Bavarijas Latviesu vestnesis, February 25, 1947

              tATVUÄ. mi. g. 25. tebruärf•
Valdemärs Kärklii;i§
A n d r § j 8 E g l I . t ls
N o V e 1 e I muti, tä ka uguns no§lj:ida un papi-
• Pie rilmnicas durvim pilbrauca ^®5^ aizlidoja pa gaisu.
pajögs ar diväm sievietem. Abas f^nats pietvika un zagäus pameta
Mja.tlnuSäs platos lakatos, bärkstim f^? uz slimnicas durvim, Ka tad,
gär maläm, liz muguras lielä mlzglä r^^] nepatikamajä bridi divas
fiksietiem stOriem. Viena bija jau- r^^J^s P^^^^za galvu, Abas spur-
' na, glitu apaju latgalietes seju, otra ^^^^^^f^l^f. va|dot.
vecaka, laikam mäte ar meitu. Ve- „ skataties ka aitas, näciet pa-cäkai
bija saraudätas acis. Jaunä- Ignats uzsauca.
kai rokas -ar dvieU sasietas uz mu- ^^5 ^^^^ slimnieci ienesa priekg-
' guras ^^^^ ^ apsedinäja baltä sola, kur
' Vii?as\8i nebija^izkäpu§as„ kad r^^^^f "^f^^ Saidit ärs^^
'pa slimnicas durvim izhäca sanitär* „Daktera kungs, piedodiet, dakte-
• Igiiats netiri baltä uzsvärci, kailu ^ | ? ' , vecenlte tuntu^oja nopa-
' gSvu, jpapirösa galu rokä. r^^** »Nedusmojaties, vii;ia jau ne-
.„Kas taa meitii^ai kait?" vipg jäu-l ^^PJ?!.—" ,
*täja vecäkai sievietei un petijot no-l nav ärsts, tas jau sa-
Rur manas milas dudas^
Kas vii;ias atrast zin? ,
Lal i^em, lai mii, lai zudas,
Lai mani neatmin.
Ne ielojos, nedz sirgstu,
S k ^ balss no laikiem tiem,
Kad piesitu ar pirkstu
Täs acu dobumiem.
Jau gaida uguns rati, —
Laiks, Elij, zirgus jugt;
Ak, izdz&uäie skati,
Kä tie vei protas lugtl
ikätijäs jäunavä. nitärs," viena kopeja pamäcija.
^ ,„aenigs daktera kungs," vece- Vveecceenniutee bofninniidaaammääss aappkklluussaa.. siijiäm, jä? Te ir mQsu gultina. Te
nite uztraukusies ferunäjäs, ,,nekas P"s?tun_^^^^ atnä- gaidii;i§ un kresls. Drebltes nolik-
•Vli?S te vii:igad näcä pärsiet, kadp^^^^^^^eja vii^am bija^bez uzacim, .f vo . . • u-.* i - . .
'atiga roka7 ^ vaibstiem, tä kä pakresli to ne- " ^^'^^ viss butu nokartots,
• ^änitäram nebija pacietibas klau-P^^viegli at^irt no pakau§a. Pa- j^f ^ celi izgäja no palätas un tä-
• gj^es ^^^^ ^^a gäja direk- atstaja kopeju zii?a. Durvis
' ' Slimnieci Mvedätr* vin§ strupi ^^^^ P^^^^, ^urdeja caur degunu ^^^^ ^^^^^ nesaduräs ar K}aviriu,
'iMtftasija, täd jautäjajaunavai: „ A r " . ^ " ^^H^^^ ^^^^^ ^ ^^vi^^ vei skatijäs slimniece,
' to slimojat?" ' skatities gudrs, kas tam;ari itin labi I neticedams savam acim.
