1948-09-25-01 |
Previous | 1 of 4 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
I ķ,ot, kons 4^'^';,%P^ •e 163" ar sav, - ' '"•'^ kas ^zS^i^ -•lrīz_,neatvairām K^ni-a vāciežiem biia • ^.000 m robežas, un i t - ^dza 2000 km c b , ^ ^ 1 bija tikai iJS^^v 3ija -viss: parallēli atavota ^rind^ defer^ mtarti^ijas:vie4's;ft: ;r4a sauktais ,,Vip^;, j ū s m a s : uii r £ : •ojums, kas spēja kā J kasļatiS, as raķešu zalve aKt5 vienībām. Pec z a i ^ ^ ^ otu automātiski ^ l i e k a m " un tas n £ ^ais lidmašīnāTn tom§r saiu:amais .,,tau;rom. a neliels sprāgstķerme- ^ vai lidmašīnai, no lama aparāta paUclzību^ "Od ^eļu uz ienaidnieka ^ ;,Taurenīša'« darbības ja neliels, tikai 32 km ^ ^ g s , pāri^par ioo(i g. septembri ,^oJ.ūza" omas ass dienvidas gals Bva sabiedrotiem savu umainos apstākļos pec ziena pēkšņi nogrima odemākiem itāļu krcise-tonnu lielais „Roma'V ija pārliecināti, ka vai-a, viāqija, kas. visiem spV aizkavēt itāļu flotes pār- Maltu. .Tikai tagad ka „RDmu" nogrem-ilāka attāluma rcddita bitmba. Tādu. vsdcm veselas trīs, No tārn ma-skritums" «vēra tikai 3 a izšauitā no ' „Hcnsche! eklēja savu lipuii i&lck-ceļā ar tā saucainā :āta palīdzību. Daudz Dra daikts . j a u biju ar radio viļņu pali-raķete, kuras ātrums km stundā. Tāpi rī .„tigunsllniju" 'šos ,jau ražoja rū. spaidīgāka bija trešā ar poētisko vardu J [cuŗas ātrums tāpat bija bet, kura bija vadāma alīdzibu. It kā 'i.>- .Rei-citus izgudi'ojumus ie-us Vācieši gan tikJii ļoti li, nemaz vēl- nespēja izkļūst it kā: saprctanui "prātība, arkādu Jķie-uzņēma /baigos sitienus vai • sakāves /rietumos;: būs cerējis, ka, driziima tkt katru lidmašīnu- for-hiolaist dibenā katru ku^i, ^: viņš^ fantazēja: pnr.uz-īujorkai! Lūk, pec dcsinil 1 beidzot bija konsvruets bija uzbūvēta zemūdene, oiršanas spējā aizimiegt prastus; zemūdene kfis bez rio 40 metru dziļuma un tāluma spēja uz Ņujorku •raķeti un bez izniršanas izejas bāzē. Gadiem m Lženieŗi bija ekspei^tmen; i Austrijas kalnu -e^^^^^ tas bija sasniegts. ,^ ^ Ljorikieša ir bijuši daudz imām/kā tie varbūt^^irrio-; ļaisni tanī dienā, kad Be^- ^^kancdejas pagatoi^t^l;. I apUets un 's^^^.^!! Is 400 jaunajiem He:.nke^ ļiem, kuru darbības rajon., km, vajadzēja paoete kādāt Ņujorkai; Ptnii^^^ |o gaisa. Var teikt. Ka^^^ Ira pasaules kaiai^uzv^^^. I : ja invāzija i H i t uJ ^ d a ž u s niēnešusv^^ īpaildzinājies ^ a ^ ^ . ' ^: b i e t , k a t a d p i r m a 2 , |u zagusi nevis ^^iP^^^^" 1 'i ••3 • ļjAS" ABONEMENTS- . panno» kolloklivi. v».ra; 3._ mēnesi + ^fi 0,3 Ināk trīs reizes n^^^^^ Irtdienās un sestdienas. Xr. 80 (185) Sestdien, 1948. g. 25. sept Publisbed under EUCOM C vil i S r UNDP '96. Publisher •\T editor. Kārli. Rabācs. nP Čamp Kleinkōtz near u l dm . P l . 