Bavarijas Latviesu vestnesis, November 25, 1947

              1 ^
t v l f t a J « k s uz Eid. pg..<^
nunš.
l i i i
1<IS; vlSu^ofef' ^ a ^ ' ^ -
ms\h leia 49. • ^'
? l ziedojot rtta
:.j^^ļ . Mūju ^^^^^^^^ Dr. St JaudzeiM
enll^?;t?H^,J*? par En^lneer Depot ga.
; ;ļ ap 3000 cilvgku, to vidū
iqi.|<rAcuttiijtts 00 proc< veietaju. virteni-
;;ai%ei*gas tm fiādenes apgabala konil.
i & : r t e j a ievēlēja' V. Škaistlauka, J.
f^tfJtabsvīru, E. Laimiņu, J . ArSJu, l
^ i & M M i ; J. Vinteru, V. Briedi, T.
.^ti^lTēraudu uh A. Blanku. /
*āJ , ŗiensburgas jūrskolu, ko vada
lUķāpt. Neirtianis; Šogad ar kapteiņa
le-.ļiraidu beidza' A. Skuja un igaunis
Kristjansens, bet ar l . stūrmaņa
gŗa<iu A.' Kāravnieks^ J : Frldmanis,
i« Ķeire un Broks.
a-|, ^
rō
^ UE51 ULES
f \ A ^ . E r m a h o v s k l s , MērbekS
K A S VAINĪG&
t •
. Nttipat iznākusi glīta brošūra ang»
.V^icHlā Latvia.' Brošūras angliskais
teksts —'tulkotājs, nav minēts-M'
riiēr ir pilns iespieduma un tulkoša­nas
kļūdu, pie kam dažas no tam
ļoti rupjas. ,
• • Nemaz nerunājot par angļu vi^»^:
,das finesēm, minēšu šeit tikai m
piemērus: „th,e ģenerāli? «fP^^
4O0<is« kur.adverba generaUy v i^
Sija jābat. adjektīvam generf-;^
me exampl^ pan dear. cbaracteg
kur atk^l adjeķtiva c l e a r^
bija jSbi5t adverbam ple«;ly.j^^T
•prpblem," kur vajadzēja but«c("»
ttles , that never ^^^nev
Vobldm", tad tālāk . . W * f ļJ
progress whom a -^^^^ļflZi
be heavy to find for"; ,.and a f lg
^12,000 i r om haye been just em.
grated", „a cemetery where ^
•been-burriedourmojprec''^,,^
;dear things", „thp life « ^ŗ^^.
there depends o n ^ ^ J w tik­ties"
un desmiti citi teikumi-J»f
daudz kļūdu, ka, tas_ eit
tirzāt. Tad " « f ' ^ e S S a d e t ".
vārdi kā »n»achsp^mt, «aev
„iņdependency", -^^tf So^ana.
?age«. Jāmin, arī «Pf'JJ.^Tzulti**
kur radies pavisam divainsj« „
k ā , . p i e m . . . . I l i e f ^ ; ; 3 ^ , has^
Uie economic Ufe SĶ^J-^ ta«8*
nourishing", kur P&JJ ^5 :
lozimē steidzīgu. Pai?f Jfe tho-ianu,
uzplaukumu. » ^ ru*
e'p^rsons pressed to w c « * ^ 5 fc
ndumniserabl^, J ^ ^ g l j u da'f
;a piespiedu darbos stradataj^jg,.
iļusi . . r u p j a ""jjgduietel"* H
jCtftrs var iedoma e^ kao^ ^ ,
IZ mums, latviešiem, ? t s ^ j ,^
TODjotā latviešu v ^ o d a ^ g^
rošūra, kādēj tad mes « vi?»
itu tautu tiesību baud«
alodu? J
'MM
tAT¥Il4 Vm. g. SiS. novembri
r
KA S P i t l l D A M t l J E T O MINISTEU mTNISKI UW K S SPEIB>IS
Tai di4!nā, kad ārlielu ministru
vietnieki! sāka sarunas Londonas
feooferenjies sagatavošanai, proti, 7.
i Anglijā sadūrās seši v i l ­cieni,
«io|salināJa » un ievainoja 71
personu, tramvaji un autobusi ap-glijis,
li^ļmaSlnas nevarēja pacelties
no Mdlaipdem, gājēji taustīja ceļu
pa i^lām rokas savā priekšā pastie-ļKufii
Viļsbiezākā migla, kāda piere-dzīta
šajļ gadā, sedza Londonu kā
^:iipIax-)Ķļļ^^
Kāds žurnālists pasteidzās apgal-vbt,
ka inigla uznākusi ārlietu m i ­nistru
vil^tnieku dēl — arī tie sa-jnācēJuSķs
tikpat nklā miglā. Valsts­vīri,
kanit jālzSķiŗ Vācijas un Aus­t
r i ^ jaiļitājums, neredzot tāli& par
savu rokii.
