Bavarijas Latviesu vestnesis, October 14, 1948

              LATVIJA,
L i n a r d s Taun.s J ā n i s K l l d z ē js
Volfgangā Dārziņa raksts par amerikāņu mūziku
Es jaužu: jūs esat jau paguruši iz- ļ necilajai pasaulei, stiprs, kaut ari
tēloties nēģeri,' kas mežonīgi vaibsti- lietišķs vitālisms uņ kautkāds, maz-damies^
acis izbolījis un vaigus pie- liet skarbs un nervop, dzīves prieks,
pūtis, zvērīgi kaucina trompeti. At-Sai muzikālajā valļpdā jūs reizēm
ļaujat, ka jūs apstādinu jau pašā saklausāt kaut ko līdzĀgu nepacietī-sākumā:
tas ir amerikāņu jļaccs, gai piezīiņei, reizēm sajūtat it kā
kur ir apstājies jūsu priekšstats, — neiecietīgi teiktus vārdus vai strupas
es šoreiz runāju par amerikāņu pavēles, ja gribat, pat dūri. Jums
mūziku. Varbūt, ka tas daudziem tas var patikt vai nepatikt, jo ame-liksies
dīvaini, bet tās ir pavisam rtkāņu autors nemeklē s k a i s t u s,
dažādas lietas, tikpat dažādas un bet tikai, r a k s t ū r ī g i u s , i z t e i k -
tikpat tālas viena otrai, kā Grebzdes smīgus vārdus, bet šīs jaunās pa-de3U
skola im Nacionālās operas saules d z ī v o t t i e s ī b a s un
balets. Un tamdēļ, lai klusē nēģeris, dzī v o t ^ p ē j u, tās īpatnēļo, brī-
^ i klusē 12 vīi*u jacca kapellas ār žam dzelžamo im straujo elpu jūs
savām bungu un bloku baterijām, noliegt nevarat. Kaut kāda neatvai-atļaujat,
ka stādu jums priekšā trīs rāma vēlēšanās- darboties, rīkoties,
Kabākos pasaules simfonijorķestŗus; būt aktīvam ir šai mūzikā, un var-
Bostonas simfonisko orķestri, šo 120 būt tādēļ amerikāņu simfoniju abas
gadvairto vienību, kas šodien noska- malējās daļas ir parasti stiprākās,
tās no augšas pat uz slavas aplidoto Un otrādi^ šo simfoniju lēnās epizo-
Vinesfilharmoniķu gvardi; Filadelfi- des ir brīžiem pilnas kādas savādas
jas simfonisko orķestri, kura vijol- gaŗlaikoSanās (ne garlaicības!) un
nieki spēlē tikai uz lielā Kremonas tikai vietumis, kā gluži nejauši, jūs
meistara Ar,ftati" darinātajiem instru- pēkšņi pārsteidz tikko jaužama tra-mentiem
m Ņujorkas filharmoniju, ģiska, pat baiga ieskaņa par kaut ko
ko tik labprāt'diriģējis pats maestro vēl nezināmu, par kaut ko, kam šo-
Toscanini. Jā, pasaules trīs labākie dien varbūt vēl nemaz nav vārda,
simfonijorķestri 'šodien ir meklējami . ,
Amerikā, Tas ir d^udz un tas liek ^ Sķiet nebūtu nozīmes par amen-
®rī mums daudz ko fārdomāt. ^ kāņu muziķu runājot teikt kaut ko
^ profesionālu valodā. Gan jāatzīmē,
„Vācija var 'būt l^pna," senos lai- ^^^^ i^ģjos līdzekļos šī mūzika
kos teicis kāds Masa^uzeta^ šerifs, ^^^^^^^ revolucionāra kā savā psī-
„kā tai, tik mazai valstij, ir tik liels choloģijā. Tāoat kā atombumba no-komponistsxkā'
Bēthovens. «Es do- j^uc klasiskos ieskatus nar kara ve-māju.
ka pa visu milzu Ameriku g^nu, kā atoma skaldīšana nojauca
kopā ^mēs nesameklēsim vairāk ka klasisko jēdiienību par ķīmiju, tā
kādus 3--4, augstākais-5 tādus ka Uagadnes mūzika ir nojaukuši
Bethovim.*^ . daudzus, par klasiskiem kļuvušus
Lāga zēns, šerifs, bez šaubām, bija principus mūzikā. Un tāpat' kā ar
mazdrusciņ pārspīlējis. Amerikai atoma skaldīšanu paceltais plīvuris
pirmais no viņas pieciem Betho- pēkšņi pavēris .^luži neaptverama
veaiiem nav piedzimis arī vēl šo- lieluma pasauli, tā tagadnes mūzi-dieh,
tāpat kā Eiropai nav piedzimis kas sāktais ceļš ir tikai vēl pirm-otrs.
