1947-02-25-03 |
Previous | 3 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
tATVUÄ. mi. g. 25. tebruärf• Valdemärs Kärklii;i§ A n d r § j 8 E g l I . t ls N o V e 1 e I muti, tä ka uguns no§lj:ida un papi- • Pie rilmnicas durvim pilbrauca ^®5^ aizlidoja pa gaisu. pajögs ar diväm sievietem. Abas f^nats pietvika un zagäus pameta Mja.tlnuSäs platos lakatos, bärkstim f^? uz slimnicas durvim, Ka tad, gär maläm, liz muguras lielä mlzglä r^^] nepatikamajä bridi divas fiksietiem stOriem. Viena bija jau- r^^J^s P^^^^za galvu, Abas spur- ' na, glitu apaju latgalietes seju, otra ^^^^^^f^l^f. va|dot. vecaka, laikam mäte ar meitu. Ve- „ skataties ka aitas, näciet pa-cäkai bija saraudätas acis. Jaunä- Ignats uzsauca. kai rokas -ar dvieU sasietas uz mu- ^^5 ^^^^ slimnieci ienesa priekg- ' guras ^^^^ ^ apsedinäja baltä sola, kur ' Vii?as\8i nebija^izkäpu§as„ kad r^^^^f "^f^^ Saidit ärs^^ 'pa slimnicas durvim izhäca sanitär* „Daktera kungs, piedodiet, dakte- • Igiiats netiri baltä uzsvärci, kailu ^ | ? ' , vecenlte tuntu^oja nopa- ' gSvu, jpapirösa galu rokä. r^^** »Nedusmojaties, vii;ia jau ne- .„Kas taa meitii^ai kait?" vipg jäu-l ^^PJ?!.—" , *täja vecäkai sievietei un petijot no-l nav ärsts, tas jau sa- Rur manas milas dudas^ Kas vii;ias atrast zin? , Lal i^em, lai mii, lai zudas, Lai mani neatmin. Ne ielojos, nedz sirgstu, S k ^ balss no laikiem tiem, Kad piesitu ar pirkstu Täs acu dobumiem. Jau gaida uguns rati, — Laiks, Elij, zirgus jugt; Ak, izdz&uäie skati, Kä tie vei protas lugtl ikätijäs jäunavä. nitärs," viena kopeja pamäcija. ^ ,„aenigs daktera kungs," vece- Vveecceenniutee bofninniidaaammääss aappkklluussaa.. siijiäm, jä? Te ir mQsu gultina. Te nite uztraukusies ferunäjäs, ,,nekas P"s?tun_^^^^ atnä- gaidii;i§ un kresls. Drebltes nolik- •Vli?S te vii:igad näcä pärsiet, kadp^^^^^^^eja vii^am bija^bez uzacim, .f vo . . • u-.* i - . . 'atiga roka7 ^ vaibstiem, tä kä pakresli to ne- " ^^'^^ viss butu nokartots, • ^änitäram nebija pacietibas klau-P^^viegli at^irt no pakau§a. Pa- j^f ^ celi izgäja no palätas un tä- • gj^es ^^^^ ^^a gäja direk- atstaja kopeju zii?a. Durvis ' ' Slimnieci Mvedätr* vin§ strupi ^^^^ P^^^^, ^urdeja caur degunu ^^^^ ^^^^^ nesaduräs ar K}aviriu, 'iMtftasija, täd jautäjajaunavai: „ A r " . ^ " ^^H^^^ ^^^^^ ^ ^^vi^^ vei skatijäs slimniece, ' to slimojat?" ' skatities gudrs, kas tam;ari itin labi I neticedams savam acim. ' Jaunä sieviete neatbildeja. izdeväs. Ja direktora nebija klät, " „JI, ta jau iznäk, domäjam ielikt r i?? izturesanäs zinämä merä mai- •diirinicä," vecä,päskäidroja, un, ve-PJl^^: vxi;ig murminäja „n.n,« rojot sanitära mazliet sapikuSo seju,P^^V^^^ ^^^^^ un nelaimigi skatijäs iteidzigi un pazemigi turpinäja ie-p^^.]? Pusi, no kuras direktors bija ggkto stästu. ' ^ gaidams. Neviens 'vii;iä neklausijäs, ' ;j,Odzu, daktera kungs! . U h tadrj?^^®?^ vii:iam neticeja, visi gaidija ngavainis; vii;iu atstaja, rjmä, esot ^i^ektoru. Tas nekäd^ zii;iä nebija •sScis pltie& ar miestä tejnicas jaun- P^^^l^^ Sipoli^g bija gluzi pr§- (Turpinäjums sekös) Ar sädu titulu Ge}a apgäds Virc-burgä nupat laidis klajä Valza Mez-ezera dzejolu kräjumu, kas, kä jau nosaukums räda, runä par musu ko-pigajäm bedäm. Autors kä dzejnieks vei maz pazistams, bet musu garigas dzejas krätuve ir jau iemetis savu artavu. Ar garigo dzeju ari Trimdas grämatai daudz radniecibas, ipasi tai zi^ä, ka dzejoju autors pasauli redz toti nopietnä skatljumä. Bet lldz ar SO nopietnibu Mezezera dziesmas nav bez smaguma, bet irstiprä refleksi ju vara, kälab ari izteiksme nav tik naiva un viegla, käda raksturo jutu liril^us. Pat dzejolis Milestiba nav milestibas naivs izpaudur^s, bet satur pärdomas par mllestibu. To-ties jäatzisc motivu svar|, kas dze-jai — ari pec lielä lirilj:a Qetes do-mäm — nebut nav nenozimigs. Un te nu jälieeina, ka Mezezeru valdzi-na lielie notikumi musu tautas dzlve, ko räda jau grämatas iedalijums: Liktenigä laikä, Dzejnieks un dzim-tene, Ciesanas un ceribas. . Tiesäm, gandrlz visi dzejofi skaitä päri par 40 — ja ari runä par autpra pärdzlvojumiem, lidz ar to telo musu tautas likteni nepieredzetos ap-stäklos, kur ari latvieäu tautai, lidzi-gi kä Vecäs deribas psalmistam, jä-zelojas: „Pie Bäbeles upem, tur mes Allflmi^u sapjju piepildJsanä JATJNI PETUUMI PAK ATOMU ENER(;^IJU vYnäs™saubäv I tiss ärsts, bet necilais asistenta'stä-1 Atombumbu razoäana dibinäs uz atsl^irt iespejams tikai ar sevis^iem voklis vinam atnema . natstavTcfas zmainieKU peujumiem. Kas lielako }oti komplicetiem majani, ka slimnicä ; . ' jiKad brutgänp atstäj, tad jau polinS jautäja vecenitei. 1 ^^^^ notiku§iem amerikäi;iu „No lielajäm atlaidäm, kad beidza- W a s biedribas kongresiem_ prof. kaframeitina riervoza" sanitärsle-i""^ ^^^^i satika Dabara Simani, P f ^.