Šodien,! 25. novembri sapulcējas
l»5i ārlietu ministri. Bet nevar apgal­vot,
Ica tr!s nede|u ilgās vietnieku
e|)spriedc}s būtu polīti^lco miglu
dauda; piMedējuSas. Angļu piln­varotais
īPatriks DIns, kādā dienā,
kad bijaļvtņa kārta vadīt vietnieku
ap^rledi^ iesāka ar vārdiem: „Nu,
kungi, pitr kuru mjsaprašanos mums
tagad jārunā?" Vip5 gan tūlīt savus
vārdus itlaboja, teikdams; „Pie k u ­ra
darba! kārtības punkta mums jā­pāriet?"
Bet vērotāji atzina, k a DIns
gan izteiteles nediplomātiski, bet to­ties
pati€tsl.
„New ^ork Tknes" iesāk rakstu
par gaidtimo āiiletu ministru konfe­renci
ar vārdiem: „Cetru valstu
vlenošanfis par Vācijas problēmu,
domājan^a, visnopietnāko jautājumu
Eiropā, tagad — diviis gadus un se-fius
mēnešus pēc kara beigām
Sķlet, tālika hekā jebkad."
BlJtiSalļa ASV ārlietu ministrs
Bēmss teicis: „Mums va^'adzētu
pastāvēt uz to, ka Vācijas miera
konferenļse sasaucama 1948. g.sā-» _ ^ ^^^^^^ .«v*w««
^?"^*%JI® Iespējams panākt K ; i j i;;7™nui ' v a l l i o mliS^^
vienprātību, tad mums vajadzētu da­rīt
vi^u, kas mūsu spēkos, M ietek­mētu
Padomju SavienHJu sadarbo-tleiB
ar d|.vām treSdalām tās sabied­roto
» Ja| k r i e v i ino tā atteiktos, tad
pārējiem ļ sabiedrotiem vajadzētu iz­tikt
bez ; viņiem. To nevarēt^ no­saukt
par separāta miera slēgSanu.
Tas būtu; t i k a i apliecinājums tam, ka
yiepa valsts nevar uz mūžīgiem l a i ­kiem
alriļcavēl; mieru zemes virsū."
Vienigsļis jautājumi?, par k u r u ār­lietu
minļlstru vietnieki spēja vieno­ties
samērā viegli, bi}a jautājums —
cikos sakļt apspriedies. Trīs rietum­valstu
pilnvarotie paziņoja, ka vēlo^
tos sākt ļpJ: 10 priekšpusdienā. Pa­domju
pilnvarnieks Andrejs Smir-novs
briļji apdomājas, un pārējie
Jau bažl^ll saskatījās, bet tad Smir-novs
pasiinaldija: .^Labs ir, pēc Mas­kavas
laika tad j au i r 'pēcpusdiena."
Un tomēr — i r vēl daudzi, kas ne­būt
nedomā, ka ārlietu ininistru
konferencei katrā ziņā būtu jābei­dzas
ar n^eiksmi. nNew^e^** dip­lomātiskais
^ore^ndents jd^o no
Vašingtonas, ka amerīklņu delegā­cija
gatavojusies konferencei pārlie­cībā,
ka krievi, kas savu joslu jau
,4zslauku5i,sausu", tagad būs gatavi
zināmai piekāpībai, lai iegiHu pie­kļūšanas
iespējau rietumu Ji^lānt
Ar to esot iz^idrojamas k r i ^
personāla pārmaiņas gandrīz visās
kopīgās Vācijas pārvaldes iestādēs.
