1949-04-14-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
l o e i ^ U N HIMNU . " ^ ^ bilance, atkal var • i l j p . DEMONSTRĒ' - . v' Itiom^ marta bei»^^^^ ^'nnauT^. % feļc! ļielsitaham^/P^^fai' gat^'Jf' y Mtt «teņftraukS ^'"^S» W » i ' r t l & t i i latvieSu slēnotāi,,. ' rfŗr'V; Raksts, «re, J .5-""' i ļ(as, tautai latviešiem!"' -'^^^^^^^ Plļti^ tnm bērniem iera'dA^ W8'8^^^^ Mtm^v^i no ItiR, ^«««luSv Jaudzi Žurnālisti «n ' f i te^5^ novietoti t slimojusi, -bfrntiiijl i ;^r' Viņa «inSšanam būtu ii sporta centra, lifTpsa l^i^ 'tobapaf lilritcnaina^ Žurnālisti ari ifcft* ķ^^,Ļaģ5fdiņu, un laiiiraltst» I-^«*?-.8nči apraksta vfsas I t f i» -^**5i^,,^JfS .^^^^ Viņa mim ; diezgan pavāji. Viņ^ tom^$i} lUi nākpSS sezofti vaipgs teM .«l^iifesi^alAS zināšanas. • | l f \ l l L J 11^ i l l l .111111 I , j II l i » 41»^ ril biedr^^ :b«nii un . , ^ e # l i S , , VacijS ua msA^ik. ; • • i jjcptļfembri. |§Sr^ dzīvesbiedre, dēls, Q^ ^ m « i i i ņ a un ina It'' oļ«J5ie; tēvs n^toam^ s^umā. Cena W tiriižu, komisua neūzsu l eB krajnitaā ga bērhtt grārijata - (^^^mn bis: nn' Morics" £ ļ . .. tepuķes - „Savs W » V pp!* Hs zemes." ••• ŗ maija mēn.^8akiiffla-^'f,5gt.BjJ, r. Julius-Leberstr. 40, I LATVI»**»;- jauiif*^ loSināta stāvokļa ļ a ' V i j rf lūkos vēlas ' Ē ^ ' g ^ a f l* mi i I H It r4 ii V L A T V U Pnblifllied tmder EUCOM CivU AHaih DivUion Aattiorisatioii Number UNDP 198. Pnblislier and Editor: Kārlis Habāct. pp Camp KlciokStz oear Giinzbofg/D. Priater: ,,Schwāb. Volksbl.^ Ofinzburg/D., Btm.. UJidin.-Pl. 7. Circufaitioii: 12000 Poblishcd three iim« W€tUy« Editorial offiee: Gfinzbnrg/D., Dominikus • >l^iiiimeniiaimalr. 2. Nr. 42 (266) C(|turtdieoĻ 1918. g. 14 apr, linSk tils r ^ M a«di|i. Isdf vējt: LātvieSs preses dārMait- Int stdarUbas kopa; kopts vt> cikais ai. Cttlltfs. Gahtaato rtdaktert K. fiabSet (fiMid darbā aettrodas); talv. redak* ton vittn. M. CuIItit. K»* daktori: a ĶfstHs, A. Uf H. Mi&dtnbsfgs, adrese: G^uAmtfU^ kas Zimmtrmaosstr. 2 ItUnH aDis 841. Vācu politiķi stīvējas, bet neatlaidlsies Apspriedes Frankfurtē par jauno okupācijas statūtu rec savas pjmiās lielās U2varas pasaules politikā AUantika pakta» A$V Irliettt ministrs Bļns Ecesons tagad pūlas iespējami ātri izcinit savu otro ofenšivu — Eieiumvācijas valsts nodibināšanos. Te pēdējās 48 stun» notikumi risinājās ašā secībā: ASV» Anglijas un FraņoUas ārlietu ministri istedca pateicību līdzšinējiem Vācijas Joslu militārgubemātor^m un viņu personālam par veikto āBxbu, tācu parlamentārā padome BoJnnā otrdien saņēma vēlreizējn stingru pamudinājumu pasteidzināt satversme^ i^radāšanu, bet vācu politiskās partijas tikpat noteikti atbildēja, ka ^s nav apnUierinātas ar jauno okupācijas stat&tu» vēlas tani papildinājumus un ari nevarēs vienoties par Rietumvācijas satversmi agrāk par ^prī}a beigiūn. Maskava šo vācu kavēšanos fizmanto savai propagandai, apgalvodama, Ja Jaunais okupāc^as statūts ir tikai speķa gabaliņš kapitalistis ksjos slazdos, kuros ASV grib ievilināt visu vācu tautu. Kas īsti noti'fcs Rietumvādjā, ja dažu nedēļu laikā, kā to'vēlas Vašingtona, atcels līdzšinējo militārpār-val4i? Cik lielas būs vāciešu pašnoteikšanās tiesības?. Uz ko vācieši var cerēt tālāk?,Kāda būs Vācija tuirp-savas ZVIBŖIUJA PRET IZRAĒLAS UZŅEMŠANU /, UN se$iija$ tuanpinājuinā pirmdien Itālijas ārlietu mmisto grāfs Sforca teicj^ runu It^ijas koloniju jautājumā. yi!;ĶS. lūdza aizmirst veco-naidu ļin un> atrisināt jautfļumu tā, lai paitiesi- būtu at* rasts labākds . kompromiss. Sādu visas puiBes aipmierinošu spriedumu var ari sagaidīt, ziņo BBC Lēksek-sesas korespondents. Liekas, ka v i sumā UN sesijā pieiļems Anglijas delegāta Mekniia plānu ar maziem grozījumiem. Tiklab Dienvidamerikas valstu delegāti, kā arī Francijas un Ōienvidalrikas pārstāvji aiiz-st §!v gandrīz.visu Itālijas koloniju atstāšanu tās pārvaldē. Ar šādu ieskatu nļeapmierināts Abesīnijas pār-stāviis, kas teica, ka Btiopijai pie laika vajadzēs sagatavoties visām varbūtībām, ja Eritreja un Somā- Hja atik^ kļūs Itālijas īpašumi. Beigās galvenā padome nolēma izraudzīt komisiju, kurai būs jāpārbauda, kādas Āfrikas iedzimto organizācijas un kopības vēl uzklausāmas Itālijas koloniju jautājumā, iekām pieņem galīgo lēmumu. Pec tam apsprieda ģenerālsekretāra Lī iesniegumu atvēlēt organizēt 800 vīru UN bruņotai apsardzības vienībai Tā domāta UN delegātu un. delegāciju drošībai karadarbības apgabalos tin citiem uzdevumiem, kādi paredzēti UN šķīrējtiesas darbībā nākotnē. Lī uzsvēra, ka viņa priekšlikums nav atsevišķu valstu vai valstu grupti ierosināts. Pret šo plānu asu runu teica Padomju Savienības