' Jaunä sieviete neatbildeja. izdeväs. Ja direktora nebija klät,
" „JI, ta jau iznäk, domäjam ielikt r i?? izturesanäs zinämä merä mai-
•diirinicä," vecä,päskäidroja, un, ve-PJl^^: vxi;ig murminäja „n.n,«
rojot sanitära mazliet sapikuSo seju,P^^V^^^ ^^^^^ un nelaimigi skatijäs
iteidzigi un pazemigi turpinäja ie-p^^.]? Pusi, no kuras direktors bija
ggkto stästu. ' ^ gaidams. Neviens 'vii;iä neklausijäs,
' ;j,Odzu, daktera kungs! . U h tadrj?^^®?^ vii:iam neticeja, visi gaidija
ngavainis; vii;iu atstaja, rjmä, esot ^i^ektoru. Tas nekäd^ zii;iä nebija
•sScis pltie& ar miestä tejnicas jaun- P^^^l^^ Sipoli^g bija gluzi pr§-
(Turpinäjums sekös)
Ar sädu titulu Ge}a apgäds Virc-burgä
nupat laidis klajä Valza Mez-ezera
dzejolu kräjumu, kas, kä jau
nosaukums räda, runä par musu ko-pigajäm
bedäm. Autors kä dzejnieks
vei maz pazistams, bet musu garigas
dzejas krätuve ir jau iemetis savu
artavu. Ar garigo dzeju ari Trimdas
grämatai daudz radniecibas, ipasi tai
zi^ä, ka dzejoju autors pasauli redz
toti nopietnä skatljumä. Bet lldz ar
SO nopietnibu Mezezera dziesmas
nav bez smaguma, bet irstiprä ref­leksi
ju vara, kälab ari izteiksme nav
tik naiva un viegla, käda raksturo
jutu liril^us. Pat dzejolis Milestiba
nav milestibas naivs izpaudur^s, bet
satur pärdomas par mllestibu. To-ties
jäatzisc motivu svar|, kas dze-jai
— ari pec lielä lirilj:a Qetes do-mäm
— nebut nav nenozimigs. Un
te nu jälieeina, ka Mezezeru valdzi-na
lielie notikumi musu tautas dzlve,
ko räda jau grämatas iedalijums:
Liktenigä laikä, Dzejnieks un dzim-tene,
Ciesanas un ceribas. . Tiesäm,
gandrlz visi dzejofi skaitä päri
par 40 — ja ari runä par autpra
pärdzlvojumiem, lidz ar to telo mu­su
tautas likteni nepieredzetos ap-stäklos,
kur ari latvieäu tautai, lidzi-gi
kä Vecäs deribas psalmistam, jä-zelojas:
„Pie Bäbeles upem, tur mes
Allflmi^u sapjju piepildJsanä
JATJNI PETUUMI PAK ATOMU ENER(;^IJU
vYnäs™saubäv I tiss ärsts, bet necilais asistenta'stä-1 Atombumbu razoäana dibinäs uz atsl^irt iespejams tikai ar sevis^iem
voklis vinam atnema . natstavTcfas zmainieKU peujumiem. Kas lielako }oti komplicetiem
majani, ka slimnicä ; .
' jiKad brutgänp atstäj, tad jau
polinS jautäja vecenitei. 1 ^^^^ notiku§iem amerikäi;iu
„No lielajäm atlaidäm, kad beidza- W a s biedribas kongresiem_ prof.
kaframeitina riervoza" sanitärsle-i""^ ^^^^i satika Dabara Simani, P f ^.^^^^ yispärigu pärskatu
K^x^a meiui;ia n^ryoza, saniiars ig- sanitära kune^ " <?ipvina at^ ^^^^ petijumiem. Atomu kodolu
nats -teica. „Ar to vien ^ slimnica i^fi^^s.' ' ^«^^Jiara Kur^gs, sievipa at- :^T-xsiäs ener^ia^ atbrivn^ana^ na-
'neii^hem Gan nec laicina tänat P^^^^^^- " ^ a toreiz parbaucäm no r^^^^f^ axDnyosanas pa-
' ^^'"^'^^ ^^P^M Aglunas, tä palika tik nervoza" T^^^ ir t. s. lavinveidigie sabrukäa-
^^ödzu daktera kunfis uznemiet »Visu laiku vai lekmem?" nas procesi, ko var m^sl^^