^^^^ yispärigu pärskatu K^x^a meiui;ia n^ryoza, saniiars ig- sanitära kune^ " <?ipvina at^ ^^^^ petijumiem. Atomu kodolu nats -teica. „Ar to vien ^ slimnica i^fi^^s.' ' ^«^^Jiara Kur^gs, sievipa at- :^T-xsiäs ener^ia^ atbrivn^ana^ na- 'neii^hem Gan nec laicina tänat P^^^^^^- " ^ a toreiz parbaucäm no r^^^^f^ axDnyosanas pa- ' ^^'"^'^^ ^^P^M Aglunas, tä palika tik nervoza" T^^^ ir t. s. lavinveidigie sabrukäa- ^^ödzu daktera kunfis uznemiet »Visu laiku vai lekmem?" nas procesi, ko var m^sl^^ ^ga,,nLU,'rOeZd\iz, ieqta, Kmteeps Kjauun gs, neduzzipveomjaiemt i J'^C^^it?k*ä*r^t'' Pnaavyiissaamm kKliiu^saa , sQt+uimndr^aSmm P ä t da^i ^dä vpeiidpmä.p ntMn ilzaitgnam ne nVenrH^jna- ^v?iieennii , mmaäjiaä ljaauudqisi saarr mmaazziieemm boeerr-- ^ ^ ^ ^.^ ^ . nekustas, bet kad uz^n äk flo^^gP ^^^^^^^v isu egijejm^ e^natvu zaitonmämui ,kpoadnoe-- niem, un es Vii;iU nevaru Valdlt, kad "'',7'^" ^7, mleni ka Sn atnmn AnprÄSin nthrTvnf Vi^ai U5?näk,tie joi;ii. Kaimi^ä dzi- ^^T^^^Y^' Kä namatS^^^^ ruralat^mX^^^ >alnSRi«?t ia nevGdiSotu? qllmnTru P^sim uzijiemt," Dr. Sipolii;i§ nelai-^^.P^"^^y^^^^^ *^^ps ^^J^^ ra^ nosist, j ^ neveaisox uz $nmnicu. . - izskatä teica. nldziet HirPk- M^oliem izdodas §os milzu spekus at- Un taisnib? Cllvekam ar' ir," Vii:ia "'"l-^^^ff^^^^ " ' brTvnt nod^r vi^nTcri tiran^ T^Q ir JOkstot piebilda, it kä sargädamäs, "^T^ ^"^^HSSs metaUs^^^^^^^^^ lai: meitä nedzird* Viendlen nkke^r^^P^' ^^^^ noplatija rokas, ,,n-n- PJ^^S^ • öaba^^^^ lai ,meua neqz^ra. ^vienaien paKe- ^.^ » » stopams. Lielakos daudzumos urana ^rust kaimii^a mazo. meiteni .un ne- t:';;.'';,^^ v!-T^- i i- ? «^m^ ir ni^m TCannHä un r^prhnä 'm ui aki^. ^Ko- domäjiet, uz aku!" ' ^^^^^^ shmmcu." JJf j ^J^?^ ™ ' Sanltärs pagrie^äs, lai ietu atpa- ^^^f" sievii;ia|^^,^f^^J.?^a^^^^^ ^'^A.^!^^^^^^^^ un därgiem pane-mieniem. Tomer iespejami vei citi ce^i, k atbrivot uränäslepto milzu ener^iju Uränä, ko iegust no rudäm, visvairäk ir izatops„238." Ja to apstaro ar Jot intensiviem neitronu stariem, tä ato-ma kodoli galu galä pärvergas par teR kuiigs, ap2elojaties! Kur lai Vii:ia tiecäs krist Siponi;iam pie f^ärt» metalliskä urana ir 3 atomu ^ « , V. t » ^ . m- I lUÄtts. I veidi t. s. izotopi. Lavinveidigi sa- „Ksi«tu^i?" ignats ätvaicäj^. ^ . T ä ' " " - '^"^ ^° xe.Parastä urana mäsä ir Joti maz. To VMs,psits gu} slims. Zä}u ar! nav, v^^r *',?^«/J'' ci/. au»s, papiauja käd Ääi'uzn§k karstuij^-« , " U^Sf l-n -^^T ''^-^"'^'^^^ . Ä u ^ i ? " ,,Tä | . ^ " tu^J^«- te au citalieta/'viijä k}uva pielsddi-r%^L f . ^«ts padevas. •gäks - patiesibä viiiS nemaz lieva-L^^Jff^tsiJ.^^^, pagaidam ceturta . • fgja .slimnieci noraidit, kamer ärsts PÄö^ l f , , ^ * ' ' ^ - - .. kebija izmeklejis. tikai gribe- kan'^^^^^^ vips piebil- .• ?3.]urs ÄsaKIa't,\ Kaa" DamttgÄans^ a^ts^ta ^^^^^^ slaucidamaap, gariizebzraa zuicra-. VinSariheia slimnlPPPi nnlTflypt P^^^*^ P^^*^ ä^™"^'^^- ViijUno- mft, I^^Smm^St^i^^Stl^f^^,^^^ i^veda ceturtä p | ä t ä .. Jas sasieta^ ar rtvi> i ^^^^ ^^^^^ vi^a nekustedanias se- TnrvU^ stka saprast. Ignats ^t''.^ '''^ ^ " ^ " ^ ' ^ les^auda japirosu zo'bos un,V J^rSÄ Bidamies jaunavu izcelt, pabäza tai' ^^^^ ^^^^^ snmnieces, kas bija roku zem käjäm »EJ prom, tu, viltus milestiba!'* slimä iesaucäs uni veikli izrävusi ' foku no saites, iesita sanitäram pa Kas un , n kur? JanvM BO g. vecumä ml-rts PJera BoiKirs, ko uzskata par pe-w] o öo Helajiem franöu gleznotä-jiem, Icas^ saglal^jugi impresionistu telo^m^tDJumu lidz musu dienäm. BonSram bija radnieciba ar Renuä- JJ» Degä uh Gogenu, Vi^a darbu öistä ir ari grafikas. Par IJujorkas filharmoni^u muzi-kalö vaditäjiu un virsdirifeenta nesa- ' del aizgäjuSä Artura Rodzin- ,yietä izraudzits agräkais Vines operas un Berlines Sarlotenburgas ^ras diri^ents Bruno Valters. Na- KoSä sezonä diri^entu — viesu vidu m ari Leopolds Stokovskis un Di-niitdjs Mitropuloss. Austrija aizliegtas visas 1933.— *945, g. raiotäs ^ustrieSu filmas. 4 mene§u kursos radiofona darbi- Ww §agatavb§anai, ko rikoja Zie-i^ ejrietumväcijas radiofons' Hambur^ ga, uz 20 vietam pieteicäs vairäk ne- Ka 5000 reflektantu. Lidmaginasklizmä nogalinätas sla-yenas amerikä^u dziedones Gresas ™res mirstigäs atliekas pec pagaidu apbedisanas Parize, pärvestas uz Nu-jorku; J^^i^no 40 kandidätiem izraudzits ^ zviedrs Franks Sundstrems. Pranöu Komedijä, uzvedot Rasina «erenikes modernizejumu, publika P^testeja tik vetraini, ka polici-i? ^Pcietinäja 20 studentu. Vini pa-f*[ 3i(iroja, ka nespejugi panest ^ äis ^asiskas 17. g. s. drämas pärver§a-par «varjete." mazajä telpä, brinidamäs vii;iu no-v^ roja. lenäceja neatbildeja uizjau-täjumiem. Veikli balansedama traukiem pie-likto paplati, kopeja Renate ienesa vakarii?as. Vi^ai ienäkot, jaunä slimniece pacela galvu