pārstāvis Maļiks, Trigves Lī pridcšlikuma pieņemšana nozīmētu, teica Maļiks. ka pasaulē rastos, nelegāls bruņots spēks. Ma-lika viedokli atspēkoja vairāki r u nātāji. Balsošanā ar 41 balsi, atturoties Francijai un Austrālijai, .Trig-ves Lī priekšlikumu nolēma nodot speciālai komisijai, kas to apstrādās un iesni^s nākamai U N sesijai septembrī. Zviedrijas pārstāvis paziņoja, ka balžos pret Izraēlas uzņemšanu UN jo žīdu valdība joprojām neesot att bildējusi par izmekl^anas rezultātu grāfa Bemadota nošaušanas gadījumā. Otrdienas sēdē Dānijas ārlietu niinistrs Rasmusens visu Skandināvijas valstu vārdā prasīja kardināla Mincenti un bulgāru garīdznieku vajāšanu apskatīt ārpus UN sesijas. Balsošanā ar 20, 7 pret balsīm, 20 dalībniekiem atturoties, tomēr nolēma Mincenti un garīdznieku prāvas uzņemt kopsapulces darba kārtībā. m^ā loma Rietumeiropas valstu jaunuzbūvē? Uz šiem jautājumiem atbildes sniedz gan autoritatīvi sabiedroto komentātori, gan rietumu prese Visskaidrāk un vienkāršāk to izsaka amerikāņu oķulpādjas iestāžu ^baj^s" Mr. Berņers: ,J>rīz visā ŖietuinvŠcijS būs viena vienīga centrāla Vaid^iia. Tā būs pašu vār ciešu vēlēta un sastādīta. Tai pie-ķ ŗ ^ pilna likumdošanas, izpildu un tiesias spriešanas vara. Sabiedroto kontroJļ^adome, kurā darbosies Ms augstie- okupācijas komisāri, būs tikai; padomdevējs kontrolorgans, ķaĶ tiešā darba nejauksies. Jaunais statūts Rletumvācijai dod cerības viena gada laikā iegūt pilnīgu demokrātisku pašnoteikšānos visos jautājumos." Tādas izredzes vācu politiķiem jaimais okupācijas statūts patiešām paredz, jo tas nosaka, ka pēc viena gada statūtu vēlraiz grozīs, un atkarībā no tā, cik, sekmīga būs bijus vācu gentrālvaidības darbība im kā,^ pašnpteikšanās ietekmējusi vispāi:^- jo Rietumvācijas demokratizēšanu, tiesības samazinās vai arī pilnīg nodos visu valsts dzīvi vāciešu rokās. Tad tie kā suverēnas valsts polītiķi vadīs Rietumvāčiju. Tādas ir teorētiskās nākotnes izredzes. Šobrīd tomēr paredzētais plāns no īstenošanas stāv vēl patālu. Sabiedroto politika Rietumvācijas jautājumā liekas skaidra — tie vēlas iespējami ātri radīt spēcīgu Rietumvāčiju, lai to iekļautu k jaunu balstu pretkomūnisma barjerā im jaunceļamajā Eiropas ūnijā. Ar jaiinā statūta pieņemšanu paredzēta arī Rūras apgabala rūpniecības kapacitātes starptautiska izmantošana — citiem vārdiem, Buras attīstītā rūpniecība tiek ie kļauta Maršala plāna vajadzībām, im vācu ogles, ķīmiskie produkti, tērauds un mašīnas palīdz atdzīvināt visu kontinentu līdz pat dzelzs priekškaram. Ar to tiek novelta daļa smaguma no ASV saimniecības pleciem un tai atbrīvojas spēld c i tiem „atpalrkušiem" apgabaliem kādu pašreiz pasaulē, it sevišķ Āzijā, netrūkst. Kā zināms, Atlan-tika pakts i r tikai viens no ASV ie- (Beigas 5. Ipp.) ATKĀPUSIES GRIEĶIJAS VALDĪBA SOFULISS SASTĀDĪS JAUNO KABINETU Grieķijas ministru prezidents So-fuliss paziņojis sava kabineta alikāp-šanos. leinesls tam meklējams pašreizējos streikos, kas vēl arvien turpinās. Karalis nekavējoties uzdevis 8^ gadiis vecajam valstsvīram sastādīt jaunu kabinetu. Kaujas Gra-mosa kalnājā atslābušas, jo abām pusēm pagājušā nedēļā bijuši pārak lieli zaudējumi. AlbanijI oficiāli atsauc Grieķijas valdības paziņojumu \m notu UN^ kurā bija te^^ts, ka nemiernieki ielauzušies Grieķijas territorijā no Albānijas, Tipini maskaviskā stilā Tirāna paziņo, ka Albānijas territorijā nekādas! nemiernieku sapulcināšMias nav notikušas. Trīs grieķu tautas armijas karavīri esot iemaldījušies. A l bānijas territorijā, bēfedami no Atēnu valdfbas karaspēka vfjāšanas, bet tie paši tūlīt atbruņoti un inter-nēti. Stāvoklis Grieķijā pagājušā nedēļā ievērojami pasliktinājies, pie tam galvenais iemesls vairāk bijis ierēd ņu streiks un dažu Sofinlisa valdības ministru nepāMomāti djrsdcoi^ski pretsoļi nekā neveiksmes Gn^osā Kā jau ziņpjām. SotuUsS bija sasirdzis, bet Vēl īfedējā brīdī deva rīkojumu atsaukt valdības loc^ļu Izsludinātos dctoētus pret $tmficotājiem; kas paredzēja visu ierēdņu ikēšpie-^ du mobilizāciju m stifeikac vāddņu bargu tiesāš^u. Ta^ad jaunajā valdībai, ja Sofulisam riec6retS kārtā izdotos to ātri sastācOft; vispirms būs jāatrod izeja no kļūmīgas situācijas, atlaižot apcietinitos, paaugs^ tinot ierēdņiem algas un paitiazām nomierinot tautas sašutumu pret valdību. Pēc Sofulisa domām, kā to ziņo ;,J>aily Mali", tas ies«pējam$ t i kai ar pārtikas im plaša patēriņa IMreču tūlītēju atbrīvošanu, ;is5daīrot arī vispārēju cenu. pazeminājumu visā Grieķijā. Jaii|tsi dens^^ pimā gājienā aptiireta MAO TSE TUNGS PAZIŅO TOIS DIENU PAMIERU Ķ!t]^^a komfinlsta spSki savS ofensM pret Nankingu