Vispār, radītājas' mūzikas dīglis jaunai, varenai impērijai. To
plāksne Amerikā lietas pagaidām diemžēl nevar apt-akstīt, jo ja mūzi-vēl
nav tik spožas kā simfonisko" or- ku varētu aprakstīt, tad taču nevie-ķestpu-
plānā — vismaz - patlalpan nam nebūtu jākomponē.
amerikāņiem vēl nav neviena kom- ^a^adnes mūzika ir iādzird un
panista, kas varētu pretendēt ^ā- J ^ ^ f
du m pirmajām trim vietām, tomēr pcizira vairaK par vienu reizi vien
v^iem^iJn ir jau vesela'rinda b^J^^^^^^^^
c^oru, ar kuriem ir nopietni jārē- J^^u n kā vērfs^ a ās tu%e7s
ķlnās. Un- visas zīmes rāda, ka tu- Snūtēfklū^^^^^^^^^^ saDrotamas
vecajā lail^ te bus Izaugiisi jau ve- uH?dēl S
sda ģenerācija, ar kuru būs Jārēķi- H^^^^^
nās Varbūt pat vairāk, kā Eiropa toP^^^,^^^'^^ saaunies ar uaviaa uai_
£rS)&ta vetucuv, iva monda, Samuela Barbera vai ari
^ ^ " Roja Grīna, Viljema Šūmana vai
Td'ksim tūlīt: šīsdienas amerikāņi ValteralPistona vārdiem. leklausie-
Ir tipi^d tagadnes mūzikas karogne- ties vērīgāk, jo tā ir amerikāņu pro-sējl
Ar to ir pateikts viss,' un pir- minence un ar to ir vērts iepazīties,
mām kārtām, tas, ka amerikānis ir Nebrīnieties, ja nesameklēsit viņos
katrā ziņā ^ r a c i o n ā l ī s t s , kas Čaikovska smeldzīgo melodiku un
nemēdz brīnīties un kas netic noslē- Korsakova instrumentāciju — zvīļo-pumam,
racionālists, kas radis visur lo^^ kā persiešu tepiķis, jo tas laiks
gluži' vienkārši piespiest pogu,pagājis.- Šodien, stāvot pi^ mirur
pagriezt roktmi vai - pavilkt sviru, šā karaļa romantisma gultas un
Jo brīnumi sen vairs nav brinumi, vērojot spēkā briestošo princi — jau-
^Princi Riekstukodi ir padzinis v:na no ekspresionistisko mūziku, ir klāt
majestāte Ķēnh?š Atomskaldis, Ga- bridis, kas aicina • saukt, kā senāk
ŗā pupa ir novītusi, m tās vietā šo- likteņa . stundās mēdza izsa^ikties
dien kāpj ndākoņos debesskrāpji. .Pat U^ln^ā: ,Karalis miris! Lai dzīvo
Aiadina burvja lampa šodien ir karalis!^
Sajukušais
Kas mīļš bij, par postu kļuva,
Un labais pai: varu baigu.
Tu smejies, kad tevī raugos
Ar šausmās pārvērstu vaigu. ^
Te drūzmējas: domas, te sajūk
•^ā negaiss, kas sakrīt logos.
Nu dziļi zem bēdām saļimst
Kā nenoņemamos slogos.
Ai, pielūgt un nolādēt reizē,
Un'pulgot,'un turēt svētu.
Un ļaut sevi saskaldīt daļās^
. Un sirdi pāršķelt kā rētu!
NO V ELE
(2. turpinājums)
latavojas
„Skaties, skaties! Redzi, kur Su-^'V'J''
to saulespuķu krāsā ar sarkanām konu vēlreiz Raspiļam pie sāniem. >>;p^f^^^^^^^ ^^"If^fod ^
magonēm ap malām." .^^ā tad - viņš pats! Tam ne īy^:^Mf%^^
„Tāds kā joks!" vina iesaucās, iz- va bailes, ne kauns no ļaudīm šo*S;^l#»*'
brīnējusies. „Kāpēc?" dien te nākt, sedet un gaidīt, kā
„Nekāds joks. Es pieminu, ka tanī sunīs. Paskaties, viņš pat neizskar^i
tu izskatīsies tāda . . . skaista . . . " ^as ne bedigs, ne kaunīgs. Vai tu^;
Līdz lietas kļūst tālas un svešas, | šodien
Mirst domds,. Itas vārgas dzima,
Viss norimst, kā nol<;ļusa bai-gi
Tavu gaisušo solu dima. . '
„Nekādsjoks. Es pieminu, ka tam r»^'»*- 'r<x^'^„.^>.'^, vnis pai neizsKar-j;^ iVltitas T i s jļe- kvep "ci'c.»
izskatīsies tāda . . . skaista . . ." pās ne bēdīgs, ne kaunīgs. Vai ta^aO^jebk^I^ šis .