Gaida ari, ka krievi šoreiz atteiksies
no līdzšinējās prasības iegūt 10 m i l ­jardu
dolāru reparādjās, un samie­rināsies
ar dažiem mlljardlem/Tai
pašā laikā gan ari neesot šaubu, ka
krievi Izmantos Londonas konferen­ci
par skaļruni ^ v a i vāciešiem do­mātai
propagandai Tā paša laik­raksta
Berlīnes kore^jondents savu­kārt
domā, ka krievi būs piekāpīgi,
jo atzinuši, ka tad viegjāk varēs
likt rietumu joslās darboties saviem
aģentiem un sabotleriem, lai kavētu
Maršala pilinu, kura realizēšana nav
Iespējama bez Rletumvācljas. Tie
paši apsvērumi esot ari svarīgākais
iemesls krievu priekšlikumam at­saukt
no Vācijas c^pācijas kara­spēku.
Amerikāņu un angļu armija
esot tā, kas visvairfflc kavē Hūras
komunistus rīkot streikus, lauzt ma­šīnas
un enerģiskāk sabotēt visu og­ļu
produkciju, kas nepiedeSama Rie­tumeiropai.
Skaidrs, ka par šādu nžkotn'es iz­redžu
cenu pirkta piekāpšanās var
ari nevilināt rietumu valstsvīrus im
visumā var teikt, ka no Londonas
„mlglas" arvien skaidrāk Izvirzīju­sies
tikai viena nākotnes aina — at­sevišķa
Rietumvāclja ar visām pa­tīkamajām
un nepatīkamajām se­kām,
kas ar to saistītos: zināmu
saimniecisku stabilitāti, kas pirkta
par nadonfiU noskaņoto-vāciešu ne-iznirs
vēl kāda cita perspektīva, to
rādīs konference, kas iesākas šodien.
L i n a r d s T a u ns
Kur tavi soU aizdimd? .
Ilgi vēl atbalss dun siidL
Kā var aiziet uz mūiu?
Doma kā soģis t i r di
Lūpas skar klonu, ko mina
Bdūļotās kājas žiglas.
Kas tevi aizvHa: dziru
Trctonis vai veJu mīgla?
Kur reiz pavardi kurās,
Vēji pūš pelnu plēnes.
Krāsmatas kailas atseds
Šahs un nekautrīgs mēne^
Kur lai tveros uņ rimstu:
Apkārt dūc drfves birga,
Bezgala ^cumja viz pāri
Pamestu zvaigžņu mirga.
C h r b n i
HakstnieM un žurnālisti ddt^atēš
par ^ v u tigadējo uzdeviunu sest­dien
un svētdien 29. un 30. novembri
EsUhgenā. Sestdien pL 15 visu trīs
amerikāņu Joslas licencēto laik-rīdcstu
atbildīgie redaktori referēs
pa^ žurnālista šīsdienas uzdevumu,
bet pēc tam ddiates, svētdien pL 15
par rakstnieka šīsdienas uzdevumu
referēs Vitauts Kalve, Alda Nledra
un Knuts Leslņš, pēc tam debates.
Abās dienās uz pārrunām aldnātl
visi preses b-bas biedri, Im katram
atļauts ņemt līdz vienu viesi.
Hanoveras apgabala visu tautību
DP nometņu mākslas un daiļamat­niecības
darbu skate notUcs Hano-verā
IK) 30. nov. lidz 14. decembrim.
Miris gleznotājs
Aleksandrs Štrals
Latviešu laikraksti Zviedrijā vēs­ta,
ka 8. oktobrī Pļaviņās pēc Ugas
slimības 67 g. vecumā miris glezno­tājs
Aleksandrs Strāls. VlņS bija
iftļiztetams kā Izcils reālistisku žanru
m ^ a r s un viņa darbi atradās
Valsts un Rīgas pilsētas mākslas
muzejos, gleznu krātuvēs provincē
un privātās kollekcljās.
Zeltā diudzīs'' Mērbekā 9P
Vieninieki un ģimenes cUveki n of
2 1 - ^ g. V. var pieteikties darbam
Kanādas zelta un sudraba raktuvēs.
Šādu paziņojumu 14. novembri sa­ņēma
Mērbekas nometnes adminis­trācija.
Mērbekiešus pēkšņi pārņē­ma
īsts „zelta drudzis tm dažās stun­dās
darbam pieteicās 93 kandidāti,
to vidū 56 latvieši. Dienu vēlāk to­mēr
Izrādījās, ka ,uz Kanādas zelta
un sudraba raktuvēm pagaidām
brauks dtikai vieninieki. Tad pat arī
paziņoja, ka uz IRO pārbaudi no
pieteiktajiem 98 kandidātiem v a r Ie­rasties
ne vairāk.kā 3 dlvēki, katrs
savas tautības. P. P.