usdOruSies nacioi^listn noteiktai pretestibia un pēc smagām kaujām apstāJuSies, nesasniegdami c^tos mērķus. Cet rās tilta gala pozīcijās JangtsS upes ziemeļu krastiL nadonālistu karaspēks Joprojām turas, un tam ar lidm^Inam nomesta munīcija un papildinājumi. Mao Tse Tunga naktī vLt trefidienu i^rsteidzoSi UUrti paziņoja, ka komOnistI pieņm nacionālistu piedāvājumu, pārtraukt kau Jas darbību vm 5 dienām, lai dotu iespējas n^era delegidjid P^ pini^ vienoties par Jaunu sarunu bazi. Reuters ziņo, ka apklusis artilērijas duelis n^llnus 20 km no Nan-kingas, vietā, kur komūni^ le-triekuši ķīli visdziļāk; tāpat komunisti pārtraukuši mēģinājumus tālākai karaspēka pārcelšanai. Nacionālistu ģenerālštābs tomēr ziņo ka izlūklldmašīnas konstatējušas jaunu komunistu divīziju pievilkšanu Jan4t$§ frontei.: Tātad ofensīva var atjauņbtlies kuru katru bridi. Pagājušos, mehešos arī naclbnMis-ti intensīvi gatavojās Jangtsē pozīciju aiSEStāvē&anai im 80 km lokā ap Nankingu izbūvēja nostiprinātas pozīcijas ar ievēn>jamu artilerijia^un mīnmetēju atbalstur Bež tam Jangtsē ziemeļu krastā tilta gala pp-zidias pārvērtie par betonētlem cietokšņiem. ' Pret šiem atbalsta punktiem tad arī pirmajā gājienā komunistu ofensīva sabndmsi. Niknākās cīņas nedēļas sākumā risinājās pie Hua-Jangas pilsētas dienvidrietumos no Ankir^as. Ari Ankingā stāvoklis uzlabojies, komunisti izsisti no pridcSpilsētām uņ atbrīvots lidlauks. Ievērojama nozīme kaujās par tilta gala pozīcijām bija nacionālistu flotei, kas ar lielgaballai-vām kavēja komunistu desanta izcelšanu pozīciju aizmugurē. Jauni atomieroči un ASV vēl ciešāka apvienošanās ar PREZIDENTS TRUMENS IESNIEDZIS ATLANTIKA PAKTU SENĀTAM RATIFICĒŠANAI .?a agrāk līgumus parakstīja pēc ilgām diplomātiska apspriedēm, un ja vēl ilgāks laiks pagāja, iekām tos iesniedza parlsunentn ratificēšanai, tkgad „atomu laikmets" liek rīkoties ātri un bez liekas^loiilāSanās, Tā. pēc ari prezidents Trumens Atlantika paktu semītam ratificēšanai iesniedza Jau nēc septiņām dienām, kad tas bija parakstīts^ pievienojot klāt ļ īpašu vēstījumu, ktiŗā vēlreiz norādīts, ka aizsardzības sistēma radīta pasaules miera un brīvības saglabāšanai Zfmtga vienošanās otrdien paziņota ASV un Kanādas starpā. TAUTIEŠIEM A|> mums skalojas bēdu \m reizē ar! lidu dienu laika: bēdu tāpēc, k a iKVien tāiiac akkUs^tam no zemes, kuru Dievs savās grāmatās ieraksti» jis ar Latvijas vārdu, un zem tā mēs it visi ar savu piiedzimSaņu esam parakstījuši ar! savus vārdUs; lielu dienu laiks tāpēc, ka uz katra pieauguša latviešu trim«iinieka pleciem kā tumšas sēru drānas guļ vēl 50 likteņi, un tie Ir to brāļu un māsu likteņi, kuriem šodien ir ļauta tikai vie» na tiesība — klusēt un mirt. Lai ar! kur mēs savās trimdas gaitās aizbrauktu, no šīs svētās nastas mūs ne« viens svešais nevar atbrīvot. So nastu no mūsu pleciem var noņemt tikai atbrīvotā Latvija. Brīžiem varētu lUcties — uz visu pasauli mums i r ceļi; kur būs jaunās mājas, tur būs ar! miers un pēdējais mērķis. Vai lai mēs laāclistam pa pasaules klajumu kā mēmi ūdeņi pēc negaisa vētras un kļijstam par klusumu, ja tikai mums ļauj mieru? Varbūt mēs to drīkstētu, ja mūsu dzīve būtu t i k a i mūsu. Bet šodien mūsu dzīve vairs nsrv tikai mūsu: 50 mūsu tēvu, māšu, brāļu, māsu, sievu, vīru,4l!gavu Un bērnu likteņi ar asiņu f d t i ir katram munus uzsieti plecos. I A r savu dzīvi vairs mēs neesam atbildīgi tikai par se^d • vien, . Nepletl* ar to, ka niēs, dzimteni pieminot, nopūSamies, nepleti^ ar to vien, ka mumis jūtīgā brldl norit paj»arai,.|>ijen^ tnir- San« nol#ttifei4^^ Viņi ik dienas vŠĶs dzīvās acis uz to pusi, kur vakaros riit $aule, uņ gaida brīvS)^? brihumu un atpestīšanu, un domā, ka mēs darām V1 s u, ka§ mums iespējtons. Vai mēs to darāma Brīvais un patiesais vārds šodien kļuvis par Ieroci — gan dzīvais vārds, gan grāmatās, laikrakstos un iesniegumos iespiestais, gan vēstulēs rakstītais, tas tagad staigā pa tautām, sauc, aicina, noskaidro, un saceļ tautās uguni, kas kliedē melu tumsu un dedzina logus dzelzs aizkaros. Vai lai mēs, kam atņemts visvairāk, tagad klusētu? Mums katram jārunā ne vien sayā, bet arī to 50 vārdā, kam i r aizliegts pat nopūsties. Mums jārada organizēts spēks un balss trimdinieku starpā, lai mēs nekļūtu pai* pasaulē, izmētātiem nenozīmīgiem vieniniekiem. Mums jā- Klejs apstiprina savu aiziešanu Amerikāņu joslas militārgubemā-tors ģenerālis Klejs trešdien , pats oficiāli apstiprināja, ka visā drīzumā atkāpsies no amata im atstās Vāciju. Kleja aiziešana notiks, tiklīdz būs stājies spēkā jaunais okupācijas statūts un Rietumvācijas 'pārvalde nodota vācu centrālā parlamenta rokās* Maitārvaldība nosūtījusi vēl vienu papildinājumu aicinājumam paļ steigties ar Rietumvācijas satversmes pieņemšanu. Parlamentārā padome uzaicināta izbeigt debates par jauno okupācijas statūtu, jo tas tā kā tā esot domāts tikai vioiam gadam. Svarīgāk esot tūlīt pieņemt Rietumvācijas satversmes likumu, lai ka radītu Rietmnvāciaas valsti. yēstījuma ievadā prezidents Trumens norāda, ka Atlantika pakts nozīmē amerikāņu tautas vēlēšanos pēc miera un drošības. «Pēdējais gadu simtenis mums mācījis,** s f i a prezidents, ^ a mēs nevaram pastāvēt vieni. ASV bez tam nedrīkst novērsties no tiem pienākumiem, kādi Sm ir visā pasaulē.