^ga,,nLU,'rOeZd\iz, ieqta, Kmteeps Kjauun gs, neduzzipveomjaiemt i J'^C^^it?k*ä*r^t'' Pnaavyiissaamm kKliiu^saa , sQt+uimndr^aSmm P ä t da^i ^dä vpeiidpmä.p ntMn ilzaitgnam ne nVenrH^jna-
^v?iieennii , mmaäjiaä ljaauudqisi saarr mmaazziieemm boeerr-- ^ ^ ^ ^.^ ^ . nekustas, bet kad uz^n äk flo^^gP ^^^^^^^v isu egijejm^ e^natvu zaitonmämui ,kpoadnoe--
niem, un es Vii;iU nevaru Valdlt, kad "'',7'^" ^7, mleni ka Sn atnmn AnprÄSin nthrTvnf
Vi^ai U5?näk,tie joi;ii. Kaimi^ä dzi- ^^T^^^Y^' Kä namatS^^^^ ruralat^mX^^^ >alnSRi«?t ia nevGdiSotu? qllmnTru P^sim uzijiemt," Dr. Sipolii;i§ nelai-^^.P^"^^y^^^^^ *^^ps ^^J^^ ra^ nosist, j ^ neveaisox uz $nmnicu. . - izskatä teica. nldziet HirPk- M^oliem izdodas §os milzu spekus at-
Un taisnib? Cllvekam ar' ir," Vii:ia "'"l-^^^ff^^^^ " ' brTvnt nod^r vi^nTcri tiran^ T^Q ir
JOkstot piebilda, it kä sargädamäs, "^T^ ^"^^HSSs metaUs^^^^^^^^^
lai: meitä nedzird* Viendlen nkke^r^^P^' ^^^^ noplatija rokas, ,,n-n- PJ^^S^ • öaba^^^^
lai ,meua neqz^ra. ^vienaien paKe- ^.^ » » stopams. Lielakos daudzumos urana
^rust kaimii^a mazo. meiteni .un ne- t:';;.'';,^^ v!-T^- i i- ? «^m^ ir ni^m TCannHä un r^prhnä
'm ui aki^. ^Ko- domäjiet, uz aku!" ' ^^^^^^ shmmcu." JJf j ^J^?^ ™
' Sanltärs pagrie^äs, lai ietu atpa- ^^^f" sievii;ia|^^,^f^^J.?^a^^^^^ ^'^A.^!^^^^^^^^
un därgiem pane-mieniem.
Tomer iespejami vei citi ce^i, k
atbrivot uränäslepto milzu ener^iju
Uränä, ko iegust no rudäm, visvairäk
ir izatops„238." Ja to apstaro ar Jot
intensiviem neitronu stariem, tä ato-ma
kodoli galu galä pärvergas par
teR kuiigs, ap2elojaties! Kur lai Vii:ia tiecäs krist Siponi;iam pie f^ärt» metalliskä urana ir 3 atomu
^ « , V. t » ^ . m- I lUÄtts. I veidi t. s. izotopi. Lavinveidigi sa-
„Ksi«tu^i?" ignats ätvaicäj^. ^ . T ä ' " " - '^"^ ^° xe.Parastä urana mäsä ir Joti maz. To
VMs,psits gu} slims. Zä}u ar! nav, v^^r *',?^«/J'' ci/. au»s, papiauja
käd Ääi'uzn§k karstuij^-« , " U^Sf l-n -^^T ''^-^"'^'^^^
. Ä u ^ i ? " ,,Tä | . ^ " tu^J^«- te
au citalieta/'viijä k}uva pielsddi-r%^L f . ^«ts padevas.
•gäks - patiesibä viiiS nemaz lieva-L^^Jff^tsiJ.^^^, pagaidam ceturta
. • fgja .slimnieci noraidit, kamer ärsts PÄö^ l f , , ^ * ' ' ^ - - ..
kebija izmeklejis. tikai gribe- kan'^^^^^^ vips piebil-
.• ?3.]urs ÄsaKIa't,\ Kaa" DamttgÄans^ a^ts^ta ^^^^^^ slaucidamaap, gariizebzraa zuicra-.
VinSariheia slimnlPPPi nnlTflypt P^^^*^ P^^*^ ä^™"^'^^- ViijUno- mft, I^^Smm^St^i^^Stl^f^^,^^^ i^veda ceturtä p | ä t ä ..
Jas sasieta^ ar rtvi> i ^^^^ ^^^^^ vi^a nekustedanias se-
TnrvU^ stka saprast. Ignats ^t''.^ '''^ ^ " ^ " ^ ' ^
les^auda japirosu zo'bos un,V J^rSÄ
Bidamies jaunavu izcelt, pabäza tai' ^^^^ ^^^^^ snmnieces, kas bija
roku zem käjäm
»EJ prom, tu, viltus milestiba!'*
slimä iesaucäs uni veikli izrävusi
' foku no saites, iesita sanitäram pa
Kas un , n kur?
