts.
Bostoni nodibinijies Jaukti koris, kaai
par dirlientu IzraudsItB bi|. Bslingeatf
latvieSu ķolonUas kora diriģents W^
Austrums.
Daugavas Vanagu apgids sagatavo Vsli
tas Tomas dzejojumu Sēluzemes sestdie­na
ar H. Gricēvics grafisko ietērpu. G »
matiņa izniks Ziemsvētkos.
FUologs Or. Smelters, kas DelmenboN
stas transitnometnē māelja angļu valodOi
ilgumam izbeidzoties devies uz Austri»
IMit
Ingrida VOksna
BOMANS
I ;
(17. turpinājums)
' AtgrļWu8i ar plecu durvis, kareivji ar saviem saiņiem
lesphLUčās bufetes telpās, un. pirmā brīdī Dagnijai aizcirtās
elpī^ un sartisoja acis, taustot pēc brīvas vietas, kur nolikt
kāju.. Uz soliem, galdiem un grīdas, uz savām paunām un
tāpat netīrajās, piemētātajās pagaldēs gulēja vM, sievas un
bērni, kareivji un dzelzceļnieki Visa prāvā telpa bija pie­blīvēta
tik deši, ka brīvs bija tikai pats vidus un maza eja
gar aplaistīto bufeti, kur rindā stāvēja nespodras tējas glā­zes
un dažas sviestinaizes. Dūmu, sviedru im mitru drēbju
smaka bija tik asa, ka Dagnija sajuta sūrkstigu sāpi rīklē,
im ,pat abi karavīri izgrūda klusu lāstu.
.«Vaijtad patiesi dtur nav vairs vietas — vēl taču ir arī
uzgaidāmās telpas," ieminējās Dagnija un pavēra sen pazī­stamās
durvis uz blakus zāli. Arī tur uz nedaudzajiem so­liem
pustumsā jau krāca ceļotāji, bet pa izdauzīto logu spie­dās
IdcSā durstīgs dzestrums. Vārstoties āra durvīm, ass
caurvējš plivināja pa grīdu izmētātos papīrus.
Nodrebinājusi^ Dagnija izmisīgi uzlūkoja savus pavado­ņus
un paraudzījās apkārt?
,JNē, tad jau labāk mēģināsim atrast kādu stūrīti turpat
bufetes telpās," un viņi iebrida atpakaļ smirdošajā ^atumā.
Aukstuma un drebināšanās Dagnijai bija gana. Tās dažas
stundas, kas atlika līdz rītam, kad dvilisti drīkstēja atkal
rādīties uz ielas, tepat vien bija jāpavada. Kamēr Dagnijas
pavadoņi raudzījās, kur novietot nesamos, spalga žandarma
balss izsauca, kaf padots vilciens uz Liepāju, un visi tie, kas
nupat vēl bija ēduši, snauduši vai gulējuši, kā kosti pēkšņi
nokratīja miegainību, grāba un rauša savas mantas, ķēra
saiņus un bērnus un kā atsvabināta straume gāzās uz dur­vīm.
Grūstīdamās un lamādamās vismaz trijās valodās,
melnā masa izļodzījās uz perona, un bufetes telpa dažās
minūtēs bija iztukšojusies uz pusi. PaHcēji tādā pašā steigā
centās ieņemt ērtākos stūra solus, tumšākos un siltākos
kaktus, apsēsties pie mazliet tīrākiem galdiem, vienīgi bie­zais
gaiss un negantā smaka palika tā pati, un Dagnija ar
mokl^ vilka elpu.
Kamēr viņa vēl neziņā raudzījās apkārt, karavīri bija Jau
novI^luSl saiņus uz sola gala tuvu bufetei, un paši vfkāB
ceļā. Nakts satiksmes aizliegums tos neskāra, un, saņēmuSi
no Dagnijas par pateicību krietnu ābolu riekšu, abi puiši
atvadījās.
Iespiedusies uz sola starp saiņiem, Dagnija mēģināja
snaust un kā murgainā sapnī caur pievērtiem acu plakstiem
vēroja dūmakā iegrimušo telpu. Krākšana un klaigas ne­mitīgi
cēlās un grima kā šļakstīgi viļņi, un tos brīžiem
pārspēja vienīgi divu stingri gāzelīgu feldfēbeļu žēli vilktā
dziedāšana. Sakņupuši uz kāda galda stūra, tie lēja tējas
glāzēs degvīnu un tukšoja tās kāriem, gariem guld^eniem.