*' Tālāk Tru-ens norāda, ka savā laikā Savienotās Valstis ar lielu prieku ratificēja UN chartu un visiem spēkiem piUē-jās, ļai stiprinātu Apvieniotās Nācijas. Bet laika tecējmnā pierādījies, ka šī organizācija nevar dot to, ko no tās sagaidīja. Tāpēc 12 valstis vienojās kopīgā aizsandzlbas sistēmā, kas saskaņota ar UN charlas 51 pantu. ,,Mēs bijām par lieciniekiem, kā samīdīja vienu tautu pēc otras, kā tām aitņēma tiesības un brīvību. ASV uh Rietumeiropa tāpēc vienojās, lai ncKirošinātos pret šādu likteni, jo viena atsevišķa valsts tagad vairs nevar sevi aizstāvēt, Sai apstākli arī slēpjas Atlantika pakta nozīme visai cilvēcei," piebilst prezidents Trumens. Vēstījuma pēdējā daļā prezidents pasaka, ka Atlantika pakts ir tikai pirmais solis uz mieru, lai gan liels solis. „Mums tagad pacietīgi uņ neatlaidīgi jāpūlas, lai rīkotos tādos apstākļos, kādi sekotu. Es ticu, ka Atlantika pakts bāzēts uz tām realitātēm, kādās pašreiz atrodamies," nobeidz savu vēstījumu prezidents Trumens. Lai ratificētu Atlantika paktu, nepieciešams Vs balsu vairākums. Ārlietu komisijas priekšsēdis senators Konnelijs otrdien Vašingtonā paskaidroja, ka senāts paktu laikam sāks apspriest vel šonedēļ, bet sagaidāms, ka debates par to ilgs 3 līdz 4 nedēļas. Infonnētas aprindas,izsakās, ka Atlantika paktu kongress ratificēs, lai gan paredzama dzīva domu izmaiņa. Otrdien aizsardzības siaitēmu jau ratificēja beļģu parlamenta ārlietu komisija ar 12 balsīm, 1 atturoties un tikai 1 komunistam balsojot pretī. Par visai zīmīgām Valingtonā uzskata vēl divi lietas, kas izšķirtas šonedēļ: tautas pārstāvju naftia finanēu komisija piešķīra atomieroču tālākai attīstībai un atomu pētīšanai 210 miljonu dolāru, palielinot budžetu par 19 miljoniem dolāru. Atomu komisijas priekšsēdis Lilientāls presei paskaidroja, ka šogad izmēģināti vairāki jauni ieroči, kas izrādījušies par piemērotiem. Pašreiz notiek pētī jimii, lai atomenerģiju izmantotu arī rūpniecībai Otrs svarīgs paziņojums ir par īpašas ASV un Kanādas komisijas dibināšanu, kurai vajadzēs koordinēt abu valstu rūpniecību, ja radīsies „attiecīga situācija". Sī komisija būs pakļauta tā saucamajai drošības padomei, ko nodibināja jau 1940. gadā. ^ērš pasaules sabiedriskās domas uz- Tnaņība uz mūsii tautas stāvokH un jāpanāk demokrātisko valstu aktīva iestāšanās mūsu tautas, un mūsu valsts atjaunošanas labā. Nepieciešams plaši organizēts informācijas un propagandas darbs, vācot materiālus, sarakstot un izdodot dažādas grāmatas un periodiskus izdevumus, rīkojot izstādes, dažāda veida publiskas sanāksmes, paplašinot un padziļinot mūsu sakarus ar pasaules presi, iespaidīgām organizācijām, polī-, tisklem un sabiedriskiem dariyinie-kiem utt. Sal ziņā — mūsu trūcīgo līdzekļu robežas — i r jau kas darīts. Bet ar to nepietiek. Ir jādara, un var darīt daudz vairāk. Tikai tad mēs varēsim cerēt uz reāliem panākumiem. Sāds paplašināts ūax43s prasa lielus līdzekļus, kādu pašlaik nav mūsu centrālo organizācija rīcībā. Līdzekļi mums i r jārod, im tie mums pašiem jāsavāc, jo dtu avotu mums nav. Ievērojot teikto, IV Latviešu Centrālā Padome savā pirmajā, sesijā, oievienojoties arī Latviešu Nacionālās Padomes prezldijaim, nolēma: 1) dibināt īpašu Arējās Informācijas fondu minēto uzdevumu veikšanai uri 2) lūgt tautiešus un organizācijas ziedot līdzekļus šim fondam. Sal sakarā Latvi^ēu Nacionālās Padomes prezidijs un Latviešu Centrālā Komiteja Iņdz tautiešus, nometņu komitejas, organizācijas un saimnieciskus pasākumus (kooperatīvus, veikalus utt.) ar savu artavu sekmēt mūsu kopējo mērķu sasniegšanu, iemaksājot zieddjuraus Arējās informācijas fondam vai nu caur savām nometņu komitejām, vai piesūtot tos L C K Finanču nonares vadītājam J . Niedram, (21a) Augustdorf b. Detmold, DP Čamp. Latviešu Nacionālās Padomes Prezidijs un Latviešu Centrālā KomiteJtii
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, April 14, 1949 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1949-04-14 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari490414 |
