Bavarijas Latviesu vestnesis, February 25, 1947

              m
s*
•
m
m
-4
Ms
im
H
-LATYIJA* 1947. g. 25. f^bruärl
teicamiki basketbola ulase
DABSkSTATES „KURSÄ« - VIECBURGAS YMCÄ 30-32
Darmätates „Kursas" latvie5u bas-ketbolisti
nav baidijuSies no dau-dzäm
grötibäm, lai veiktu savu
apeju IzkopSanu uh cienI0 reprezen-tetu
latvi€M5u sportu. Pedejäs sacen-sibas
apliedna, ka darm§tatie§i ir
milsu paSreiz labäkle basketbolisti
amerikäpu okupacijas Joslä.
Prankfurte 12. febr. ,^ursa*- vie?U
pievelca turienes DP studentu izlasi
15 (29—6), pec kam devas uz
Veilburgu, lai sacenstos ar amerikä-kafaviriem.
Jau no iepriekSej as
spiles pazistot latvieSu spejas, ame-rikä^
bija noorganizejufil seviSljd
specigu vienlbu. Vingrotavä iekjuva
tikai nedaudzi IsftvieSu skatitäll. Iz-vertas
lieliska sacensiba, uh ,jCursa"(
nodemonstr§ja savu lidz §im labäko
spell Puslaiks beidzäs 14—13 lat­vieSu
laba. Saclkstes turpinäjumä
darmStatieSi guva pat 27—21 vadibu.
Spiles belgu posmä amerikäi^i zau-dSto
vairs nespeja atgut, un ,JCursa**
uzvargja 36^34. LatvieSu sporta
propaganda izdeväs teicami.
Jau 18. febr. DarmStates sportisti
ip§l§ja Vir<*burg§ pret turienes YM-CAs
izlasi amerikäi^u Joslas labäko
basketbola vienibu tumlra finalä,
Paredzetä pusfinäla sacensTba Darm-
4tat§ ar Aiigsburgas YMGAs basket-bolistiem
nenotika, jo pedejie sa-clkstS
neieradas. Vircburpä Jau pus-laika
rezultats bija 18—10 viesu la-bä.
Tikai speles beigas vlrcburfeieSi
punktu starplbu samazinäja, taöu
-.Kursa" izclnija 86—32 uzvaru.
BarmStatleSu päräkums biia iesnai-dlgäks
nekä to rada rezultats. ViesI
teicami 8p§leja 1. puslaikä, bet tur-pinäjumS
abu vienlbu darbiba bija
Jau nep§rdom§t§ka. VircburäeSiem
llelakäs grötlbas sagädala „Kursas"
lieliskais alzsardzibas veids, kanec
SÄudStali galvenäs sekmes meftinäja
gat ar tSli^m metieniem. „Kursas"
sastävä bija Igenbergs, (ieguva 11
p.), StulpipS (8), Meriejevskis (7),
Veiss (5) un Lusars (5), bet Vircbur-gas
YMCAs vienibä spelela Rin^s
(9), V. Blicavs (8), P. Blicavs (8),
Baiskums (4), Grieze (1), Grasis (1)
un J. Blicavs (1). Hanavas tiesneSi
A. Aizstrauts un J. Stäls korekto
§p§li vadija teicami
Ce|
Ziemelväciju
PLASA SACIKSU PEOGRAMMA
ZIGME^U TURNEJÄ
Amerika^u joslas latvieSu basket-^
bolistu izlases vienlba paSreiz ir celä
U2 Ziemejvaciju. 1. martä iLibekä
notiks angju joslas - amerikäi;iu jos­las
reprezentantu sacensiba, bet die-nu
velak viesi sp§les pret emigräci-jas
meistarvienibu „Rigu," Pec tam
gekos saclkstes 4. mart§ G§stachta
un 6; martä Hamburgä. LS un FAP
basketbola vaditäjs amerikäi^u Joslä
A. Aizstrauts SIs joslas izlases vie­nibä
saclkstem ziemejos izraudzijis
Stulpi^u, Veisu, Igenbergu, Lusäru,
Meriejevski (visi DarmState), Stälu,
Miezlti, JanSevski, Sprudienieku
(Banayi) un P; Blicavu (Vircburga).