Pēc katra jauna malka tie uzsāka pa dziesmai, un katra nā­košā
bija saldāka un sērīgāka par pirmo. Toties dziedātāju
balss spars aizvien pieauga, tāpat roku vēzieni un sirsnība
pret apkārtni Drīz tiem bija pievirzījušies vēl daži tautas
brāļi, tāpat ari pāris bārdaini un rāmi ventiņu saimnieki
Dievs vien zina, no kādas kabatas Iznira jauna pudel^ pēc
tālu jaušamās smaržas spriežot, droši vien kādā krūmu
stūri tecināta Mežrozīte, un, kaut ari līksmodami divās mē­lēs
un viens otra lāga nesaprasdami, dzīrotāji ^uva aizvien
skaļāki un drošāki
Viens otrs gulētājs nemierīgi apgriezās uz cietā sola! dažs
tāpat spēdnāja vareno dziedāšanu ar savu krākšanu, kamēr
līksmās gaviles otrā telpas stūri pārspēja žēlabains zīdaiņa
brēciens. Nepatīkami pārsteigts, dzērāju bariņš viz mirkli
aprāvās, balsis kļuva nedaudz klusākas, un saldā vācu feld-fēb^
u meldija Izdzisa pavisam.
Dagnija pavērās uz brēcēja pusi un daudzgalvainu maz­bērnu
pulciņā atšķīra kādu pajaunu sievu ar vīstokli klēpī,
kas spārdījās un brēca. Nevarēdama nekādi mazo iĶ)klu-sināt,
slēva novilka mēteli, atraisīja savu tērpu, un pielika
mazo pie krūts. Brēklls Iešņācās un apklusa, toties vīru
pulks, laikam klusuma pārsteigts, atkal pacēla balsis.
Dagnija no jauna aizvēra ads un mēģināja snaust, bet
driz kādas nelāgas Izjūtas unKta, piecēlās sēdus un sāka
pēlit apkārtni. Viņai šķita, l i kā to slepus kāds uzlūkotu
un durstītu dzēlīgām acīm. Dzīrotāji pie galda bija apri­muši
— dts snauda, dts bija paklīdis sāņus — laikam sa­meklēt
jaunu dzeramo.
^ Kāds vīrs ar vara krāsas seju im brūnām, mezglainām ro­kām
lauza rupjas maizes klaipu, nogriezdams ar kabatas
nwd pa taukai speķa šķēlei, kas gulēja uz galda. Ievīstīts
spīdīgā laikraksta lapā. Tam blakus stāvēja glāze ar karstu
tējas ūdeni, bet, izdzēris malku, vīrs saviebās un izvilka no
kabatas,pāris cukura graudus. Sādu mantu ceļotāji stadjas
bufete sen vairs nedabūja.
JDrošl vien tas būs kāds Ventspils zvejnieks," nolēma
' ^^rodama vira vēja appūsto seju un rupjās rokas.
Bet tad, pagriezusi skatu sāņus, Da^Ja pšcšņi sarāvās
un n^ibot deSāk satvēra sola mahi. Ja viņa nesēdētu
Ventspils stadjā, kur iekšā un ārā staigāja zemnidd, ka«
reivji, žandarmi, latvieSu aizsargi un dzelzceļnieki, devas
un pusaudži, viņa ņ*icētu„ka atrodas vēl neskartā aizmup
gures stūri Nedriv! un salti mlerigl, bet ar glūnīgu smtou,
šķērsām pāri zvejnieka plecam ^ ā urbās divi melnu, pus-greizu
acu pārt no divām dzeltenīgām, platvaigainām, sejām
Uz lola sēdēja divi zemi un drukni, vācu formās ietērpti/
vīri, un vienam uz ceļiem gulēja šautene. Galvā abiem bija
parastās karavīru laiviņas, mēteļus saturēja vādešu vidus
Josta, tikai uz frenča piedurknes Dagnija saskatīja svešādas
^otnes, kas laikam tuvāk apzīmēja Svešo tautibu un pie-deribu
t>ie kādas zināmas armijas vi^ības.
Melnacainie vēl vienmēr neatlaidīgi rauddjās Dagnijā -
tas bija nekustīgs un neizprotams skats, draudīgs un noslē*
pumains kā austrumi, un Dagnija vislabprātāk būtu piecē­lusies
un aizgājusi no savas vietas, bet tad viņa saņēma
visu savu gribas spēku un spītīgi pavērās preti mekiajlem.
Nē, Rīgā šādus karotājus viņa vēl nebija redzējusi Ai!
slimnīcā starp Ievainotajiem tādu nebija. Bet šeit tie stai­gāja
apbruņoti, un ar dziļu drebēšanu Dagnija pēkšņi iedo­mājās
tos ietērptus gluži citā formā. Vai ari tad tie sēdēta
tik rāmi viņai pretī?
