Bavarijas Latviesu vestnesis, July 25, 1947

              Aotliorilzea by - Uzenz •
{^ol&uas at)aii|a: ICD-OMBG
:: Atbildigais redalE-tors
— Editör iflfCMef:
Rabäcs. vietaieks:
j^eli^s&n^lis Liepä, redakd*
Jas sekretärs: Maksis, Cnll*
(izif (MincbeniK Harijs Blin-denberp
(EsUngenä). Ar-iiolds
Smlts (sportSK Zlgnrds
ZSx4a 'tecbsiskais lekSno>
tunm
LATVIAN KEWSPAPER.
Nr. 54 (61)
Piektdi^ 19411. jaip
ii§s t: l8dOT€Js: BavSiijas
apgabala lasvleiii kmoltelaf
nsdeviuBg tatvleSa prem
darbinieka iadarbibas Isopaa
Redaftdjas CKlB^org/o: Btlr>
gtna ter*t<aBdsiaBa-in« f.
t Sft tl M a M b?
vom^tatl. Gtla^asg/llm.
Bdrsma. • Esadoaaa^ ..?:t
Metlens ^ otfeotaliöfiit m
Fräncljas darba piedSväJums un LCF izraudzisana tieSäs veleianas,
bija galvenais jautäjmiis LCP astotä sesiija DamState. Pladas parruna;:
isri^a ari Starptauiiskä Sarkana Krusta piesutito mantu sadale, kas
iegi&tas par ASV atbritroto Latvljas valsits naudu un tagad pec sanem*
saoas ne tavu neattaisno tautieSu ceribas, leverojamas 2>äniiai]7as nor
tikuias LCP and LCK sastävä.
Prof. A. Sväbe atteicas. no LCK pHekiisedeföja pienakumiem, Izsakot
vienprätlru pateieibu par- izciliem nopelniem musu trimdas dzives kar-to
§8na un liozilojuniu par aiziesanu no hCK, Padome atbrtvoSanas lu-gvmu
ieveroja> ar lielu bälsu vairäkumii izraugot prof. A. Sväbi par
pSrstavi Baltijas Centralä Padome. Par jauno LCK priekSsedetäJu leve-im
prot Vm Vitolu.
Par LCP vicepriekisedetäju lidziineja V. Korsia viet^ ieveleja iren.
J. Lavenieku un prezidlja sekretara J. Poruka vietä, kas ari no amata
atteicies, — J. Araju.
No LCk ang)u joslas delegäoijas vaditäja pienakumiem atteicas J.
Celms, paliekot tpin^r par izglitibas nozares vaditäju. Vipa vietä ievple-
Ja A. Trapänn, kas savu^ärt attdcäs no Baltijas CenträLos Padomes lo-cel4a
pienakumiem, ta atbrivojot vietu prof. A. Svabem.
. Darba gaitä apstiprinäja budzetu
posii>am no 1. augusta, lidz 31. okto-brim,
RM 218.175 apmerä, piei;iema
•vairakus grözljumus statutos, ap-sprieda
turpmäko Baltijas tautu un
visu Väcijä eso§o DP sadarbibu un
Vispärejoö vilcienös pieskäras- ari
emigräcijas jautäjumam, picnemot
lemumiis, kas' nedaudz citadä fpr-mul
§jumä dziixil^ ari jepriekSejäs
sesijäs.
D^rba ievadijumä, pec LCP
priekSsedetäja A. .Valdmara U2:ru-nasy,
-sanäksme^ dalibniekus, IRO'
värdä sveica apgabäia direktors Bi-fords,
norädot, ka pieijiemtie lemu-mi
vares palidzi§t ari IRO uzdevu-mu
veikSaaa, No 42 LCP itocekliem
ieraduSies 35. Informativä uzdevu-ma
sesijä piedaläs Baltijas tautu
sievieSu padomes parstave T.-Erd-man?'
un Latvijas pretestibas kusti-bas
pärstävis J. Vinters.