„Kursas" basketbolisti no Vircbur-gas
deväs uz Eslingenu,uzvarot tu­rienes
YMCAS izlasi 70-36 (28-10).
EslingieSu V. Gikas un A. Celma
vaditajä sacensiba bija yiesu nepär-protaras
pärsvars. „Kursa" darbo-äs
savä parastajä sastäyä, bet Eslin^
jenas vienibä spelejaMiemiSjI^^
miijS, Ozols, Burkevic» un Sturms.
Pärpildltä vtlcienä darmStatieSi
aizbraucai täläk uz Rävensburgu, Ja
DarmStates „Kursa" paSreiz gust tik
.everojamas sekmes, tad tur nopelni
nevien speletäjiem, bet ari DarmSta-tes
latvieSu sporta vaditäjam A. Pu-kinskim
un YMGAs ppekSsedim Dr.
T: Kislem, kujri sportistiem sagadä-juSi
emigräcijas apstäk^os teicämas
dzives, darba un trenii>u iespejas.
Visur guts liels atbalsts. G.
i e s a k u ma
bet beigSs
„HC Augsburg** ledushokejisti ar
latvieSu Ansona, Vedeja, Blul^a, Ko-i;
iecka, Rituma tm Kleinopa piedall-
Sanos 19. febr. Augsburgä sp^leja
pret Väcijas otru labäko vienlbu ^SC
Fussen." Ar Rituma un Kleinopa r i -
pas raidljumiem augsburfeieSi 1. treS-dalä
tika 3—O vadlbä, täCu saclkstes
turpinäjumä Labäk sekmejäs fisenle-
Siem tm tie uvar§ja 5—3. Pec SIs
speles „HCA*' ledushokejisti deväs
tumejä uz Rietumväciju.
FASISTISKÄS ITALUAS ÄRLIETU MINISTRA> MUSOLINl 2N0TA
GRÄFA GALEOSO CANO DIENAS GR^MATÄS PIEZCVIES PAR KABU.
DIPLOMÄTIJP tN^^ g 1939. Q,
5. JANVÄRA LiDZ CANO NSVP 1943. G. 2i^ECEMBRL
(16. turpinäjums) nedeläs varesim turpinät uzbruku%
mu Esripte un §asmegt^^^^^H
Vircburgas latvieSu YMCAi i<
ta jauna valde: A. Osis (priekSse-dis),
H; Klark^ i n l A. BerzipS, R.
Svarcs un A. Ducens. RevIzijas ko-misiiä:
A. Bitars, Dr. V. Zaljcitis un
G- Kidino. Vircburgas sportisti cer,
ka YMCAs jaunävadiba sagädäspo-zitivas
pärmaiijias vietejä sporta
dzive. G G r i e z e
L. Parkinens
Pec daudzu gadu pärtraukuma pa-saules
meistars ätrslidpSanä atkal ir
soms: saclkstes Oslo uzvareja L^se
Parkinens ar 196,87 p., 2. bija Svere
Farstads (Norv.) 197,43 p., bet 3. v.
ierindojiis jaiinais Eiropas rneistars
Ake Zeifarts (Zviedrijä) 199,175 p.
AtseviSljiös slidojumos uzvareja: 500
m S. Farstads 44,3 sek., 1500 m —
S. Farstads 2:21,0 min., 5000 — L.
Parkinens 8:33,7 min. un 10.000 m. —
R. Liaklevs (Norv.) 17:37,0 min. Tie
visi ir teicami rezultäti.
G. FON KRAMS VÄGUÄS
LAB5KAIS SPÖRTIiSTS
Kädreizejais pasaules rekordists
skrieSanä Dr. O. Pelcers, kas tagad
ir Koblencas laikr. „Rhein-Zeitung"
sporta redaktors, domä, ka Väcijas
10 labäkie sportisti paSreiz ir: 1. te-nislsts
(]rotfrids fon Krams, 2. bok-seris
H. ten Hofs, 3. futbolists F.
Valters, 4. vesefä metejs K Heins,
5. ritei^braucejs V. Lomans, 6. futbo­lists
J. Gauchels, 7. aue(stlecejs L.
Kopenvalners, 8. peld&täjs R. Ken-ningers,
9. motorsportists H. Mil-lers
un 10. bokseris G.
