Bavarijas Latviesu vestnesis, January 25, 1950

              LATVU
Latvian New8paper
Publlsbed uodei CUCOM CtvU
Atfalrs DlvlslOD Authorlsatton
Number UNDP 186. PubUiber
and Edltor: Valdemflrs Lam-bergs.
EBllngen/N.. Breite Str.
6-6. Prlnter: uiigeheuer &
ūlmer. Ludwlg8burs, Kōrner-nr.
16. PubU8hedtwlceweekly.
, Clrculation U.OOO.
I J V T V I A N N E W S P A r eR
Nr. 7 (351)
Trešdien, 1950. g. 25, janv.
CmSk treSdtenaa tin «estotenit.
izdevējs: LatvleSu CentriU Ko.
mtteja. Oalvensts redaktori; V
Lambergs: galvenfi redaktora
vietnieks: M. Culltis. Redak*
tori; A. Boilteins. Fr, Igals,
J. Jēkabsons, B. Slselia B.
Mindenbergs. B. Raisters L.
Svarcs. Redakcijas adrese:
EssUngen/N., Breite Str. 6-8,
telefons 17S39.
m
^M^m
(^btijuši galu Anda-
'itiogāžoties kādam Iplfe^ droBbal
dot, paskaidrojis
ļipācijas kaŗasj^
ācijā dodot pie^
to noraidīta p
; i a i ' ' i t i ^ f tostra Sūimana |
i d l ^ a l i l p i ^ a .
. , raiditājs. Pa-nav
tii^ŗ^ ^4
iS agrākajiim Unglŗijas katb-
"cas gaivam, ko'komunisti
a.uz mūža iesilodi^umu cķ.
M pirms J i s ^ ^ l ^ ^
>pā klida valodas, ka kar-iļ|<
te^ntijs no Budapešt^
Maskavu.
;iieSu nedēļu laikā Ja^
lomi atstājusi Pa.
ja. ie-ii*
,r
DP ir ieguvums
ASV sai] niecībai
Vašingtona (D). — DP ielaišana
visā visumā līdz šim uzskatāma
par panākumu Savienoto valstu
saismiec!Ibai, oficiāli atzinusi
tautas pārstāvju nama tieslietu
komitejas apakškomisija. Ziņo­jumā
tālāk norādīts, "ka amerikā­ņu
saimniecība ieceļotājus absor-b^
usi bez jeb kādām grūtībām
Līdz šim nav pierādījies, ka Sa­vienotajās
valstis būtu ieradu­šies
polītlski bīstami elementi, kas
varētu traucēt turienes dzīvi
Amerikāņu nācija pārvietotās
personas uzņēmusi labprāt un no­vietojusi
tādos darbos, kas visla­bāk
atbilst viņu spējām, tādā
kārtā ļaujot DP nodibināt jaunu
eksistenci. Juridiskās apakško­misijas
atzinums ir visai svarīga,
ja atceramies, ka pret DP liku­ma
grozīšanu asi nostājies senāta
juridiskās komisijas priekšsēdis
senators Mekkerans.
Maotsetungs cietais riel(sts Staļinam
Cuenlajs ierodas Maskava. — Jau 6 nedēļas
Kremlis pūlas parakstīt likumu ar komūnis-tisko
Ķīnu. — Dīvaina Visinska taisnošanas
un zimigi Cuenlaja vārdi
Maskava (B). — Pēc daudzām pa^ēm spriežot, Sigada svarī­gākās
politiskās sarunas pašreiz risinās Maskavā. Tur jau piekto nedē|u
Sta|ins ar Ķinas komunistu vadoni Maotsetungu mēģina izstrādāt sav­starpējas
saimnieciskas, polltislsas un militāras palidzIbaB līgumu, kas
apmiftrinātu abas puses. Pagājušo piektdien Maskavā, Maotsetunga iz­saukts,
ieradās komunistiskās Ķinas ārlietu ministrs Cuenlajs. Kamēr
oficiālās ziņas viņa ierašanos iztulko kā drošu zīmi drīzai līguma parak­stīšanai
Maskavas un Pekingas starpā, uzmanīgi vērotāji spriež, ka Mao­tsetungs
izrādījies ciets rieksts Staļinam. Visa pēdējo nedē{u Krem|a
ārpolitiska aktivitāte bijusi domāta tikai labvēlīgas attīstības veicinā­šanai
kārotajam līgumam ar komunistisko Ķīnu.
