Bavarijas Latviesu vestnesis, May 25, 1950

              20. maijā
savienībai
kvo ASV, Ang,
vērsimies pret
organizēšanu
prasīs visdri*
PSBS palikušos
h^alstiiiels;u vel
liju savienībā,
p t u ministrija,
latļāujot iiem
priēties.
icinātaji pie.
J U bdtu hicU
I ceļā no Pērsi-
%uti pārlidojis
Hidrofpiānia
jUpiS no visām
pĒwJas pijsetu.
p lielākā plūdu
pilsētas
iranas val-i
^Imumus gar
ivL ' Padomju,
iālo stāvoki"
sīteliņu britu
Siitoejā no-
^etc^koinunisniu
So .priekšMku^
"ļjšis ārlietu
pec: garākam
•jā$ an bri-i€
r nešķirsies
Ivita. Viņa ir
i}a Faruka mā-
'rancisko ar
šo laulību iz-
BBC Loor
lu ēku kom-
5 ha un bu-
*.
ilteka izdevēju
letibaisīgi nolē-lem
ari Vācijas •
stus. Viņiem
atzīst cilvēku
Irlledz nadonāl-rā
nedēļā iz-
;bas ministrs
ilštāba priekš-ļs.
Viņi ap-
.1 Mekartūru
Japānu.
īliflsii kopS jan-
. \iz Rietum-ieradusies
ar
, r ^ ņ o j u s i
[anās no
M partija
Uja, kam
la 402 vie-
52.
omos atro-emjieatbri-lU,
apgalvo
iĶciozs Trud.
lieja uzņemta
starptautis-imer&
āņu ka^
:edalisies ASV
;ādēs Berlīnē
,s; Vācu
;trēs ari jau-un
turbo
bruņoto spēku
:a nacionālisti
i s salas, eva-
.000 karavīru.
;ja pēdējais na-
• bez For-
Triesta pilnīgi
starp šis pil-rltu-
amerikāņu
gJuSies Sv. Lu-lā.
No tiem 4
lās cēlonis vēl
ļatzliegfta Vene-raldība
paziņo-lecuēlas
naftas
sūtījuiiis Da-
, Jltlandē. Tā
bez starpgadī-lekoso
DP
iberga
Neue Zeitung
Ņergas - Bādenes
minstrija, lek-irakstījušas
ko-rācijā
paliekošo
|l5. jūlija. Sa-i
Domštatē pie
ar iRO līdzek-
; trūcīgiem DP,
;ies Virtember-pa.
Laikraksts
ļnespējīgie DP
'rsmju likmēm
idzumu. Mītnē
festantiskos un
ēr katoļu DP
Bavārijā.
I
LaiviaD New8paper
PubUshea uoaet S U C OM civu
^toteB Divtetoo Autoorlsatloii
iiumptr Vmp m, PttttUiher
•nd Mtort Vaia«man Lam*
j a » Bmiņgen/N.. Breite Str.
pfister: UDgeheuer &
wmer. ttidwig8bur3. Kōmer»
itr. le. PubUshed twice wec^.
CisculatiOD um
lATVlAN NEVVSPAPER
Nr. i» (384)
Ceturtd^ 1950. g. t&mal»
UDO tr«ldi«u«» au «MtOMute
ftdevitt: utvMi Cttitrilft Ko
mtteit Oalvenai» rodalUtiit! V
iainb«rgs. «alvena rtoaktora
vietnieks M ^ultUt Redāli>
ton A B<Ulte)ni. i J^ab-sons.
B iStselU t Ratttera.
L Švam Australllai radak
cUaa VĶ4 K šmitt (Uwlty
Houta Canberrt. A. C
AuatraUa) Rtdakdlia tdrno:
BnUnm/N. Mtmvt 8tt. I *!
Vai krievu repatriācijas komisija slepkavojusi
acu priekša?