RINNt ZVIEDRUÄ
Latvljä kädreiz iecienitais somu
vieglatletu treneris Velko Rinne paS­reiz
trene Zvi^drijas sportistus kädä
provinces; pilsetli^ä.^ Tä zii)o „Sporta
Pasaules Magazina," kas: N. Segle-nieka
Izdevuma rotetä iespiedumä iz-näk
2 reizes menesi Stokholmä.
' Ang|iU Joslas latvieSu basketbola
meistarsacikstes 15. febr. Svarcenbe-
*kä Gestachtas „Saules" vieniba (M.
Kazäks, A. Smits, J. Perkons, Sil-ders,
Fogels, Kalnäjs, Bruvelis) uz­vareja
Svarcenbekas tautieSus 33—17.
Vircburgas —^Nirhbergas apgabala
latvieSu meistarsacikstes basketbola
notiks no 2.-23. martain. Vienibas
un zii?as par to riclbä esöSiem lauku-miem
piesakämas lidz 25. febr. Virc­burgas
YMCAI >
Pastmles meistarsacikstes ledusho-kejä
Prägä Cechoslovakija uzvarejc
Austrijas vienlbu 13—5, bet austrieS
savukärt veica po}us 10—2. Cediu
vienibä skatitäju llelakäs slmpatijas
izpelnijäs ari latvieSiem pazistamais
tenisists Drobnijs. Vislabäkais stä-voklis
sacensibäs vei vienmer ir
Zviedrijas vienibai.
Pasaules meistarsacikstes dai{sli-doSanä
; Stokholmä sievieSu sacensi-bäs
uzvkreja Barbara A. Skote (Ka­nada),
bet vIrieSu konkurence Han-sis
(jerSvilers (Sveice). Vini abi
ir ari 1947. g. Eiropas meistari.
DENA zii^o no Turcijas, ka turki
näkamä vasara uzaiclnäs vlesoties
kadu no Väcijas speclgäkajäm futbola
vlenibäm.
UrugvajieSi pieteikuSi savu lidzda-libu
194B. g. olimpiskäs speles Ijon-donä.
Pirms ; tam vlpi viesosles
Zviedrijä un Däniiä. Urugvajas fut-böllstl
jau uzvar§ju§i 2 olimpiskäs
sacehs^s —1924. g. Parize un 1928.
g. Amsterdamä.
Berlfnes olimpiskä stadiona tornis
kara stipri cietis. Anglu militaro
lestliu uzdevumä torni 15. febr. uz-sprldzinäja.
^ ^
»Mazais un lielais meistars" sauk-sies
jauna väcu filma, ko pavasari
säks uziiemt Hamburgä. Piimä pie-dalisies
ari Väcijas meistari bok-sä
— smagsvars H. ten Hofs un
muSsvars H. Sifers.
Italis Bruno Delcolo kädäs saclk­stes
Italijä leca ar slepem 98 m, bet
väcietis Seps Veilers no olimpiskäs
lektuves GarmiSä - Partenkirchenä
sasniedza 84 m tälumu.
Starptautiskäs olimpiskäs komite-
Jas prezidents zviedrs S. EdStrems
paskaidro, ka amatlerisms un profe-sionälisms
sportä' vei vienmer ir
stingri Sfeirojami jedzienl. Notiks
nesavtiga ciiia pret t. s. pusprofe-sionälismu.
Starptäutiskä f utbola saVieniba
(FIFA) sanäksme Parize izlemusi,
ka pasaules meistarsacikstes futbolä
1949. g. notiks Riodezaneiro.
Slaloma saclkstes Berditesgadeiiä
kara levainotiem väcu sportistiem
ar labu rezultatu uzvareja berchtes-gädenletls
Fr. Vendels, kam ampu-teta
Viena käja.
"5*
S. g. 30. Janvär! no mums
Sl^äs masu milais
KÄRUS VOLDEMÄRS
ZARHtfS,
d2.1878. g. 1. JOI. Birzga}u p^g.