7. Circulation: 4000. P & three rimes weekly. E^dtorial Office: Gūmhr^g/Do Oominikus.Zimmerffiaf.n.Str. 2 L A T V I A N NEWSPAPER Iznāk trīs reizes nedēļa. Izdevējs: BALK ļ uzdevumā Latviešu preses darbinieku sadarbības kopa. Atbildīgais redaktors: K. Rabācs vietn. A. Liepa, redaktori: Z. Bārda. iyi.. Culitis. H. Mindenbergs, A. Smits. Adrese: Gunzburg- Do.; red. J Dominikus-Zimmer-mannstr. • 2 (tālr. 50). apg.: Marktpl. 25 (t. 84), spiest: Bgm.-Undmaiia.-Pl. 7 (t. 92) rācija Apvienoto i^aules politDtas loruina šonedēļ atskanēja divu ievērojamu valstsvīru balsis: Bevins runāja apakšnamā par Lielbritānijas ārpolī-tiko ttB tfidaļ otra dienā Savienoto Valstu ārlietu ministrs Maršals de-klarSJa Vašingtonas nostāju visos svari Apvienoto ASV, un Francijas valdība vistuklākajās dienās sagaida Maskavas atbildi uz trim vienāda satura rietumvalstu notām Berlīnes jautājumā, kas trešdienas, vakara nodotas padomju vēstniekiem V a šingtonā, Londonā un Parīzē. Notu gaturt oficiāli nav -paziņots, bet, pēc novērotāju domām, t^jāsnepārpro^ tamS veidā esot. izklāstīts Berlīnes probloinas: stāvoklis un rietumvalstu viedoklis, kā arī, prasīta tikpat skaidra ' Maskavas atbilde: Komen-tātori žo notu apzīmē par „pagai-dām pēdējo". No padomju atbildes atkarājies rietumvaMu nākamā riciba, par kuru tās jau esot vieno- •Kā .raksta ;,;Daily Telegraph", rie-tumuiēku iiota esptv fōnnulēta tik pŗ^cizi, ķa Maskavai • būšot griāti atkal dot izvairīgu atbildi. „Daily Graphic" izsakās;\ k a : notā skaidri detinētas Vaširjīgtonas, Londonas im Mzes prasības "Berlīne^ kopīgas valūtas iln turpmāko transporta un tirdzniecības sakaru jautā-jumos. Labvēlīgas atbildes gā dīj um ā esot iespējama sarunu atjaunošana Maskavšj .bet pretējā gadījumā jau-tSjuirm nddpžana TJŅ. Pģc britu ārlietu ministra BĢvina atgriešanas: Parīzē, tur turpinājās apspriedes Berlīnes jautājumā. Angļu speciālvēstnieks Robertss laikam U2 Maskavu neatgriezīšoties, bet amerikāņu vēstnieks Smiss izsaukts, uz Vašingtonu, Šodien gaidāma Be-vina runa UŅ kopsapulcē;^^^^^ ® Hunas sākumā .Maršals prasīja, lai Apvienotās nācijas deklarē cilvēku pamattiesības. Šo tiesību nerespek^ tēšana radījusi visus tagadējos grūtumus; „Miljoni cilvēku^-' teica Mar^ šais, „dzīvo terrora draudos un bailēs no slepenās policijas. Valdības, kas nerespektē savu pilsoņu tiesības, neievēro arī citu valstu tiesības. Jo vienmēr ir bijis tā, ka tās valstis, kas aiztsāv U N chartas pamatprincipus, aizstāv arī humanitāti.*' . Tālāk ASV ārlietu ministrs -sīkāk apskatīja to U N iestādījumu darbu, kas veikts citu tautu labā un izteica izbrīnu, • ka vesels valstu bloks nostājies pret / palīdzību Eiropai, kaut gan vienīgi tā var atjaimotkaŗā sagrautās saimniecības un novērst, chaosu. '„Mēs nevaram pieļaut." deklarēja MaršMs, „ka daža^aldibas Tēlas izmantot nabadzību un postu, lai profitētu no nemieriem uri revolūcijām." Tad amerikāņu ārlietu ministrs deklarēja savas vald.ibas v'e-dokli par tiem jautājumiem, kas būtu jāatrisina Apvienoto nāciju pilnsapulcei: ; Pirmkārt Maršals 'prasīja, lai beidzot tiktu parakstīts miera līgums ar Vāciju un Japānu un lai- šīs valstis tad uzņemtu UN. . Austrija Apienotajās nācijās būtu uzņemama nekavējoties un atjaunojamas tās 1937. gada robežas. Palestīnā jānodibina miers un jāpalīdz kā - žī-ļ diem^ tā arābiem. Vēlāk UN jāuz» ņem Izraēla un' Transiordāniia* jāatrisina Korejas problēma, jānodrošina Grieķija pret ārējiem agresoriem un jānodibina starptautiska' atomenerģijas kontrole. „Ir traģisks pārpratums," runas beigās teica A SV ārpolitikas vadītājs, ,.ka mūsu pacietību, daudzi iztulkojuši par vājuma zīmi. Ja A S V vēl turpina sarunas, tad tas. neļiozīmē, ka mēs atr (Beigas 3. Ipp.) a un VAI METUMEIROPA AIZSTĀVAMA PIE REINAS VAI PIRENEJIEM? /'Es. negribu nevajadzīgi uzsvērt iespējamas kara briesmas, bet ne-ļnbu ari tas mazināt," ceturtdien paskaidroja britu impērijas ģenerāl-jtab^ priekšnieks feldmaršals Montgomerijs, komentēdams īsi pirms to paziņoto plānu Anglijas aizsardzības rezervju paplašināšanai. Ievērojot saspīlējuma pieaugšanu dažādās vietās pasaulē, Lielbritānijai varhntēju konflikta draudu gadījumā vajadzīga stipra rezerves armija, is Montgomerijs. ņos, kā arī pa ceļam uz turieni — Atlantijas okeāna. ; Austrālijas aizsardzības ministrs ceturtdien paziņoja, ka Austrālija kopā ar Angliju izplānojusi. 5 gadu programmu aizsardzības spēku stiprināšanai, zinātniskās pētniecības veicināšanai un stratēģiski svarīgu materiālu uzkrāšanai. Abas valdības paredzot turēt pastāvīgā gatavībā pirmšķirīgi apmācītu bruņoto spēku kodolu, kā arī iekārtot Klusā okeāna telpā lielu apgādes bazi. Aņgliias pārstāvis Vjau piedalās Austrālijas aizsardzības padomes darbā, tāpat paredzēts Austrālijas.. pārstāvjiem piedalīties Anglijas un Jaunzēlandes aizsardzības padomē. Tik cieša sadarbība aizsardzības laukā britu dominiju starpā miera laikā .līdz š.im vēl neesot pastāvējusi, izteicās Aus-strālijas aizsardzības ministirs. - : tad ' . as apakšnamā ceturtdien jotika debates par valsts. aizsardzības. jautājumiem. Aviācijas mi- ^Wia paziņoja, ka sākta sarakstā sastādīšana par visiem britu aviācijā ^pak kalpojušiem vīriešiem un sie- Wm, kas varētu pēc pirmā aici-ļ^ ajuma stāties aizsardzības dienestā. ^',d2igu: rīcību pieteica aizsardzības "Jjnigtrs Aleksandrs attiecībā uz ar-f^- r Tā kā: hopietnas vajadzības tS^. ^™iiai steigšus būtu jā-aviācijas zemes personāls, reģistrēs arv agrākos pretgaisa •J^ardzības- darbiniekus. ^ Arī britu ļ^^ paredzējusi savu 14.000 vīru rSy .virsnieku un- kareivju rezervi i^-e māt līdz 75.000 vīriem. Visu ^ATv? n ! ^ ^ inērķis,' paskaidroja aiz-m ministrs, esot nodrošināt • ^esamības gadījumam stipras Hļ^onala rezerves, kas būtu pieeja- * s nekavējoties; jau pirms vispā- ;^'mobilizācijas' sākurna;. Tā v a - • u nodn)šināt tūlītēju 2 miljonu ^^^•lesaukumu. • flote'' ceturtdien 1 ^^ākos'. manevrus pēc