Description
Title | 1949-04-14-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | l o e i ^ U N HIMNU . " ^ ^ bilance, atkal var • i l j p . DEMONSTRĒ' - . v' Itiom^ marta bei»^^^^ ^'nnauT^. % feļc! ļielsitaham^/P^^fai' gat^'Jf' y Mtt «teņftraukS ^'"^S» W » i ' r t l & t i i latvieSu slēnotāi,,. ' rfŗr'V; Raksts, «re, J .5-""' i ļ(as, tautai latviešiem!"' -'^^^^^^^ Plļti^ tnm bērniem iera'dA^ W8'8^^^^ Mtm^v^i no ItiR, ^«««luSv Jaudzi Žurnālisti «n ' f i te^5^ novietoti t slimojusi, -bfrntiiijl i ;^r' Viņa «inSšanam būtu ii sporta centra, lifTpsa l^i^ 'tobapaf lilritcnaina^ Žurnālisti ari ifcft* ķ^^,Ļaģ5fdiņu, un laiiiraltst» I-^«*?-.8nči apraksta vfsas I t f i» -^**5i^,,^JfS .^^^^ Viņa mim ; diezgan pavāji. Viņ^ tom^$i} lUi nākpSS sezofti vaipgs teM .«l^iifesi^alAS zināšanas. • | l f \ l l L J 11^ i l l l .111111 I , j II l i » 41»^ ril biedr^^ :b«nii un . , ^ e # l i S , , VacijS ua msA^ik. ; • • i jjcptļfembri. |§Sr^ dzīvesbiedre, dēls, Q^ ^ m « i i i ņ a un ina It'' oļ«J5ie; tēvs n^toam^ s^umā. Cena W tiriižu, komisua neūzsu l eB krajnitaā ga bērhtt grārijata - (^^^mn bis: nn' Morics" £ ļ . .. tepuķes - „Savs W » V pp!* Hs zemes." ••• ŗ maija mēn.^8akiiffla-^'f,5gt.BjJ, r. Julius-Leberstr. 40, I LATVI»**»;- jauiif*^ loSināta stāvokļa ļ a ' V i j rf lūkos vēlas ' Ē ^ ' g ^ a f l* mi i I H It r4 ii V L A T V U Pnblifllied tmder EUCOM CivU AHaih DivUion Aattiorisatioii Number UNDP 198. Pnblislier and Editor: Kārlis Habāct. pp Camp KlciokStz oear Giinzbofg/D. Priater: ,,Schwāb. Volksbl.^ Ofinzburg/D., Btm.. UJidin.-Pl. 7. Circufaitioii: 12000 Poblishcd three iim« W€tUy« Editorial offiee: Gfinzbnrg/D., Dominikus • >l^iiiimeniiaimalr. 2. Nr. 42 (266) C(|turtdieoĻ 1918. g. 14 apr, linSk tils r ^ M a«di|i. Isdf vējt: LātvieSs preses dārMait- Int stdarUbas kopa; kopts vt> cikais ai. Cttlltfs. Gahtaato rtdaktert K. fiabSet (fiMid darbā aettrodas); talv. redak* ton vittn. M. CuIItit. K»* daktori: a ĶfstHs, A. Uf H. Mi&dtnbsfgs, adrese: G^uAmtfU^ kas Zimmtrmaosstr. 2 ItUnH aDis 841. Vācu politiķi stīvējas, bet neatlaidlsies Apspriedes Frankfurtē par jauno okupācijas statūtu rec savas pjmiās lielās U2varas pasaules politikā AUantika pakta» A$V Irliettt ministrs Bļns Ecesons tagad pūlas iespējami ātri izcinit savu otro ofenšivu — Eieiumvācijas valsts nodibināšanos. Te pēdējās 48 stun» notikumi risinājās ašā secībā: ASV» Anglijas un FraņoUas ārlietu ministri istedca pateicību līdzšinējiem Vācijas Joslu militārgubemātor^m un viņu personālam par veikto āBxbu, tācu parlamentārā padome BoJnnā otrdien saņēma vēlreizējn stingru pamudinājumu pasteidzināt satversme^ i^radāšanu, bet vācu politiskās partijas tikpat noteikti atbildēja, ka ^s nav apnUierinātas ar jauno okupācijas stat&tu» vēlas tani papildinājumus un ari nevarēs vienoties par Rietumvācijas satversmi agrāk par ^prī}a beigiūn. Maskava šo vācu kavēšanos fizmanto savai propagandai, apgalvodama, Ja Jaunais okupāc^as statūts ir tikai speķa gabaliņš kapitalistis ksjos slazdos, kuros ASV grib ievilināt visu vācu tautu. Kas īsti noti'fcs Rietumvādjā, ja dažu nedēļu laikā, kā to'vēlas Vašingtona, atcels līdzšinējo militārpār-val4i? Cik lielas būs vāciešu pašnoteikšanās tiesības?. Uz ko vācieši var cerēt tālāk?,Kāda būs Vācija tuirp-savas ZVIBŖIUJA PRET IZRAĒLAS UZŅEMŠANU /, UN se$iija$ tuanpinājuinā pirmdien Itālijas ārlietu mmisto grāfs Sforca teicj^ runu It^ijas koloniju jautājumā. yi!;ĶS. lūdza aizmirst veco-naidu ļin un> atrisināt jautfļumu tā, lai paitiesi- būtu at* rasts labākds . kompromiss. Sādu visas puiBes aipmierinošu spriedumu var ari sagaidīt, ziņo BBC Lēksek-sesas korespondents. Liekas, ka v i sumā UN sesijā pieiļems Anglijas delegāta Mekniia plānu ar maziem grozījumiem. Tiklab Dienvidamerikas valstu delegāti, kā arī Francijas un Ōienvidalrikas pārstāvji aiiz-st §!v gandrīz.visu Itālijas koloniju atstāšanu tās pārvaldē. Ar šādu ieskatu nļeapmierināts Abesīnijas pār-stāviis, kas teica, ka Btiopijai pie laika vajadzēs sagatavoties visām varbūtībām, ja Eritreja un Somā- Hja atik^ kļūs Itālijas īpašumi. Beigās galvenā padome nolēma izraudzīt komisiju, kurai būs jāpārbauda, kādas Āfrikas iedzimto organizācijas un kopības vēl uzklausāmas Itālijas koloniju jautājumā, iekām pieņem galīgo lēmumu. Pec tam apsprieda ģenerālsekretāra Lī iesniegumu atvēlēt organizēt 800 vīru UN bruņotai apsardzības vienībai Tā domāta UN delegātu un. delegāciju drošībai karadarbības apgabalos tin citiem uzdevumiem, kādi paredzēti UN šķīrējtiesas darbībā nākotnē. Lī uzsvēra, ka viņa priekšlikums nav atsevišķu