IVHlā debess! Ko tas vīrs varēja nemani kaut ko? Viņš smaidair#a us. '^^^^'^^^m vecām 37 mi
dien sākt ruilāt! Viņa - skaista? Smaida visiem svētajiem acīs s k a t l - | M | 'ļjini viriesi^^^ ' ^.^^^^
•rma nolaida acis kā nokaunējusies darties," nopūtas Rašpils, pazuduSailgiitĶi,' kas T„i .^idro. kā sa
Klāt viņš'ir! Rudeni nav gaidījis
ne .sienāzis, ne DP.' Nav gaidījusi
Vina nolaida acis kā nokaunējusies darties," nopūtas Rašpils, pazuduSi^i
un juta, ka vaigu gali sāk silt. Jau Sukura dvēseli nožēlodams. '
astoņpadsmit gadus Orups neko tā- .-Par viņu nekāds brīnums!" čuKi|1
du vairs nebija teicis. Kā tāli, aiz stēja Caune. „Ne, nemaz nē. ViņSi
matoņiem slēpti putni viņā sāka at- visu pārvērs par jokiem, kad tifej;
griezties bijušie gadi un dienas īsai miezis šim sak bradāt pa. matienii}|_^
pamirdzēšanai. Jā, laikam, tas bija Tad viņam vienalga, vai kapsēt|M.,.laiitasjTo un 50 Mf nanrt7ība
ceturtajā svētdienā pēc kāzām, kad Pazvanīt, vai pašu svēto Pēteri P a | , . « > f^ nodrošina^ K.a ^ i - u ^
"kšrtie»' ""-.oiifu vai .gudro, kā sa
S S« •'^Ss ie- Aizdevumu ;
dodas rietumu jod
*^ va^e» • T^rci īpašiem nod
Orups bija gan kaut ko tādu vēl tei- brālēnu pasaukt. Ta^ās.reizēs
ciš, un t ā arī bija pēdējā reize. Nē, virs zemes j u^s ka .debesis, un
arī zo^s kura. mŪ7a vakara .aiztīts I '^^^ij^ ari zoss^, lauras muza vakars_ saistīts ^« P^^^^^ ^'^"^ ^°v iņņeiemmt dseabveossī sM adcroanšio s.v"i en, justos kā
ar Mārtiņiem- Vaeu zemniece ganM^.^^ ^ ^ I ,,ja viņš- zinātu, kas tagad n§
^,mT 'u/znp.rarsīft .I ' Vva i Pdi^v^dPe^s^m"i^t pPi"e"c?«a-s 1l^ai.k^a^ ne^k^ād^ie^m^ vīnu paš^u^ ^sk^a istu- nes„mBaūitduī tula bvāik3. « sācis skaitīt k
'"fJ^?.^- , .. I . , , minam viņas skaistumu, viņai sa- kārtīgu lūgšanu!"
Juhjs bija vasaras mugurkauls, ^ēlīgais^ Dievs, Caune vēlreiz pameta skatu af
okt^hnn, iv„i«h.,. n , P ^ P . k„. I Ļ ^^.^^ ^.^ ^.^ s^^.^^^^ ļ^aļ. Baznica bija pilna līdz viJ
, ^ , . i , • ^ -u • 1 Orups to bija teicis tādā labā, sUtā sienam. Viņš pamamja, ka ari i
^rlJ!^%>^^'''l A - l v balsī un tā bija skanējusi kā no dzi- cāniešu bija saradies vairāk n
if^-ZTā HL^S IST' NP «i^mirita tāluma. Tomēr bi- Pirms' stundas. Apmierināts, pārm^«-dājošies peuw«jŗ i r-.
plava^ gabaliņš, upes līcī. Un tā nu ŗ . ^ ' « ledtJbās ērģeles. Vai arī no tām-ļip»; "
sls dzīves mākslinieks ne bez rūpēm L^^ļ.^ un'galvu nodūrusi 'un lūpas neskanēja kāda barguma balss,
Tfs'c s.S gi'rbi p kK^a^u'da zfavzirvma iemsaie sa vviei-e '^^^j^^ g'^''' ' ^^^laabkāa tuinņ up ū-a rv tēost «]aau pilagir gpaeildnāīmjusoi ? sodu tiem, ' -
vaftTd S'^pten'^l^T^^^^^^^ -^1- Nākdama atpakaļ! Ari Orui« paklausi^ paklau^DH
,.%c ? T .oifciL o.' ar šo lakatiņu galvā, viņa nevarēja Ja.s, tad atn pameta krustu un at.;;
> rmēneiiem Militāras • 2'««^V Jaunus prot
ceļā un ap par netlautie
malkas gaisa kondo
'l, Atgriezās ar» krauj kaudzi
• - l o c Msatavot du protestu j
r^««l fti^Sniem pēdējo iesn^
> i^^f' itavušas Politiķi un
• petrolejas [teņi, pa to-1
Ber.
•f„^ mežu uo I pes par niālk
kurināmā nos nav ne
iSSradSTedzI- spuldzītēm ^
toapspriedās zlmi^a franc
-- I tomēr sudras
S \t '^^nt^ll^Lllf'^Ui pacelt acis pret^vlru: viņai bija tā I vēra lūgšanu grāmatu. » & s izpriecas
!Dany Mai?™Ķ t ^ t u ^ ' ^ g - viņa pati nezināja no | Zv^mlja trisrei. Pi« altāra i^iaC^-^-
lSI°^rtagadr.e-IZ|č-1 u_mkuoški teuzil i^P^a^rī
Ipatākais triindas izdevums:
muzeja priekšmets — to aitsstājis
kino un televīzija, turbolidmašīna
\m Jonasfairas raķete. JaiUna brī-nuimīpasaule
stājusies vecās vietāj un
5Is brmumpasaules garu, šīs pasau­les
uzspiesto dzīves stilu mēs jau-žam
atspoguļotu tagadnes mūzikā.