Apbedits 5. febr. Holcenes
kapsSti.
P§G vh^Bi skumst
sleva un krustdels.
Sirsniga patelciba Holöenes
latvieSu saimei par piedaliSa*
hos mOsu ml^ä
KMIA VOLDEMÄRA
ZARH^A
pavadiSanä uz pedejo dusu
§. g. 5. febr.
Plederigie.
Sv. lut. Baznlcas Virsvaldes izdevu­ma
iznäcis llustrets •
L O K A E V A N Q E L I JS
Cena RM 5.—
Pasutinäms pie mäc. E. Putni^a,
a3b) Kleinkötz b. Giinzburg/Do, Lat-vian
Camp. 68
Sakara ar Visbädenes nometnes
likvidäciju un manu pärcelSanos uz
citu nocietni, ludzu turpmäk man
domito korespondenci sutit uz Ful-du.
GrSmatas »Talie riti" izdevejs
Jisiis Meii^: (16) Puida, Konstan-tta
Kaseme. 74
Elektroteduii]^ bij. stud. b. uc,
steidz. atsäuc. väj-» un stiprsträvas
Uterätiuras apmaii;Lai: A. Uepa, (13b)
trauiötein. StadtpL 27. 72
Zverinats advokäts
VAi;rERS VOITS
(senäk: Rigä; Blaumai^a ielä Nr. 13)^
atjauno advokäta darblbu 194t. g. 6.
martä. Advokäts kopS 1929. g.; no
1945. g. jai. ASV militärpärvaldes
Hesen.§ tieslietu padomnieks; 1946. g.
febr. kä Latvijas payalstnleks ievests
pilntiesigo advokätu / sarakstä pie
Hesenes väcu tlesäm. Uzi^emas lietu
kärtoiSanu ärl pie ASV militärpär­valdes
civiltiesas Stutgarte, aizstäve-
Sanu krimlnällietäs militärpärvalzu
un väcu tiesäs trijäsrietumjoslas un
tieslietu kärtoSanu ärzemes. SveS-valodas:
angju, franöu, krievu, lie-tuvju,
poju, väcu. •
Kantoris: Reditsanwalt • Walter
Woit, (16) Wiesbaden, Banbofstr. 24.
71 _ _ -••^:x>:-:-:v'-;r:--::
Radus, draugus un pazipas mekle
Zinaida Antmane dz. Skamelis: (17a)
Mannheim, Nebenius Str. 9—6, Lat-vian
DP Camp. ___5Q
Draugus un paziiias mekle O.
Zvirg-zdugraud^ no Selpils: (20) M6er-beck,
Kr. Stadthagen, DP Camp,
Haas 96. ' 70
Radus, draugus un pazii;ias mekle
Laura Andersone no Rigas: (24)
Schleswig, DP Camp, Schloss - Got-torp,
B. II. 6. f ^ , 69
Ojärs Olte no Melluziem mekle
Laimu Zaulu,' radus un pazistamus:
(24) Schles\vig, IJP Camp, Schlpss-
Ciottorp. I 72
Par Osvaldu Lapi^u no Plavii;iäm,
dz. 30. XII. 1926. g., bijis Kolbergä
1945. g. III., ziijas 1. M. Lapilla: (13b)
Augjsburg, von Ridithofen Str. 8—2.
: 79
Virskonduktors Jäzeps Mikulaöa
no Zemgales st mekle radus un pa-zipas:
Diepholz, Bahnhof-str. 36,
Prow. Hannover. (28X 28
Tälivaldi Piici no Aizputes, Jeka-bu
Näti^u, 45. g. janv; bija siimnicä
Frankfurte pie Oderas, un IJinu Ui­mani
no Rigas mekle Natälija Uk-sti^
a no Liepä^as: (13a) Weiden,
Camp Meierdorf. 74
Gaisä sp. Izp. Zigfridu Purmäll,
dz. Rigä 28; X. 1927. g., ped. zihas
1945. g. 5. VI. no Regehsburgas gust.
riom., mekle un zirias 1. mäsä Milija
Purmale: (13b) Ingolstadt / D., Auf
der Schanz 5, Latvian C^mp. 75
Rölands Jecis no Jelgavas mekle
radus un pazinas: (13ä) Mooren-brurin
u. Feudit, DP Camp „Valka."