Sarkana roka no Baltijas valstīm
līdz DP nometnēm
Staļins sniedzas pec Rigas un Tallinas
Restorano pie Tiīspadsmlt liepām ceka kārto kartotēku
im? I Maskavas pārstāvis Bal­tijas
bēgļu izspiegošanai
i^iifaij^stāvju aiziešanai
iiem j«-
. Vēl joprojaan
^savienības gustS
atbrīvot
r -
fajā ple-pdigatoi-no
vietas.la'
^ ^ l l ^ z a par 780.000
l » l r ' ' : • . : /
tliklotronu, kas sasnķga
:1i - līdz 400 miljonu V0I6,
'mēnesī ASV atklās prezl^
iūmens. leilce svef 2200
izgatavota Kolumbijas
itē Ņujorlcā, kuras prezi-c.
vaerāli$. Eļļz^aiiers.
11» IHiMi $8'
atv^^;|iil^:t^a;'^;V^ un
|ōb,'Jauiiga*
: : J i f i i p ^ 7 noskaņoti:
l i i i f e p i i ^ 1^ ne-ī^^^^
lm^r komitejas,
rokā grāmatu
ta^
- ^ ^ ^ te wtistes pēc
ļ^^iBiiit)tt^^ policijas
ļ i i ^ i o ^ savu īsto
' ^ I p t r a t sevi jaunākas
l l l ^ nebaidoties no-
M^ l ^ d i k ^ ^ viltošanu.
p?c|ušies kādā augju
Ķ^lļniias ielejā. Ābele |
'^īpdenļ un siltās zi^
' l i S augļus..
li^nogalinājuši divi
ifey&veŗs kopš mēne-
1i^S|a^dyas ciemu Nir-
|i^.apedis 8 bērnus.
UN SATEĻin
IJNf KOMISIJU
DARBU
| i ;ā Padomju savienības,
^- a^ojija^un Cechoslova;
4as^ UN atomkomvsija,
ma komisijā, nulitārko-irošī|
a$ komisijā, atstāja
iaibaMpas, lai protester
Zviedrija palielinājusi milh
tiro budžetu un nocietina
savas ziemeļu robežas
Stoklioltna (E). — Zviedru laik­raksts
Sydsvenska Dagbladet Sāllpo-.
sten ziņo, ka Padomju savienība no­lēmusi
izdot Zviedrijā savu pilso-liisku
laikrakstu. Lai.veiktu šo uz­devumu*
Stokholma Ieradies kāds
Kremļa skolnieks pulkvedis Kau-gars,
kas „ar sekmēm jau darbojies
Igaunijā". Sim pulkvedim uzdots
izspiegot arī bēgļus no Baltijas val­stīm.
Laikraksts kopā ar informā-dju
publicējis padomju pulkveža
ģīmetni un siki aprakstījis Kremļa
$piegu līdzšinējo darbību Zviedrijā^
piebilstot, ka Baltijas bēgļi neļaus
pevi l^rovocēt un neielaidīsies ne­tādos
tumšos darījumos.
Ārzemju preses aģentūras ziņo no
Stokholmas, ka zviedru valdība no­lēmusi
ievērojami palielināt budžetu
valsts aizsardzībai. Jau tagad šim
nolūkam Izdod 900 milj. kronu gadā.
Zviedri sevišķu vērību veltījot zie­meļu
robežas nodrošināšanai un avi­ācijas
jaunuzbūvel, papildinot to ar
vismodemākiem strūklas iznīcinā­tājiem.