Mūziku vairs nekaļ' no zelta un sud-raiba,
neveido porcelānā — to lej no
Volfgangs D ā r z i ņš
virsraksts: „Pat vācu zivis sajūt ba­rības
trūkumu". Vai tiešām? Lieta
gan saprotamāļka kļūst tad, ja rak­stītais
pastāsta, ka kādā kādreizējā
foreļu audzināšanas paradīzē kaut
kur Lejassaksijā' taga4 dīķos ievē­rojami
samazināts iedzīvotāju skaits,
jo neesot barības. Foreles baro ar
gaļu, zivtiņām, I lopu iekšām, gaļas
atliekām un jūras vēzīšiem. Vecajos
laikos, kad dīķos mazuļu vien bijis
ap 50.000. šī zivju I ar mija gadā noē­duši
10.000 kg gaļas, 1250 kg 'lopu
iekšu, 1000 kg 'ziv.ļļil un 5000 kg vē­zīšu.
Toreiz mazuļiem dots pat tāds
gardums, ko UNRRA vai IRO nekad
nav izsniegusi DP — svaigas olas!
Zivis vasarā bez barības var iztikt
vienu nedēļu, kamēri ziemā brūnā rBri-git, nudien, .tu esi skaista!"
forele spēj badoties trīs līdz piecas ^^^Pf sacīja vel. — „Paskaties spo-nedēlas.
Ir tā, ka DP badojas jau
vairākus gadus, itaču vienalga — jū- Tāpat vēl arvien nokaunējusies vi-lijā
vai oktobrī, pilnīgi bez ēšanas paskatījās spoguli un redzēja, ka
nevar iztikt kaut pārds dienu. Pat redzamā vietā vairs nebija" divu
nenodarbinātais Ipriecīgs par savu vēlreiz īsu brīdi padoma-niecīgo
devinui H . Jot par to, ko vīrs bija teicis, pa
Oktobrī, kad I kaut kur m^m^\'!}^ J ^ ^ L ^ ^ . ^ ^ . ] ^ :
Laiiskis)jau asina.savus cirvjus, vai-
Rakstīta ventiņu izloksnē, ar
Reiņa Birzgaļa zīmētu tekstu un
daudzām ilustrācijām. Cena DM
1.50. Pieprasiet nometņu grāmat­nīcās.
Vairumā ar atlaidi Latvi­jas
apgādā, Gūnzburg/Do., Markt-platz
25.
S u gadījumus,' dienvidamen
prāvests Vasars, ar «vētīto ud^^%P^ «ar iztukšot sievu, piecie
kbrijiast ījsaā cieds.r audzi un dievkalp^o"ju i!^^Jj«^^flfJefA^«n^ti^e,^ ^K as vei vēl
Ļaudānieši visi kā viens "vēra vaļļtf^
grāmatas un nogrima lasīšanā, "^m^ī
lūdzās no sirds un bija tik patīkaaā^
lūgties. Protams, tik ļoti nopietltfjt^
S ē j I t S p S VSteite^^^^ I ^^T^"^
TO nevarēja ,izturēt paraK ugi. vi^^|j^«'. ^ jj^ķteip maksā privātajā sat
2,,,, -Tajelse mpaā lmiel^āk"ai-' kciiogsakreotse se, skoat
i tulŽi;-Vienā> dabūjamas ,
£ angļu sektorā maksā 200' fr
deviņiem bija tikki Frančiem
n'a otra galva no ļaudāniešu solieillMkw'"^""r' 4„K«i U r n i n / ļ a T^oin
pacēlās un klausījās prāvesta V^ssķAm^'^^]^ ļf^^^ ^?
balsī: vai tik tā šodien nebija klu|r»^^ākos lokālos un ba-|nai, ka zina
tādi ļaudis, kas šai baltajai galv||^?||
sagādāja rūpes lAn bēdas. A^"":>i
sāka un skumjāka kā citām reizē'īis^^^SM puskrēsla, ūn ļauj, brīvi ku
,etāju grupas bez- noklausīties
sev vēlamā V
šādu aparātu,
atradusies gai
kur tos s a vā
Višķi-rūpīgi u
delegātu vief
jo par izcilāki
var nopelnīt^
Laikam prāvests bija pārbēdājieijiS^^ flāV
rāk kā leitkārt domājam;, kaut mēs
būtu brūnās foreles! Six
A N Š L A V A E G L Ī Š A STĀSTS. ORĀMATU D R A U G A APGĀDS
sām nozvanīja tādi kā sapnī dzirdēti
zvaniņi.
„Nu, tad sāksim braukt ar Dieva
palīgu," sacīja Orups un, slieksni
pārkāpdams, pārmeta krustu.