un paska-tijäs. „Kä man täs bärdämas riebjas," vii^a noteica ar nievu un abäm ro-käm iel5:eräs Renates gaisajös, bali^- nätos matos. • Säkäs neganta pliiksanäs. Trauki ar edienu sasicida uz, gridas. Renate" visienl' spekiem pulej äs atbrivoties, taöu slimniece nelaida vaJä. Dzelte-nomatu äljiipsnas Iidoja pa gaisu. Renate kliedza. Slimniece tizvareja, vi^a izsvieda gaiSmati pa durvim un atkal apsedäs gultä. Tä kä Dr. Sipolii;i§ bija aizgäjis mäjä, atsauca mäsu. Liela, speciga auguma sieviete, mäsä Dukäte ne par ko neuztraucäs un ar slimnie-kiem runäja miligä balstii;iä kä ar berniem, kade} slimnieki vii^u lägä neieredzeja, jo domäja, ka vii?a lie-ku| o. Mäsä Dukäte gribeja starp-gadijumu nokärtot ätri un izdarigl. „Par ko mes tä dusmojamies?" vii;ia mtligi jautäja, ^uriisais skätiens nekustigi veräs vilja. ,,Kä sauG jaimp slimnieci?" mäsä Dukäte vaicäja kopejäm. Neviena nezinäja. „Aizejiet kaneleja un pa-vaicäjiet, kä sauc jauno slimnieci." „Agafija Orbidane," teica käda balss mäsai aiz muguras. Mäsä Dukäte pagriezäs atpakaj. Durvis stäveja jaunais sanitärs KJa-vii> § va}eju mutij pärsteigumä ie-plestäm acim. „Kä jus zinät, K^aviiji?" mäsä jautäja.- „Pazistu," Klaviijtä t^ca. ^Vi^a ir no mana ciema." „Nu tad, Gaijia," mäsä Dukäte, mi-ligi smaidot, griezäs pie slimnieces, „mes vairs nedusmosimies, vai ne? M§s busim rätnas un klauslsim mä- Chronikä Bavärijas latviegu mäkslinieku ko-pä jau re^streti vairäk nekä 35 mäkslinieki. Kopa cer iekärtot savu mäkslas salonu, kur izstädit un pärdot savu biedru darbus. Kopa par savu uzdevumu uzskata ari mäkslinieku apgädäsanu ar gleznosanl^s piederumiem, Nesenajä apspriede Mindiene. par kopas organizäeijas darbu kärtotäjiem izraudziti H. Kru-mir; i§ no Augsburgas un A. Sildegs no Minchenes. Latviegu kulturas darbinieki Libe-kä vienojusies liieldienu nedelä or-ganizet kulturas dienas, kas notiks reize ar lidzigäm dienäm visä Slezr yigas - Holgteinas novadä. Notiks gleznu un dailamatnieku izsträdäju-mu skates, teätfu izrädes, rakstnie-ku dienas, baleta uzvedumi. Libekä paredzets ari J. Kalniijia kompoziciju vakars. O. Krolla apgäds Augsburgä, bez jau izdotajäm muzikälijäm, sagatavo E. Därzi^a Melandiolisko valsi, V. Därzi^a Preludes, A. Abeles, J. Ci-rula, Jeruma, Medica un prof. Vito-la jaundarbus. jaunu lj:imisku eiementu atomiem rodas .t. s. neptunijs un plutonijS; Apstarosanas var izdarit ari ar t. s. deiterija vai smagä udei;iraza stariem un t ä iegut neptunija un plutonija izotopus. Sos piDcesus izdara tagad *ASV jaunos atombumbu razo§anas centros ar t. s. ciklotronu palidzibu lielos apmeros. Kä neptunijs, tä plu-tonijs ir jauni, mäksligi, dabä neeso-si metalli, tie ir mäksligi kimiski elementi. Visvairäk tiek raJots plutonija izotopS'„plutonijs 239," jo ta mäsä viegli ierosinämi lavinveidigie säbruksahas procesi, kade} äi mäk-sligä vielä noderiga atombumbu pa-gatavosanai. Kä mäksligi, dabä neatrodami, elementi plutonijs un neptunijs neie-telp dablgä t. s. periodiskä eiementu sistemä, kas izbeidzas ar 92. eiementu— uränu. Neptunijs, kura simbols Np, ir 93., bet plutonijs — Pu — 94. elementsl Pedejos gados atomu pet-nieki pagatavojusi vei 2 jaunus mäksligus elementus — Amerikumu, Am, kas nu ir 95. pec kärtas, un Ku-riumu. Cm, kas ir 96. pec kärtas. Kamer pedSjie pagatavotl vei tik maz, ka tos var petit tikai ar spe-ciäläm ultramikrokimi^käm un fizi-käläm metodem, neptunija un se-vislj: i Plutoni ju tagad amerikäijii taisä jau techniskos apmeros. Speciälistam, kas pieradis pie klar sedejäm un raudäjäm, kad' pieminS* äm Cianu.** Mezezera dziesmas ar amlidzigäm noputäm caur u n cauri sätinätas un modinailgas pec musu dzimtäs zemes, kä ari stiprina ticibu näkotnei: „Saulainä Lieldiena mums iksma un lain>jga bus!" Lai Dievs dod §im autora ceribäm piepilditiesi Formas zipä jäaizräda uz vienu patnibu. Meiezers vairäk dzejo}os ieto heksametrus un pentametrus, §iem antikajiem metriem plekarinä-dams atska^as, piem.: »Redzi, Kungs, debesis taväs: ir dzisu§as Latvijas zvaigznes — Kurzeme, Zemgale kur? Vidzemes, Latgales nav, Vejänö trimdas ikbrid turp latvieäu ceribas aizries, Säpju vietas kur mums nedienäs pamestas stäv,** Tamlidzigi, tikai lauztäs rindäs: „Nevar tas pazust nekad, Ko Skalbe ir ielicis dziesmas, Kronvalds un Pludonis reiz Liesmaini vareja paust. Nezudis Rainis nekad, Kaut Latvija tieääm ir briesmäs, Säpes un ceribas, lOk, Vajaga ritdienai aust!" Dzirde ir tiesnese tam dalVvimara, ar kuru saistita dzejas valoda atälj:i-pas no dal}prozas. Tas attiecas ari uz atska^äm. Ja täs, kä te uzrädi-tos piemen)s,;stäv tik atstatu, tad, näkamajam atska^as värdam näkot, iepriekSgjais atska^as värds, > kam näkamais biitu itin kä atbalss, musu ausi vairs neskan. Tä te augäejä piemerä: kad lasäm