Rasmu Zembergi no Memeles mek­le
Otzlija Steinberga no Aiviekstes
pag.:, (I7a) Mannheim, Nebenius Str.
3—3, Latvian DP Camp. 51
Teodoru Gagaini no Jaungulbe-
!ies, kas 1945. g. pavasari bija Ti­rinää,
Smolhas lazarete. velnk Gerä.
mekle Anna Pelse: (13a) Ansbadi,
liindenburg Post. / 49
1942. g. 26; m a l j a— Musolini ta- pie NHas un Suecas kanala
gad intereseias vienigl par gaidämo 1542. g. 2: a u g us t ä Eda skar^
ofensivu Libiiä un ir noteikti op- bi uzbruka man, teikdama. ka mans
timistisks. ViijS izsakäs, ka Rbmmels naids pret väcieSiem zinäms visur
noteikti „sasniegs Nilas deltu, jal un visvairäk paSu väciesu vidu kaa
vien vli;iu neaptures - bet to neva- saka, ka „ir manffiziski pretlgi«
res apturet angji, Ja vien to neiz- Nesaprotu, käpec Edai par to tik
darls masu paSu ienerä]i. ; ' J( ti jäuztraucas. Sfeaidrg, ka käds
1942. g, 1. j u n i j ä — Musolini vi^u iespaidojis. Atbildei teicu loti
par masu ofensivu Libijä runä loti maz vai neko. Galu galä vii:ia patl
atturlgi. Väcu vestniecTba ar notiku- labi zina, kö Sai lietä domäju. Un
mu gaitu nav • apmierinäta. Tagäd es neesmu vienigals . . .
Shiiet, ka Tobruka kluvusi neiehe- 1942. g. 15. a u g u s t ä — RomieSu
mams oblekts, lal gan Kavalerp ru-1 vasaras vidus svetdiena. Pilseta tuk-näja
par Kairu. Tiesa gan, ka pats Sa kä parasti. Cilveki. nemil grozit
Kavalero tieSi tai dienä, kad ofen- paraSas^un katrs velas padzlvot la-siva
säkäs^ iegaiäs gultä ar loti bäk. KapS? Vl^i grib to aizmirst
smagu influenca 1942. g. 31. a u g u s t ä — Vakar*
1942. g. 6. J u n i j ä — Kavalero yakaräpulksten astöijos Rommels
yerte stävokla attistTbu Llbi^ä par uzbruka LIbijä. Vi^S izraudzljls
„lo^sku." Tai pat laikä vii?S tomer dienu un stundu loti izdevigi tadä
turoina slimot ar divainp un visai laikä, kad neviens uzbrukuma ne-aizdomigo
influencu. gaidlja un uz anglu galdiem säkä
1942. g. 21. j a n i j ä — Tobruka parädities viskijs. Musolini loti op-kritusi
un angU pametuSi musu ro- timistisks.
käs 25.000 gusteknu. Tas tieSäm liels 1942. g. 2. s e p t e m b r i — Rom«
panäkums, kas paver izredzes uz mels ESt)t§ aoturets degyielu trQ-jauniem
sasniegumiem. kuma del. Divi dieiiäs nöcrremdetl
Rikardi atiauno uzbrukumus Klä- tris no musu tankku^ienC Kavalero
rai Petaöi. VinS izteic apvainojumus apgalvo, ka tas negrozls musu ope*
ari par nelegälu zelta izveSanu. Ri- räciju gaitu.
kardi ir loti straujS un sturgalvigs 1942. g. 3. sep te m b r I — Rom«
un var but speii^rs izraisit publisku mela uzbrukuma pärtraukums tur»
skandälu. Redzesim, kas notiks. plnäs. Vei launäk tas, ka turninäs
1942. g. 22. j a n i j ä — Sorit Ro- ari masu k u ^ gremdeSana. Muso-mä
^alaiiläja Petasi mä^^u, un visa Hni dnimä noskaijojumä. Vinu mo-pilseta
par tö runä ja. Runäja Par ka vedergraizes. Vakar viijS Uka
därgäm un fantastlskäm dävanäm, sevi izmeklet rentgenologam. Viijam
veseliem iledu meilem un lukulls- nekalt nekas nopl^ns.