JanvM BO g. vecumä ml-rts
PJera BoiKirs, ko uzskata par pe-w]
o öo Helajiem franöu gleznotä-jiem,
Icas^ saglal^jugi impresionistu
telo^m^tDJumu lidz musu dienäm.
BonSram bija radnieciba ar Renuä-
JJ» Degä uh Gogenu, Vi^a darbu
öistä ir ari grafikas.
Par IJujorkas filharmoni^u muzi-kalö
vaditäjiu un virsdirifeenta nesa-
' del aizgäjuSä Artura Rodzin-
,yietä izraudzits agräkais Vines
operas un Berlines Sarlotenburgas
^ras diri^ents Bruno Valters. Na-
KoSä sezonä diri^entu — viesu vidu
m ari Leopolds Stokovskis un Di-niitdjs
Mitropuloss.
Austrija aizliegtas visas 1933.—
*945, g. raiotäs ^ustrieSu filmas.
4 mene§u kursos radiofona darbi-
Ww §agatavb§anai, ko rikoja Zie-i^
ejrietumväcijas radiofons' Hambur^
ga, uz 20 vietam pieteicäs vairäk ne-
Ka 5000 reflektantu.
Lidmaginasklizmä nogalinätas sla-yenas
amerikä^u dziedones Gresas
™res mirstigäs atliekas pec pagaidu
apbedisanas Parize, pärvestas uz Nu-jorku;
J^^i^no 40 kandidätiem izraudzits
^ zviedrs Franks Sundstrems.
Pranöu Komedijä, uzvedot Rasina
«erenikes modernizejumu, publika
P^testeja tik vetraini, ka polici-i?
^Pcietinäja 20 studentu. Vini pa-f*[
3i(iroja, ka nespejugi panest ^ äis
^asiskas 17. g. s. drämas pärver§a-par
«varjete."
mazajä telpä, brinidamäs vii;iu no-v^
roja. lenäceja neatbildeja uizjau-täjumiem.
Veikli balansedama traukiem pie-likto
paplati, kopeja Renate ienesa
vakarii?as. Vi^ai ienäkot, jaunä
slimniece pacela galvu un paska-tijäs.
„Kä man täs bärdämas riebjas,"
vii^a noteica ar nievu un abäm ro-käm
iel5:eräs Renates gaisajös, bali^-
nätos matos.
• Säkäs neganta pliiksanäs. Trauki
ar edienu sasicida uz, gridas. Renate"
visienl' spekiem pulej äs atbrivoties,
taöu slimniece nelaida vaJä. Dzelte-nomatu
äljiipsnas Iidoja pa gaisu.
Renate kliedza. Slimniece tizvareja,
vi^a izsvieda gaiSmati pa durvim
un atkal apsedäs gultä.
Tä kä Dr. Sipolii;i§ bija aizgäjis
mäjä, atsauca mäsu. Liela, speciga
auguma sieviete, mäsä Dukäte ne
par ko neuztraucäs un ar slimnie-kiem
runäja miligä balstii;iä kä ar
berniem, kade} slimnieki vii^u lägä
neieredzeja, jo domäja, ka vii?a lie-ku|
o. Mäsä Dukäte gribeja starp-gadijumu
nokärtot ätri un izdarigl.
„Par ko mes tä dusmojamies?"
vii;ia mtligi jautäja,
^uriisais skätiens nekustigi veräs
vilja.
,,Kä sauG jaimp slimnieci?" mäsä
Dukäte vaicäja kopejäm. Neviena
nezinäja. „Aizejiet kaneleja un pa-vaicäjiet,
kä sauc jauno slimnieci."
„Agafija Orbidane," teica käda
balss mäsai aiz muguras.
Mäsä Dukäte pagriezäs atpakaj.
Durvis stäveja jaunais sanitärs KJa-vii>
§ va}eju mutij pärsteigumä ie-plestäm
acim.
„Kä jus zinät, K^aviiji?" mäsä jau­täja.-
„Pazistu," Klaviijtä t^ca. ^Vi^a ir
no mana ciema."