Brēbnieku dĢibā Holandē
VĒSTULE LATVIJAI NO HOLANDES
Pirms pāris mēntiSlem uz Holandi
darbos aizbrauca grupa DP, to vidū
vairāki liļ»tvieši. Drēbnieku amata
meistars K. Strazdiņš par saviem
iespaidiem ceļā un apstākļiem Jau­najā
darbā mums raksta:
,;NO ^inchenes transltnometnes
.mūs ar smagām «utomaSInām no-
'gādāja stacijā. Turjpat Mindienes
galvenajā stacijā saņēmām siltas va­kariņas
un izsniedza pārtiku tālā­kam
(jeļajļ). Pēdējā vācu robežstncijā
KalddhkirH2henā notika stingra do­kumentu
pārbaude. A i z robežas pir­majā
Holfmdes stacijā Vjcndb mūs
sagaidīja Sarkanā Krusta! un polici­jas
pārstāvji. Tie Izsniedza jau Ie­priekš
sagatavotus dokumentus —
vīzas ar fotogrāfijām. Uz tam ar!
atzīmēja, pik katram lidz i^ācu nau­das,
Iski to vēlāk likumīgā kārtā va­rētu
apmainīt pret holandiešu gul­deņiem,
ŗn'k kursa 100 R M — 5 gul­deņi;.
Teoslt notika arī bagāžas pār­baude.
Kkd \^ss tas bija 'galā, pār­nakšņojām
kāda klostera telpās. Ie­priekš
saņiemām krietnas vakariņas.
Nākošā rītļā mūs sadalīja grupās pēc
braukšanas virziena un nodeva spe­ciālu
ierēdņu aizgādībā. Man kopā
ar kādu poli, arī drēbnieku, iznāca
braukt cauri •visai Holandei. Brau­ciens
izrādījās ērts. Stacijās, vilcie­nam
pieturot, piedāvā laikraK-r4us,
žiimālus, kafiju un aii^His. Visur
redzama tīrība un kārtība.
. Iebraucot Hārlemā, mūs sagaidīja
jau nākušās darba vietas pārstāvis.
Beidzot palikām tikai divi — es un
minētais pc^Us. Vādlā kā amata
meistaram man komisija solīja dar­bu
kādā pasūtinātu apģērbu firmā,
bet esmu izraudzīts uzņēmumā, kas
;fažo dāmu mēteļus eksoortam uz
ASV, Angliju un citām zemēm,
l^arbs pilnīgi mechanizēts, visu veic
Paasinām pēc lentas- sistēmas. No­darbinātas
galvenokārt jaunas sie­vietes.
Visā uzņēmumā strādā ao
^a^cilvēku. Pie šāda mechanizēta
darba nebijām pieraduši, tomēr'sā­kām
strādāt.
Dzīvokļus Hārlemā dabūt neie­spējami.
Mūs novietoja 8 km at­tālā
kūrvietā Bad Zandvorā, kaš ir
jauka pilsētiņa pašā jūras krastā.
Tur mēs abi dzīvojam kāda holan­dieša
pilnā pansijā. Nelielā istabi­ņā
gu!am trīs pei;sonas — es, mans
po]u dai'ba biedrs un kāds Polijas
žīds, aŗl DP, kas strādā mūsu uz­ņēmumā.
Darbs sākas 15 min. pirms
pl. 8 un beidzas pl. 17, bet sestdie­nās
12. Pārtraukumi brokastīm ir
10 min., pusdienām 30 min. un lau­nagam
atkal 10 min. Uz darbu un
atpakaļ jābrauc ar vilcienu. Ceļa
naudu maksā uzņēmums. Alga da­žāda.
Sievistcs par to pašu darbu
saņem maz^k nekā vīrieši. Mana
'al?*a ir 47,65 pjuldeņi nedēļā. No šīs
summas 7.65 guld. atskaita dažādiem
nodokļiem. Darbs pi^aidām stipri
nenoteikts, gandrīz katru dienu ir
X i t i pienākumi. Vislabāk 8tal!*ots
oresetāia darbs, kas arī i r vissmagā­kais,
un to veic tikai vīrieši.
Uzturs pansijā loti labs. Par pansi­ju,
kurā skaitās dzīvoklis, apgaismo­šana,
apsildīšana, apmazgāšana, gul­tas
ve^as lietošana u n uzturs, jāmak­sā
25 mldeņi nedēļā. Tas nav m i z .