Droši un spītīgi Dagnija pacēla galvu, un atkal sastapa
pusgreizo acu tumšo skatu. Vai tur nepavīdēja izsmieMs,
auksts, grieidgs izsmiekls, nezlbēja nežēlīgs Ienaids un tikko
savaldīta aslnskāre?
„Val patiesi Ir jau tik tālu?" — Iešāvās Dagnijai prātā.
„Val patiesi varenajai Llelvācljas armijai jāmeklē sev šādi
palīgi lal atvalritu sarkanās ordas? Vai tas nebija alzm**
gurē pacelts duncis, gaidot brīdi nāvīgajam dūrienam?**
Nē, šādas sejas Dagnija nebija domājusi sastapt Kurzemef
detoksnī.
Dagnija novērsās im pūlējās aizmirst abus dzeltenos, bet
visu laiku viņas augumu durstīja pārbēdzēju nekustīgais
skats.
Tikko pulksteņa rādītāji virs tukšās bufetes uzvlrrijSs
plektal rita stundai, ļaudis sāka rosīties un kravāties gar
saviem saiņiem. Piecos sākās kustības bri^^a pilsētā, un
gaidītāji varēja doties turp.
Bridi svārstījusies neziņā, Dagnija izšķMs un uz labu
laimi devās klāt varenajam vecim, kas bija ēdis rupjo mairf
ar speķi un ko viņa bija noturējusi par zvejnieku. Viņai
vajadzēja sarunāt kādu vedēju, kas palīdzētu ar mantām
tikt Udz pilsētai, jo Ventspils stadja dīvainā kārtā bija at­rāvusies
vairākus kilometrus no centra un Kdz nllsētas ser­dei
bija krietns gājiens. \ ^
Uzklausījis ^Dagnijas vajadabu, zvejnieks pamāja, un,
ievīkstījis maltītes atliekas atpakaļ avīzē, aicināja Dagniju
sev līdzi ārā.
ļCtoplnaitttti aelBo^
n ml Iedrāzās veiR^**ŗ
ļJHiņl splutull ptblldaj«rlM » 1
; Sp^ļugaļīgsteŗigadS
apgroza 15 īhf
dolāru
dM«ltalof gados. - tetelcā^ ^
?iktt. ka* vēriaji pret
rttm.
Noslēptus krūšturos noza-gulās
100.000 dolāru
sīknauda
liiami (md). - B«Ua telefona laplj^-^
bai Jaunas; darbinieces
laika noSļīguUi ilbli^rfbnl Vismaz l004ļSf
nesis n o l i ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^
tvoi\lplotTļsUelU« nau^t^ . . .
lonas. 1^6 ilft^vittataB naudai pdllclja at-tadual
«olatu. Dalās lio mMtahIm
«tsltittltti, kl no naudai tKauimtt t^ipaa
ianeauSa^ lida iKt doluu diena. &inl te\pl
ik dlwļ* top savākta nauda no vislam
Miami tM€femu automātiem. Pirms mo^ nittt tattanai ikauāmDi maiinSi aattoW
nleces dbŽus ruUtŠus nosiapufias. Valrlk^
par Dledem ndiJfiiem vieA& rel2§ viņai
tomir ate^t ņlmtSas, jo naudii kl vi-
Par ko ddtņa amerMņu:
vīrieši dažādā vecumā
ttianu a^aujfl
aabiedrlfikfts domas pē-
— -«Astititij VllliSl N. fih
ļttoai gidā domiJ^ildeUiem Jiasiiai«mi
as. jgada i par rakordsasnlegumiem sava
JESSl» *5.ļ^gadl pfir meitehēin, kurftm, tla
srlbltu atsilt viiUibāko lespaidurM 19.
gadā par iespaidīgu usatišaņoi vispār.
i vecumu, viņi domS
pat to, k ļ nodibināt tkaistences panStua.
ar II gadiem pirmo reisi m domii pa^
Mvtt veaelmu. 40. mOla «adi tSe^rlb ^
djet nopeliļt tik dauda^al
ajbOtu daudz ftatrldS. bet pic'tt. Mdi
doms vaira vieifgipar veieiib^' ^
/
Ar pieri steni
JX^hl SJiļS pagrabi ^'diled&Ja
mgaeius cietuaia. io dzieimtt 6t0»i^
•Jka daied&t ttkal pirmā aešlema^
m. jo ieprimos It gadSi i l&
tai idņi kļiura pir ktda litberaM ho*
teJa galveno pagraba p&rrinl un alka
fi nevien diledlt, bet
att_diert, FigiittU
gada vien Steŗljs ko*
raH V viesnīcas patrabi i i .
i ! • i W PUdefes^*^!
* kija, la pttdelii mi.
-Kungam kuniI^tS,*'''»' W»«M«I.