CILVĒKU KAULI
Cufenhauzenas nometne
ŽTONSUSTIEM LIEDZ IEEJU. - MEKLĒ BAIGO NOTIKUMU
\ ACULIECINIEKUS
^ laikrakstu pirmdienas Izde- S^iļS;.^?^^ saņemta iīrformcUa vēs^^^ ka Stutgartog priekšpU-
« 5 * S^fSf'''^^^^^ arenadieni kazar-aizdomas,
ka atra­dne
ir jik^iņu^beglu pēdējas atUekas, kurugf 1945. nošāvusi un no-metnē
aprakusi krievu repatriācijas komisUa, kas taiā- laikā darbojusies
Grenadiei^ kagnnās^^ L^^ ziņas pārbaudītu un giitu tuvāku informa-eiju
par varbūtējiem krievu šausmu darbiem, kas pastrādāti amerikāņu
okupldjas spēku aen priekšā, uz Cufenhauzenu devās Latvijas redakci­jas
i^rstāvis.
^ Vācu laikraksti in­formāciju
par baigo
7fktradtimti tin notiku-rņiem,
kas nometnē
;iiod^uķ]ušles piriekš
' piedem gadiem,^ bija
r guvuši no tagadējā
nometnes konoiau-danta.
Kad pie vi-
:ņa griezās ari Lat-
' vtļas' l!<kstrāidpiekš,
)[jomandantd norādī­ja,
ka pirmdienas r l -
^tā visļm' IBO apakš«
apgabala dlr^tor^
Mr. Gērs'už visstin­grāko
noliedzissniegt
par airaduimu j ^ -
kādu informāciju
presei, k | ari iela^
nometnē žumaldtus.
Latvijas korespon­dents
tad lūd^a di-
T«€3cto(rii - l i r . ' Gēa?u
par īiotikMidei^ bet
ari saņēma noraidl-gu
atbildi un norā- ' . j . x - j » . - i *
dijumu, ka vienīgās ^^1" nometnes vadi^Js apzimejis par
iespējams ie- masu kapu •
gūt no amerikāņu pārvaldes preses
Inlormādjas daļas. Līdzīgi dir. Mr.
Gēra bija aizliedzis ievākt infor-
(Foto Hartmāris)
māciju ari amerikāņu ziņu aģ^itū-ras
UP, franču AFP, vācu DPA un
daudzu laikrakstu pārstāvjiem.
Meķkerana liku m projekta ^
praktiski apdraudētu
DP
sana
ŅuJorlca (Uc). — New York Times
Ievietojis lasītāja vēstuli, kas asi
vēršas ipret senatora Mekkerana iz­strādāto
jauno imiipctjas un natu-taizācijas
(Itkumptoidctu. Vēstules
iiutors saka, ka šo projdctu Mek-kerans
cenšoties panākt to, kas vi-
$am neizdevās, sabotējot DP likuma
papildinājuma pieņemšanu. Ja
Mekkerana projekts kļūtu par liku­mu,
tad gandrīz katrs ieceļotājs
ASV dzīvotu pastāvīgos drapdos, ka
viņu atkal Varētu j&raidīt. Bez tam
gandriz neiespējama kļūtu bēgļu
ieceļošana tui^Mnāk.
Mekkerana projekts, kas ietverts
248 lappusēs, vispirms aizkavēšot
ļaunu ieceļotāju iekļūšanu ^SV ar
tiem pašiem paņēi^^ ko Mek-kerans
neseknugi cetitās uzspiest DP
ieceļošanas likumam, proti, pie­šķirot
kvotei tādām grupām, kās
praktiski likumu nevar izmantot.
Vēl bīstamāka esot projekta otra da­ļa,
kas paredz ne tikai daudz stin­grākas
ieceļošanas kandidātu pār­baudes
nekā līdz šm, bet ari satur
noteikumu, ka ieceļotājus, kaš jau ir
ASV, var no jauna izraidīt par ASV
likumu pārkāpšanu; pārkāpumu sa­rakstā
ieskaitīti ari tādi sīki nodarī­jumi,
kā, piemēram, satiksmes no­teikumu
neievērošana, kā ari pārkā­pumi,
ko ieceļotājs izdarijis pret kā­das
citas valsts likumiem. Pēdējais
noteikums ir pirmrei^gs visā starp­tautiskā
likumdošanā, jo bēgļu pat­vēruma
tiesības līdz šim viemēr ^ -
binājušās uz to, k^ viņus par citā
valsti izdarītiem noziegumiem var
izraidīt tikai tad, ja noziegumus
par tādiem atzīst ari tās valsts l i ­kumi,
kur bēgļi patvērušies.