„Nu tad, Gaijia," mäsä Dukäte, mi-ligi
smaidot, griezäs pie slimnieces,
„mes vairs nedusmosimies, vai ne?
M§s busim rätnas un klauslsim mä-
Chronikä
Bavärijas latviegu mäkslinieku ko-pä
jau re^streti vairäk nekä 35
mäkslinieki. Kopa cer iekärtot sa­vu
mäkslas salonu, kur izstädit un
pärdot savu biedru darbus. Kopa par
savu uzdevumu uzskata ari mäksli­nieku
apgädäsanu ar gleznosanl^s
piederumiem, Nesenajä apspriede
Mindiene. par kopas organizäeijas
darbu kärtotäjiem izraudziti H. Kru-mir;
i§ no Augsburgas un A. Sildegs
no Minchenes.
Latviegu kulturas darbinieki Libe-kä
vienojusies liieldienu nedelä or-ganizet
kulturas dienas, kas notiks
reize ar lidzigäm dienäm visä Slezr
yigas - Holgteinas novadä. Notiks
gleznu un dailamatnieku izsträdäju-mu
skates, teätfu izrädes, rakstnie-ku
dienas, baleta uzvedumi. Libekä
paredzets ari J. Kalniijia kompoziciju
vakars.
O. Krolla apgäds Augsburgä, bez
jau izdotajäm muzikälijäm, sagatavo
E. Därzi^a Melandiolisko valsi, V.
Därzi^a Preludes, A. Abeles, J. Ci-rula,
Jeruma, Medica un prof. Vito-la
jaundarbus.
jaunu lj:imisku eiementu atomiem
rodas .t. s. neptunijs un plutonijS;
Apstarosanas var izdarit ari ar t. s.
deiterija vai smagä udei;iraza stariem
un t ä iegut neptunija un plutonija
izotopus. Sos piDcesus izdara tagad
*ASV jaunos atombumbu razo§anas
centros ar t. s. ciklotronu palidzibu
lielos apmeros. Kä neptunijs, tä plu-tonijs
ir jauni, mäksligi, dabä neeso-si
metalli, tie ir mäksligi kimiski
elementi. Visvairäk tiek raJots plu­tonija
izotopS'„plutonijs 239," jo ta
mäsä viegli ierosinämi lavinveidigie
säbruksahas procesi, kade} äi mäk-sligä
vielä noderiga atombumbu pa-gatavosanai.
Kä mäksligi, dabä neatrodami, ele­menti
plutonijs un neptunijs neie-telp
dablgä t. s. periodiskä eiementu
sistemä, kas izbeidzas ar 92. eiemen­tu—
uränu. Neptunijs, kura simbols
Np, ir 93., bet plutonijs — Pu — 94.
elementsl Pedejos gados atomu pet-nieki
pagatavojusi vei 2 jaunus
mäksligus elementus — Amerikumu,
Am, kas nu ir 95. pec kärtas, un Ku-riumu.
Cm, kas ir 96. pec kärtas.
Kamer pedSjie pagatavotl vei tik
maz, ka tos var petit tikai ar spe-ciäläm
ultramikrokimi^käm un fizi-käläm
metodem, neptunija un se-vislj:
i Plutoni ju tagad amerikäijii taisä
jau techniskos apmeros.
Speciälistam, kas pieradis pie klar
sedejäm un raudäjäm, kad' pieminS*
äm Cianu.** Mezezera dziesmas ar
amlidzigäm noputäm caur u n cauri
sätinätas un modinailgas pec musu
dzimtäs zemes, kä ari stiprina ticibu
näkotnei: „Saulainä Lieldiena mums
iksma un lain>jga bus!" Lai Dievs
dod §im autora ceribäm piepilditiesi
Formas zipä jäaizräda uz vienu
patnibu. Meiezers vairäk dzejo}os
ieto heksametrus un pentametrus,
§iem antikajiem metriem plekarinä-dams
atska^as, piem.:
»Redzi, Kungs, debesis taväs: ir
dzisu§as Latvijas zvaigznes —
Kurzeme, Zemgale kur? Vidzemes,
Latgales nav,
Vejänö trimdas ikbrid turp latvieäu
ceribas aizries,
Säpju vietas kur mums nedienäs
pamestas stäv,**
Tamlidzigi, tikai lauztäs rindäs:
„Nevar tas pazust nekad,
Ko Skalbe ir ielicis dziesmas,
Kronvalds un Pludonis reiz
Liesmaini vareja paust.