Orupa ratos bez tēva un mātes vēl
iekāpa arī divi vecākie puikas.
Ap šo pašu laiku no visām Ļau-dānu
ciema viensētām parādījās
braucēji. Divdesmit viens spoži uz-
Lai atrastu arvien jaunus tematus, kuru ap-bDeenlSonnaa
Tunn'd a?z^e^iZ?S^." "^m^U^Z llKa^arrTi *vvaaiirrqs prieku un demapomnsietrrēint ā-ts avnae rimstīāgsotn iefkaab ultēašlaannatas
katrā ziņā neparādās ;tērpusies bro- apskaužamo virtuozitāti, Anšlavs Eglltis starp kātā vai samtā, tā reizēm ir dužir^'^" ^° nodevies ari dažādu svešu tautu rak- vienkāršā lela<^ urvalkā UTI tā ne- f "''^ sjudijām, _Bez visa cita šādā sakarā ro-vi-
emtarsa leias uzvaJKa un la ne hjas a n viņa Svābu rapsodijas cikls, no kura
kaunas strādnieku drēbju.- Plebeji- dažas noveletes pēdējā lalkā lasītas perlo-zējusies?
Nē, mūzika nav plēbejizē- r^^^^*
JukeS, tikai vārdi tai ir citi: jauni .J ^ ^ ' ^ ' ^ P ^ vairākiem gadiem īpaša interese
un nAH-nirriai-i ' AnšlavamEglītim bijusi par āziātu mentalitāti
uun«u^in\icU. . 1 un tās sadursmi ar Eiropas resp.: vispār indo-tisms
ir mans. Šīsdienas amerLk§nur^^^'^^^^''op^s lieiaiā traģēdijā; vēi tuvāk.—
«MATIVU YK%rqT4-o-;« >,/x, t*;;K^»l r^^ ^ daudz ciešākā s a k a r ā . a r Latvijas mziķis — radltajS neka negrib Zl- nelaimi nekā to varbūt domā dažs literatūras nat nedz par kosmisko ilgošanos, šovinists, ir taču skaidrs, ka tādā veid3 nedz ārpasaulīgU meditēšanu, nedz ?,^^"^s^āstu par Cingischana galu Anšlavs ^ vvisiusummaa «lSāarnp^emm ,v VmU^?S l alahonprraat t nrmuān a fi-tPl-^ ^ļ ^^'^l^at viešu vauiz rvaikssmtīatz tiBkaail tijtaāsd ēļt,a utkua rvaikņsšt -
kai par gluži necilām lietām, par nieks, kam viegli ieraudzīt visas parallēles
ritmu,' par telpu un krāsām, kas ir Jtarp tālo un tuvo, starp seno un tagadējo, cieši am v\r\n rin^i "Rpt vnrpnc nin- • ^^^"^ ^^^^'^^ '^^^^ tikai vienu no šim paral-u
e s i ap Viņu pasu. «et varens mo- lēlēm, lai atjautīgs lasītājs tūlin pats sa-tpnSKUms
ir piešķirts šai šķietami ļ skatītu otru. ieceres īstenošanā bija jāparādās
tai pašai dziļajai jēgai, kāda ir senajā for­mulā
: visieni dzirdēt, vienam saprast. Ka tas
tā ari noticis, par to vairs/nav. jādebatē, un tā
savukārt liecība Anšlava Egiīša spējām un
•gaumei... -.^
- Nav vajadzīb'as pūlēties : Cingischana galā
uzmeklēt vēstures, 'patiesību un izfantazēto.