Tālāk Mekkerana projekts paredz,
ka iebraucējus var izraidīt ari tad,
Ja viņi „ar nolūku strādā tādu mai­zes
darbu, kurā nodarbošanās trūkst
ASV pilsoņiem", izņemot gadījumus,
ja ieceļotājs pieder kādai īpašai
priekšrocību kategorijai. Tālāk pro­jekts
paredz izraidīšanu ari par to,
5a ieceļotājs «pievienojies vai iztel-m
vēlēšanosj3i&vieDati^ m ticamS
kārtā varētu gatavoties pievienoties
kādai organizācijai, ko jebkad va­tējuši
komunisti". Vēstules autors
piebilst, ka šī noteikuma pietiktu,
lai izraidītu no ASV, piemēram,
kādreizējo Polijas ministru prezi­dentu
Mikolaičiku, kas neapšaubāmi
kādu laiku sadarbojies ar komu­nistiem.
Blakus visam minētajam, Mekke­rana
projekts vēl paredzot, ka visos
iepriekšējos gadījumos ieceļotājs
«uzskatāms par vainīgu, kamēr nav
pierādīts pretējais". Tas nozīmē, ka
pietiktu ar denunciāciju, lai katru
ieceļotāju, kas vēl nav ieguvis ASV
pavalstniecību, nekavējoties nogā­dātu
uz EJisas salu vai kādu citu
karantīnes vietu un turētu viņu tur
tik ilgi, ,Mmēr pierādītos pretējais",
kas šādos apstākļos būtu gandrīz ne­iespējami,
ja apsūdzētajam nebūtu
iespaidīgu draugu.
Paziņojums Latvijas
abonentiem un
veikala klientiem
Eslingenas latviešu koloni­jai
likvidējoties, LCK apgāds
Latvija a^ laikrakstu pārcejas
uz Svābu Gmindi. Ievērojot
apgāda un darbinieku pārcel­šanu,
kā ari spiestuves maiņu,
nākamais Latvijas numurs iz­nāks
ceturtdien, 1. JfinIJā, Jau­najā
spiestuvē. Pēc tam laik-raksts
iznāks līdzšinējā ter-tibā
— trešdienās un sestdienās.
Latvijas apf^a un rcdak.
Gijas jaunā adrese: (14a)
Schwābisch Gmiind. DP Cwnp
Artillerie-Kaseme, uz kurieni
lūdzam turpmāk adresēt visu
korespondenci un naudas pār­vedumus.
Pirmdienas priekšpusdienā IRC di­rektora
birojs piedzīvojis īstu žur-tnālistu
\8ž^rukumu gan persoīfgi,
gan telefoniski
Nometnes apskate un sarunas ar
ukraiņu iemītniekiem tomēr ari
Latvijas korespondentam deva pie­tiekami
daudz pieturas punktu, lai
iegūtu pārskatu par notikumiem,
kas pēc vispusīgas izmeklēšanas,
iespējams, var radīt jaunu Katinu.
Grenadieru kazarmās kopš 1945.
g. pavasara ir ukraiņu nometne.
Kara laikā tur bija ieslodzīti krie­vu
gūstekņi, no kuriem daļa kazar­mās
palikuši ari pēc amerikāņu
ienākšanas. Aprīļa pirmajās dienās
tur iekārtota repatriācijas nometne
ukraiņiem, un tajā darbojusies
krievu repatriācijas komisija ap 100
viru sastāvā- Apm. 250 m rādijā
ap nometni bijusi aizliegta josla,
kurā nav drikstējusi Ieiet neviena
nepiederīga persona. Nometnē vēl
tagad strādā centrālapkures kurinā­tājs
vācietis 0.^ kas darbā bijis jau
repatriācijas komisijas laikā. Viņš
zina stāstīt, ka maija sākumā krie­vi,
viņam redzot, nošāvuši 6 vācie­šus.
Viņu pašu nākamajā dienā
padomju repatriācijas komii^ja no
nometnes izraiiliijusi, neļaujot no
dzīvokļa paņemt nevienu mantu. 0.
pārliecināts, ka krievi šāviņi ari
ukraiņus, kas atteikušies repatri­ēties,
un nelaimīgie pavirši aprakti
vairākās vietās nometnē. Reizē ar
0. tur strādājis ari kāds cits vā­cietis,
kam bijis uzdots nošautos
aprakt. Nometni atstājot^ krievi
viņu paņēmuši līdzi, un tas tikai
nesen atgriezies no I^domju savie­nības.