kara, •.:^^loties 20. flotes vienībām-, to v i -: :^^,^3ujas kuģim ,.Dukē of York" i l f " ^ aviācijas bazes^ k Do- J ; ^ ,P^lā, flotei Lamanša kanāli ^ l e n ,,uzbmka" aviācija. Plaši jās; nedēļās, tāpat ,. kā jau visu vasaru, Vašingtonā, London|ā un Parīzē notikušas daudzas slepenas apspriedes, veltītas Rietumeiropas ūnijas aizsardzības jautājumiem, un eventuālai ASV militārai palīdzībai. Rietumu militārā ūnija tagad gan vairs neesot. gluži: tik nereāla, kā vēl. jūiiijā, norāda , „New York T i mes", bet tomēr vēl tālu no prak- Parīzes „Samedi Soir" ziņo, ka rjt Ki-emli sākšoties politbiroja sēde, kurā gaidāmi svarīgi lē-. n^umi.. Sēde zīmīga arī tāpēc, ka tanī. vairs Anebūs . klāt rieliunu vislielākā nīdēja Zdanova. Pēdējā' politbiroja sēde notika d i - ; vas nedēļas ' pirms : Zdanova nāves, i ķad.viņš, tikko atgriezies no Berlīnes, politbiroja locekļiem i z - teicia savu plānu „cīņai pret i m periālistiem". Pēc „Samedi Soir" iniformācijas, Zdanovs šajā sēdē prasījis: 1. rietumu imperiālisti jāpiespiež izvākties no Berlīnes vēl pirms 20. oktobra; "2. amerikāņi vēlākais līdz decembrim jāpadzen no Eiropas; 3. nekavē-joties sasaucama kominforma ārkārtēja sēde, lai visi Padomju Savienības sabiedrotie vienotos par lielofensīvu sakarā ar Berlīnes notikumiem. Zdanova prasībām . bijuši : četriļ pretinieki: Bulgaņins, M i - , kojaņs, Maļenkovs un . Kosijins.; Biilgaņins teicis: „Ja pieņemam, ka amerikāņi nepiekāpsies, t a d . karš ir nenovēršams. Nākamos gados mēs vēl nebūsim tik tālu, lai mūsu valsts varētu pārciest: šādub cilvēku un materiālu zau-umus." Par Ždanova prasību Kpieņemšanu iestājušies : • Berija, Andrejevs un Vozņeševskis. Staļins un Molotpvs klusējuši. \ :. ,,Samedi Soir" piezīmē, ka pašreiz sasauktā politbiroja sēdē noteikšot Padomju Savienības turpmāko- ārpplītiku. 1 Austrumu un rietumu konflikts, ku^a sāpīgākais punkts kļuvusi Berlīnes problēma, Izvērties arvien asāks. Pēc nebeidzamām un līdz šim neauglīgām konferencēm un sarunām, rietumi nolēmuši spiest Maskavu uz noteiktāku un skaidrāku valodu, tai pašā laikā vienojoties par tālāko rīcību, ja Kremlis savu izvairīgo politiku gribētu _vel turpināt. Šī polī-tik^ pietiekami skaidri parādījusi, ka Maskavai trūkst patiesas vienoša-nāj^ gribas, bet vienīgā tas vēlēšanās bijusi — novilcināt laiku, lai pielasītu plaisas, kas radušās komunistiskajā austrumu bloka. Rēķinoties ar iespējamu*aktīvāku nostāju no rietumvalstu puses, arī Maskava klu-, sībā gatavo savus pretplānus. To liekas apstiprinām pēdēja informācijā par it kā Staļina vadībā sasauktu Austrumeiropas bloka valstu slepenu konferenci. Saskaņā ar Vašingtonā un LondoCechoslovakijas iekļaušanu, bet nā saņemtu informāciju, tāda patlaban notiekot Krimā, už kurieni nesen devās : „atvaļinājumā" Staļins. Kā jau pirms nedēļās ziņojām, tai pašā laikā ^atpūsties" uz turieni devās Cechbslovakijas valsts