LCP prezidija zii^ojumä priek§se-dis
A. Valdmanis norädija uz ap-stakjiem,
kas trimdinieku pärstävi-bam
liek städät klusejot, dazreiz sa-kostiem
zobiem. „Tä ir atbilde tau-tieäiem,
kas dazreiz pamatoti, bet
daireiz ari nepjamatoti izteic neap-mierinätibu
ar musu centrälo iestä-iu
darbibu.' T^iisni tamdej, lai ne-taraucetu
vai pat neizjauktu daudzus
labi dömätus pasakiimus, par' tiem
ir' jäkluse ka ijabiedribä, tä prese,
jo mes nedzivojäm normalos ap-staklos."
Täläk A. Valdmanis pieskäras vi­sa
pasaule bieil pieminetam runam
par tre§D pasaules kspi vn teica:
„,Paturesim skaddru ^alvu, un ne-manisim
seyi. Diemzel, .mes esam
pasaules skatijumä päräk neievero-jams
faktors. Jautäjumä par kafu
vai mieru mums nozimes un svara
nav. To izSljiiiis pasaules varenie
un, varbut, Dievs. Atstäsim viijiiem
to, nekarsesim an' tukääm runam sa-vus
prätus un pieversisimies jautä-jumiem,
kuros ari mums varetu bdt
kada nozime.** /
Aicinädams visus uz saticibu,
vienprätrbu, godigumu im latvfikas
nostäjas ietureäanu, LCP prieksse-dis
izfteica pärliecibu, ka „Tevu ze-me
reiz runäs", bet lidz atgrieäanäs
bridim vei var paiet ilgäks vai isäks
laiks. Viijiä ari teica, ka LCP „ne-draugi
nepareizi pärmet repatriacir
jas kaveSanu**, lai gan LCP prezi-dijs
apkärtrakf^tos ir pat ludzis tau-tie
§us but iecietigiem pret repatriä-cijas
virsniekiem. Ja tomer paärei-zejos
apstäkjos mäjäs brauceju —
baltieiu ir psivisam maz, tad, lai-kam,
tur pamatä ir sevislp svarigi
un no LCP pilnigi neatkarigi ap-stäk]
i, Katram cilvekam tiesiba
lemt par to, kur vii?S jutas dro§ibä,
un kur apdraudets. Par to katrs ari
pats lemj. Kaut käda iestästi§ana
tur nav ne vajadzlga, ne iespeja-ma."
Konesäkt cilvekiem, kas labprä-tigi
nevelas repatrieties? — täläk
j^utäja runätäjs, jo UNRRA savu
därblbu izbeigusi un IRO nodro-äinätie
lidzekji ir nepietiekami. Da-bigi,
ka te :lzeja ir vienigi darbs,
kas ir taisni tas, ko ari mes vela-mies.
Bet kur im kädä darbä?
»Taisni .§is p§dejais jautäjums ir
tas, kas musu^tautiesus tik Joti sa­viko.
Sis ir ari tas iautajums, ko
musu centrälie organi un atseviS-kas
amatpersonas neatlaidigi kärto.
Diemzel, musu neljabveU §o akciju
trauce, cik spedami. Eä gribetu
piezimet; ka mes esam griezu§ies
pie daudzäm valstim un iestädem,
un es esmu pärliecinäts, ka täs
iespejas, kas niums ir §odien, nav
vienlgäs un pedejäs. Mes ar visu
sirdl un spekiem veletos §i jauta-juma
drizäku izkärtojumu; mus vi-sus
moka viena un tä pati nepacie-tiba
uh neniiers. Bet rözultäti näk
lenäm. Ang|a un f ran5u joslu lat-vieäi
öuj käjas uz britu salam, kaut
ari §1 akcija neiet- tik gludi ka dai-kärt
bija domäts. Ir pamats sagai-dit
äo akciju ari amerikäi?u joslä,
kaut gan nollguma par to vei nav.
(Beigas 2. Ipp.)
parakstö, un
ilgumi.parkuriem
iillililillDililillilil spnez III
Parize negaiditi parakstits Pran-cijas
un Argentinas tirdzniecibas l i -
gums, kas nodro§ina Francijai Ar­gentinas
pärtikas preces 24milj. do-läru
vertibä. Liguma parakstiSanä
piedalTjusies ari Argentinas prezi-denta
Peiroa kundze, kas apcelo
Eiropu.