0. tagad pūlas viņu atrast,
lai iegūtu autentiskas ziņas par
1945. g. briesmu darbiem. Savu no­slēpumu
O. līdz'pat pagājušai ne­dēļai
nav izpau«iis, jo baidījies no
kāda cita darba biedra — komunista
^t'^!^?^ Tikiii tad, Jķaft. tas lio
nometnes aizgājis 0. ziņojis iestā­dēm.
Nometnē vēl pirms vairākiem
mēnešiem, bijuši ari pāris ukraiņu,
kas varējuši būt notikumu aculie­cinieki,
bet viņi, cik zināms, izce­ļojuši.
Masu kaps, par ko pirmās
' ziņas sniedza vācu laikraksti un
kas atrasts, rokot granti bērnu spē­ļu
laukumam, pirmo reizi uziets
nometnes nomaļā stūri pirms Jau
apmēram divi gadiem, bet toreizē­jais
nometnes vadītājs nezināmu
iemeslu dēļ nav ziņojis par to uz­raudzības
iestādām Par baigo at-radimiu
klusībā nesen pārliecinā­jušies
ari vairāki nometnes iedzī­votāji
Tur uzlikts provizorisks
akmens krusts un tālāka interese
par to, ko zeme šeit slēpj, izbeigta.
ledzāvotāji domā, ka ndaimigo
ukraiņu atliekas slēpj arī uguns­dzēsības
baseins, kas atrodas no­metnes
vidū im no kura kopš 1945.
$. vairs nav izsūknēts ūdens. Ap-stagājot
nometnes territoriju, Lat­vijas
korespondents bez šķietamā
masu kapa automašīnu novietnes
laukuma stūrī ari citās vietās re­dzēja
vairākus dzeloņstieplēm iežo­gotus
laukumiņu» kur, pēc nomet­nes
iemītnieku izteicieniem apgla­bāti
krievu nošautie ukraiņi.
Kaut kopš ziņojuma par masu ka­pu
esamību nometnē, jau pagājušas
vairākas dienas, lietas izmeklēšanu
un aizdomīgo vietu atrakšanu vēl
nav sākusi neviena oficiāla komisi­ja.
To izdarīšot tikai nākamajās
dienās. Pirmdien gan nometnē
bija ieradusies amerikāņu CID un
CIC, kā ari amerikāņu okupācijas
valdības pārstāvji, bet nelielus rak­šanas
darbus izdarījuši tikai kādā
aizbērtā gaisa patvertnē. Taču tur
nekā neatraduši, viņi darbus citās
vietās nav turpinājuši
Sevišķi lielu uzmanību šim gadī­jumam
velti vācu prese. Stuttgar-ter
Zeitung sniedz starp citu ari sa­runu
ar vācu kārtības di^esta di­rektoru
Vēberu. 1945. gada vasa­ras
mēnešos, kad notikušas minētās
slepkavības. Vēbers bijis Stutgartes
policijas prezidents. Viņam nācies
oficiālajās dienesta darišanās iepa­zīties
ar krievu Cufenhauzenas ka­zarmas
vardarbībām. Policijas pre­zidents
stāsta, ka 1945. g. jūnijā se­šiem
vācu zemnitekiem krievi pie­spieduši
nogādāt (illufenhauzenas ka-
(Turpinājums 10. Ipp.).
LCK UN LNP INFORMĀCIJAS
NOZARE UN
ĀRĒJĀS INF0RMACUA8 FONDS,
sākot ar 24. maija, atradīsies Si^bu
Gmindē. Adrese: (14a) Schwābi8ch.
Gmilndi DP € ^ Artillerie-Kaserae
Biskajaf lici s a t e
lieli flotes manevri
Satraukums Londona
par gadomju kugu^
paradisānos Lamanša
Londona (O). — Pirmdien Ris­kajās
uci asm Uelbritinijas» Fran-eijaa,
Holandes m BelMas flotei
manevri. Britu Home Fleet (ndUai
flote) 01 Francijas piekrasti isbrauea
Jau svētdienas pievakarē. PublkSJot
šo Informadju, BBC piebilst, ka Ue
manevri notidt Eiropas Onijas Ietva­ros,
mika lltega Briseles pakta slf-natārvalstu
kuģu satikšanās, lai veik­tu
kopīgus uzdevumus, bijusi ari pa-gājulliadā.