värdu ,,aust" tad „paust" uz mums vairs neiedär-bojas, un mums to näkas ar mekK-sanu sameklet. Vispärim at^ai^as nav autora stiprä puse, ko jut ipaäl vilja sonetos. Pagadäs ari tlk neiz-devigi atskaijojumi kä: „ziediem" un gadiem." Kopä saijemot, Jäsaka, ka Mezezers neap^bina dzejas baudi-täju ne ar spilgtu tedmiku, ne siietu raibumu, bet ka viija näkptne ir nopietnä prätnieciskä apcere, kam spärnus raisa tautas un tevzemes milestiba. Prof. L. B e r ^ 1 ij § SPECIÄLZINOJUMS NR. 6 „LATVIJAI" NO DIENYIDPOLA Pa tälruni no musu speciälkorespon-denta Antarktika Tai svetdienä, kad Bairds nometa Dienvidpolä UN karogu, svinigi uz- ^erbu za}o väcu kr^klu, ko man pie-äljiirusi Kleinkecas nometnes m^tu sadalisanas komisija, un devoy uz ^ amerikänu nometni Valzivju lici. „Kapec jus, kollega, nometät Dienvidpolä tie§i UN karogu?" es jautäju Bairdam. Bairds pieslija tuväk kräsnij, lal iesiltu runäsanai, un atbildeja, ka tas täpec, lai simbolizetu demokratijas > ideju izplatiäanos visä pasaule ari Dienvidpolä,. kas, kä tagad zinäms, atrodas aiz 5000 metru augstiem sar-kanigiem kalniem, „Hm!** es teicu. „ B e t pasaule pat-ras vesture. Alkimil^u sapi^ii piepil-dijusies, kaut ari citädä veidä, nekä tie tika s^prioti. Kad prieks ap-meram 50 gadiem atkläja radioakti-vitäti (urana, tprija uc smagäko eiementu dabigo starosanu un sabruk-, sanu), tad tä bija sensäcija, kas sa-vilnoja visus. Bet tagadejie notikumi tos pilnigi apeno. Vispärsteidzo-säkais tas, ka mäksligos elementus, kuru ieksejä ener^ija tagad cilveka rokäs, var jau razot lielos daudzumos. Te pärvaretas neiedomäjami lielas techniskas grutibas, bet par täm atkläti nekas ne tiek un kongresos zinots. publicets Br. J. Seno laiku vesture SARAICSTUIS FR. ZÄLlTIS, IZDEVIS APGÄDS »GRÄÄIATU DRAUGS" Nelailjis vestumieks Fr. Zälitis, kÄ3 savas dzives gaitas beidzis trim-djt un atdusas Vupertäles kapos, n^ii^M skolu jaunatnei atstäjis verti-gu mantojumu •— savas yestures gi*§matas tautskoläm un vidussko- 1 ^ Latvijas skoläs Fr. Zäli§a ves-tures grämatas är savu vieglo yalö-du un gleznaino stilu bija visizpla-titäkäs. sveSdecibä, lidz pasam pedS-Jam laikam vesturesmäcisana sko-läÄsagädäja lielas grutibas, jo sko^ leolem arvien v§l vesture jämäcäs pic )tonsp^tiem un piezimem.Bet vösturei skoläs seviSlji svariga no-zime, jo skoleni vestures stundäs ie-pazistas ne vien ar vesturiskiem fak-tiem, bet ari ar §o fäktu sakaribu, ar vii)u celoijdem un sekäm. Katrai tautai un yalstij pie tam paf vienu un to pa§u vestures notikumu ir sa-vädäks 8pgalsmpjum& S'f.ifS?l^Hih./'"S^^ laban i^ vairäkas demokratijas. K u - liek lekseji nodrebet. Cilveks radai, — ^ . - ^ >. T\ii^„iA^^Mi jaunas, mksllgas pamatvielas! Tas fJ^^J* J^^^^J^^^^^^ Dienvidpolä ir liels, vienreizejs notikums kultu- % \ S i ? p a Ä k d e J a , bet viens no vii;ia payadoi;iiem säkä man skaid-rot, ka nemaz nav tiesa, ka pasaxili butu dazädas demokratijas. ; * ,,Es,*^vii>§ teica, ,,patsbudams^ amerikänis, vienreiz satiku vienU krievu un säku ar viijLU ruhat par demokratiju, Teicu vi^am, ka krievi laikam saprot demokratiju-citädi nekä me^. Pie mums, teicu krievam, demokratiju saprot tä - r man, pie-meram, nepatik kaut käda preziden-ta Trumena ricibä. Tad es braucu uz y asirigtpnu, e ju pie Trumena, sa-. ku viipiam: ,Mister Trumen — män jusu riciba nemaz nepatik!* ManJ par to nesoda. Trumens laipni pie-däyä kreslu un saka: — Interesanti, apseiaties, ludzu, parunäsiihies par töi"-:; • »Jä," es piekritu. „Tä tiesäm ir amerikäi;iu demokrätija, bet.. ." „Pagaidiet!" Bairda pavadoiiis ne- }äva sevi pärtraukt. „Krievs toreiz noklausijäs manu stästu, pamäja ar galvu un teica: ,Pareizi, mister. Ta ir* demokratlja. Taisni tapat kä pie mums. Mums ari iet tä. Man, teik-sim, nepatik kaut kas. Dvesele sap. E ju uz staciju, hoperku, teiksim, bi-eti lidz Maskavai. Braucu. Dzimte-ne ir plasa — no pat Ka}ii;iingradas lidz Vladivostokai. Braucu ilgi. Bei-dzot nobraucu . Eju uz Kremli. Saku, gribetu runät ar visu tautu teyu, lelaii mani sargi— babdiäi. Sa* ku: — Biedri Sta}in, ma)i tä Trumena riciba nepavisam nepatik, — Ari mani, balodit, par to nesoda. Biedrs Sta}ins saka: ,,Interesanti, apsesta-ties, biedri, parunäsim . . ." Tä pu es, cienitie lasitäji, tagad zinu, ka nav vis tiesa, ka demokratl jas butu dazädas. Ar atzinibu jäatzime direktora E. Nagobada pules, kas Fr. Zälisa Seno laiku "^esturi no jauna caurskatijis un sagatavojis iespiesanai .vidussko-lu vajadzibäm. Mäcibas vielä sakär-tota lietpratigi, jo ari E. Nagobads ir piedzivoijs vestures skolotäjs. Tikai ar dazieni parakstiem zem vesturis-ko personu atteliera notikusi pärska-tisanäs, kam skolas grämatä nedrik-stetu but vietas. \ GrämatÄs ieterps, prätä paturot grutibas papira izyele, atzistams par pieoemamu. Vienigi grämatä ievie-totie atteli nav visai izdevuäies, jp papirs §im nolukam nav pierherots. Skolas ar nepacietibu gaida pärejo daju parädisanps atklutibä, kas bus liels atvieglinäjums ne vien skole-niem, bet ari skolotäjiem. Grämatas maksa — 8 markas. A. Sestulis D i p i t i s L., „Latvijas" speciälkorespondents pie Dienvidpolä