Citādi Zviedrija arī uz
priekšu nolēmusi palikt neitrāla un
izolēta. Agresijas gadījumā zviedru
armijā var iesaukt 400.000 viru. Lai
gan ministru prezidents šinīs dienās
ļpresei sniegtajā intervijā attieksmes
Padomju savienību nosaucis „par
korrektām", Stokholma ar bažām
vēro notikumu attīstību SomijI.
Vai Rietumvalstis tur­pinās
sarunas arT bez
Padomjiu savienības
piāiSs Ķītias pārstāv^
S^jāš sēdēs. Ar to
Ife i i l m paralizēts un
ļenil^ās xsēd€s atliictas uz
Mis sākumu.
paziņojis UN sekretS-E^
ltonūnistiskās JP^
I?
\
iiApvienotajām aācijāin ^
fefV^nsviens
i ļ ifezastamākajiem P p
Londona (F). — Britu ārlietu mi-
(oistrlja tagad publicējusi oficiālu
paskaidrojumu par Lielbritānijas,
ASV un Francijas vēstnieku demar-šu
Kremlī, 50 minūšu ilgajās saru­nās
ar padomju ārlietu viceministru
Gromiko saņemta atbilde, kas «ļoti
neapmierina", teikts paskaidrojumā.
ASV, Lielbritānijas un Francijas
vēstnieks jautājis Gromiko, kad var
rēķināties ar padomju-austriešu sa­runu
beigām Vīnē un vai Padomju
savienība šis sarunas paātrinās, lai
varētu sākt četru valstu apspriedes
par miera līgumu ai' Austriju. Uz
pirmo jautājumu Gromiko nekā ne­varēja
paskaidrot, bet uz otru nede­va
nekādas garaatijas.
AP šai sakarībā ziņo no Vašingto­nas,
atsaucoties uz informāciju no
ASV ārlietu ministrijas, ķa rietumu
lielvalstis varētu turpināt sarunas
par Austrijas miera līgumu arī bez
Padomju savienības. Sī ziņa radī­jusi
lielu satraukumu Vīnē. Turie­nes
oficiālās aprindas izsakās, ka tā­dā
gadījumā Austrijas stāvoklis kļū­tu
vēl ļaunāks nekā tagad. Ļoti
iespējams, ka Padomju savienība to
tikai vien gaida<
Komunistiskās Ķīnas vadonis
Maskavā atrodas jau kopš 18. de­cembra,
kad viņš tur ieradās, lai
piedalītos Staļina 70. dzimumdienas
svinībās. Grandiozo sarīkojumu lai­kā,
desmitiem citu Ievērojamāko
pasaules komunistu vidū, Staļins
Maotsetungam allaž ierādīja pirmo
godavietm Visos līdz šim publicētos
svinību uzņēmumos Ķīnas komu­nists
redzams pie Staļirta labās ro­kas,
tas sēž viņam blakus pie ban­ketu
galdiem un aplaudē oficiālos
Siirtkojumos nekā vasalis, bet kā
varens vīrs, kas jūtas tiz vienas pa­kāpes
ar Kremļa valdnieku.
Kamēr kristīgā pasaule svinēja
Zlehisvētkus un Jaimgadu, Kremlī
notika vesela virkne svarīgu "poli­tisku
apspriežu gan ar Maotsetunga
piedalīšanos, gan bez viņa. Rietum­niekus
vēl nebija atstājušas svētku
laika sajūtas, kad politiskais baro­metrs
rādija ievērojamu spiediena
celšanos aukstajā karā. Maskavas
diplomātu aktivitāte \m satelītvalstu
dažnedažādās provokācijas, kā arī
sevišķa padomju delegāciju taktika
UN un visās sabiedroto kontrolpa-domēs
liecināja par jaunu ofensīvu,
kuras mērķis nevienam nebija īsti
saprotams. Pasaules prese vērsa uz
to lasītāju uzmanību, sagatavodama
varbūtībai, ka kaut kur Staļins mē­ģinās
dot jaunu triecienu, un, lai
sadalītu uzmanību, īreiizē provocē
Jaunu Berlīnes blokādi, sabotē UN,
Izjauc katras cerības Austrijas mie­ra
līguma parakstīšanai, padzen ASV
diplomātus no Balkāniem un pilnī­gi
sovjetizē Poliju.