kiem banketiem. Daudz kas, droSi Vakar duöe/ smija telegrammu
vien, izgudrots, bet runät runä loti fabrlku strädnieklem. VlnS s^veja
daudz, un tas ir svarigi. tos un nikni nbsodija rijlgäs, egols-
1942. g. 26. j a n i j ä — Musolini ir tiskäs grupäs. Visi iedomäiäs, ka
lalmigs ar hotikumu attlstibu Ltbljä, yi^S kä parasti verSas pret vidus-bet
vinS ir nelaimigs par to, ka kau- Skiräm, bet patieslbä uzbrukums do«
jas saista ar Rommel a värdu. Tä säk mäts zemnlekiem. ]
rasties iespaids, ka tä ir väcieSu un 1942. g. 27. s e p t e m b r ! — Pec
nevis italu uzyara.. Ar! Rommela pa- lleras prombuthes atkal satlku du5i.
au^stlnäSäna par feldmarSalu, ko Atradu viriu kalsnäku. bet specl(?u.
,,Hitlers izdariiis; lai pasvitrotu kau- VloS kä vienmer mlerigs, bet atzfst,
jas väclsko raksturu," sagadä duöem ka mllltärie notikumi nonietni iedra-daudz
säoju. Saprotäms, vinS pär-r gäjuSi iedzivotäju moräli, it sevi§ljd:
met to Graciani, „kas vienmer' bUis Stalingradas notikumi, kas lielajäm
septiijdesmit pedu pazeme Kirenal- masam skaidri paräda krievu tautas l
kas bunkuros, kamer Rommels zina, pie^erSanos savai väldTbal. Mani
ka karaspeks jävada ar täda Jfene- apmekleja Rommels, kas patelca, ka
räla personigo prlekSzImi, kas dzivo dodas sesu nedelu atvalinäjumä.
savä tanka." . Musolini pärlieclnäts, ka^ Rommels
1942. g. 29. j u n i j ä --^^^^^M^ ka Rom-izbraucis
uz Llbiju. Satieku Rikar- mels fiziski /Un garigl salauzts!
dif kas plaSi zii^o man par savu sa- 1942. g. st o k t o brr.—^Musolini
runu ar duöi par Petaöi zelta aferu. loti saträuc väcieSu iztur§§anäs oku-
Skiet, ka du5e loti saskalties un pa- petäs zemes, it seviSljci^^Grieyjä. VI*
velejis Dr. Petaöi attureties no vi- cieSi cenSas radit nekärtibas un sa-säm
tädä velda dariSanäm näkotne. rez^ijumus par katru cenu. DuÖe
Redzesim. Rikardi varbat ekspone- telca: „Man nesagädä rapes kapa
jis pats sevi päräk daudz. VipS tel- militärä. attistiba, bet, ja mes So ka»
ca: „Kamer runäju ar duöi, redzeju fu zaudesim, tad tas notiks tikai v§»
savä prlekSä sagrauztu viru. Mes cieSu s^lbuma del, kas pärvertis Ei-nebijäm
vairs uz vlerias pläksnes. ropu par drausmigu vulkänu." ^
Es biju dlvus stävus augstäk par vi- 1942. g. 24. o k t obr i — Angli uz-
^u/v DariSanäs ar Musolini Ir loti brukuSl Libljä. PaSlalk zli;ias mums
bistami ledomätles, ka esi augstäk labveligas.
par vinu. , 1942. g. 25. okt o b r 1 — DuCe, kas
1942. g. 6.. j a 1 i j ä — Gaisä juta- divdesmit devita _gribeja uzrunät
mas nioes par iestregsanu pie El- Plasu partijas vaditäju sanäksmi, pa-alamelnas.