valstu vai valstu grupti ierosināts. Pret šo plānu asu runu teica Padomju Savienības pārstāvis Maļiks, Trigves Lī pridcšlikuma pieņemšana nozīmētu, teica Maļiks. ka pasaulē rastos, nelegāls bruņots spēks. Ma-lika viedokli atspēkoja vairāki r u nātāji. Balsošanā ar 41 balsi, atturoties Francijai un Austrālijai, .Trig-ves Lī priekšlikumu nolēma nodot speciālai komisijai, kas to apstrādās un iesni^s nākamai U N sesijai septembrī. Zviedrijas pārstāvis paziņoja, ka balžos pret Izraēlas uzņemšanu UN jo žīdu valdība joprojām neesot att bildējusi par izmekl^anas rezultātu grāfa Bemadota nošaušanas gadījumā. Otrdienas sēdē Dānijas ārlietu niinistrs Rasmusens visu Skandināvijas valstu vārdā prasīja kardināla Mincenti un bulgāru garīdznieku vajāšanu apskatīt ārpus UN sesijas. Balsošanā ar 20, 7 pret balsīm, 20 dalībniekiem atturoties, tomēr nolēma Mincenti un garīdznieku prāvas uzņemt kopsapulces darba kārtībā. m^ā loma Rietumeiropas valstu jaunuzbūvē? Uz šiem jautājumiem atbildes sniedz gan autoritatīvi sabiedroto komentātori, gan rietumu prese Visskaidrāk un vienkāršāk to izsaka amerikāņu oķulpādjas iestāžu ^baj^s" Mr. Berņers: ,J>rīz visā ŖietuinvŠcijS būs viena vienīga centrāla Vaid^iia. Tā būs pašu vār ciešu vēlēta un sastādīta. Tai pie-ķ ŗ ^ pilna likumdošanas, izpildu un tiesias spriešanas vara. Sabiedroto kontroJļ^adome, kurā darbosies Ms augstie- okupācijas komisāri, būs tikai; padomdevējs kontrolorgans, ķaĶ tiešā darba nejauksies. Jaunais statūts Rletumvācijai dod cerības viena gada laikā iegūt pilnīgu demokrātisku pašnoteikšānos visos jautājumos." Tādas izredzes vācu politiķiem jaimais okupācijas statūts patiešām paredz, jo tas nosaka, ka pēc viena gada statūtu vēlraiz grozīs, un atkarībā no tā, cik, sekmīga būs bijus vācu gentrālvaidības darbība im kā,^ pašnpteikšanās ietekmējusi vispāi:^- jo Rietumvācijas demokratizēšanu, tiesības samazinās vai arī pilnīg nodos visu valsts dzīvi vāciešu rokās. Tad tie kā suverēnas valsts polītiķi vadīs Rietumvāčiju. Tādas ir teorētiskās nākotnes izredzes. Šobrīd tomēr paredzētais plāns no īstenošanas stāv vēl patālu. Sabiedroto politika Rietumvācijas jautājumā liekas skaidra — tie vēlas iespējami ātri radīt spēcīgu Rietumvāčiju, lai to iekļautu k jaunu balstu pretkomūnisma barjerā im jaunceļamajā Eiropas ūnijā. Ar jaiinā statūta pieņemšanu paredzēta arī Rūras apgabala rūpniecības kapacitātes starptautiska izmantošana — citiem vārdiem, Buras attīstītā rūpniecība tiek ie kļauta Maršala plāna vajadzībām, im vācu ogles, ķīmiskie produkti, tērauds un mašīnas palīdz atdzīvināt visu kontinentu līdz pat dzelzs priekškaram. Ar to tiek novelta daļa smaguma no ASV saimniecības pleciem un tai atbrīvojas spēld c i tiem „atpalrkušiem" apgabaliem kādu pašreiz pasaulē, it sevišķ Āzijā, netrūkst. Kā zināms, Atlan-tika pakts i r tikai viens no ASV ie- (Beigas 5. Ipp.) ATKĀPUSIES GRIEĶIJAS VALDĪBA SOFULISS SASTĀDĪS JAUNO KABINETU Grieķijas ministru prezidents So-fuliss paziņojis sava kabineta alikāp-šanos. leinesls tam meklējams pašreizējos streikos, kas vēl arvien turpinās. Karalis nekavējoties uzdevis 8^ gadiis vecajam valstsvīram sastādīt jaunu kabinetu. Kaujas Gra-mosa kalnājā atslābušas, jo abām pusēm pagājušā nedēļā bijuši pārak lieli zaudējumi. AlbanijI oficiāli atsauc Grieķijas valdības paziņojumu \m notu UN^ kurā bija te^^ts, ka nemiernieki ielauzušies Grieķijas territorijā no Albānijas, Tipini maskaviskā stilā Tirāna paziņo, ka Albānijas territorijā nekādas! nemiernieku sapulcināšMias nav notikušas. Trīs grieķu tautas armijas karavīri esot iemaldījušies. A l bānijas territorijā, bēfedami no Atēnu valdfbas karaspēka vfjāšanas, bet tie paši tūlīt atbruņoti un inter-nēti. Stāvoklis Grieķijā pagājušā nedēļā ievērojami pasliktinājies, pie tam galvenais iemesls vairāk bijis ierēd ņu streiks un dažu Sofinlisa valdības ministru nepāMomāti djrsdcoi^ski pretsoļi nekā neveiksmes Gn^osā Kā jau ziņpjām. SotuUsS bija sasirdzis, bet Vēl īfedējā brīdī deva rīkojumu atsaukt valdības loc^ļu Izsludinātos dctoētus pret $tmficotājiem; kas paredzēja visu ierēdņu ikēšpie-^ du mobilizāciju m stifeikac vāddņu bargu tiesāš^u. Ta^ad jaunajā valdībai, ja Sofulisam riec6retS kārtā izdotos to ātri sastācOft; vispirms būs jāatrod izeja no kļūmīgas situācijas, atlaižot apcietinitos, paaugs^ tinot ierēdņiem algas un paitiazām nomierinot tautas sašutumu pret valdību. Pēc Sofulisa domām, kā to ziņo ;,J>aily Mali", tas ies«pējam$ t i kai ar pārtikas im plaša patēriņa IMreču tūlītēju atbrīvošanu, ;is5daīrot arī vispārēju cenu. pazeminājumu visā Grieķijā. Jaii|tsi dens^^ pimā gājienā aptiireta MAO