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, February 25, 1947 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1947-02-25 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari470225 |
Description
Title | 1947-02-25-03 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | tATVUÄ. mi. g. 25. tebruärf• Valdemärs Kärklii;i§ A n d r § j 8 E g l I . t ls N o V e 1 e I muti, tä ka uguns no§lj:ida un papi- • Pie rilmnicas durvim pilbrauca ^®5^ aizlidoja pa gaisu. pajögs ar diväm sievietem. Abas f^nats pietvika un zagäus pameta Mja.tlnuSäs platos lakatos, bärkstim f^? uz slimnicas durvim, Ka tad, gär maläm, liz muguras lielä mlzglä r^^] nepatikamajä bridi divas fiksietiem stOriem. Viena bija jau- r^^J^s P^^^^za galvu, Abas spur- ' na, glitu apaju latgalietes seju, otra ^^^^^^f^l^f. va|dot. vecaka, laikam mäte ar meitu. Ve- „ skataties ka aitas, näciet pa-cäkai bija saraudätas acis. Jaunä- Ignats uzsauca. kai rokas -ar dvieU sasietas uz mu- ^^5 ^^^^ slimnieci ienesa priekg- ' guras ^^^^ ^ apsedinäja baltä sola, kur ' Vii?as\8i nebija^izkäpu§as„ kad r^^^^f "^f^^ Saidit ärs^^ 'pa slimnicas durvim izhäca sanitär* „Daktera kungs, piedodiet, dakte- • Igiiats netiri baltä uzsvärci, kailu ^ | ? ' , vecenlte tuntu^oja nopa- ' gSvu, jpapirösa galu rokä. r^^** »Nedusmojaties, vii;ia jau ne- .„Kas taa meitii^ai kait?" vipg jäu-l ^^PJ?!.—" , *täja vecäkai sievietei un petijot no-l nav ärsts, tas jau sa- Rur manas milas dudas^ Kas vii;ias atrast zin? , Lal i^em, lai mii, lai zudas, Lai mani neatmin. Ne ielojos, nedz sirgstu, S k ^ balss no laikiem tiem, Kad piesitu ar pirkstu Täs acu dobumiem. Jau gaida uguns rati, — Laiks, Elij, zirgus jugt; Ak, izdz&uäie skati, Kä tie vei protas lugtl ikätijäs jäunavä. nitärs," viena kopeja pamäcija. ^ ,„aenigs daktera kungs," vece- Vveecceenniutee bofninniidaaammääss aappkklluussaa.. siijiäm, jä? Te ir mQsu gultina. Te nite uztraukusies ferunäjäs, ,,nekas P"s?tun_^^^^ atnä- gaidii;i§ un kresls. Drebltes nolik- •Vli?S te vii:igad näcä pärsiet, kadp^^^^^^^eja vii^am bija^bez uzacim, .f vo . . • u-.* i - . . 'atiga roka7 ^ vaibstiem, tä kä pakresli to ne- " ^^'^^ viss butu nokartots, • ^änitäram nebija pacietibas klau-P^^viegli at^irt no pakau§a. Pa- j^f ^ celi izgäja no palätas un tä- • gj^es ^^^^ ^^a gäja direk- atstaja kopeju zii?a. Durvis ' ' Slimnieci Mvedätr* vin§ strupi ^^^^ P^^^^, ^urdeja caur degunu ^^^^ ^^^^^ nesaduräs ar K}aviriu, 'iMtftasija, täd jautäjajaunavai: „ A r " . ^ " ^^H^^^ ^^^^^ ^ ^^vi^^ vei skatijäs slimniece, ' to slimojat?" ' skatities gudrs, kas tam;ari itin labi I neticedams savam acim. ' Jaunä sieviete neatbildeja. izdeväs. Ja direktora nebija klät, " „JI, ta jau iznäk, domäjam ielikt r i?? izturesanäs zinämä merä mai- •diirinicä," vecä,päskäidroja, un, ve-PJl^^: vxi;ig murminäja „n.n,« rojot sanitära mazliet sapikuSo seju,P^^V^^^ ^^^^^ un nelaimigi skatijäs iteidzigi un pazemigi turpinäja ie-p^^.]? Pusi, no kuras direktors bija ggkto stästu. ' ^ gaidams. Neviens 'vii;iä neklausijäs, ' ;j,Odzu, daktera kungs! . U h tadrj?^^®?^ vii:iam neticeja, visi gaidija ngavainis; vii;iu atstaja, rjmä, esot ^i^ektoru. Tas nekäd^ zii;iä nebija •sScis pltie& ar miestä tejnicas jaun- P^^^l^^ Sipoli^g bija gluzi pr§- (Turpinäjums sekös) Ar sädu titulu Ge}a apgäds Virc-burgä nupat laidis klajä Valza Mez-ezera dzejolu kräjumu, kas, kä jau nosaukums räda, runä par musu ko-pigajäm bedäm. Autors kä dzejnieks vei maz pazistams, bet musu garigas dzejas krätuve ir jau iemetis savu artavu. Ar garigo dzeju ari Trimdas grämatai daudz radniecibas, ipasi tai zi^ä, ka dzejoju autors pasauli redz toti nopietnä skatljumä. Bet lldz ar SO nopietnibu Mezezera dziesmas nav bez smaguma, bet irstiprä refleksi ju vara, kälab ari izteiksme nav tik naiva un viegla, käda raksturo jutu liril^us. Pat dzejolis Milestiba nav milestibas naivs izpaudur^s, bet satur pärdomas par mllestibu. To-ties jäatzisc motivu svar|, kas dze-jai — ari pec lielä lirilj:a Qetes do-mäm — nebut nav nenozimigs. Un te nu jälieeina, ka Mezezeru valdzi-na lielie notikumi musu tautas dzlve, ko räda jau grämatas iedalijums: Liktenigä laikä, Dzejnieks un dzim-tene, Ciesanas un ceribas. . Tiesäm, gandrlz visi dzejofi skaitä päri par 40 — ja ari runä par autpra pärdzlvojumiem, lidz ar to telo musu tautas likteni nepieredzetos ap-stäklos, kur ari latvieäu tautai, lidzi-gi kä Vecäs deribas psalmistam, jä-zelojas: „Pie Bäbeles upem, tur mes Allflmi^u sapjju piepildJsanä JATJNI PETUUMI PAK ATOMU ENER(;^IJU vYnäs™saubäv I tiss ärsts, bet necilais asistenta'stä-1 Atombumbu razoäana dibinäs uz atsl^irt iespejams tikai ar sevis^iem voklis vinam atnema . natstavTcfas zmainieKU peujumiem. Kas lielako }oti komplicetiem majani, ka slimnicä ; . ' jiKad brutgänp atstäj, tad jau polinS jautäja vecenitei. 