No Londonas zii;io, ka ang}u-pa-domju
tirdzniecibas sarunäs, kas
reiz jau bija gandriz izjukuSas, ta­gad
atkal atjaunotas, bet nu no jauha
nonäkuSas strupcelä. Anglijas tirdz­niecibas
^ ministrijas parstävi» V i l -
sons, otrdienas vakarä jäu atkal ga-tavojies
no Maskavas aizbraukt.
Vip§ tomer tur palicis, kad pazi^ots,
ka padomju parstävis Mikojans ce-turtdienas
vakara näk§ot klaja ar
jauniem priek§likumiem. Soreiz ne-sapraSanos
radijusi päräk augstä
cena, ko krievi prasa par savu la-bibu.
Löndonä. domä, ka neveik-smes
gadijumä l i saruna ar Miko-janu
tieSämi varot k^ut pedejä.
ASV tlrdznie!Ciba3 ministrija pec
BBC zii;iäm pavestijusi, ka ari Pb-lija,
tapat kä Ungärija un Cechoslo-vakija,
svitrota no to valstu ^ -
raksta, kam.. butu. tieslbaa uz da^u
ha 350 niilj. cKpläru ^mec^ähultre
dita. Lauksaimniedibas mihistrs
Andersons zi^ojis, ka Polijai espt
pietiekami lauksaimniecibas raio-jumu
kräjumi, . lai ta varetu iitlkt
pati.
Kara darbiba Indonezijä turpinäjäs. Holandes valdiba oficiali pa-zi^
ojusi, ka tas noluks esot iznicinät indonezieSu pretestibu pa§a sak-ne,
lai nOverstu ka^a un nemieru briesmas näkotnei un nodroäidattt In-donezijas
saimnieolsku uzplauksanu. Sädi deklareto mer^n panäkSanai
Javas sala nepärtraukti runä iielgabali, loimeteji, kara kujru artilerija,
krasta baterljas un lidma^nas. Bandiuvangi lici vairakas stundas ap-
§äudlju§ies holandie§u kara ku|i un Indonezljas republikas ^rasta ap-sardzibas
baterijas. HolandieSu lidmaSInaspärlido visu Javas salu un
nomet skrejlapas, kuraa aleina saliniekus nepiedami^ ci^äs un ari
nebegt no saväm mäjäm. Ci^as jau pärsvieduigs arf us Sumatraa salu.
Drämatisks'bija pirmais holandie-
§u aviäcijas uzlidojums Indonezijäs
republikas galvas pilsetai Dfegdia-kartai.
Tas iesäkäs 5 minutes pec
tam, kad Indonezijäs ministru pre-zidents
Sarifoedins bija nobeidzis
radio runUjkurä apvainoja holan-dieSus
par „koloniälä kapa uzi5äk§a-nu".;
Trauksmes sirenas lika }aui^
pu}iem, kas verdruzmejäs ap ska]-
rui;iiem ieläs, mesties uz patvert-nem,
lidmaäinas meta bumbas lid-laukä,
kas atrodas piisetas pamale.
Pats ministru prezidents uz patvert-ni
negäja. ViiJä veroja gaisauzbru-kumu
stävedams uz vaMibas hama
käpnem. Kad uzbrukums beidzäs,
vii:i§ noteica: ,,Tä vii?i ieslik savu
goliätisko uzbrukumu,^* psigriezies
un iegäjis namä.
Batävijä valda holandie§i. Namu,
kur 1944. gada au^ustä proMameja
Indonezijäs neatkaribu, tagad ap-sargä
holandieSu kai^aviri. Repub­likas
sarkanbaltais karogs nolaists.
Visäm Batävijas fabrikäm pavelets
taupit elektribu, ,4?:as var kjut ne-piecieSama
veläk**.
Pa§ä Holande arodbiedribu izpildr
komiteja steidzigi publicejusi uz-
|. Stendzenieka
Anglijas starptautiskajäs meistar-sacikstes
vieglatietikä 19. julijä Lon­donas
Vaitsitijas stadionä, kur pie-dalijäs
daudzu Eiropas valstu izci-läkie
atleti, sljiepa meianä ar 64,19
m sasniegumu uzvareja latvietis J.
Stendzenieks. Sacensibas notika ne-labveligos
laika apstäkjos — lietu
un vejä.
saukumu visiem saviem bledriem,
kiq:ä nosoda valdibas ricibu Indone­zijä
un aidpa protestet pfet to ar
streikiem. Ziemepiolande strelks
ari iesädes. Holandes komunlstu
partija pieprasijusi, lai Indonezijäs
notikumu del atk&pjas tagadejä val­diba.