TSE TUNGS PAZIŅO TOIS DIENU PAMIERU Ķ!t]^^a komfinlsta spSki savS ofensM pret Nankingu usdOruSies nacioi^listn noteiktai pretestibia un pēc smagām kaujām apstāJuSies, nesasniegdami c^tos mērķus. Cet rās tilta gala pozīcijās JangtsS upes ziemeļu krastiL nadonālistu karaspēks Joprojām turas, un tam ar lidm^Inam nomesta munīcija un papildinājumi. Mao Tse Tunga naktī vLt trefidienu i^rsteidzoSi UUrti paziņoja, ka komOnistI pieņm nacionālistu piedāvājumu, pārtraukt kau Jas darbību vm 5 dienām, lai dotu iespējas n^era delegidjid P^ pini^ vienoties par Jaunu sarunu bazi. Reuters ziņo, ka apklusis artilērijas duelis n^llnus 20 km no Nan-kingas, vietā, kur komūni^ le-triekuši ķīli visdziļāk; tāpat komunisti pārtraukuši mēģinājumus tālākai karaspēka pārcelšanai. Nacionālistu ģenerālštābs tomēr ziņo ka izlūklldmašīnas konstatējušas jaunu komunistu divīziju pievilkšanu Jan4t$§ frontei.: Tātad ofensīva var atjauņbtlies kuru katru bridi. Pagājušos, mehešos arī naclbnMis-ti intensīvi gatavojās Jangtsē pozīciju aiSEStāvē&anai im 80 km lokā ap Nankingu izbūvēja nostiprinātas pozīcijas ar ievēn>jamu artilerijia^un mīnmetēju atbalstur Bež tam Jangtsē ziemeļu krastā tilta gala pp-zidias pārvērtie par betonētlem cietokšņiem. ' Pret šiem atbalsta punktiem tad arī pirmajā gājienā komunistu ofensīva sabndmsi. Niknākās cīņas nedēļas sākumā risinājās pie Hua-Jangas pilsētas dienvidrietumos no Ankir^as. Ari Ankingā stāvoklis uzlabojies, komunisti izsisti no pridcSpilsētām uņ atbrīvots lidlauks. Ievērojama nozīme kaujās par tilta gala pozīcijām bija nacionālistu flotei, kas ar lielgaballai-vām kavēja komunistu desanta izcelšanu pozīciju aizmugurē. Jauni atomieroči un ASV vēl ciešāka apvienošanās ar PREZIDENTS TRUMENS IESNIEDZIS ATLANTIKA PAKTU SENĀTAM RATIFICĒŠANAI .?a agrāk līgumus parakstīja pēc ilgām diplomātiska apspriedēm, un ja vēl ilgāks laiks pagāja, iekām tos iesniedza parlsunentn ratificēšanai, tkgad „atomu laikmets" liek rīkoties ātri un bez liekas^loiilāSanās, Tā. pēc ari prezidents Trumens Atlantika paktu semītam ratificēšanai iesniedza Jau nēc septiņām dienām, kad tas bija parakstīts^ pievienojot klāt ļ īpašu vēstījumu, ktiŗā vēlreiz norādīts, ka aizsardzības sistēma radīta pasaules miera un brīvības saglabāšanai Zfmtga vienošanās otrdien paziņota ASV un Kanādas starpā. TAUTIEŠIEM A|> mums skalojas bēdu \m reizē ar! lidu dienu laika: bēdu tāpēc, k a iKVien tāiiac akkUs^tam no zemes, kuru Dievs savās grāmatās ieraksti» jis ar Latvijas vārdu, un zem tā mēs it visi ar savu piiedzimSaņu esam parakstījuši ar! savus vārdUs; lielu dienu laiks tāpēc, ka uz katra pieauguša latviešu trim«iinieka pleciem kā tumšas sēru drānas guļ vēl 50 likteņi, un tie Ir to brāļu un māsu likteņi, kuriem šodien ir ļauta tikai vie» na tiesība — klusēt un mirt. Lai ar! kur mēs savās trimdas gaitās aizbrauktu, no šīs svētās nastas mūs ne« viens svešais nevar atbrīvot. So nastu no mūsu pleciem var noņemt tikai atbrīvotā Latvija. Brīžiem varētu lUcties — uz visu pasauli mums i r ceļi; kur būs jaunās mājas, tur būs ar! miers un pēdējais mērķis. Vai lai mēs laāclistam pa pasaules klajumu kā mēmi ūdeņi pēc negaisa vētras un kļijstam par klusumu, ja tikai mums ļauj mieru? Varbūt mēs to drīkstētu, ja mūsu dzīve būtu t i k a i mūsu. Bet šodien mūsu dzīve vairs nsrv tikai mūsu: 50 mūsu tēvu, māšu, brāļu, māsu, sievu, vīru,4l!gavu Un bērnu likteņi ar asiņu f d t i ir katram munus uzsieti plecos. I A r savu dzīvi vairs mēs neesam atbildīgi tikai par se^d • vien, . Nepletl* ar to, ka niēs, dzimteni pieminot, nopūSamies, nepleti^ ar to vien, ka mumis jūtīgā brldl norit paj»arai,.|>ijen^ tnir- San« nol#ttifei4^^ Viņi ik dienas vŠĶs dzīvās acis uz to pusi, kur vakaros riit $aule, uņ gaida brīvS)^? brihumu un atpestīšanu, un domā, ka mēs darām V1 s u, ka§ mums iespējtons. Vai mēs to darāma Brīvais un patiesais vārds šodien kļuvis par Ieroci — gan dzīvais vārds, gan grāmatās, laikrakstos un iesniegumos iespiestais, gan vēstulēs rakstītais, tas tagad staigā pa tautām, sauc, aicina, noskaidro, un saceļ tautās uguni, kas kliedē melu tumsu un dedzina logus dzelzs aizkaros. Vai lai mēs, kam atņemts visvairāk, tagad klusētu? Mums katram jārunā ne vien sayā, bet arī to 50 vārdā, kam i r aizliegts pat nopūsties. Mums jārada organizēts spēks un balss trimdinieku starpā, lai mēs nekļūtu pai* pasaulē, izmētātiem nenozīmīgiem vieniniekiem. Mums jā- Klejs apstiprina savu aiziešanu Amerikāņu joslas militārgubemā-tors ģenerālis Klejs trešdien , pats oficiāli apstiprināja, ka visā drīzumā atkāpsies no amata im atstās Vāciju. Kleja aiziešana notiks, tiklīdz būs stājies