Bavarijas Latviesu vestnesis, February 25, 1947

              1939, Q.
Hitlers
»as
a vii;iam
s runäju
S8V%a8
Ito pasu
as krär
cejos.
rvativie :
^ , kas-palicig.
ko tad^
nolemtu'
dariU
^ Lid.
saukli m. Pec
sätrauc
aizvep
ini cieä,
pata,
^ad vifis
?artraii*
;rdesmit
nevlenu
^estmt:
skatljäs
).ats par
i^vajero,
IS, cenf
lelu aiz?V
varo»
diväha
et vi^ä
uii acis
• • (':• •; •
leroiz-;
Vidu$»>
telefo»
fii;;ia lie-'
paSam
k äÄ
Is itaji
^stiem,
rotestS-ties
par
ja tas ir
ivacisko
gaeli-lusolini
izdevu-'
US
o,Lat-
/ 68
m
49.
i.
Attthorlzed by — Llzena —
izdoSanas at]aiija: ICD-OMBG
:: Atbildlgais redak.
tors — Edltor in-Chlef;
Karlit Rabäcs, vietnieks:
Aieksandrs Liepä, redakci*
jag sekretSfs: Maksis Cnll-tisV
re<iiktori: Andrejs Ru-dzis
(Mincbene), Harijs Min-denbergs
(Eslingenä), Air-nolds
Smits (sports), Zignrds
Bärda 'tecbniskals lekSrUn
pma)
NEWSPAPER
NT. 15 (22)
Otrdien, 1947. g. 25. VL
Izn&k oUdienäs im piektdi«>
nSs Izdevljs: BavSrijas
^apgabala latvieSu kömitejas
azdevnms LatvteSa preses
darbinieku sadarblbas kop»::
Redakcija: Gflnzburg/D.. BOr.
genn' ter - Landmanii - P l . 1,
tn :: Prlnted by SchwSb.
Volksblait, Gflnsbarg/pbii,^
Biirgerm. • tandmaim-PU 7::
Metieas * Otroulatioii: 1003
ministrs okupäcijas Joslal Väcijä un Austrijä Dions Hainds
pazi9Qii9» li^ Anglijas valdlba n
teikiimus iäis Joisläs ari pärvietolSm personaiii, lai täs ar! pifo iespejas
vateto p^s scv^^^^i^ plans Jau ai^k reälizets.
MJhlstrs Ä
bP iesaispu^y^adEigos. d a^
varfs nodarbinat gan xnUitäras yal- j§n^ jyp. ^ väiiisies
darbp8yad}ä.^A^^
ivaögak^s merips mu Nt^ 3, käs taead attlecas ari uz
vlsos yeldos mudinat tos atgrl^zties ^p. SievieSu kärtas DP bez toe^
lavis dzunjerie^
«eSanos^RepatriaGija^ti^^
cscrt certb iaunas iheitenes iim slevietes, kas
slea«tgöezties4zinrt
paleSoH^s laiks,^
tI*:ä^eglaorgaiiizaciJ
ties sekinigL Bez tembgg^
vietptö personu I^saul^ «so^^^ päiikt nometnes,
tikliels,^ka.paieSpti^^
tiem ytslem var§9 atrast pastayigas Hdiem velo-
.. ^ , ;V ties izceMuz Palestinti: Kads ans^^
Tas pSrvietotas persoiias, kas je- militäras valdibas pärstavis tomer
kjausies un stradas vispare.ia .vacu pieblMis, ka anslu iest§des nuDat sa-saimniecibä,
nodro§inas pret jebkäda nemu§as pieT>räsi3umu no **5000 2i-veldönaldigumuno^^^
y^^^
ses un ieklaus^^ a^^^^
droSinaSanas sistlmä, Jaunie noteikumi ska^ 260.000 DP
Pärvietoto personu dzives Stan- an^lu joslä. To vidu ir 109.000 polu,
dartu, k^^^^
sakuma laikiem bijis zinamS m§rä dienvidslavu un 29.000 ar nenoskaid-augstgksrturpmak
yis^
Hozihäts vacu standartam. • atgriezties dzimtene un saskanä ar
3) Tiks darlts viss iespeiamais, lai Apvienoto Naciiu noli^miem tos
«zhirStu DP kulturäläs un labdari^^^^^
•organizäcijas tik ilgl, kaitier §!$; orr
gönl2§cljaä nesäks hodarboties ar
polhikti vai nekayes renätrlätiiu^
• Anglu iestädes §o planu vei ap-
.spriediäot air vletSjSm ÖNRRAs ie-
„Gotitinental Daily Mail," zii^öjöt
par preses Jconferenci Berline, pie
f
Eslingenas kolonijas vadiba sa-i^
emusi no apgabala UNRRAs di-rektora
ätbildi uz' kolonijas pro^
testä iesniegumu par DP pärbau-dem.