prezidents Gotvalds, dodot' vielu secinājumiem, ka gatavojas kādas slepenas apspriedes, līdzīgi kominforma dibināšanai. Šīs aidomas liela mērā apstiprina britu ārlietu ministrijas ; pārstāvja paziņojums ceturtdien, ka, pēc drošām ziņām, Krimā atrodas nē vien Gotvalds, bet arī Rumānijas ārlietu ministre Pau-kere; ūn Bulgārijas ministru prezidents .Dimitrovs. Slepenās „Krimas konferences" uzdevums, kā domā Vašingtonas diplomātiskās aprindās, esot apspriešanās par padomju bloka:tālāko rīcību; un sākamām akcijām. Bez tam Padomju. Savienība plānojot dažas no savām satelītvalstīm iekļaut padomju republīlvu skaitā. Jau agrāk bija dzirdarņi minējumi par projektētu Rumānijas un varbūt arī diplomātu aprindas rietumos šo ver» siju neuzskatīja par ticamu. Ievēro- . jot pēdējā laika attīstību, tagad to vairs neuzskata par neiespējamu. Izšķīrēja nozīme varbūt bijusi arī Tito radītajai krizei. Tāpat sagaida, ka Maskava varētu sākt jaunu ofen-' sīvu Tālajos austrumos. Bez tam padomju žurnāls „Novaja 2izņ" deviņas lappuses garā rakstā .,,Vai tU: esi par vai. pret Padomju Savienību?" ; apellē pie Eiropas sti'ādni^kieņi^ a i - . cīnot tos 112 neatlaidīgu cīņu pret „kara kūdītājiem". . Kad savā laikā rietumi paziņoja Maršala plānu, Maskava drīz pēc: tam pieteica savu „Molptova plfmu". Maršalā palīdzības akcija; tagad jau kļuvusi par realitāti, un, kamēr* Maskava sava iekšējā frontē vai' atzīmēt- dažu neveiksmi un grūtumu,' rietumi, liekas, atkal gatavojas noteiktākai valodai un plāniem. Tāpēc, nebūtu pārsteigums, ja Kremlis slepeni sagatavotu atbildei jaunus plānus no savas puses. Uz šādu plānu pastāvēšanu norāda augšā pieminētās pazīmes, kas vērstas s a - telītvalstu, Rietumeiropas un austrumu v i r 7 i o n " :^ .; • nozīme V ' Trešdien britu apakšnamā ārlietu ministrs Bevins teica jau agrāk gaidīto runu par Lielbritānijas ārpolitiku. Runa britu ārlietu ministrs skāra trīs galvenās problēmas — tiesas procesa ierosināšanu pret 4 ģenerāļiem, Palestīnu un Berlīni. Kamēr Palestīnas un Berlīnes jautājumā valdības viedokli apakšnams pilnīgi atbalstīja, par vācu ģenerāļu neatbrivošanu deputātu domas dalījās. Bevins " norādījaj ka feldmaršalu I^undštetu, Manšteinu un Brauchiču angļi saņēma gūstā 1945. gada pavasarī. Tad, kad Nirnbergā tiesāja Gēringu, Rlbentropu un citus naci valstsvīrus . im militāristus,: pret Ŗundstetu un pārējiem trim . vācu karavīriem nebija pierādījumu. Tos savāca tikai 1947. gadā. Iepazinusies ar šiem materiāliem, britu valdība tā paša gada decembrī nolēma ierosināt pret viņiem prāvu. Tā kā pierādījumi: vēl nav pilnīgi savākti, tie .pagaidām nav publicēti.. : : Par. Palestīnu runājot, Bevins vis- I pirms: sgodiriāja grāfa • Bemadota piemiņu, atzīmējot viņa pašaizliedzīgās pūles grūto problēmu: kārtošanā. ,,Mēs negaidīsim" teica britu ārlietu ministrs, „kamēr žīdi un arābi atzīs Bemadota priekšlikumus ; par š,tāvokla izkārtošanu Svētajā zemē. Britu valdība pilnam atbalsta grāfa iesniegumu Apvienotajām nācijām un pūlēsies,.lai to iedzīvinātu." :.. Tad Bevins sniedza gaidīto pārskati par Berlīnes un Vācijas kompleksu-. Vispirms britu ārlietu m i nistrs aizrādīja, ka krievu opozīcijas: dēļ 'sabiedrotie bijumi spiesti izdar;t naudas reformu tikai Rietumvācija im attiecināt to vienīgi uz saviem sektoriem: Berlīnē. Par atbildi P a domju Savienība jūnijā uzsāka p i l - hlgu Vācijas . bijušās galvaspilsētas blokādi. ..Ko krievi ar to gribēja panākt?" jautāja Bevins un atbildēja; ,,Viņi cerēja, ka jau pēc • dažām nedēļām Berlīnē iestāsies bads^ sāksies nemieri, un mēs būsim spiesti no timenes aiziet. Bet: krievi pievīlās. Gaisa apgāde aizstāja tp, kas agrāk pienāca pa sauszemi vai ūdensceļiem." Par lielu apmierinā-jurnu apakšnamam,.. ārlietu ministrs . paskaidroja, ka Parīzē panākta pilnīga vienošanās par apgādi arī ziemā, ja krie%d blokādi neatcels. Par sarunu saturu Maskavā Bevins nekā tuvāka nepaskaidroja. Viņš vienīgi norādīja, ka Kremlim iesniegti- vairāki priekšlikumi' un pārbaudīti krievu iebildumi un pret-priekšlikumi. • Šis darbs vēl nav beidzies. ; Trīs rietumu sabiedroto starpā attiecībā uz Berlīni nav ne-nesaskaņu. Vienoties ar Mas-varētu pēc tiem pašiem noteikumiem, kādi jau minēti agrāk — blokādes atcelšana un kopīga naudas reformas kontrole. Runas beigās Bevins teica.: „Padomju; Savienība vēl var izdarīt veselu rindumfānev-ru un izmantot dažāda veida propagandu, bet mēs no sava viedokļa neatkāpsimies: B e r l ī n ē miums j ā i z t u r , v a i arī j ā z a u d ē ; v i s s. Es nesaku- ka tas npzīmē k a ru, šo stadiju mēs vēl neesam aizsniegusi." . Pēc Bevina runas apakšnamā. sākās debates, kas turpinājās arī ceturtdien. ''V-'- Bevina ārpolitiskā • deklarācija plašu . atbalsi radījusi; visā. britu presē. „Times" to nosauc par ievērojamu politisku paskaidrojumu. Maskavai Bevins licis skaidri saprast, ka rietumu sabiedrotie i r vienoti ne- vien Berlīnes jautājumā,, bet arī tālākās konsekvencēs, kas izrietētu pēc krievu turpmākās norai dlgās izturēšanās. ,,News Chro-nicle" izsaka nožēlu, ka Bevins nevarējis nekā paskaidrot par sarunām Ma.sk āvā, jo viņa lūpas bijušas „aizzīmogDtas", bet esot pienācis laiks, kad būtu jāuzzina visa skaidrība. Lielais konservatīvais provinces laikraksts .„Yorkshire - Post" savam komentāram licis zīmīgu virsrakstu „Kaŗš vai miers". Ir vajadzīga, enerģiska iin noteikta rīcība, saka ,,Yorkshire Post", lai pierādītu padomju valstsvīriem, ka v i ņiem jāmaina sava līdzšinējā nostāja. Krieviem skaidri jāpierāda,^ ka ASV, Lielbritānija un Francija (Beigas 3. lpļ>,) Ainu. vēl papilama dažas ziņas no Austrijas. Komunistu partijas sekretārs Linčā, padomju joslāļ kādā referātā apsvēris komunistu iespējas tikt Austrijā pie varas. Neesot nekādas nozīmes domāt par kādu ak- . tīvu