spēkā jaunais okupācijas statūts un Rietumvācijas 'pārvalde nodota vācu centrālā parlamenta rokās* Maitārvaldība nosūtījusi vēl vienu papildinājumu aicinājumam paļ steigties ar Rietumvācijas satversmes pieņemšanu. Parlamentārā padome uzaicināta izbeigt debates par jauno okupācijas statūtu, jo tas tā kā tā esot domāts tikai vioiam gadam. Svarīgāk esot tūlīt pieņemt Rietumvācijas satversmes likumu, lai ka radītu Rietmnvāciaas valsti. yēstījuma ievadā prezidents Trumens norāda, ka Atlantika pakts nozīmē amerikāņu tautas vēlēšanos pēc miera un drošības. «Pēdējais gadu simtenis mums mācījis,** s f i a prezidents, ^ a mēs nevaram pastāvēt vieni. ASV bez tam nedrīkst novērsties no tiem pienākumiem, kādi Sm ir visā pasaulē.*' Tālāk Tru-ens norāda, ka savā laikā Savienotās Valstis ar lielu prieku ratificēja UN chartu un visiem spēkiem piUē-jās, ļai stiprinātu Apvieniotās Nācijas. Bet laika tecējmnā pierādījies, ka šī organizācija nevar dot to, ko no tās sagaidīja. Tāpēc 12 valstis vienojās kopīgā aizsandzlbas sistēmā, kas saskaņota ar UN charlas 51 pantu. ,,Mēs bijām par lieciniekiem, kā samīdīja vienu tautu pēc otras, kā tām aitņēma tiesības un brīvību. ASV uh Rietumeiropa tāpēc vienojās, lai ncKirošinātos pret šādu likteni, jo viena atsevišķa valsts tagad vairs nevar sevi aizstāvēt, Sai apstākli arī slēpjas Atlantika pakta nozīme visai cilvēcei," piebilst prezidents Trumens. Vēstījuma pēdējā daļā prezidents pasaka, ka Atlantika pakts ir tikai pirmais solis uz mieru, lai gan liels solis. „Mums tagad pacietīgi uņ neatlaidīgi jāpūlas, lai rīkotos tādos apstākļos, kādi sekotu. Es ticu, ka Atlantika pakts bāzēts uz tām realitātēm, kādās pašreiz atrodamies," nobeidz savu vēstījumu prezidents Trumens. Lai ratificētu Atlantika paktu, nepieciešams Vs balsu vairākums. Ārlietu komisijas priekšsēdis senators Konnelijs otrdien Vašingtonā paskaidroja, ka senāts paktu laikam sāks apspriest vel šonedēļ, bet sagaidāms, ka debates par to ilgs 3 līdz 4 nedēļas. Infonnētas aprindas,izsakās, ka Atlantika paktu kongress ratificēs, lai gan paredzama dzīva domu izmaiņa. Otrdien aizsardzības siaitēmu jau ratificēja beļģu parlamenta ārlietu komisija ar 12 balsīm, 1 atturoties un tikai 1 komunistam balsojot pretī. Par visai zīmīgām Valingtonā uzskata vēl divi lietas, kas izšķirtas šonedēļ: tautas pārstāvju naftia finanēu komisija piešķīra atomieroču tālākai attīstībai un atomu pētīšanai 210 miljonu dolāru, palielinot budžetu par 19 miljoniem dolāru. Atomu komisijas priekšsēdis Lilientāls presei paskaidroja, ka šogad izmēģināti vairāki jauni ieroči, kas izrādījušies par piemērotiem. Pašreiz notiek pētī jimii, lai atomenerģiju izmantotu arī rūpniecībai Otrs svarīgs paziņojums ir par īpašas ASV un Kanādas komisijas dibināšanu, kurai vajadzēs koordinēt abu valstu rūpniecību, ja radīsies „attiecīga situācija". Sī komisija būs pakļauta tā saucamajai drošības padomei, ko nodibināja jau 1940. gadā. ^ērš pasaules sabiedriskās domas uz- Tnaņība uz mūsii tautas stāvokH un jāpanāk demokrātisko valstu aktīva iestāšanās mūsu tautas, un mūsu valsts atjaunošanas labā. Nepieciešams plaši organizēts informācijas un propagandas darbs, vācot materiālus, sarakstot un izdodot dažādas grāmatas un periodiskus izdevumus, rīkojot izstādes, dažāda veida publiskas sanāksmes, paplašinot un padziļinot mūsu sakarus ar pasaules presi, iespaidīgām organizācijām, polī-, tisklem un sabiedriskiem dariyinie-kiem utt. Sal ziņā — mūsu trūcīgo līdzekļu robežas — i r jau kas darīts. Bet ar to nepietiek. Ir jādara, un var darīt daudz vairāk. Tikai tad mēs varēsim cerēt uz reāliem panākumiem. Sāds paplašināts ūax43s prasa lielus līdzekļus, kādu pašlaik nav mūsu centrālo organizācija rīcībā. Līdzekļi mums i r jārod, im tie mums pašiem jāsavāc, jo dtu avotu mums nav. Ievērojot teikto, IV Latviešu Centrālā Padome savā pirmajā, sesijā, oievienojoties arī Latviešu Nacionālās Padomes prezldijaim, nolēma: 1) dibināt īpašu Arējās Informācijas fondu minēto uzdevumu veikšanai uri 2) lūgt tautiešus un organizācijas ziedot līdzekļus šim fondam. Sal sakarā Latvi^ēu Nacionālās Padomes prezidijs un Latviešu Centrālā Komiteja Iņdz tautiešus, nometņu komitejas, organizācijas un saimnieciskus pasākumus (kooperatīvus, veikalus utt.) ar savu artavu sekmēt mūsu kopējo mērķu sasniegšanu, iemaksājot zieddjuraus Arējās informācijas fondam vai nu caur savām nometņu komitejām, vai piesūtot tos L C K Finanču nonares vadītājam J . Niedram, (21a) Augustdorf b. Detmold, DP Čamp. Latviešu Nacionālās Padomes Prezidijs un Latviešu Centrālā KomiteJtii |
Tags
Comments
Post a Comment for 1949-04-14-01