Nezudis Rainis nekad,
Kaut Latvija tieääm ir briesmäs,
Säpes un ceribas, lOk,
Vajaga ritdienai aust!"
Dzirde ir tiesnese tam dalVvimara,
ar kuru saistita dzejas valoda atälj:i-pas
no dal}prozas. Tas attiecas ari
uz atska^äm. Ja täs, kä te uzrädi-tos
piemen)s,;stäv tik atstatu, tad,
näkamajam atska^as värdam näkot,
iepriekSgjais atska^as värds, > kam
näkamais biitu itin kä atbalss, musu
ausi vairs neskan. Tä te augäejä
piemerä: kad lasäm värdu ,,aust"
tad „paust" uz mums vairs neiedär-bojas,
un mums to näkas ar mekK-sanu
sameklet. Vispärim at^ai^as
nav autora stiprä puse, ko jut ipaäl
vilja sonetos. Pagadäs ari tlk neiz-devigi
atskaijojumi kä: „ziediem" un
gadiem." Kopä saijemot, Jäsaka, ka
Mezezers neap^bina dzejas baudi-täju
ne ar spilgtu tedmiku, ne siietu
raibumu, bet ka viija näkptne ir no­pietnä
prätnieciskä apcere, kam
spärnus raisa tautas un tevzemes mi­lestiba.
Prof. L. B e r ^ 1 ij §
SPECIÄLZINOJUMS NR. 6
„LATVIJAI" NO DIENYIDPOLA
Pa tälruni no musu speciälkorespon-denta
Antarktika
Tai svetdienä, kad Bairds nometa
Dienvidpolä UN karogu, svinigi uz-
^erbu za}o väcu kr^klu, ko man pie-äljiirusi
Kleinkecas nometnes m^tu
sadalisanas komisija, un devoy uz ^
amerikänu nometni Valzivju lici.
„Kapec jus, kollega, nometät Dien­vidpolä
tie§i UN karogu?" es jautäju
Bairdam.
Bairds pieslija tuväk kräsnij, lal
iesiltu runäsanai, un atbildeja, ka tas
täpec, lai simbolizetu demokratijas >
ideju izplatiäanos visä pasaule ari
Dienvidpolä,. kas, kä tagad zinäms,
atrodas aiz 5000 metru augstiem sar-kanigiem
kalniem,
„Hm!** es teicu. „ B e t pasaule pat-ras
vesture. Alkimil^u sapi^ii piepil-dijusies,
kaut ari citädä veidä, ne­kä
tie tika s^prioti. Kad prieks ap-meram
50 gadiem atkläja radioakti-vitäti
(urana, tprija uc smagäko eie­mentu
dabigo starosanu un sabruk-,
sanu), tad tä bija sensäcija, kas sa-vilnoja
visus. Bet tagadejie notiku­mi
tos pilnigi apeno. Vispärsteidzo-säkais
tas, ka mäksligos elementus,
kuru ieksejä ener^ija tagad cilveka
rokäs, var jau razot lielos daudzu­mos.
Te pärvaretas neiedomäjami
lielas techniskas grutibas, bet par
täm atkläti nekas ne tiek
un kongresos zinots.
publicets
Br. J.
Seno laiku vesture
SARAICSTUIS FR. ZÄLlTIS, IZDEVIS APGÄDS »GRÄÄIATU
DRAUGS"
Nelailjis vestumieks Fr. Zälitis,
kÄ3 savas dzives gaitas beidzis trim-djt
un atdusas Vupertäles kapos,
n^ii^M skolu jaunatnei atstäjis verti-gu
mantojumu •— savas yestures
gi*§matas tautskoläm un vidussko-
1 ^ Latvijas skoläs Fr. Zäli§a ves-tures
grämatas är savu vieglo yalö-du
un gleznaino stilu bija visizpla-titäkäs.