Tagad, šķiet, šai lielajai ro^al
vismaz viens no Iemesliem bijis cie­tais
rieksts Maotsetungs, kas jau
piekto nedēļu nepakļaujas Staļina,
Višinska, Molotova un Mikojana ko­pīgajam
spiedienam parakstīt līgu­mu
tikpat ātri, kā to pagājušos 20
gados darījušas neskaitāmas citas
valstis. Ja arī tuvākajās dienās Mas­kavas
radio vēstīs par „pilnīgas
vienprātības un labākās saprašanās
garā" panākto vienošanos, tomēr jau
tas fakts vien, ka šīs sarunas ilga
pusotra mēneša, norāda uz Maotse­tunga
īsto stāvokli Kremļa politis­kajā
spēlē.
Zīmīga šajā ziņā Ir ari Cuenlaja
īsā Intervija, ko viņš sniedza TAS-Sa
pārstāvim, vēlu piektdienas naktī
ierodoties Maskavā. Viņu sagaidīja
pats ārlietu ministrs Višinskis un
ārējās tirdzniecības ministrs Meņči-kovs.
Cuenlajs pat cauri raksturīga­jai
ķīniešu laipnības maskai esot bi­jis
jūtami rezervēts, ziņo kāds ASV
diplomāts, kas nupat no Maskavas
ieradies Londonā. Ķīnas ārlietu mi­nistrs
esot teicis. „Tā kā maršals
Staļins līdz šim vienmēr veicinājis
korrektu xm respektablu ārēju poli­tiku
un prezidents Ma(5tsetungs no
pus, nekas nekavē Padomju savie­nību
un sarkano Ķīnu sastrādāt un
progresēt kopīgi" Ķīnas ārlietu mi­nistrs
tālāk uzsvēris, ka abas valdī­bas
jau pierādījušas savstarpēju pa­līdzības
gribņ, un ar Ļeņina-Staļina
politikas realizēšanu palīdzēs visas
pasaules tautām cīņā par atbrīvoša­nos
no kapitālistu Jūga.
Ne mazāk zīmīga izturēšanās tika
nodemonstrēta arī no krievu puses.
Stundu pirms Maotsetunga ārlietu
ministra ierašanās, Višinskis sarīko­ja
preses konferencei, kurā asi vērsās
pret ASV ārlietu ministra Ečesona
stāvokļa apgalsmojmnu par Padom­ju
savienības politiku Ķīnā. 12. jan­vārī
Nacionāl|is preses klubā Va­šingtonā
Ečesons bija teicis, ka Pa­domju
savienība vēlas iespējami āt­ri
iekļaut savās robežās Mandžūriju,
ārējo Mongollju un Slnklangu. V i ­šinskis
šos apgalvojumus asi noral-
(Turpinšluins ft. IpirjĻ
No Padomja savienibas iibedzis kāds aagstaks NKVD virs­nieks,
kura vārda vēl neizpaai. Uz rietumion bēg ]oti daudii sar­kanarmieši
un čekisti, bet Sia izbēgušais NKVD majors latvieSu
lasitUju var seviSķi Interesēt, Jo viņš piedalījies Baltijas valstu
sovjetheešanā un vadījis spiegoSaau, ko Padomju savienība igda-rija
ar UNRRAs paildiiba DP nometnēs Vācijā. Majors X |otl vaļ^
sirdīgi izklāstījis savas atmiņas La Tribune de Genēve slejās, ko
franču valodā izdod Zenēvā. No Si Šveices laikraksta, mazliet sa­īsinātā
veidā, ari mēs parņeroun Izbēgušā čekas majora stāstu.