Apgabala UNRRAs direklors
ziijo, ka UNRR Ai nav tiesibas ne-vienu
izslegt/ bet katrä atsevig^ä
gadijumä jautäjumu izlem§ana pie-krlt
attiecigiem amerikaiju armijas
DP pärbaudes yirsnickiem. Taläk
apgabala direktors noräda, ka UN­RR
Ai jäsaväc zii;ias par kätru DP,
jp prctejä gadijumä to bu§ot spie-sta
darit jaunä\organizScija IRO.
Raksta nosleguma dlrektors ludz
ticet, ka UNRRA daria visu iespe-jamo,
lai palldzetu DP.
Anglijas preinjers EtlUs apaksnama sede^ W^ februäri pazi^ojis^ ka
Anglijas darba ministrs sazi^ä ar okupäcijas joslu minlstru piano jaunu
emigräciju, lai anglu okupäcijas josläs Väcijä un Austrijä kiasificetu un
izveletu DP> kas biitu piemeroti iesaistisanai darbos Anglijä- Pärvietotäa
personas esot domäts nodarbinät Anglijas oglraktuves un oitas rupnie*
;cibas;;:nozares.'
,,Daily Mail" zii;ior ka A^^
arodbiedribu yaditäji ^zmanlgi seko
petijumiem Väcijä, Austrijä un Itä-
Ilja, kupi noluks ir noskaidrot DP un
ärzemju strädnieku nodarbinääanu
Anglijä. , ATDdbiedribu darbinieki
uzsver, ka kömisijäm, kas tagad ap-ce^
o Eiropu, njaV tiesibu saligt sträd-niekus,
kamer nebQs panäkta pilni-ga
vieno§anäs ar valdibu, darba de-vejiem
un arodbiedribäm. Pagaidäm
§is komisijasvar tikai ieväkt infor-mäciju.
Cetri angju darba roku speclälisti
ieradusies Austrijä; lai pärbauditu
iespejas saligt DP speciäiistus Lan-kasaii*
as tekstilfabrikäm. Anglijas tek-stilrupniecib^
i, kä zii;io „New York
Herald Tribune," patlaban' trukstot
100.000 strädnieku. Lai atrisinätu
bilst,- ka sers Solto Duglass asl no-1 (izivoklu jautäjumu, esot plänots da-raidijis
kadu iebildumu, ka lemums ^as no Lankasairas fabriku telpäm
obligäti iesaistit DP darbos esot pie- pärverst par pagaidu mitekliem är-lidzinäms
Hitlera„^vergu darbamzemju strädniekiem.
Tas pats laikraksts ar! zii^o, ka no »Daily Mail," zii^ojöt par to, ka
ängju joslasDPapm. 157.000 uzska- valdibas pärstävji Väcijä interesejo-tot
par darba speji^em. Esot sagai- ties ari par oglraöu saligSanu DP no-däms,
ka daudzas DP nometnes pär- metnes, plaSäkä rakstä noräda uz lie-vietoSot
lielu rupniecibas centru tu- läm grutibäm, ko sagädä dzivok|u
vuma,
„Die Neue Zeitung'* zii;io, ka gen.
Meknarnijs izteiclesr ka ASV joslä
lldzigs pläns neesot apsyerts un ka
neesot ari sagaidäma nekäda „jauna
politika" DP jautäjumä.