sveSdecibä, lidz pasam pedS-Jam
laikam vesturesmäcisana sko-läÄsagädäja
lielas grutibas, jo sko^
leolem arvien v§l vesture jämäcäs
pic )tonsp^tiem un piezimem.Bet
vösturei skoläs seviSlji svariga no-zime,
jo skoleni vestures stundäs ie-pazistas
ne vien ar vesturiskiem fak-tiem,
bet ari ar §o fäktu sakaribu,
ar vii)u celoijdem un sekäm. Katrai
tautai un yalstij pie tam paf vienu
un to pa§u vestures notikumu ir sa-vädäks
8pgalsmpjum&
S'f.ifS?l^Hih./'"S^^ laban i^ vairäkas demokratijas. K u -
liek lekseji nodrebet. Cilveks radai, — ^ . - ^ >. T\ii^„iA^^Mi
jaunas, mksllgas pamatvielas! Tas fJ^^J* J^^^^J^^^^^^ Dienvidpolä
ir liels, vienreizejs notikums kultu- % \ S i ? p a Ä k d e J a , bet viens
no vii;ia payadoi;iiem säkä man skaid-rot,
ka nemaz nav tiesa, ka pasaxili
butu dazädas demokratijas. ; *
,,Es,*^vii>§ teica, ,,patsbudams^
amerikänis, vienreiz satiku vienU
krievu un säku ar viijLU ruhat par
demokratiju, Teicu vi^am, ka krievi
laikam saprot demokratiju-citädi ne­kä
me^. Pie mums, teicu krievam,
demokratiju saprot tä - r man, pie-meram,
nepatik kaut käda preziden-ta
Trumena ricibä. Tad es braucu
uz y asirigtpnu, e ju pie Trumena, sa-.
ku viipiam: ,Mister Trumen — män
jusu riciba nemaz nepatik!* ManJ
par to nesoda. Trumens laipni pie-däyä
kreslu un saka: — Interesanti,
apseiaties, ludzu, parunäsiihies par
töi"-:; •
»Jä," es piekritu. „Tä tiesäm ir
amerikäi;iu demokrätija, bet.. ."
„Pagaidiet!" Bairda pavadoiiis ne-
}äva sevi pärtraukt. „Krievs toreiz
noklausijäs manu stästu, pamäja ar
galvu un teica: ,Pareizi, mister. Ta
ir* demokratlja. Taisni tapat kä pie
mums. Mums ari iet tä. Man, teik-sim,
nepatik kaut kas. Dvesele sap.
E ju uz staciju, hoperku, teiksim, bi-eti
lidz Maskavai. Braucu. Dzimte-ne
ir plasa — no pat Ka}ii;iingradas
lidz Vladivostokai. Braucu ilgi. Bei-dzot
nobraucu . Eju uz Kremli. Sa­ku,
gribetu runät ar visu tautu teyu,
lelaii mani sargi— babdiäi. Sa*
ku: — Biedri Sta}in, ma)i tä Trume­na
riciba nepavisam nepatik, — Ari
mani, balodit, par to nesoda. Biedrs
Sta}ins saka: ,,Interesanti, apsesta-ties,
biedri, parunäsim . . ."
Tä pu es, cienitie lasitäji, tagad
zinu, ka nav vis tiesa, ka demokratl
jas butu dazädas.
Ar atzinibu jäatzime direktora E.
Nagobada pules, kas Fr. Zälisa Seno
laiku "^esturi no jauna caurskatijis
un sagatavojis iespiesanai .vidussko-lu
vajadzibäm. Mäcibas vielä sakär-tota
lietpratigi, jo ari E. Nagobads ir
piedzivoijs vestures skolotäjs. Tikai
ar dazieni parakstiem zem vesturis-ko
personu atteliera notikusi pärska-tisanäs,
kam skolas grämatä nedrik-stetu
but vietas. \
GrämatÄs ieterps, prätä paturot
grutibas papira izyele, atzistams par
pieoemamu. Vienigi grämatä ievie-totie
atteli nav visai izdevuäies, jp
papirs §im nolukam nav pierherots.
Skolas ar nepacietibu gaida pärejo
daju parädisanps atklutibä, kas bus
liels atvieglinäjums ne vien skole-niem,
bet ari skolotäjiem. Gräma­tas
maksa — 8 markas.
A. Sestulis
D i p i t i s L.,
„Latvijas" speciälkorespondents
pie Dienvidpolä