Ir vict:is, k u r maksa tikai 18 g u H ^ -
nus, bet tad uzturs i r sliktāks. Ne­dēlā
pr.l'ek pāri vēl ap 15 guldeņu,
ar ko jāsedz visas citas vajadzības.
L a i iekrātu n a u i u , jānaiet i l ^ am l a i ­kam.
Ļoti labi te samaksā pasūti­nātu
darbu, piem.. dāmu kostīma
šū.^ana, ieskaitot piederumus, maksā
160 guldeņu, bet par kostlmjakas
darbu jādod 50 guldeņu. Pie savas
darbnīcas pašreiz gan^ lieksfs. neie­spējami
t i k t Esmu tomēr apmieri­nāts.
Nomāc vientulība, jo nekur
nedzird latviešu valodu. Pilsētā vei­kali
pilni dažādu mantu, kuras nav
arī visai d a r ^ s . Loti daudz augļu
un puķu, daudz arī sudraba izstrā­dājumu.
Vīriešu kurpes maksā 15—
30 guld. pārī, uzvalka drāna 90—150
guldeņu. Ar holandiešiem var sa-orasties
vācu valodā. Mana adrese:
;,V;'D Vliet, Brederoakstr. 32. Zand-voord
Bad, Holland".
Angļu ļosla paredzēti
$ daiadi norhetņu tipi
Angļu okupācijas joslā mūsu tau­tieši
nodarbināti gandrīz lOOVo, k o n ­statēja
Slezvigas-Holšteinas apgaba­la
latviešu nometņu komandanti un
kultūras lietu vadītāji, kas pulcējās
sanāksmē Lībekā. Darbs tomēr daž­kārt
jāzaudē ar nometņu samērā bie­žo
pārvietošanu un apvienašanu No-mctr-^-
-^rl pārkārto, piemērojot t u ­vāk
ba vietai. Gēstachtas Sau­les
, tnē tāpēc turpmāk dzīvos
arī lietuvieši, poļi uh dienvidslāvi.
Angļu iestādes projektē izveidot 5
dažādus nometņu tipus — nodarbi­nāto,
darba nespējīgo, repatriācijas,
izceļotāju un tādas nometnes, kurās
novietos cilvēkus ar speciālu Izglī­tību
un aroda zināšanām. Visus šos
nometņu tipus paredzēts šķirot vēl 2
grupās —- parastajās un speciālaļās
nometnēs. — Pirmajā nometinātu
DP, kas piemēroti darbiem uz. vie­tas
un tuvākajā apkārtnē. Šādas no­metnes
domāts iekārtot pilsētu t u ­vumā
un iemītnieki varētu nodoties
arī privātiem pa.sākumiem. Speciā­lajās
nometnēs izvietotu īpašās po-zarēs
— meža darbos, rūpniecībā un
citur nodarbinātos. Abu veidu no­metnēm
strādājošie dzīvotu kopā ar
ģimenēm un būtu sadalīti 'pēc tau­tībām.
Nodarbinātos apgādes ziņā paredz
pielīdzināt vāciešiem, taču pašreiz
tiek meklēts kāds izlīdzinalums un
icspēiams pat, k a arHurpmāk paliek
līdzšinējā kartība. Latviešu strādā-icšie
tat^ad saņems, vācu apavu un
tekstilpreču iegādes zīmes. Ziemai
4k personai tiesības iegādāties 1
centneru kartupeļu, ko izsniegs jau
tuvākajā laikā.
u n k u r ?
100.000 franku lielo franču litera­tūras
prēmiju —: Stendala godalgu
ie:?uvis 20 gadu vecais MiŠels Bataijs
par noveli Patriks.