Holandes valdiljas lemumu noielo
ari dtu valstu prese. Angju „Man-diester
Guardian** raksta, ka Ho­landes
valdiba uzsäkdama clgiu pret
Indonezijäs republikas valdibu, zau-deSot
vairäk prestiia, nekä tä spe-
§ot iegut ar varu. PaSreizejos ap-stäkjos
Holandes valdibai, pec §i
laikraksta domäm, bus ,,loti gruti
ieskaidrot pasaulei, bet it seviSl^i
Tuviem austrumiem, ka vii^ias riciba
butu kas dts kä tikai koloniäls kar$,
lai apspiestu nadonälas iSeatkaribas
tieksmes un atjaunotu kdoniälus
ipa§umus".
Anglijas valdiba paziijiojusi, kia ir
ar mieru uz^emties stsopnieka IOT
mu. ASV ärlietu ministrija paskaid-rojusi,
ka paSreizejä acumikli tai ne-esot
iespejams uzi^emties starjmieka
lomu, bet tä dariSot visu, lai izbeig-tu
kara darbibu, kas apdraud lielus
pasaules jaunuzbuvel hepiede§amu
izejvidu kräjumus.
Kä zinäms, austrälieSi gatavojas
boikotet holandieSu ku^^us, kas uz-i;
iem kravu Austrälijas ostäs, lai ar
to izteiktu protestu pret notikumiem
Indon&ijä. Holandes sutnis Aiisträ-lijä
tomer paskaidrojis, ka pat tad,
ja holandieäu kugus böikotetu visä
pasaule, notikumi Indcmezijä ne-kjutu
dtädi. Stävoklis Javas ^ saiä
esot tiri iek§eja holandi^ Heta, tas
neesot kaf§, bet tikai - vieteja poli-djas
akdja. BBC, NYHT
Kanadas imlgracijas departaments atvieglojte individuälSs i n i ^ ^
noi^ikamus DP> atce|ot Tadniecibas nosacijumu un pielaiiot Indiyidtii»
lal lece{c.^anai kvotu un vispärejo nosacQumu robe& ikvl<^a Mim^m
I>P/kas le^si galvojumu no kada Kaoadas pllso^a.
Grozijumus noteilcumos pazlQojis
Kanädas r ^ u v j u un izejyielu vice-ministrs
Dr. Hju KInleisaids. No
Kanädas pUsoti^dem, kas uz^emas
galvojumu par iecejotäju DP, turp-mäk
prasls vienl^i solTjumu, ka gad-votäjs
uz!;iemas daleju atbildibu par
imigrantu. .,Si da]ejä atbildiba nav
sHcäk noteilvta, bet jäsapi^ot tä, ka
galvotä js atbrauceju draudaigi uz-i^
iem un zinämu laiku tam palidz,
lidz izdevies vii:iu novietot darbä.
lelaiSanas lugumi jäiesnledz galvo-täjam.
Viceministrs Kinleisaids paskaid­rojis,
ka pirmä 5000 personu lielä
kvota DP jecejotäjiem gandriz pil­nigi
Mietota. To vidu ir 2600 meia
strädnieku Ontario un Kvt»bdcas cel-iima9!
jis opozicija
sttfljttsi pärstavjtts
11Z kzmim
^ Molotovs gatavojoties säsaukt
Austrumeiropas valstu saimniecisko
konferenci, ziijio BBC. Tas velreiz
apstlprinätu Padomju Savienibas
steidzigos centienus tä sauktä Mo-lötova
pläna drizai reäUze5anai. *
Ärlietu ministrs Bevihs izteicies,
ka esot kjuda — novilcinät bijuSo
Väcijas säteriltä valstu mierligumu
ratificeSanu, jo kamer tas nav no-ticis,
nevar Sinis valstis piemerot
cilveku tiesibu iclauzuliL Bet ja äo
klauzulu iev§rotu, tad iSevaretu r i -
sinäties tädi notikumi,, kä, pieme-ram,;
Rumanijä, kur apcietina * Ma-niu,.
bet atlaii brivibä patiesus kara
noziedzniekus. Anglu notä Rumä-riijal
valdibai opozicijas locekju ma­su
arestu lietä Rumänlja apsudzeta
mierliguma 3. panta rupjä pärkäp-
§änä. Pants garante katram iedzi-vötäjam
pilsoniskäs tiesibas un bri-vibu.