Liekas, Eglitis vismazāk vēlējies rakstīt vēs­turisku
stāstu. ^Viņa galvenais nolūks bijis
Jaunatnes dienās
Stokholmā
Jaunatnei raksturīgais spirgtums tēlot āziātlsmu, kas gadsimtu gaitā sastindzis
bija vērojams gadskārtējās lat- P?^"^"^^^^'^-'' jēgumu, stāsta fabula un viss
x,7c.^.\ i. . * J?^ - _ pārējais, varētu but ari tikai fantaziā radu^
Viesu jaunatnes dienas Zvied-' si•e s l'e ģ^en d•av tas ne-ka s. T-a č.u nav nolie.d zams, nja. Stokholmā bija pulcējušies ap p^ā šoreiz, tāpat kā'cltos gadījumos, Anšlavs 200 latviešu jauniešu arī no Zvied- kollekcionāra prieku un rūpību me-vnr^
c A^r^.J^ V . dijis visus materiālus, kas kaut kā varētu no­rijas
dienvidus -piekrastes. JKS derēt iecerētajam tematam. Tādēļ jāatkārto
darbu jaunatnes labā, solīdams' nā­kotnē
jaunatnes kluba un svētdienas L-^" ^-^^^"^ ^'"^ 1?"""= ^ran-cVnlnc
Harhn • djozas gleznas ka monstrozas Cingischana me-
SKOlaS darbu ^turpināt. Dzejniece V. Ulbas Anšlavs EglItls lldz šim v I l nebija ra- Strelerte runāja par . tematu — par dljis. Tas rāda, ka viņš spēj operēt ari ar ne­ko
jaunatnei jācīnās, bet dzeinieks P^^^^^^^"^ "^^^^ skatiem, pie tam izvēloties
A Pijlv+ic rNo-,. ii. 1 - iespējami vienkāršākos -tēlošanās, līdzekļus. A.^ bglltlS — par jaunatnes attieks- vispār, šķietamā gleznu bagātībā Eglītis oa- mem pret sabiedrību. Sarīkojumu tiesībā kļuvis tik Hetlšķs kā vēl nekad, f ā -
ietvaros vēl' bija pašas jaunatnes '^^^ pats Cingfschans, bet a r i citas
Tp\rMicevVk3šiwn/ei<sMutrmvMi* Hw. LT ru.csier.so u, , vn» AA . mTe i'c uh- I Pba^rreslojenfai,s tpe ieiz dtaalmās nkeāv iernaaumpj ā naektrmūeknsīt iseakvalatsi
maņa 1 koncerts, sporta' sacensības, ral^sturlgas llnlja^. Sekmīgi veikts ari grū-dziesmu
vakars, kino izrāde. Daudzie i?--"^'^^^"'^^^^^^^^^^^^^^^^ ^^"^
apsveicēji izteica labus vēlējumus Ri^l'^^^iet^f^Jn'rriskfh;'^
Un^lījUmuS. ^ JauhatneS pārstāvji Tā nu galu galā teiksim, ka šī grāmata ar
nolika Ziedus pie mirušo latviešu ko- vienu pašu stāstu latviešu literatūrai un lat-pējās
urnu vietas un dzejnieka K. ŽH'Z ^ī"^ -^"""^ī -"S^ '^^^^ '^^^l"
ōSKk5HilAbDee.qs uumrnaa^si . «paš?u^ dzīvi. ^u^^n^ bērdakass.m ieks pulējies aprakstīt
Stāstam labi pieskaņojas Janelsiņas lllustrā- P^^ts pajūgs ar tiem vislabākajiem
cljas, bet grāmatas amerikānlzēto formātu, zirgiem^ kādi tik Ļaudānos bija, sa­kas
šoreiz, šķiet_, radi,es i aiz techniskiem rindojās UZ lielceļa un nevienā no
iemesliem, pagaidām atzīsim vel par neva- v :'' . ._• . _, ' i ^ . . . :
jadzīgu. Jānis R u d z i t i s \^'^^ pa]ugiem nebija mazāk par
trīs galvām.
DIVU JAUNO KONCERTS I ^^^^ Stebers uzsauca:
Deidulam, kas brauca aiz vina.
Esmu pārliecināts, ka visi tie, kas bijaat- Nu*^" '
raduši par iespējamu pagodināt ar savu uz- ''^^ V i . . . m , y
manību Lindberģa un Timermanes koncertu, „Paskaties! Tu paskaties UZ ŠO
ai/gāja mājās ar labo apziņu, ka ar. kilogra- vērtenl, kaS te brauc! DomājU, ka rniJ^f'^nor^vJl^'T^n''. ^^"'^l"^^ ncbūs mazāk par septiņdesmit
nopirkt par kon|Certa biļetei ( izdoto naudu, . ļ . - <, ^ ^ '.
būtu ieguvuši daudz, daudz mazāk. Jo tas gaiViņam. : ^ ,
bija labs un nopietns koncerts, un tas ir stiprs ,,NebŪS gan mazāk," UZ prickSU U n
un spējīgs mūziķu pāris. ^imk4 paskatījies novērtēja arī
Neteiksim, ka viss jau būtu, padarīts: vi- r ) p ļ ^ , , ļ c , Tcrpi^āci rrvVa<! r»i>k«;f-jolnieka
Lindberģa (ko šeit trimdā pazīstam ^ ^^^^ ^}ļ^^t
galvenokārt, kā „Latviešu baleta" muzikālo galiem.paglastija savas; dzeltenas
v a d ī t ā ^ u n diriģentu) techniskā suverenitāte, ūSaS.- \ -
kaut ļoĶiespaidīiga, nav tdmēr vēl absolūta; . zini ko pq v ē l d o r n ā i V i ? " af^Ska
formas - satura aptvere, kaut ļoti tālejoša, L / f ^ ^ ' , ^^^^
vēl nav iespiedusies v i s o s mūzikas valsts Stebers. „Kad ladu ļaudaniesu pulku
noslēpumos. redzēs mūsu prāvests, viņam, vecī-
Bet tas nav svarīgākais. Galvenais ir,' ka lu.r^ cn^ļrrrpc ^an aci'prpc; ' ar>ī«;
Lindberģa spēle liecina par nepārprotamu per- ™ ' saSKrieS ^an asaras aciS bS
sonibu, pie tam par tādu personību, kas ra- Viņu pazistu ka Savu brall. Ne, ne
dita lieliem, uzdevumiem. ļViņa spēlē allaž — vinš nespēs novaldītieSj kad re-jaužam
ārkārtīgi stipru motprisķu . lādiņu, L ļ ^ s ^ ļ.>^ +n k a tajJad
ļoti lielu celtspēju; un tas nlozīmē, ka v i n a P ^ ^ ^ ' neSKaiOUeS UZ TO, Ka Xag_aa
pasaule i r meklējama liel'ajās formās - sonātā PatS Karstais darba . laiks, Ļaudani
un koncertā. Miniatūru spēlētājs Lindbergs tādā: pulkā brauc UZ Dieva namu.