1 ^^^^ notiku§iem amerikäi;iu „No lielajäm atlaidäm, kad beidza- W a s biedribas kongresiem_ prof. kaframeitina riervoza" sanitärsle-i""^ ^^^^i satika Dabara Simani, P f ^.^^^^ yispärigu pärskatu K^x^a meiui;ia n^ryoza, saniiars ig- sanitära kune^ " alnSRi«?t ia nevGdiSotu? qllmnTru P^sim uzijiemt," Dr. Sipolii;i§ nelai-^^.P^"^^y^^^^^ *^^ps ^^J^^ ra^ nosist, j ^ neveaisox uz $nmnicu. . - izskatä teica. nldziet HirPk- M^oliem izdodas §os milzu spekus at- Un taisnib? Cllvekam ar' ir," Vii:ia "'"l-^^^ff^^^^ " ' brTvnt nod^r vi^nTcri tiran^ T^Q ir JOkstot piebilda, it kä sargädamäs, "^T^ ^"^^HSSs metaUs^^^^^^^^^ lai: meitä nedzird* Viendlen nkke^r^^P^' ^^^^ noplatija rokas, ,,n-n- PJ^^S^ • öaba^^^^ lai ,meua neqz^ra. ^vienaien paKe- ^.^ » » stopams. Lielakos daudzumos urana ^rust kaimii^a mazo. meiteni .un ne- t:';;.'';,^^ v!-T^- i i- ? «^m^ ir ni^m TCannHä un r^prhnä 'm ui aki^. ^Ko- domäjiet, uz aku!" ' ^^^^^^ shmmcu." JJf j ^J^?^ ™ ' Sanltärs pagrie^äs, lai ietu atpa- ^^^f" sievii;ia|^^,^f^^J.?^a^^^^^ ^'^A.^!^^^^^^^^ un därgiem pane-mieniem. Tomer iespejami vei citi ce^i, k atbrivot uränäslepto milzu ener^iju Uränä, ko iegust no rudäm, visvairäk ir izatops„238." Ja to apstaro ar Jot intensiviem neitronu stariem, tä ato-ma kodoli galu galä pärvergas par teR kuiigs, ap2elojaties! Kur lai Vii:ia tiecäs krist Siponi;iam pie f^ärt» metalliskä urana ir 3 atomu ^ « , V. t » ^ . m- I lUÄtts. I veidi t. s. izotopi. Lavinveidigi sa- „Ksi«tu^i?" ignats ätvaicäj^. ^ . T ä ' " " - '^"^ ^° xe.Parastä urana mäsä ir Joti maz. To VMs,psits gu} slims. Zä}u ar! nav, v^^r *',?^«/J'' ci/. au»s, papiauja käd Ääi'uzn§k karstuij^-« , " U^Sf l-n -^^T ''^-^"'^'^^^ . Ä u ^ i ? " ,,Tä | . ^ " tu^J^«- te au citalieta/'viijä k}uva pielsddi-r%^L f . ^«ts padevas. •gäks - patiesibä viiiS nemaz lieva-L^^Jff^tsiJ.^^^, pagaidam ceturta . • fgja .slimnieci noraidit, kamer ärsts PÄö^ l f , , ^ * ' ' ^ - - .. kebija izmeklejis. tikai gribe- kan'^^^^^^ vips piebil- .• ?3.]urs ÄsaKIa't,\ Kaa" DamttgÄans^ a^ts^ta ^^^^^^ slaucidamaap, gariizebzraa zuicra-. VinSariheia slimnlPPPi nnlTflypt P^^^*^ P^^*^ ä^™"^'^^- ViijUno- mft, I^^Smm^St^i^^Stl^f^^,^^^ i^veda ceturtä p | ä t ä .. Jas sasieta^ ar rtvi> i ^^^^ ^^^^^ vi^a nekustedanias se- TnrvU^ stka saprast. Ignats ^t''.^ '''^ ^ " ^ " ^ ' ^ les^auda japirosu zo'bos un,V J^rSÄ Bidamies jaunavu izcelt, pabäza tai' ^^^^ ^^^^^ snmnieces, kas bija roku zem käjäm »EJ prom, tu, viltus milestiba!'* slimä iesaucäs uni veikli izrävusi ' foku no saites, iesita sanitäram pa Kas un , n kur? JanvM BO g. vecumä ml-rts PJera BoiKirs, ko uzskata par pe-w] o öo Helajiem franöu gleznotä-jiem, Icas^ saglal^jugi impresionistu telo^m^tDJumu lidz musu dienäm. BonSram bija radnieciba ar Renuä- JJ» Degä uh Gogenu, Vi^a darbu öistä ir ari grafikas. Par IJujorkas filharmoni^u muzi-kalö vaditäjiu un virsdirifeenta nesa- ' del aizgäjuSä Artura Rodzin- ,yietä izraudzits agräkais Vines operas un Berlines Sarlotenburgas ^ras diri^ents Bruno Valters. Na- KoSä sezonä diri^entu — viesu vidu m ari Leopolds Stokovskis un Di-niitdjs Mitropuloss. Austrija aizliegtas visas 1933.— *945, g. raiotäs ^ustrieSu filmas. 4 mene§u kursos radiofona darbi- Ww §agatavb§anai, ko rikoja Zie-i^ ejrietumväcijas radiofons' Hambur^ ga, uz 20 vietam pieteicäs vairäk ne- Ka 5000 reflektantu. Lidmaginasklizmä nogalinätas sla-yenas amerikä^u dziedones Gresas ™res mirstigäs atliekas pec pagaidu apbedisanas Parize, pärvestas uz Nu-jorku; J^^i^no 40 kandidätiem izraudzits ^ zviedrs Franks Sundstrems. Pranöu Komedijä, uzvedot Rasina «erenikes modernizejumu, publika P^testeja tik vetraini, ka polici-i? ^Pcietinäja 20 studentu. Vini pa-f*[ 3i(iroja, ka nespejugi panest ^ äis ^asiskas 17. g. s. drämas pärver§a-par «varjete." mazajä telpä, brinidamäs vii;iu no-v^ roja. lenäceja neatbildeja uizjau-täjumiem. Veikli balansedama traukiem pie-likto paplati, kopeja Renate ienesa vakarii?as. Vi^ai ienäkot, jaunä slimniece pacela galvu un paska-tijäs. „Kä man täs bärdämas riebjas," vii^a noteica ar nievu un abäm ro-käm iel5:eräs Renates gaisajös, bali^- nätos matos. • Säkäs neganta pliiksanäs. Trauki ar edienu sasicida uz, gridas. Renate" visienl' spekiem pulej äs atbrivoties, taöu slimniece nelaida vaJä. Dzelte-nomatu äljiipsnas Iidoja pa gaisu. Renate kliedza. Slimniece tizvareja, vi^a izsvieda gaiSmati pa durvim