Pazīstamai", vācu dejotājs Haralds
Kreicberr.s E^uva izcilus panākumus
viesizrādēs ^'ujorkā, kur viņš iera­dies
pirmo reizi pēc 10 gadu pār­traukuma,
pēc turnejas pabeigšanas
Dienvidamerikā. Pirmā vācu dzie­dātāja,
kas pēc kara noslēgusi līgu­mu
Amerikā, ir Erna Slitere. Viņa
dziedās Metropolitēna operā;
Pēc amerikāņu filmu žurnāla Box
O t i i c i i aptaujas zLņām, populārākās
kino aktrises A S V šogad i r : Ingrīda
Bergmane (tāpat kā pagājušā gadā),
labi patālu seko Klodete Kolbēre,
Olivija de Hēvilende, Barbara Stcn-vika
un Džoana Krauforde; no vī­riešiem
jau ceturto gadu^ no vietas
priekži^alā ir Bings Krosbijs, kam
seko Klārks Gebls un Džerijs K u -
pera. ^
J ā n i s K l l d z ē ^s
(IL turpinājums)
Svētdienu ritos Jēkabs sēd v i l -
denā un frauc Saut kur. Viņam
n^ribas braukt uz Vidzemes vai
Kurzemes Jaukākām vietām. Tur
Jau visi brauc
UzVedĒ*iml ^
Rīgas Jūrmalā nav skaistāka stūra
rudeni kā Vecāku kāpās. Augstas
priedes kliedz visu vēju balsis. Rūc
jūra melna un pelēka, iceldamās pret
tālo miglaino apvārsni kā dūmiem
apsegts kalns. Mazas mājas aiz kā­pām.
Tur s t^ā deti, stingri, bet
bUigl ļaudis. Viņi daudz nerunā,
bet jūt \m jdna, kas ir liels un nle-c
i p .
Jēkabs staigā pa liedagu, VUņi,
atsizdamies pret krastmalu, viņu
apsviež ar ūdeni un smiltīm. •
Sis rudens svētdienas bargais,.
^art>ais skaistums ar drebēšanu Iet
caur visu JScaba dvēseli un viņš jū­tas
labāks un brīvāks. Sl pastaiga
atmodina viņa domām jaunu, lielu
elpu.
Priedes, smilšu krasts un jūras
pelēkums bargi kliedz: dzīvot, dzī­vot!
' Viņš satiek vecu zvejnieku. Viņa
tumši brūnajā sejā ir.tūkstoš taisnas
un līkumotas krundņas.
„Gribas ēst Vai nevarētu kādu
zivi?" Jēkabs saka viņam
,JKāpēc ta* nu nevarētu. Visu var,
Ja grib. Nāc līdzi."
Viņš ieved Jēkabu no kārtīm sa­slietajā
iconusfi un pasniedz prāvu
žāvētu zuti.
„Man arī maizes n i v ."
„Var ari maizi." «aka zvejnieks,
,JPus kukuļa pietiks?"
,,Nē,^n6l Pāris labus riecienus."
Zvejnieks pakasa bārdu un, Jēka­ba
augumu ar smejctšām acīm' no­mērījis,
saka:
„Ek, ek! £k, tie Jaunie ļaudis —
ne māk ēst, ne dzīvot., ."
Tovakar viņš brauca mājās miera
pilns un jaunām domām bagāts. -
I r pirmdiena. Jēkabam nav gribē­jies
iet uz mājām pusdienot un pus
dienu laUcā pallchi laboratorijā
viens. Apsēdies uz galda, Čd savas
maizītes.
Kāds atver durvis.
Zane.
Viņa pamet, skatu ^visapkārt un
nāk tuvāk.
„Dleva svēti!"
„Paldies!^*
„Tad tomēr ir vletw, kur tu vel
esi," viņa saka.
„Visu laiku esmu kaut kur bijis.**
'„Daži runā, ka tu vairs nekur ne­esot"
f
„Ja citur nav vietas, tad var palikt
vismaz pats sevī."
.,Nerunā tik smagi. , Dzīve patiesī­bā
Ir daudz vienkāršiļka, nekā mes
to savās iedomās izbiUvējam," sāka
Zane un skatās Jēkabiim sejā.
Viņi klusē.
„Jēk, es vairākas reizes tevi mek­lēju.
Gribas parunāties. Varbūt i z ­iesim."
Jēkabs uzvelk mēteli un viņi iet.
Zigfrīda Meierovica bulvāri zem l i e ­pām
un ašiem guļ biezs lapu pa-:
klājs. Zeltain?, zaļš un sarkans.
Viņi iegriežas Bastejkalna kokos
un apsēstas uz soliņa.
Zane runā. Lēnām, i<,lusi. Brīžiem
strauji un atkal skumji. Viņa pie^
min visu savu un Jēkaba draudzības
l a i ka
„Redzl, Jēk, mēs bijBm, ceru, vēl
arī esam labi draugi. Tomēr mēs
esam egoisti, baigi egoisti. Abi —
e? un tu. To nesaukslim par nelai­mi.