programmu šinī virzienā, k a - : mēr vel turpinās Austrijas okupā-vija. Jebkura akcija, norādījis, k o munistu fimkcionārs, būtu . spiesta ierobežoties ar padomju joslu un Vīnes padomju sektoru. Bet Austrij a / kā tilts .uz Itāliju un rietumiem, esot pārāk mozimīga,. lai :'komūnisti riskētu ar daļējām akcijām varbūt apdraudēt gala iznākumu: Tāpēc v i ņiem esot vienīgi jābūt pilnīgi gataviem rīcībai tūlīt pēc okupācijas k a raspēka atvilkšanas. Ta^ģ partijai arī būšot pietiekami: dal^dz ieroču un municijas.' Palīdzēšot:'varī: m i l i tāri labi apmācītā itāļu kompartija un .čechu komunisti. Bet līdz tam laikam jāsagatavo nelieli, bet 'droši un fanātiski kadri, kurus laist darba īstajā momentā im i e ^ t noteik- Bet. lai kādi būtu austrumu bloka agresīvie plāni, vienā vietā tajos v.ēl • ir vājš punkts. Kā izteicies Kanādas delegāts U N atomenerģijas kontroles komisijā ģenerālis Noftons, rietum- ļ valstu Informācijas dienesta materiāli droši liecinot, ka.- Padomju Savienība līdz šim vel nbpēj ražot atoiTibumbas,: tādēļ š i n L ļ^ vēl esot pāragras. a 7 milioni V a k ^ ' Francijā; notika •:2 : stundu garš ģenerālstreiks, kurā piedalījās 7 miljoni .strādnieku. . Apak.šzeme.s dzelzceļu un Parīzes omnibusu strādnieki, darbus pārtrauca uz 24 , stundām. Politiskie novērotāji izmākas,: ka tas var izrādīties vienīgi par ievadījumu veselam streiku viMim, jo arodbiedrības noraida ministru kabineta lēmumu par aLgti-paaugstir nāsanu tikai'ISVo apmērā. Nacioņāl-' sapulce . ceturtdien atkal roviclējusi savu iepriekšējo lēmumu par pašvaldību vēlēšanām oktobrī un nolēmusi tās atlikt līdz 1949. gada martam. BB
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, September 25, 1948 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1948-09-25 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari480925 |
Description
Title | 1948-09-25-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | I ķ,ot, kons 4^'^';,%P^ •e 163" ar sav, - ' '"•'^ kas ^zS^i^ -•lrīz_,neatvairām K^ni-a vāciežiem biia • ^.000 m robežas, un i t - ^dza 2000 km c b , ^ ^ 1 bija tikai iJS^^v 3ija -viss: parallēli atavota ^rind^ defer^ mtarti^ijas:vie4's;ft: ;r4a sauktais ,,Vip^;, j ū s m a s : uii r £ : •ojums, kas spēja kā J kasļatiS, as raķešu zalve aKt5 vienībām. Pec z a i ^ ^ ^ otu automātiski ^ l i e k a m " un tas n £ ^ais lidmašīnāTn tom§r saiu:amais .,,tau;rom. a neliels sprāgstķerme- ^ vai lidmašīnai, no lama aparāta paUclzību^ "Od ^eļu uz ienaidnieka ^ ;,Taurenīša'« darbības ja neliels, tikai 32 km ^ ^ g s , pāri^par ioo(i g. septembri ,^oJ.ūza" omas ass dienvidas gals Bva sabiedrotiem savu umainos apstākļos pec ziena pēkšņi nogrima odemākiem itāļu krcise-tonnu lielais „Roma'V ija pārliecināti, ka vai-a, viāqija, kas. visiem spV aizkavēt itāļu flotes pār- Maltu. .Tikai tagad ka „RDmu" nogrem-ilāka attāluma rcddita bitmba. Tādu. vsdcm veselas trīs, No tārn ma-skritums" «vēra tikai 3 a izšauitā no ' „Hcnsche! eklēja savu lipuii i&lck-ceļā ar tā saucainā :āta palīdzību. Daudz Dra daikts . j a u biju ar radio viļņu pali-raķete, kuras ātrums km stundā. Tāpi rī .