DENA, DM
Anglu okupäcijas spekii virspavel-i}
ä setä Sölto Du^ass pre-
Lmdonias „Times? diplojnatiskais
ka sabiedroto kontrolr>adomei bäs H^orespondeiits zino, kä 5000 DP gi-
IpaSi jSrupÖjas par to, lai pasargätu menes, galvenokärt no Väcijas un
pSrvietotas personas pret iespejamu Austrijas, atradi§ot jaunu dzimteni
diskrtminäcljtl no väcu puses. Iz- yenecuelä. Sagatavosanäs pirmajam
Äaidtodarns^^j^^^
paskaidrojis, ka lespejami daudzi jam. Vienosanäs panäkta Starpval-
DP jälesaista vlniem piemerotos dar- aibu komisijas sarunäs ar Venecue-loi,
lai atbrivötu angju nö
maksfitäjus no Jzdevumiem to uztu- beg^u jautäjumos ari rupesies par iz-rSSahat
Plrmäm kärtäm stradät cejotäju transportu. Venecuelas Ipa-s^
jlgie 13P ho nometnem anglit jos- §a misija tuväkajä laikä apmekleSot
l i tiks iesaistiti darbos militaräpär-l Väcijas un Austrijas rietumu joslas.
vdäe. PärSjiem atjaus sti|dät yäcu „Daily Mail" ziiio, ka kädas Aus-sdmrdecibä.
^Weu ar^^^
irfeSm sekretärs monsi^jors Liguti Sidnejä
interyijä presei mudinäjis ASV aiz-dot
kuius DP Izcejotäju transportam
no Eiropas valstu amerikäriu jösläm
UZ Ä^träliju^ Täs ari esot pasu
ASV intereses, jo katrs amerikät>u
liodoklu maksätäjs patlabän izdodot
dolaru dienä, lai uzturetu Eiropas
800.000 DP. Monsii^jors Liguti petijis
lauku apstäklus Austrälijä un|Jaun-zelande.
Abäs dominijäsf esot vaja-dzigi
iecelotäji. Neieverojot nokriS-vScu
strädniekiem.
loas
IRÖ «agatavoäanas komisijas ap-fpriedSs
Zetjeva raduSäs dbmstarpl^
bas, päiTunäjöt Kdz§iri§jäs pärvaldes^^ tomer pa-jÄutälumus
un komisijas direktoru stävot iespeja pavairot iedzivotäju
rtcibä nodoto lldzeklu izlietoSanu. skaitu lidz 25 miij., bet Jaunzelande
Kmldel nodots Väcijä atrastais tin lidz 5 milj.
mongt&i nepärstra^
§25 mUj. dolaru, pie kam pec ,4ielo gäcijäi, kas patlaban apcejo DP no-
Wtt« norädijuma §ie lidzekli pa lie- metnes amerikänu joslä, lai noskaid-kal
tiesaMzlietojami kara upu- rotu iespejas 'DP nometinäSanai
px-^ Sidu atbalstiSanai. Daii dele^ Francijä, kä paskaidrojis amerikä^u
iäti SSdurlcibuatziria par nedibinätu arjnyas galvenais ätäbs, esot tikai
to izteicäs par §o lldzekju izHetoganu i^f ormätivi uzdevumi., Komisi ja lidz
i n citiem komisijas programmä Pa- §im nekädus saistigus solijumus ne-redzetiem
uzdevumiem. Anglijas esot devusi. Franöi esot ieintereseti
^ t a v i s Emersens paskaidroja, ka ipa§i DP nometinä§anai Francijä
viljani fomer e^öt jäieverö lielvalstu p-^. strädniekiem oglraktuves, terau-norädijumi
un vitiä atbildibu var un tekstilrupnieclbä un lauksaim-nodpt
jaunajam ^enerälsekretäräm niecibä. Delegäcijä piedaläs ärlietu,
' lpa§ cb utsa ms,t äikuasdie sd idbainrbämä äu no rggua^- '
vusl piecu lielvalstu akceptu. Fraö-delegäts
uzsvera nepiecie§amTbu
ttzturet täläk un papla§inät tlNPRAs
• pasakto pazuduäo persoriu mekle§a-au.
Sa personu skaits vei vienmer
ap 2,9 millonL - Komisi ja; nolema
pämenit lidzSinejo UNREAs centrälo
* niekle§anag biroju ar 30. juniju: Bi-.
roju,, kb patlabän no Väcijas pär-
•vieto, uz Parizi, pärcels • atpaka^ uz
Berlini. Darba pabeigSanai butu ne-
Pieciesami äp 890;000 dolaru.