Tāda i r visa dzivil daba. Tādai
tai jābūt, lai dzīvotu. Mēs gan va­rējām
katrs sev prasīt mazliet savu
egoismu ierobežot. Nt^daudz. Ta4
p;aklausies. Man nav kauns tev hā
draugam atzīties, ka tos dažus ga-^
dus, kad mēs jau bijām draugi, es
tevi klusībā mīlēju un domāju —
kaut mans draugs Jēkabs bijiit maz­liet
citāds. Gribējās tevi redzēt no
cietākas vielas. Kfidrei:t tev to teicu,:
Tu smejies. Es tavās acīs biju koka
ķīmija — kā tu mēd?J mani saukt
I>abākā jiadijumā. es tev biju drausms,
tāds puika, nebēdnis, rozgals. Kā
meitenei, vēlāk sievietei tavās acīs
man nebija nekādas vērtības. Tev
vaiadzēia tādu ātri svilstošu mate­riālu.
Tādas bija Anita, Mirdzā,
Viktorija. Un tu pats par viņāā
s.mējies. Man sāpēja. Es negribēju
svilt, es'nevarēju. Varbūt tā i r ma­na
daba. Tad tu smējies ari par
mani. Man ,^^pēja vēl smagāk un
reizēm es raudāju un dom^u. kāpēc*
cilvēkiem tik ļoti vienam otru va-jaga
mocīt?" . v
„Zane, man tas nekad neienāca
prātā . .
^Nepārtrauc. Zinu, tev nebija l a i ­ka
par to padomāt. Jums abiem ar
manu brāli Pēteri vajadzēja sacens­ties,
kurš vairāk paspēs sevī iemī-llnāt
Un tā tas gāja. Tad bija tas
Somijas brauciens un es satikti A r ­no.
Viņš man likās loti līdzī^is tev,
bet viņš bija siltāks, dziļāks. Viņš
ne'^īja mani. cik es laba vai slikta
botu gultā. Tā es vinā saklausījos
savu atbalsi. Ar to sākās visjs tas,:
kas ir šodien . .
Zane aļ^ust Abi k l u A L a p^
krīt uņ ēaukst ap viņu k l j i m . V i s ­apkārt
anaržo smilšu un trūdu
smari^
„Sos gadus, ZaTk% tu m i n i ^ le-c
e r ^ i ^ dtu dlv^ni. Tā n^^Ja,
vēl nebija."
„Tad tu man raksttji to v ^ t u l i.
Tid, vai netid, Jēk, es to ilgi ilgi
lasīju un domāju; kaut tā tu man
rakstījis vai teicis vēl pirms gada.
Un to pārdomājot es atklāju sevi un
tevi. Draugs, godip un palī­dzīgs
man tagad. Man pašlaik nav
vieglāk kā tev. Ko tu man varētu
palīdzēt Tu varētu atzīties. LabL
Tad pasaki man: vai viie tas, ko tu
tur vēstulē esi sarakstījis, nav tikai
tava pēkšņa Iedoma? Tu esi tikai w
iestāstījis to, ka nu es tev kaut ko
nozīmēju. Viss tas tevi Ir radies
tikai grdzslrdībā uz Arno. Vai t l
nav? Cilvēks sev daudz ko var ie­stāsta
un pēc tam pats no sava
stāsta netiek vaļā. Vajā pats sevi ar
sevi. Neņem ļaunā, ka cs gri^u^ap-
:galvot, ka tevi pazīstu. Tlcu^ ka ^\
to jau spēju. Redzi, di^ugs^ tu esi#
kāpināts sievietes alcējs. Tev vlen-^
mēr vajag citii, jaunu. Kad tu^ttlsi
Slnl ziņā mani atklājis, tev viss būs
cauri. Tu lesi tālāk. Nedomā, ka
es kā sieviete labāka par tām, kums
tu esļ pazinis. Varbūt daudz bālā*
ka par tām, citām. A r mani tev, var-būt
iznāktu tikai vilšanās. Tāpēc
nēskaistini mani savās fantāzijās,
bet piemini to Zani. kas tev pavasari
iesita pa soju. — Tad otra lieta. Es
esmu Arno solījusies. Ar cilvēku
jūtām nedrHcstu spēlēties,Ēs viņu
nemīlu mazāk* kā wlz mīlēju tevi,
tev to nepateikdama, Jo tad tu par to
būtu ilgi smējies..."