nebūs, ar to viņu varam ļtikai apsveikt, tāpat Y;^^ qkatiqip«s i i n npatc;katT«iip<? ka
kā varam apsveikt vina spēles vakareiropisko ; ^ ^ ^ _ , ^ ^ f™^5^^^, neaiSKailSieS Ka
iekšējo ievirzi: pretim Bēthovena, Brāmsa vai te nak. ka pluai,^ ka V i e n i pludl."
Sibeliusa domu cildenumam un titāniskajam ,,Tev taisnība kā plūdi "
tT.mam' ^'''''^ ļenganajam slavu romaii- Baznīcā bija vēl tikai dažas Sie-
Edīte' Timermane, vēl ]iū Ļuna pianiste, viņas un agrīnie grēku izsūdzētāji,
visa vēl vērtību .pārvērtējumos. Bez šaubām, kad tur-sāka ienākt laudāniešLNā-spēles
mechanika ir jau krietni attīstīta, kla- p„ un n ā r a un vinv na^i af-nakal t^ka-siskle
ieskati par interpretāciju nodibināti, ^.'ļ.
stilu jēdzieni noskaidroti, tomēr mākslinieces tldamies brinijas,; kUT Viņu bija tik
spēju zenīts ar to vēl tālu riav sasniegts, daudz!
Paplašinoties slēdzieniem, veidojoties piere- galvām vien<; otram n a m a d a mi
dzel, no Timermanes var izaugt pianiste, uz ,^^J-_vam Viens Oirampamaaami,
kādu gadiem esam velti gaidījuši. Katrā ziņā Viņi ieņēma gandrīz VISUS SOPJS.
talanta Timermanei ir pietiekami, pārējais, ir Apsēdusies,\ sasmaidīdamies, sāka
"K"^c^™%ro"rL"4"°^iiaf'Šua so„5,a, §^1^^ dievkalpoiuma sākumu. •
Brucha koncerts, latviešu autoru darbi uc. Baznica pildījās, j o j a u tuvojā.S
Vēl jāatzīmē, _ka. Sjaspēies plānā abu māk- ļ stunda'. Varēja manīt, ka bija iera­dušies
daži saimnieki arī. no- Macā-niem.;
Tie pastaipīja ^ķaklusto^ re­dzēja,
š ka 'soli i bija j au aizņemti. •
Caune pieliecās :Rašpiļam pie auss
un^-čukstēja: • .
,,Lai/Šie labāk pastāv tuvāk; dur­vīm.:
Kad no• m^Gības šaks-^ liet kar­sto,
.tie; varēs ; ātrāk • apjēgt, kur
sprukt;"; "^-^^^^
š.Viņi. zina; ^sāvu īsto'vietu: šodien,"
pamāja; Riašpils.-':
slinieku saprašanās bi^a bez vainas.
V. D ā r z i n š
SIEVIETES - TAUTU MUTĒ
Z v i e d r i • Duktes ir tik jaukas. Kur
gan rodas niknās sietas*? i ,
A r a b i :~ Pus dzīvi sievie^ noslēpj" savu
mīlu, bet nevienu dienu savu naidu.
T u r k i : Kur i r robežaj kas var atturēt
sievieti? .
P e r s i e š i : Tu., nevari. fsagūstī.t- saules
starus un. nekad nevari būtI ļdrošs par sieVie-tes
- mīļu.. : • i i :••
normēts
un. ļoti no visa tā noguris, ka viņai!tj|j;|
šis dievkalpojums vilkās tik lēni,
gausi it kā kādas bēres. Varēja gai^ilrl
vinš drusku ātrāk. ^Js^- • - -
Orups un Deidu]s jau bija a i z v ^ » ™ ^ , - ,.ax ...y......