Zi^äs pä^^
Pec zinäm no Romas, tur esot pär-liecibä,"
ka, siltäkam laikam iestäjo-tie
§, säksies DP pärvieto§anä no Ei^
ropaä. Uz kurieni ~ esot vei päragri
minet. Patreiz Romä darbojoties Pa-
. , . par UNRRAs darbibas iz-1 ragvajas, Argentinas uii Dienvidaf-
Dei^§anu I. irMjä, Kaseles rajona rikas pärstävjij kas uzsäkusi imigrä-
^^RAs direktors paskaidrojis, ka cijas jautäjumä kärtosanu uz saväm
gadijumä, ja IRO lidz tam laikam valstim. Paragvajas pärstavis pa-yelnebutu
Sakusi darbibu, DP ap- gaidäm kärtojöt tikai atsevi§l^u ie-gädi,
pagaidäm pärpems amerikänu cejotäju gadijumus. Argentinas pär-armtja.:
Lidz 1946. g. beigäm DP stäviba interesejoties tikai par sträd-
Partiku piegädäjusi vienigi^Lmerika, nieku izcejosanu. Musu interesi va-oet
kop§ decembpa dalu pärtikas, rjetu saistit Dienvidalrikas imigräci^
galvenokärt saknes, gaju un taukus, jas biroju darbiba, ku^as pärstävj
sagadäja väcu saimniecibas iestädes. atrodas Dienovä, Skandinavijä' un
DENA I Berline. 1^
triUaims. Valdibai no vienas puses
esot nepiecieäami strädnield, bet no
otras puses katrs no citurienes at-vests
strädnieks apgrutinäSot jau tä
gruto dzivok]u atjauho§anas prog-rammu.
levedot ärzemju strädnie-kus,
bu§ot nepieciesami/ jäsagädä
oglraktuvju rajoniem liels skaits ie-riekS
sagatavoto dzivojamo mäju.
i grutiba varot sagadät valdibai
tikpat lielas galyäs säpes kä arodr
biedribu pretestiba. Ogjraöu arod-bled?
ibas.priekäsedetäjs Horners esot
\m saimniecibas ministrlju, latkärtoti^ paskaidrojis, /ka pretösieis
ca äri arodbiedribu iiärstaVji. • „New po|u iesaisti§anai darbä Anglijas
Herald Tribune". zipo, -ka vie- raktuves.
noSanäs gadijumä uz Frariciju va- Tas pats laikraksts eitä vietä zino,
retu doties 20.000—40.000 strädnieku ka Romä panäkta vienosanäs par
lidz: ar iimenem. | 2800 itaju teraudrupnieclbäs sträd­nieku
izbirauk§anu uz Anglij>i. No
Pec vienosanäs Italijas un Argentl- apip". 200Ö ita].u öugunlejejiem, kas
pas sarunas par yairäk tukstosu pieteikuMes darbiem Anglijä, 200
taju strädnieku izce}o§anu uz Argen- jau parbauditi un izbrauks tuväkä
;inu pazipots; ka galvenais nesapra- iaikä.
lanäs ieniesls lidz§inejäs sarunäs,
curas komunistu arodbiedribu vadl-täjs
ärgentinieSu delegäciju nosauca
)ar „vergu tirgotäjiem,'' bijis jautä-ums
par emigräntu cejä izdevumiem.
Vienojäs, kä tos segs pa§i strädnieki,
)et Argentiria vajadzigo summu, ap
80.000 liru uz personu^ äizdos avansa
veidä. Tä bus atmaksäjama > pec
darba uzsäksanas Argentinä. Argen-
*iniesi ari apsolijuSi dot ita]u dele-
Minetä laikraksta lauksäimniecibaa
öndents raksta, ka pec ögju
Anglijai esot sagaidäma pär«
tikas krize, kas varot klut vei asä*
ka par to, kupa izraisija maizes iero-bezojumus.
Jau februä^a beigä^
läuksträdnieku trukums Anglijas
laukos kjuvis kritisks. Ja ysOäiba
negädäsot darba" speku lauksaimnie-kiem,
tad tie nespeSot gädät labu
Lauksaimnieki uzskatä, ka
valdibas Baltä grämatä; minetäs zl-pas,
ka Anglijai tröfest 33.000 lai^*
strädnieku, esot pärspileti optimistis-kas.