^
lielu satraukumu Londonā radī­jusi
informādja, ka Lamanšās ka­nāli
parādījušies Padomju savie­bās
kiiģi. Pirmā ziņit britu galvas­pilsētu
aizsniedza pagājušos otrdien.
Doveras krasta aizsarddbas iestā­des
pamanīja, ka ļoti tuvu gar britu
territoriālajiem ūdeņiem aizpeld sep­tiņi
krievu zvejas kuģi. ' Londonā
sāka klīst baumas, ka tie patiesībā
Ir nomaskoti traleri, kas apgādāti
ļoti moderņim brišanas instru­mentiem
un radara lericēro. Pēc pā­ris
dienām minētajiem Sātiņiem
kuģiem pievienojās vēl 23, ko pava­dīja
tva^onis Tambov. Sestdien
visa padomju .flotile npenkurojfis
prett Pelmusal. Lai nomierinātu
satrauktos londoniešu prātus, britu
admiralitātes pirmais lords Frēzars
pas^idroja, ka pēc viņa domim
padomju 'kuģi atrodas parastajā
braucienā no Ziemeļjūras uz Mebfio
jūru. Kāds cits admiralitātes pārstā­vis
tomēr piebilst: „Mēs visi^ ne­stām,
uz kurieni tie īstenībā do-
Pavests svēti
latviebu taatu
9. maijā pāvests .Pijs Xn
Vatikānā pi^ēma \atvMu
svētceļniekus, kas prāv. K.
Viļņa vadībā bija ieraduilas no
Zviedrijas. Prāv. VUnls pāvM-tam
pasniedza Zviedrijas lat­viešu
dāvanu ^ Niklāva
Stirunkes gleznu Via dolorosa
(Sāpju ceļš) un latiņu valodā
teica uzrunu. To noklausīji^
pāvests angliski atbUdija:
nMan sāp sirds» domājot par
latviešu tautas likteni LOgsi-mies
un ticēsim labākiem lai*
kiem. Svētijam klātesošos,
jūsu brāļus, māsas un visu
tautu, kas iet ciešanu ceļu.*^
Tad pāvests sasveicinājās ar
citiem Skandināvijas ivittoiļ-niekiem
un vēlreiz atgi^m
pie latviešiem, izsaukdamlis:
„Ai, latvieši, mēs Jūs samo-tam!"
Flotes ajurifedfis valda uzskats, ka
britu iestādes nekā noairētu darit,
Ja krievu „zvejas kuģi" pēkšņi Iznir­tu
tai vietā, kur pirmdien sākās flo-t^
manevri. Vairāki Londonas laik­raksti
piebilst, ka līdzīgs Radījums
norisinājās ari Karaibu jūrā ameri­kāņu
flotes manevru laikā. Kad
britu muitas Ierēdņi ieradās ut Tam-bova,
kapteinis paskaidroja, ka flo­tile
dodas „uz zardiņu zveju" Mel­najā
jūrā. Interesanti piezīmēt, ka
tas ir pirmais gadijtuns kopš kara
beigām, kad Lamanšas kanāli parā­dās
padomju kuģi.
Lielbritaniia biives
turbobnmbvezus
Londona (£). — Lielbritānija Jau
tuvākā nākotnē sāks būvēt turbo
bumbvežus, ziņo BBC. Tie varēs li­dot
3000 km tālu im pēc tam bez
nolaišanās atkal atgriezties savās
bāzēs. Jaunie turbo bumbveži snie-dzamlbas
ziņā būs lidzvērtigi ame­rikāņu
supercietokšņiem B 29.
Dace vadīs 50.000
bērnu delegāciju
Ņujorka (Lk). - 150.000. DP toes-ļotāja
ASV - 12 g. V. latviete Daoe
Epermane aizpagājušajā svitdie&ā
izkāpa Ņujorkas ostā.
Pēc tam viņa tūdaļ ar māti de^
m VašingUmu, kur paredzams, vidis
50.000 amerikāņu bērnu delegāciju
pie prezidenta Trūmena Baltajā na^
mā. Pirms izbraukšanas us fdvas*
pilsētu Dace ^;»neklēja Ņujorins
WCPS televīzijas raidītāju. Meftenis
tēvs un brālis devās pie sava galvo*
!tāja uz 180.000 akru lielo fannu Pf»
irljā pie Ņujorkas.