^
Angju valdiba nevarot iedomäties,
ka daudae arestetie, kas ieslodziti
necilveclgos apstäkjos, visi biitu fa-
§istisku organizäciju loceky. Ang-lija
tikai tad domäjot^ uzsäkl at^
tieksmes ar Rumäniju \m atbalstit
täs uzpemSanu UN, ja Rumänija
pierädis savu gribu pildit mierli­guma
noteikumus.
ASV iecelusi savu pirmo sutni Ru­mänija.
Ärlietu ministrs MarSals
paskaidrojis, ka suti;ia iecel§ana vei
nenozimejot, ka ASV atzitu Ruma­ni
jas valdibas apcietinääanu poKti-ku,
bet sutnis. vajadzigs informaci-jai
un eventuälai ASV intereSu aiz-stävelanai.
Tai pat laikä ASV val­diba
iesutijusi padomju valdibai
protesta notu par padomju delegäci-jas
iztureäanos starptautiskajä naf-tas
komisijä Rumänijä, ko lielä me-rä
ietekmejot padomju karaspeka
klätiene
TASS afeentura zii^oja, ka Rumä-nijas
nadonälas zemnieku partijas
vaditäjs Maniu esot nostitijis uz är-zemem
opozicijas vaditäjus, lai in-formetu
zinämas ärvalstis par stä-vokll
Rumänijä un raditu paSreize-jä
Rumänljas reiima gäSanai labve-,
ligus apstäklus. Tä nopratinä§an|
esot paskaidrojis pats Maniu. Vl!?5
kopä ar partijas vicepriekSsedi Ml-dialaji
esot jau janväri apsvSris
begSanas iespejas uz ärzemem, lai
tur apvainotos ar „rumäT?u reak-cionäriem**.
NYHT, BBC
Tikai nepilni
3 miljoni dolaru
ASV kongress apspriedes par
400.000 DP ielaiäanu turpinäs kong-resa
näko§ajä sesijä, kas säksies jan­väri,
zii^o no Vaäingtonas.
IRO sagatavoSanas komislja 2ene-vä,
kur pärstävetas 11 nädjas, vien-prätigi
ievelejusi par IRO direktoru
amerikäni Viljemu Hellemu Vaku,
kas 1915. gadä darbojies Huvera
palidzibas komitejä BeJ^jä.
IRO sagatavo§anas komisija lidz
§im ietaisijusi parädus par 8 miljo-niem
dolaru, jo, sakot darbibu, täs
rlcibä bija tikai neliela da}a no bu-d2eta,
ko atveleja 150 miijonu dola­ru
apmerä. Pirmä gada budietam
tagad 20 näcijas atveleju§as kopä 122
miljonus, bet f a k t i ^ iemaksäti, 2,75
miljanL NYHT
lulozas/un papira sabiedribäm,
jau devuSies celä, Pe^nirmo 6«»
DP imigrantu ieraSanäs^lqtesfö v9
5000.
Sis gaidämäs pärmai^as knigräd-jas
noteikumos jau maijä pieteica
Kanädas ministru prezidents, bet t i -
kai tagad viceministrs KInleisaids de-vis
to praktisko iztulkojumu. VUfi
ari paäcaidrojis, ka lidzSinejä DP
iece|o§ahas kustibä ik uz 1(KK) p^*
sohäm ielaistas 150 iecelotäju sieva$,
pie kam domäts §o skaitli vei pallea
linät.
Par b r I t u imigräclju ministrs m*
rädijis, ka te esot piemerojama mir-aukla
— jo vairäk, jolabäk. Apstäk]!
britu imigräcijai Kanada tagad e$at -
labäki nekä jebkad. Lidztdkus tra«
dldonälajai lauksaimniecibas^ noza*
rei nostäjusies ari kara ietään§ im
vei nebijuSiem apmerlem attfstitä
rupnleclba.