Patiesibä trukstot daudz vfi-räk.
Valdiba tomer gribot atrisinät
§o problemu, aicinot brivprätigus tai*
einiekus. Vienigais izpemums Sai zi*
pa esot tas, ka uzsäkta po|u izvieto*
§ana laukos. Da^a poju novietoti
as laukos. DENA, DM, NYHT
15.000 "
BISKAPA J. RANCÄNA UN
LCP PREZIDIJA SATIKSANÄS
Kä zipo „Tevzeme," 18. februäri
cejä uz ärzemem Hanavä viesojies
biskaps prof. J. Rancäns un sasta-pies
ar LCP jaunieveleto prezidiju.
Pec ilgäkäm pärrunäm. to dalibnie-ki
konstatejuSi, ka vipiem ir yis-gäcijai
iespejuy,,teoretiski"^^^
ar darba apstäkUem Argentinä. Sa-runu
säkumä argentiniesi §ädu pra-sibu
uzskatija par„Ari^entinas suve-renitätes
pärkäpäanu.** Pirmais izce-transports,
kas dosies no Dze-novas
uz Buenos Airesu jau martä,
bus tikai 1000 personu, nevis 5000,
kä säkumä paredzets. '
jamo musu izmocitäs un daudz cie
tusäs tautas ritdienas veido§anai.
Par latvieäu dazädo [ nogrupejumu
sadarbibu biskäps izteicies, ka tä ir
iespejama.
Kristigäs bärepu misijas uzdevu^
mä musu tautietis V. Teibe no Ka«
nädas ieradies Londonä, lai turpiriä*
tu kärtot jautäjumu par DP un It
seviski Baltijas tautu bärepu uz-pemäanu
Känädas un ASV bäripu
namos. V. Teibe käda vestule bap- -
tistu mäcitäjam R. VTtolam sikäki
apskata bäripu uzpemSanaa noteiku-mus,
kas pasäkumu nostäda citädä
af)gaismojumä, kä par to zipots nu»
pat hotiku§ä LCP sesijä. : Pec V.
Teibes informäcijas, Kristigä bärepu
misija, ku]:ä kopejam darbarxi ap» .
vienojuSäs, visas eyanäeliskäs draii»
dzes Kanädä, nodomäjusi apzinät .
bäripus visä Eiropä uii pärvest tos ^
uz Kanädu un ASV audzinäiapai uh
izglitoganai. Sos bäripus nodomäts
izaudzinät par garigä darbä sträd­niekiem,
uzturot vipos dzivu: 0yu
valodu, dot tiem labu izglitibu, lal
yeläk, pieauguäi, tie varetu braukt
katrs pie savas tautas. Bez bäripiem
piepems ari ,bemus, kufu" vecäkl
paSreiz nevar tos pienäcigi apgädät
un skölot. Piepems bemus. vecumä
no 1—8 g., bet vecäkus par tiern ti­kai
tädus, kas näk no ticigäni ^me- -
nem. Vecäki, kad tie bus npvietoju--
§ies pastävigä im kbä;darba, sayiis
bemus uz pieprasijuma yares sa-pemt
atpakaj. Täläk V. Teibe ih-forme,
ka yip§, kä latvietls, vispirma
rupesies par Baltijas tautu uii se-yis^
latvie§u bernu siitiSanu V l ä ^
dzives apstäkjos Viz Kanädu. Sa-pemtas
visas vajadzigäs at^aujas 500
latvie§u bärepu pärveäanai. Uz Ka­nädu.
kopsummä Kanada päfedss
audzinä§anä uzpemt 5000 un Ame-rikas
Savienotäs Valstjs 10.000 ber«
nus, r-^^^^^^^
No darba speka trukuma stipri
cie§ Lejasaustrija, kur lauksaimnie-cibä
trukst ap 150.000 strädnieku.