un atkal apsedäs gultä. Tä kä Dr. Sipolii;i§ bija aizgäjis mäjä, atsauca mäsu. Liela, speciga auguma sieviete, mäsä Dukäte ne par ko neuztraucäs un ar slimnie-kiem runäja miligä balstii;iä kä ar berniem, kade} slimnieki vii^u lägä neieredzeja, jo domäja, ka vii?a lie-ku| o. Mäsä Dukäte gribeja starp-gadijumu nokärtot ätri un izdarigl. „Par ko mes tä dusmojamies?" vii;ia mtligi jautäja, ^uriisais skätiens nekustigi veräs vilja. ,,Kä sauG jaimp slimnieci?" mäsä Dukäte vaicäja kopejäm. Neviena nezinäja. „Aizejiet kaneleja un pa-vaicäjiet, kä sauc jauno slimnieci." „Agafija Orbidane," teica käda balss mäsai aiz muguras. Mäsä Dukäte pagriezäs atpakaj. Durvis stäveja jaunais sanitärs KJa-vii> § va}eju mutij pärsteigumä ie-plestäm acim. „Kä jus zinät, K^aviiji?" mäsä jautäja.- „Pazistu," Klaviijtä t^ca. ^Vi^a ir no mana ciema." „Nu tad, Gaijia," mäsä Dukäte, mi-ligi smaidot, griezäs pie slimnieces, „mes vairs nedusmosimies, vai ne? M§s busim rätnas un klauslsim mä- Chronikä Bavärijas latviegu mäkslinieku ko-pä jau re^streti vairäk nekä 35 mäkslinieki. Kopa cer iekärtot savu mäkslas salonu, kur izstädit un pärdot savu biedru darbus. Kopa par savu uzdevumu uzskata ari mäkslinieku apgädäsanu ar gleznosanl^s piederumiem, Nesenajä apspriede Mindiene. par kopas organizäeijas darbu kärtotäjiem izraudziti H. Kru-mir; i§ no Augsburgas un A. Sildegs no Minchenes. Latviegu kulturas darbinieki Libe-kä vienojusies liieldienu nedelä or-ganizet kulturas dienas, kas notiks reize ar lidzigäm dienäm visä Slezr yigas - Holgteinas novadä. Notiks gleznu un dailamatnieku izsträdäju-mu skates, teätfu izrädes, rakstnie-ku dienas, baleta uzvedumi. Libekä paredzets ari J. Kalniijia kompoziciju vakars. O. Krolla apgäds Augsburgä, bez jau izdotajäm muzikälijäm, sagatavo E. Därzi^a Melandiolisko valsi, V. Därzi^a Preludes, A. Abeles, J. Ci-rula, Jeruma, Medica un prof. Vito-la jaundarbus. jaunu lj:imisku eiementu atomiem rodas .t. s. neptunijs un plutonijS; Apstarosanas var izdarit ari ar t. s. deiterija vai smagä udei;iraza stariem un t ä iegut neptunija un plutonija izotopus. Sos piDcesus izdara tagad *ASV jaunos atombumbu razo§anas centros ar t. s. ciklotronu palidzibu lielos apmeros. Kä neptunijs, tä plu-tonijs ir jauni, mäksligi, dabä neeso-si metalli, tie ir mäksligi kimiski elementi. Visvairäk tiek raJots plutonija izotopS'„plutonijs 239," jo ta mäsä viegli ierosinämi lavinveidigie säbruksahas procesi, kade} äi mäk-sligä vielä noderiga atombumbu pa-gatavosanai. Kä mäksligi, dabä neatrodami, elementi plutonijs un neptunijs neie-telp dablgä t. s. periodiskä eiementu sistemä, kas izbeidzas ar 92. eiementu— uränu. Neptunijs, kura simbols Np, ir 93., bet plutonijs — Pu — 94. elementsl Pedejos gados atomu pet-nieki pagatavojusi vei 2 jaunus mäksligus elementus — Amerikumu, Am, kas nu ir 95. pec kärtas, un Ku-riumu. Cm, kas ir 96. pec kärtas. Kamer pedSjie pagatavotl vei tik maz, ka tos var petit tikai ar spe-ciäläm ultramikrokimi^käm un fizi-käläm metodem, neptunija un se-vislj: i Plutoni ju tagad amerikäijii taisä jau techniskos apmeros. Speciälistam, kas pieradis pie klar sedejäm un raudäjäm, kad' pieminS* äm Cianu.** Mezezera dziesmas ar amlidzigäm noputäm caur u n cauri sätinätas un modinailgas pec musu dzimtäs zemes, kä ari stiprina ticibu näkotnei: „Saulainä Lieldiena mums iksma un lain>jga bus!" Lai Dievs dod §im autora ceribäm piepilditiesi Formas zipä jäaizräda uz vienu patnibu. Meiezers vairäk dzejo}os ieto heksametrus un pentametrus, §iem antikajiem metriem plekarinä-dams atska^as, piem.: »Redzi, Kungs, debesis taväs: ir dzisu§as Latvijas zvaigznes — Kurzeme, Zemgale kur? Vidzemes, Latgales nav, Vejänö trimdas ikbrid turp latvieäu ceribas aizries, Säpju vietas kur mums nedienäs pamestas stäv,** Tamlidzigi, tikai lauztäs rindäs: „Nevar tas pazust nekad, Ko Skalbe ir ielicis dziesmas, Kronvalds un Pludonis reiz Liesmaini vareja paust. Nezudis Rainis nekad, Kaut Latvija tieääm ir briesmäs, Säpes un ceribas, lOk, Vajaga ritdienai aust!" Dzirde ir tiesnese tam dalVvimara, ar kuru saistita dzejas valoda atälj:i-pas no dal}prozas. Tas attiecas ari uz atska^äm. Ja täs, kä te uzrädi-tos piemen)s,;stäv tik atstatu, tad, näkamajam atska^as värdam näkot, iepriekSgjais atska^as värds, > kam näkamais biitu itin kä atbalss, musu ausi vairs neskan. Tä te augäejä piemerä: kad lasäm värdu ,,aust" tad „paust" uz mums vairs neiedär-bojas, un mums to näkas ar mekK-sanu sameklet. Vispärim at^ai^as nav autora stiprä puse, ko jut ipaäl vilja sonetos. Pagadäs ari tlk neiz-devigi atskaijojumi kä: „ziediem" un gadiem." Kopä saijemot, Jäsaka, ka Mezezers neap^bina dzejas baudi-täju ne ar spilgtu tedmiku, ne siietu raibumu, bet ka viija näkptne ir nopietnä prätnieciskä apcere, kam spärnus raisa tautas un tevzemes milestiba. Prof. L. B e r ^ 1 ij § SPECIÄLZINOJUMS NR. 6 „LATVIJAI" NO DIENYIDPOLA Pa tälruni no musu speciälkorespon-denta Antarktika Tai svetdienä, kad Bairds nometa Dienvidpolä UN karogu, svinigi uz- ^erbu za}o väcu kr^klu, ko man pie-äljiirusi Kleinkecas nometnes m^tu sadalisanas komisija, un devoy uz ^ amerikänu nometni Valzivju lici. „Kapec jus, kollega, nometät Dienvidpolä tie§i UN karogu?" es jautäju Bairdam. Bairds pieslija tuväk kräsnij, lal iesiltu runäsanai, un atbildeja, ka tas täpec, lai simbolizetu demokratijas > ideju izplatiäanos visä pasaule ari Dienvidpolä,. kas, kä tagad zinäms, atrodas aiz 5000 metru augstiem sar-kanigiem kalniem, „Hm!