Kanada sagädäjusi ku^iu tonnäivi,
kas pietiekama 3000 päsaiäeru pä^
veSanal menes! uzKanädu. Pec Kln-leisaida
domäm, apmeram 1000 vietu
lznäk§ot iecelotäju vajadzibäm. No
Väcijas reparäcijäs iegu^ kuj;is
Huascai^an, kas atrodas remontä
Anglljä, un vares päryest piebos m$«
neSos, veicot ik menesl pa pärbrau-clenam,
3000 lidz 4000 imigrantu.
Imigran^ pärveSanai paredzets
izmantot äri gaisa satlksmi. No ^ u - ^
dlnäjumiem anglu laikrakstos^
dzams, ka Ontario valdiba no<Hi[a-nizejusl
transatlantlsku gaisa .trah^*^
sportu augusta, septembra un ok-tobra
menesim lecejotäju parvejanal
no Anglijas, kopä 7000 per^näm.
Transporta maksa np Londoy^-:)u2
Ontario — 67 "mäi?clöas; : ' r^^^ ^
Tapat sludinäjumos aidna angju
iecejotäjus — virieäus un sievietes
vecumä no 20—35 gadiem iesniegt
pleprasijumus. Daiäm kategorijäm,
plemeram, bljuSiem karavlrlem, so-lits
brivs vai paletinäts tränspqrts.
PaSrelz var pieteikties.darbam sefeo-jo
§äs nozares: sievietes apmäcil^l
mediciniskam darbam sllmnicäs un
slimniöu salmnlecibas darbieipn, dar-binieces
daääs tekstilrupnlecibas un
apavu nozares; virie§i — darbam
spiestuves (burtliöi, maSinljespiedejl;
un grämatsejejlkun^daiäs tedmlskäs'
un apavu rupniecibas nozares, kä ari
nekvalificetl sjträdnieki ^ apmäcil;)ai
oglraktuves uh smagä .rupnleclba.
lecelotäjiem jasaijstä^s hoteiktajÄm
darbam vismaz uz diviem ' ga.dien».
Pretrunlgas 2inas par
ASV parstävis UN DroSibas pa-,
dome iesniedzis priekälikumu piev
i;iemt rezoluciju, ka Dröäibas padp-me
izsaka stingru bridlnäjumu A l -
bänljai, Dienvidslavljai un Bulgärijal
par Griel^ijas pilsopu kara veidnä-
§anu, konstatejot; ka pllso^u kara
nav vainigaGriel^ljas valdiba, bet
täs^iemeju kalmii>i. Pret §0 prlekS-likumu
iebildumus celis , Padomju
Savienibas pärsta\1sGromlko, kas
savukärt ieroslnäjis piepemt rezolu^-^
cijuarfeonstatejumu, ka pilsoi:iu ka­ra
valnojama Grieljiljas valdiba, kas
savus ziemeju kalrhl^us pro^ocejusL
Gromlko priekSllkumu Droäibas pa­dome
apspriedis näkoSäs diehäs.^
Kara darbiba Zlemejgrieyjfi tur­pinäjäs.
Zipas par to ir vlsai pret­runlgas.
Valdibas karaspeka v^di-ba
jau atkärtotl zii;)iojusi, ka nemier-hleki
Albani jas un Dienvidslavijas
pierobeiä atkäpjas un valdibas 2. ar-mljas
korpdsa virspavelnieks v^|en.
Kalageröpolus pavestijis, ka tavaka
laikä nemiemlekl bus splestl lelals-ties
IzS^lrigä kaujä, jo yaldtbas ka-faspekam
izdevies atgriezt svarfgus
nemiemieku atltäpSänäs cefus. Ka­lageröpolus
piebjildis, ka svariga pa5-
reizej äs cii)äs esot valdibas karasp§-
ka aviädja, kas nodäroi nemiemie-kiem
lleläkus zaiidejumus neki
sauszefnes speki.
Grielpjas kr^iso partiju organlzä-clja
EAM tai pä5ä laikä zli;^o, ka
partizini gust panäkumus un vJxzo-tles
uz priek^u. Tie esot leijemuSi
valräkas strate^ki svarigas piise­tas
un uzbrukot va»dibas karaspe-kam
no diväm pusem.
Anglijas kara miras' ofidäli pa-zlijojis,
kä LielbriU.v..4» il^imafiinas
kara darbiba GrielSiäjä nepiOdalött»