Liels klusums i r ap viņlem^-Bas-tejknlna
lapas zem kokiem, tālu Rīgā
un \^Isā pasaulē. Viņi ab! šo klusu­mu
dzird. Viņi Ir piecēlušies,
.,Man nav nekā, ko varētiisev>par
labu teikt Tanī vēstulē, k o t u pie­minēji,
bila visa mana patiesība. Tur
nebija vain» izlikšanās."
Viņi skat5s viens otrā, k5 meklē­dami
kādu jaunu, abiem nezināmu
atbildi.
„Jēk, kāpēc mēs abi esam tf\di,
kādi esam Šodien?" noēulcst Zane,
„Pledod.' Es negribēju te^l slapi­nāt
vairāk. Bet ko es varu,darlt, ka
esmu pasaulē un šinī pasaulē tu man
esi vajadzīga.*'
Zane pieiet klāt. noliek rokas Jē­kaba
pleciem, piespiež karstu muti
Jēkaba vaigam un apgriezušies
ste!dzī<^l sāk iet. ^
Aiz Zanes soļiem kati^tapu lapas^tja
visu iBastejkalnu krīt un krīt ķā
dzeltenas ZYaigznes.
10,
„Relz tu man esi rokā!"^^
Kāds nogrābj Jēkabu pie pleca,
kad viņš. tikko no Baltezera atgrie­zies,
izkāpj no autobusa Brivibas un
^Merķeļa ielu stūrī.
Tas ir Jānis Tāss, Jēkaba kur
un konventa biedrs.
Viņš saņem Jēkabu pie elkoņa:
„Ēsmu taisnā ceļā. Nāc lldzL"
,.Kur?''
,.Neprasl. Kad būslrr^/gālā, paru­nāsimies.
Ar tevi jau daudizi gri^
parunāties. Konvcrļtā tu neesi
redzēts jau pusgadu.**\
Jēkabs grib vēl aizblldinātiesrica
viņš tikko Iebraucis^ grib vēL mājās
aiziet un vel šā un tā. ^—- '
„Neesl kā bērns. Ple tam Šodien
svētdienas vakars. Ja tu gribi zi­nāt,
kur jāiet, tad varu ari pateikt:
pieci soļi uz Parka pagrabu. Redzi,
.šodien mfisu lāga vecītis Kļava pa­svin
dzimšanas dienu. Piektdien bija
konventā un pateica, ka vLsus. kam
patīk atnākt, viņš lūdz mazās va­kariņās.
Vai tu nezini, ko nozīmē
mazas vakariņas? Kļava nav sīkstu­lis."
„Val tu runā par tautsalnmieku pro­fesoru
Dāvi Kļavu?" aHvalčā Jakabs,
jo viņa domas Visu l a i k u i r bijušas
citur.
„Tev uz kādu laiku būs jānoņem
krasas un jāfHck no jauna pa^iltrirt
par melno. Tu vātrs savus vecbicd-rus
nezini!" atcērt Tā.ss.
Viņi iet klusēdami. -
Zem. Dāvja Kļavas baltajiem ma­tiem
ir daudz asu, dzīvuV domu.
Viņa sabiedrībā pavadītā stunda ne­kad
nav bijuši jānožēlo. Sis taut­saimnieks
Ir racies visos dzīves lau­kos.
Tb atcerēdamies, Jēkabs tagad
labprāt iet Jānim Tāsam lldzL
Viņi atver dur^s un tā ir dta
pasaule, kas te skan pret!.-Citas
balsis, crtas dziesmas, dta gaisma,
citas smaržas. Jēkabs sākumā Ir
mazliet apjuds, Slnl pasaulē no Jau­na
atgriezdamies.
Mūzika. Kliedzieni Vaļā laists
spēks. Un gurdenums.
Kāds nišā dzied: tklvē daudi tr
ce]u, katrs ceļš ir labs x , . /
Varbūt Varbūt ^
Viņi ar Jāni Iet tālāk un viesmī­lis
tos ieved atsevišķā zālē. Tur i r
viņu ļaudis. Jau kādi divdesmit
Dāvja Kļavas baltā galva Jautri
kustas jauno vidu.'
•^' Daži ir/pamanījuši Jēkabu.
„.^! Brīnum-s! Mežu
atradie?."
(Turpmāk beigas
.m
m m
«Mi