** es teicu. „ B e t pasaule pat-ras vesture. Alkimil^u sapi^ii piepil-dijusies, kaut ari citädä veidä, nekä tie tika s^prioti. Kad prieks ap-meram 50 gadiem atkläja radioakti-vitäti (urana, tprija uc smagäko eiementu dabigo starosanu un sabruk-, sanu), tad tä bija sensäcija, kas sa-vilnoja visus. Bet tagadejie notikumi tos pilnigi apeno. Vispärsteidzo-säkais tas, ka mäksligos elementus, kuru ieksejä ener^ija tagad cilveka rokäs, var jau razot lielos daudzumos. Te pärvaretas neiedomäjami lielas techniskas grutibas, bet par täm atkläti nekas ne tiek un kongresos zinots. publicets Br. J. Seno laiku vesture SARAICSTUIS FR. ZÄLlTIS, IZDEVIS APGÄDS »GRÄÄIATU DRAUGS" Nelailjis vestumieks Fr. Zälitis, kÄ3 savas dzives gaitas beidzis trim-djt un atdusas Vupertäles kapos, n^ii^M skolu jaunatnei atstäjis verti-gu mantojumu •— savas yestures gi*§matas tautskoläm un vidussko- 1 ^ Latvijas skoläs Fr. Zäli§a ves-tures grämatas är savu vieglo yalö-du un gleznaino stilu bija visizpla-titäkäs. sveSdecibä, lidz pasam pedS-Jam laikam vesturesmäcisana sko-läÄsagädäja lielas grutibas, jo sko^ leolem arvien v§l vesture jämäcäs pic )tonsp^tiem un piezimem.Bet vösturei skoläs seviSlji svariga no-zime, jo skoleni vestures stundäs ie-pazistas ne vien ar vesturiskiem fak-tiem, bet ari ar §o fäktu sakaribu, ar vii)u celoijdem un sekäm. Katrai tautai un yalstij pie tam paf vienu un to pa§u vestures notikumu ir sa-vädäks 8pgalsmpjum& S'f.ifS?l^Hih./'"S^^ laban i^ vairäkas demokratijas. K u - liek lekseji nodrebet. Cilveks radai, — ^ . - ^ >. T\ii^„iA^^Mi jaunas, mksllgas pamatvielas! Tas fJ^^J* J^^^^J^^^^^^ Dienvidpolä ir liels, vienreizejs notikums kultu- % \ S i ? p a Ä k d e J a , bet viens no vii;ia payadoi;iiem säkä man skaid-rot, ka nemaz nav tiesa, ka pasaxili butu dazädas demokratijas. ; * ,,Es,*^vii>§ teica, ,,patsbudams^ amerikänis, vienreiz satiku vienU krievu un säku ar viijLU ruhat par demokratiju, Teicu vi^am, ka krievi laikam saprot demokratiju-citädi nekä me^. Pie mums, teicu krievam, demokratiju saprot tä - r man, pie-meram, nepatik kaut käda preziden-ta Trumena ricibä. Tad es braucu uz y asirigtpnu, e ju pie Trumena, sa-. ku viipiam: ,Mister Trumen — män jusu riciba nemaz nepatik!* ManJ par to nesoda. Trumens laipni pie-däyä kreslu un saka: — Interesanti, apseiaties, ludzu, parunäsiihies par töi"-:; • »Jä," es piekritu. „Tä tiesäm ir amerikäi;iu demokrätija, bet.. ." „Pagaidiet!" Bairda pavadoiiis ne- }äva sevi pärtraukt. „Krievs toreiz noklausijäs manu stästu, pamäja ar galvu un teica: ,Pareizi, mister. Ta ir* demokratlja. Taisni tapat kä pie mums. Mums ari iet tä. Man, teik-sim, nepatik kaut kas. Dvesele sap. E ju uz staciju, hoperku, teiksim, bi-eti lidz Maskavai. Braucu. Dzimte-ne ir plasa — no pat Ka}ii;iingradas lidz Vladivostokai. Braucu ilgi. Bei-dzot nobraucu . Eju uz Kremli. Saku, gribetu runät ar visu tautu teyu, lelaii mani sargi— babdiäi. Sa* ku: — Biedri Sta}in, ma)i tä Trumena riciba nepavisam nepatik, — Ari mani, balodit, par to nesoda. Biedrs Sta}ins saka: ,,Interesanti, apsesta-ties, biedri, parunäsim . . ." Tä pu es, cienitie lasitäji, tagad zinu, ka nav vis tiesa, ka demokratl jas butu dazädas. Ar atzinibu jäatzime direktora E. Nagobada pules, kas Fr. Zälisa Seno laiku "^esturi no jauna caurskatijis un sagatavojis iespiesanai .vidussko-lu vajadzibäm. Mäcibas vielä sakär-tota lietpratigi, jo ari E. Nagobads ir piedzivoijs vestures skolotäjs. Tikai ar dazieni parakstiem zem vesturis-ko personu atteliera notikusi pärska-tisanäs, kam skolas grämatä nedrik-stetu but vietas. \ GrämatÄs ieterps, prätä paturot grutibas papira izyele, atzistams par pieoemamu. Vienigi grämatä ievie-totie atteli nav visai izdevuäies, jp papirs §im nolukam nav pierherots. Skolas ar nepacietibu gaida pärejo daju parädisanps atklutibä, kas bus liels atvieglinäjums ne vien skole-niem, bet ari skolotäjiem. Grämatas maksa — 8 markas. A. Sestulis D i p i t i s L., „Latvijas" speciälkorespondents pie Dienvidpolä |
Tags
Comments
Post a Comment for 1947-02-25-03