RaduSas balles, kä "pec velejls visu atsaukt. Käds iemesls?
piepules ieprlekSejos uabrukumos: tris Iztulkojumif^ka ärsti duto
Rommels vairs nespes täliT^uz prlek- alzlleguSl plepaietles ar ga^u runu,
Su tikt, un tas, kas tuksnesi le-M^a vlijS nevelas nekä teikt, iekam?
streg, patlesibä Ir zaudejls. Man h^av izSlprts Libijas ofensivas likte-ziiiio,
ka militäräs aprindäs radles nls, ka ylpS nolemls izdarit plaSui
liels nlknums pret väcleSlem vii>u pärkärtojumus partijä. Personlgl
iztureSanäs del Libijä. Vipi sagrä- r^opäju, ka pareizäkals otrs Izskaid-buSl
visu kapa laupljumu.. Vieal-^ P^^^"^^
gais, kas nodroSinäjis pats sev diez- 1942. g.. 3. novembri—Jauni
gan, ir Kavalero. VipS vei rijigäks un specigäks anglu uzbrukums pa«
par VäcieSiem. dära masu stävokH Libijä sllktaku.
1942. g. 21. j a l i j a — Duöe ir la- Masu speki izklist (un piegades til?-
ba omä, it sevlSljd täpec, ka vlpS ap- Pat kä vairs nav. V p " '
mierinäts par zipäm, ka divas, trisi (Turpinäjufr^s sekös)
„LATVIJAS" ABONEMENTS,
pasutinot laikrakstu pa atseviS-ijiem
eksempläriem (lidz 3 eks.).
maksa RM 5.— menesi; pasutinot
kollektlvi vairäk par 3 eksemplä­riem
— RM 4.— menesi par ek-sempläru.
Sludinäjumti maksa:
MR 2.— par vienslejigu icsnied-rindu
vai tai atbilstoSn telpu;
piederlgo mekleSanas s l u d i n ä j u m i
lidi 4 riiidäm RM^^ 4^
par 4 r i n d äm pec parasta tarifa.
Abonementu pieteikumi, sludi­näjumi,
haudas pärvedumi un
korespoDdence adj^ejama jLat-vijai",
(13b), Gönzburg/pBur-sermeister
- Landmann - Platz 7.
Vecäkäs un videjäs paaudzes kino
eienitäji ar interesi sapema ziijiu, kä
kädreizejais publikas milulis Ha-alds
Loids pec 8 gadu pärtraiikuma
atgriezas ekräna pasaule ar fllmu
„Mistera Dldlboka greks", kas ir
turpinäjums — pec 21 gada — kädai
no pirmajäm Loida komedijäm.
Lolda „recepte" allai bijusi: skatl-täju
satraukt, tad sasmidinät un at­kal
satraukt. Tädel ari jauhaja
filmä darbojas lidz, dresets lauvä
Täds vi^S Izskatäs tagad ; 5S gadu
vecumä, privätajä dzive, un tadu
vii^u atcerai^es no agräkajäm fil-mam
rieifäs filrnS
un notiek begSana pa debesskräpju
jumtiem. Sämerä ar savu vecumu,
Loids izskatäs loti jaunekligs un vi-pa
sportä raditais l^ermenis aflauj
tam ari tagad vei iztikt bez lldzinie»
ka, kas velkta, bistamäkos trlkui.
Jaunajä filmä nav nevienas tädas
ainas, kas batu tikai fotografisks
triks.
Harojds Loids no saväm filmäni
kluva bagäts jau divdesmitajos ga*
dos. Savu bagätibu yipS prata sagla-bät
visäs krizes unVel pavairot ar
sekmigiem naudas ieguldi jumieni
Loids kluvis par istu veikalnieku un
ir kädas tirdzniecibas kameras, pre*
zidents. 1923. g. vins appreceja, savu
filmu partneri Mildredl DeVisu.
Kopä ar kundzi, diväm meitäm, no
kurani Viena sekmigi veikasi plnno
lieläkolomu filmä „Bella Donna ,
un deiu dzivo 1925.>g. Hoiivudä uz-celtajä
pii! ar 20/:vecläicigi\i^
täm istabäm, mllzigu pel^baseinu
pie täs, parku, kas izveldots
Parizes TUerijuVparaugarli^lu golia
laukumu, upiti lianu laivas braucie*
,niem un udenskritumu. Li 1*
A
dl