Majora X tēlojums aptver laiku no Tallinas liktenīgajām die*
nam 1039. un 1940. g. līdz UNRRAs ziedu laikiem. Pēo Vācijas ka-'
pitulācijas majors vadījis spiegošanu Stutgartes apgabalā, un viņa
atmiņas var seviSķi interesēt tos latviešus, kas ddvoJuSi Heiden-heimā,
Donauverta un VaseriingenS.
Atbildība par majpra X stāsta patiesību un attēlotajiem ap-stakliem
mēs atsUiJam La Tribune de Genēve, kas šo spiega
stāsta pablicējis plašākā raksta sērijl
Kādu vakaru pēc savu aģentu tīk­la
pārbaudes mans priekšnieks tei­ca:
„Mēs esam veikuši pietiekami
daudz. Sķlet, mums pienāktos maza
atpūta. Kā būtu,, ja mēs aizbrauktu
rīt uz Salēvu? — Tur Ir kāds mazs
ļoti patīkams restorāns. Var gadī­ties,
ka mēs tur sastopam dažus
simpātiskus cilvēkus un to starpā
kādu biedru, kas jums nebūs gluži
svešs". ,
Es sapratu, ka runa Ir par kāda
jauna uzdevuma veikšanu, tāpēc
raudzījos uz šo Izbraucienu bez sa­jūsmas.
Mūsu brauciens tomēr bija
viens no vispatīkamākajiem. Mēs
apmeklējām nelielu franču tlematu,
apbrīnojām dabu un pēc garas pa­staigas
broka^ta laikā u^ā^m
restorānā pie Trīspadsmit kokleia
AMERIKĀNI KAPITULĒ
KRIEVIEM BERLĪNĒ
ĢEN. TEILORS A T D O D ĢEN. K O T I K O V A M D Z E L Z S C E Ļ U P Ā R V A L ­DES
N A M U ^ KOMUNISTI T R I U M F Ē , B E T BERLĪNIESI JUTAS
VĪLUSIES
Berlīne (B). — Amerikāņa an
krieva Jaunākais duelis Berlīnē bei­dzies
ar skaidra ASV komandanta
ģen. Teilora neveiksmi Pēc tam,
kad piektdiai un sestdien padomju
kontrolētais Berlīnes pilsētas dzelz­ceļš
praktiski bija tikpat kā apstā­dināts
un krieva posteņi aizturēja
ari starpjosiu satiksmi, ģen. Teilors
svētdien pavēlēja rietuma sektora
policijai atstāt dzelzce|a pārvaldes
namu, kā to bija prasījis ģen. Ko-tikovs.
Pirms tam ģen. Teilors Id-dza
žurnālistus pārliecināties, ka
Berlīnes pārvaldei atdotajā dzelz­ceļu
pārvaldes namā telefona cen­trāles
darbība nav traucēta.
Teilora kapitulēšana tomēr maz
līdzējusi. Pirmdienas rītā RIAs rai­dītājs
ziņoja, ka krievi naktī pie
joslas robežas 4 stundas aizturējuši
pat 3 amerikāņu militārvilcienus,
bet kavēšanās zemesceļu satiksmē un
uz pilsētas dzelzceļa ir tikpat liela
kā iepriekšējās dienās. Krievi sest­dien
ari apķīlāja smago automobiļu
karavānu, kas ar metalla lūžņiem
devās no Berlīnes uz Rietumvāciju
savas puses arī respektē šos princi- \ un pavēlēja vairāk nekā 200 liellaivu
;ATELITVALSTIM DIVOS GADOS
IZBĒGUSI 20 SŪTNI
Minchene (E). — Sestdien Min-chenē
ieradās divi Kanādas lidotāji,
kuriem bija pavēlēts 12 stundu laikā
atstāt Cechoslovakiju. Izraidīšanas
iemesli nav uzdotL Abi lidotāji dar­bojās
kanādiešu aviācijas atašeja
štābā. Viens no viņiem bija spiests
atstāt Prāgā sievu un divi bērnus.