]n proDiema v
vel Metamāka
par atombumba
Zenē^ (D). — Sestdien Zenēvas
raidītājā teiktajā runā IRO ģenisrāl*
(iirektors Donalds Kingslejs paskaid"*
roja, ka „bēg}u problēma ir tikpat
eksplozīva un daudzējādā ziņā vU
l)Istamfika par atombun^u." Tā ir na
vien bumāns m saimniecisks, bet
ari politisks Ierocis. Pēc Ktogsleja
(lomām, visā pasaulē pašrds ir 80^
m mllj. bēgļu, no kuriem Vācijā vien
dzīvo 8,5 nuljoni. Pie tam rietiunoa
Ierodas aizvien Jauni bēgļi, ko vā­cieši
uzskata par nevēlamu dementu
un ar kuriem viņi, droši vien, apN»
iesles tā, ka šis apstāklis var
draudēt Eiropas un pasaules mieru*
I^l neitralizētu šis briesmas, Kinga*
lejs prasīja drīzu tā darba turpinām
Sanu, ko sākusi IRO. Ar starptau«
tisku Iejaukšanos vajadzētu pcmākt»
lial visi legālie bēgļi baudītu dlvOm
tiesības, pie kurām pieder patvē«
rums, brīva kustība un darbs.
Oglraktuvju eksplozija Gelzenkirchena
nogalinits 71 strādnieks
MUNĪCIJAS EKSFl-OZIJA ASV
Gelmtkirdiena (D). — Sestdienas
ritā īsi pirms pulksten pus deviņiem
Dalbušas sabiedrības ogļraktuvēs
Gelzenklrcbenā notika smaga eks­plozija.
Glābšanas komandas, kas
darbojās lidz svētdienas priekšpus­dienai,
no nelaimes piemeklētās
šachtas izveda 54 līķus un 42 smagi
ievainotos. Līdz redakcijas slēgšanai
18 no smagi ievainotajiem miruši.
Katastrofas iemesli pagaidām vēl
nav noskaidroti, bet speciālisti domā,
ka to radījušas izplūdušās gāzes, ku­rām
eksplodējot Izcēlies ugunsgrēks.
Nelaimīgo upuļru piederigie saņem
telegrammas un līdzjūtības aplieci­nājumus
no visas Vācijas. Bonnas
valdība katastrofā cietušām ģimenēm
piešķīrusi 100000 marku.
Smaga eksplozija notikusi ari
Sausembojas ostā, kas atrodas ap­mēram
50 km no Ņujorkas. Vēl ne­noskaidrotu
iemeslu dēļ uzsprāguši
gaisā munīcija, kas atradās uz čet­riem
velkoņiem. 30 cilvēku pazu­duši
bez vēsts, bet 300 ievainoti stik­la
šķembām, 'jo pilsētā eksplozija iz­nicinājusi
gandrīz visus-logus. Sau-sembojā
izsludināts aplenkuma stā­voklis.
Pie sapostitajiem namiem
dežūrē karaspšcs, bet uz visiem ce­l
im policija, kas aptur zlņkārifo
barus. BBC ziņo, ka vairākas Jau­nas
eksplozijas notikušas ari pirm­dien.
Sarleroa o^lraktu^es
katastrofa latvieši
nav cietusi
Latvijas redakcija saņēmusi infor­māciju
no vairākiem tautiešiem, kas
st;rādā beļģu ogļraktuvēs Sarleroa
tuvumā, kui, k§ agrāk jau ziņots, 11.
n!iaijā notika smag<> ek%)Iozija, pra­sot
38 ogļraēi dzīvības. Laimīgā
kilrtā neviens no apm. 100 latviešu
ogļračiem, kas strādā šais raktuvēs,
katastrofā nav cietis. 15 latvieši no-diurbināti
tieši tajā šacbtā, kur noti­ka
eksplozija, bet nelaimes dienā
visi viņi bijuši brīvajā maiņā. Upu­ru
vidū lielākā daļa ir beļģu, itāļu
un poļu. Sevišķi smagi piemeklēta
kāda beļģu ģimene — trīs tās locekļi
katastrofā nogalināti. Par matu no
nāves izglābies kāds igaunis, kas
strādājis sprādziena vietā, bet 10
minūtes pirms eksplozijas aizsūtits
i <
i'
i
i.
1'!
i i f
U
> • u