ruši lūgšanas grāmatas un ar gal^f i?l!!!\rf.^f^^^ | rokas rakstīta
pēc
bez kādām pūl(
AUT
Nē, macānieši stāvēja kur stāvēJ-^Mļ^bus zina^^^
juši. Laikam tie neko nebija jutuSļS,c^perieni ver^jopfojām
Paldies Dievam! Missa bija bēl«;^P«tL Dauijziem liekas,
ausies. Tūlīt sāksies Vasara mācībSl;!f^§M'^'^^ ^ visai augstas ~
Kad prāvests kāpa ambanā, viss pla«|f||*te par'pudeli veika-šais
plecu tilts baznīcā sakustējāl^ļjfļ|51,21) marku par glāzīti
Jau no Vasara atnākšanas laikieii|'|^B W zinātājs arī cenu
tā tas bija iegājies, ka draudze viijirl^rar būt visai pārsteigts. I nipnn ,m n
mācības sākumā sāka gaidīt beiM^j^ita Htram simtprocen- Uo^^^
daļu« jo tur vairs nebija tie paši v e r / » ir 117,20 marku Ta i
ciel)ieva vārdi, kas jau neskaiti»fecvald 7 S^^^ ^^f'^
izes dzirdēti, bet gan ik s v ē ^ ^ ^M ta. butf j ā S Sf.^^'r
KA
cie ieva
mas reizes
dienu gadījās kaut kas jams. Va-,?|»ka par pudelL īm£ ! vi i^'^^^l"
sars tad runāja, par draudzes Mvk^mhom nodi<;P-'l ^^^""^ ^'"^
par darbiem un nedarbiem, kādiļ a t ^ ^ ' » * Bet-aM ° t!!^ ^^^^ ^
sevišķu cilvēku vai veselu ciemalMialļās,- ^ ^ ^ ^ ^ ^ l ^ ^ tomobilu
paslavēja, vai arī svētīja tā, ka vaķ| ^ | | |y
nīgajam sviedru pilieni ritēja no ipi^]ļ0^ļŗ
res līdz deguna galam. Biežāk gan|'
ši varēja paklusām smieties.
(Turpinājums sekos)
C hronika
Komponists Jānis Kalniņš pēc i(iļ
stra
... b;^auč: uz darb
fŗ^ļ izpriecām
iiaz aeguna gaiam. JtJiezaK gan;i»MMy|« ^ ^J^^^ staigāties", uz"
gadījās, ka vieniem bija jāsvīst, b^b/Jisdiis '"^^^^^^ J^s- Uos un uz klu
citi aiz mutautiņiem sejas aizslēpijPJff^ . sam^" zēni un sirmg
rašanās Ffederiktonā, Kanādā,.deyij|fM *toecibas nalsvi
reprezentācijas ērģeļkoncertu, ^ku£ā|^^% bīstams
:viņa ,,kārs".
šp
M V
^ .betip
ieradusies pilsētas izlases sabiedii4^p|l^^*ka pat kā gulta,'
h,a. Vētrainas ovācijas mūsu mātaĶjj!
linieks saņēmis pēc brīvās imprO?»k:
vizācijas par temu, ko uzdevusi kli#.
da dāma no publikas. Frederikton«#^|||||ļīIeiļii
ua^ofe
parasto al-laikraksts
sniedz plašu interviju ^SSIfMki"'^w f^^^-
Jāni Kalniņu, atzīmējot viņa gaitftā/ggļ^fc'^3^
Latvijā un Lībekā, kur, par spftiS#^ja<i . ^^^^^^^
bēgļu dzīves šaurībai, viņš diriģējĶflf% 5^celt vi-latviei
Redaktors Andrejs Rūdzis -atvēm-^v^ļg ^ ^us „oficiāl:
laikrakstu un žurnālu kiosku Au^^V.^k ^.^^ •DW
burgas emigrācijas centrā. R^<^V^:?3l J^STs i?n
kopā ar ģimeni pieteicies arī i^^O-'iļžfMgjn! ^^^STRUĒ
šanai uz Austrāliju. >
Redaktors V. Baltkājis, kas jūniilf:^^lUiirn|^^ j
izceļoja uz ASV, strādā par valodtt;»^^^^^ ziņo,
skolotāju Losandželosā. -''"fS^^^^k^sirds
Pāvila Gruznas romānu Bursaii;)5|g^ atļa;„»^':,Kia
ar autora .ģīmetni izdevis J. Alkšņi
apgāds. Romānam autors pievieno
īpašu epiloga nodaļu, kas uzrakst^At^^^^^^niui ^ - - i īssavieno
trimdā 1945. gadā. , v^/Parāts pa ^
Ed. Alaina garīgās un dzimtenes 4i» ^ k i i . Ve-dziesmas
Klusās skaņas izdevist|?V^^^l^ S^^^ kurā
Ausmas apgāds ar māc. A. Gulbja
dā Ck)niec^:''i^;£r tra^ani, % o,...
Dillingenā sāk izdot redaktors Juris . ' ^ "kvidē
KlukovskAl»
ievadvārdiem. . .
Laikrakstu polu valodā GonieC'^"'r"g^ I» 1M K ^
mm
ASV iedzīvotāj
vairāk kā <iiva
saules ^automo"
Tādēļ nav brīn
vadītāja atļauj,
gadiem.
Mēs Eiropā
gandrīz tikai
automobiļu m
^ nepareizu
J^ra amerikān^
^i^alga, kāds
veīic savu
i^^z nekoptus
^us auto varbū
gi^eznas un ne
visam aizvestā­kais
ir tikt ā
"labilu cenas ir
f] tos nelabo,
^^amam, un pēc
P^i'k atkal ja-
^^ms dara ar
Kam neiznāk
Paudziem tāl
fevojošiem zem
'^>iiem, zelti-ačic
dzīvotājiem Vi
«Has/urbtuvju ,