Sniedzot šo informāciju, Amerikas
balss piebUst, ka divu gadu laikā no
satelltvalstīm izbēguši vai atteiku­šies
atgriezties mājās daudzi diplo­mātiskie
pārstāvji un citi augsti
ierēdņi Bulgārija zaudējusi 3 sūt­ņus
un 3 konsulus. Uz Poliju attei­cies
atgriezties 1 sūtnis, 3 konsuli,
1 pārstāvis pie UN un 5 ministri.
Komunistiskajai Ungārijai kalpot
atteikušies 2 sūtņi, 10 konsulārie
ierēdņi im 12 ministri vai citi aug­stāki
darbinieki Cechoslovakijai
pagriezuši muguru 14 sūtņi, 11 kon­suli,
8 UN ierēdņi un 37 ministri.
kapteiņiem ierasties saņemt jaunas
atļaujas krievu komandantūrā.
Berlīnes prese ģen. Teilora rīko­jumu
atvilkt policijas posteņus no
padomju dzelzceļu pārvaldes ēkas
uzņēmusi ar jūtamu kritiku. Sī pie­kāpība
berlīniešiem nepavisam ne­patīk.
Stāvoklis ir arī tiešām dī­vains,
jo krievu apgalvojumiem nav
ne mazākā pamata. Viņu dzelzceļa
pārvalde pati izvāca visu Iekārtu un
ierēdņus no amerikāņu sektorā esošā
nama jau pag. gadā, kad toreizējā
dzelzceļnieku streika laikā streiko­tāji
namā sarīkoja demonstrācijas
un tajā ielauzās. Kopš tā laika 540
istabas stāvēja pibilgl tukšas un dar­bojās
tikai neliela telefona centrāle
pagraba stāvā. Ģen. Teilors bez tam
paskaidroja, ka nama apķīlāšana
Berlīnes rietumu maģistrāta vaja­dzībām
un fon Stumma policijas no­vietošana
namā notikusi, „nesazino-tles
ar amerikāņu komandantūru".
Komunistu SED partijas izdevumi
par šo attīstību skaļi triumfē..Ame­rikāņu
padošanās krievu ultimātam
tiek svinēta kā īsta uzvara. Berli-ner
Zeltung raksta: «Amerikāņi at­zinuši
savu vājo pozīciju Berlīnē un
gatavojas atkāpties." SED oficiozs
Neues Deutschland piezīmē: „Vācu
tautas galvenais ienaidnieks —• ame­rikāņu
imperiālisms — savā Rietum-berlīnes
tilta gala pozīcijā'piedzīvo­jis
smagu sakāvi." Tāgliche Rund­schau,
kas pārstāv krievu okupāci­jas
pārvaldes domas, pirmdien grez­nots
virsrakstiem: «Imperiālistisko
naidnieku atentāts nav izdevies."
Ievadā teikts, ka Berlīnes jaunuz-būve
pilnos apmēros būšot iespēja­ma
tikai tad, kad imperiālistiskie
provokatori to būšot pametuši.
Rietumberlīnes vācu politiķu ap­rindās
amerikāņu atkāpšanos no
dzelzceļu pārvaldes nama uzskata
par nopietni vērtējamu simptomu.
Daudzi piezīmē, ka ģen. Kleija un
ģen. Haulija vīrišķīgā izturēšanās
jau reizi amerikāņiem maksājusi
daudz baiļu un bažu. Vašingtona
otrreiz vairs negrib riskēt ar blo­kādi.
Trīspadsmit koku es gan neredzējiu
To vietā manus skatus saistīja kāda
ļoti skaista sieviete, ko pavadīja
slikti skuvles drūma izskata indl-^
vids. Es pazinu šo sievieti, tā bija
Istabene, kas savā laikā apkalpoja,
franču dziedoni, kau tas bija vieso-^
jles Maskavā. Priekšnieks mani iepa-^
zīstināja arī ar slikti skūto indivī­du,
un es neviļus nodrebēju: tas b i -
. ja Semjonovs, tas pats. kura vārdā
nosaukta garāža, kurā NKVD šāva
cietumniekus.