Padomju Savieniba tomer noraidi- Kanädas un ASV lemums turpi-jusi
Austrijas ya dibas priekslikumu ^ät kara laikä pasäkto sadarbibu
levest krieyu joslä ;ap 60 000 DP no valsts aizsardzibas laukä ari miera
rietumujoslain,piedr^udot, ka yisus ^^ikä un abu valstu noslegtais mili-sos
p^P repatries. ^ p^^^ Austrijas Uämoligums par ieroöu, apmäcibas
yaldibai buSot jasak sarunas par L^^ taktikas sask^oSanu radijis joti
stratoeku importu no M u a s ^m ^elabvelig^^
Ungarijas. D p ^ i^
anglu un. amerikapu^iosla ar, tajas Mekenzijs Kings jau: ieprieki bija
dzivojogiem 400.000 D^,^
visu laiku bijuSas stridu prasijugas tiesibas ierikot Ziemejka-
Padomju Savienibas un ne- L^^dä militärus atbalsta punktus.
tumyalstu Starpa, jöP^
niba apgalvo, ka nometnes esot Uiesibu savstarpeji izmantot flotes
pretpadomju i)ropagandas ligzdas. aviäcij as atbalsta punktus. ASV
Vairakkart abas joslas ieradu§as ärlietu ministrija paskaidrojusj, ka
krievu un dienvidslav^^repatnaajas k^^^^ .^av nekäda sakara ar
komisijas, pierunajot DP repatrieties, ASV un Anglijas sarunäm par lidzi-bet
pagajusa gada guvu§as maz gj^j^ jautäjumiem.
sekmju. Padomju valdibas oficiozs „Izves-
Par 2idu izcelo§anu uz Palesti- citeja-Maskavas radiofons,
nu Bevins apakänamä paskaidr^
ka Angliju saistot 1939. g. Baltä grä- ^^f^': ASVjtagad esot izdevies
mata,U ierobe&) 2idu^i^^^^
Palestinä uz 75.000. ' Paäreizejä kvote f ^^^^^.^^ lielakajam^ domimjam.
varot but ne vairäk un-ne mazäk J ? ™ ^ ^ ^^
kä 1500 personu menesi. Vip§ gänl^^^a ^'^^^^ parversta par amerikar
atzistot iidu DP prbblemas smägu-mu'
kä Eiropai; tä Palestinai, tädel
varot vienigi aicinät citks valstis pa-lidz
§t Anglijai §ai jautäjumä. Kä­da
horve^ delegäcijä patlaban Vä­cijas
angju joslä izmekle 600 iidu
DP nometinäsanai Norve^jä.
NYHT, DENA, DM
nu bazi imperialistiskai ekspansijal
ziemeju virzienä. Mekenzijs Kings
un citi Kanädas. vaditäji politiki
censoties noslept liguma Isto saturu.
Vipi, tä sakot, piedäväjot pasaulei
dzelzs duri samta cimdä, kas ari
nav nemaz vinu pa§u, bet amerikä-nu.
To visu apliecinot ari lielä sku-ba,
ar kadu doti visädi ätsaukumi.
Sim noligumam.neesot nekä koplga
ar miera interesiäm, bet tais nododot
Kanädas zemi un armiju ASV ricibä
agresiviem nolukiem. Liä? §im Ka­nada
piegädäjusi ASV reakcionära»
jai presei vienigi indes pilnu mate-riälu
Padomju Savienibas nomelno-
§anai par spiegoSanas aferäip un l i -
dzigi. Manevri arktiskos udepos un
sauszeme, jaunäkb ieroöu. izmeginä-
§ana polärapgabalos, baraku buva
ziemeju ostäs, vai tas viss esot ne-piecieSäms
miera nolukiem, vaicä
„Izvestija," Si „köpigä Ziemelame-rikas
kontinenta aizsardziba" pret ka­du
mistisku draudu no Ziemejpola
esot päräk skaidri agreslva. TädeV
ari esot liepiecieSami äo nedabiskas
savienoSanäs augli nomasket par ne-vainibas
ep^eli. .
Ari pret ASV plänu pärperht pär-valdi
§anä agräkäs japäpu mandät-salas
Klusajä okeanä Dro§ibas pa-dome
iebildumus celusi ne vien Pa­domju
Savieniba, bet ari Anglijä un
Austrälijä, käut gan §e iebildumi
vairäk techniskas dabas. ASV plänt,
pec §0 valstu domäm, butu jäatliek
vismäz lidz formäla mierllguma np-slegSanai
ar Japänu. Visumä tomer
ASV pretenzijas uz Klusä okeana
sälu apgabalu neapstrid. ASV ari
vienigäs spej atlauties lielos izdevu-muaso
salu attistibai un kontrolei.
NYHT, DENA. Plif