Kā atalgojumu par veiktajiem pa-kalpojumiem
viņš bija saņēmis šo.
atpūtas ceļojumu Semjonova „8la«<i
vas kalngaU" bija komunistu oarti-
Jas bijušo dižvīru nošaušana no
1937.-1939. gadam. Viņu vidū bilft
ari NKVD prJbekšnieks- Jagoda-iia
Ježovs. Sarunājoties ar skaisto mei­teni,
ko sauca par Gaļu, es tūdaļ
sapratu, kāda loma viņai bija Sam-jonova
pavadonībā — viņa bija tā
aprūpētāja un reizē arī novērolāla.
Tāda Ir Staļina metode: nevienam
neuzticēties - pat. ja tas būtu Sem^
jonovs.
• Divi mūsu palīgi, apgādāti neīstām
dienvidslāvu un poļu pasēm, stirā-,
daja Zenēvā. Viņi bija atbUdigi par
tā saucamo EAS kartotēku, tās bija
«ziņas par ..pretpadomju" elemen­tiem
Jāpiezīmē, ka viens no NKVD
iedarbīgākiem principiem ir Ierakstīt
zināmos sarakstos ne tikai visus
aģentus, bet arī tās personas, kam
NKVD seko vai nodomājusi sekot-
Savas darbības laikā es vairākkārt
saņēmu ziņas no valsts drošības
centrālās admhīistirācijas 1. speciālā
departamenta, kur atrodas divi šādi
milzīgu apmēru skraksti. Personīgi
es šajā Iestādē netiku Iespēris kāju»
Jo tas bija atļauts tikai NKVD vis-augstākajiem
vīriem
Sajos^ sarakstos ati-adās desmitiem
mUjonu vārdu, gan tādu cilvēku, kas
dzīvo Padomju savienībā, gan ārze­mēs.
Saraksti par ārzemēs dzīvojo­šiem
atrodas ārzemju departamen­tā.
Katras personas i^ņas lapas
augšējā malā ir speciāla atzīme, kas
norāda, kādā kategorijā NKVD viņu
ierindo. Tā, piem., atzīme P. R. nozī­mē
opozīciju komunistu partijai, C.
H. spiegu, T. Z. personu, kas apmek­lē
baznīcu, S. I. sakarus ar ārzemnie­ku
aprindām, R. A. D. radio amatieri
utt. Visa NKVD darbība, aresta, pro­vokācija,
komunistiski tīkla vērp­šana
utt. notiek tikai uz šo izziņu
pamata.
Domāju, ka šie paskaidrojumi da­rīs
lasītājam saprotamu, kāda veida
bija Semjonova un viņa pavadones
„atpūta" Zenēvā. Visas aģentu sa­vāktās
ziņas nonāk pie S., kas sau­cas
par NKVD ārzemju departamen­ta
deleģēto^ Ziņas, kas viņam šķita
noderīgas, tika nosūtītas uz Maska­vu.
Kopā ar Galu viņš aizpildīja iz­ziņu
lapas. Eiropas delegātiem, kas
likās noskaņoti pret Padomju sa­vienību,
bija īpašas sarakstu lapas.
Katrā no tām bija attiecīgās perso­nas
vārds, uzvārds, dzīves vieta,
ārzemes adrese un, ja iespējams, fo­touzņēmums.
Tāpat bija ziņas par
ģimenes locekļiem un norādījumi par
karjeru. Tālāk bija atzīmēti viņa
„grēki" pretpadomju sarunas, i n ­tervijas
laikrakstos un izturēšanās
pret padomju priekšlikumiem vēlē­šanu
laikā Augstākajā padomē. Tā
kā Semjonovs un Gaļa izglītības trū­kuma
dēļ nebija šāda veida dar­bam
spējīgi, uzdevuma lielāko daļu
(Turpinājums 4. Ipp.).