„tigunsllniju" 'šos ,jau ražoja rū. spaidīgāka bija trešā ar poētisko vardu J [cuŗas ātrums tāpat bija bet, kura bija vadāma alīdzibu. It kā 'i.>- .Rei-citus izgudi'ojumus ie-us Vācieši gan tikJii ļoti li, nemaz vēl- nespēja izkļūst it kā: saprctanui "prātība, arkādu Jķie-uzņēma /baigos sitienus vai • sakāves /rietumos;: būs cerējis, ka, driziima tkt katru lidmašīnu- for-hiolaist dibenā katru ku^i, ^: viņš^ fantazēja: pnr.uz-īujorkai! Lūk, pec dcsinil 1 beidzot bija konsvruets bija uzbūvēta zemūdene, oiršanas spējā aizimiegt prastus; zemūdene kfis bez rio 40 metru dziļuma un tāluma spēja uz Ņujorku •raķeti un bez izniršanas izejas bāzē. Gadiem m Lženieŗi bija ekspei^tmen; i Austrijas kalnu -e^^^^^ tas bija sasniegts. ,^ ^ Ljorikieša ir bijuši daudz imām/kā tie varbūt^^irrio-; ļaisni tanī dienā, kad Be^- ^^kancdejas pagatoi^t^l;. I apUets un 's^^^.^!! Is 400 jaunajiem He:.nke^ ļiem, kuru darbības rajon., km, vajadzēja paoete kādāt Ņujorkai; Ptnii^^^ |o gaisa. Var teikt. Ka^^^ Ira pasaules kaiai^uzv^^^. I : ja invāzija i H i t uJ ^ d a ž u s niēnešusv^^ īpaildzinājies ^ a ^ ^ . ' ^: b i e t , k a t a d p i r m a 2 , |u zagusi nevis ^^iP^^^^" 1 'i ••3 • ļjAS" ABONEMENTS- . panno» kolloklivi. v».ra; 3._ mēnesi + ^fi 0,3 Ināk trīs reizes n^^^^^ Irtdienās un sestdienas. Xr. 80 (185) Sestdien, 1948. g. 25. sept Publisbed under EUCOM C vil i S r UNDP '96. Publisher •\T editor. Kārli. Rabācs. nP Čamp Kleinkōtz near u l dm . P l . 7. Circulation: 4000. P & three rimes weekly. E^dtorial Office: Gūmhr^g/Do Oominikus.Zimmerffiaf.n.Str. 2 L A T V I A N NEWSPAPER Iznāk trīs reizes nedēļa. Izdevējs: BALK ļ uzdevumā Latviešu preses darbinieku sadarbības kopa. Atbildīgais redaktors: K. Rabācs vietn. A. Liepa, redaktori: Z. Bārda. iyi.. Culitis. H. Mindenbergs, A. Smits. Adrese: Gunzburg- Do.; red. J Dominikus-Zimmer-mannstr. • 2 (tālr. 50). apg.: Marktpl. 25 (t. 84), spiest: Bgm.-Undmaiia.-Pl. 7 (t. 92) rācija Apvienoto i^aules politDtas loruina šonedēļ atskanēja divu ievērojamu valstsvīru balsis: Bevins runāja apakšnamā par Lielbritānijas ārpolī-tiko ttB tfidaļ otra dienā Savienoto Valstu ārlietu ministrs Maršals de-klarSJa Vašingtonas nostāju visos svari Apvienoto ASV, un Francijas valdība vistuklākajās dienās sagaida Maskavas atbildi uz trim vienāda satura rietumvalstu notām Berlīnes jautājumā, kas trešdienas, vakara nodotas padomju vēstniekiem V a šingtonā, Londonā un Parīzē. Notu gaturt oficiāli nav -paziņots, bet, pēc novērotāju domām, t^jāsnepārpro^ tamS veidā esot. izklāstīts Berlīnes probloinas: stāvoklis un rietumvalstu viedoklis, kā arī, prasīta tikpat skaidra ' Maskavas atbilde: Komen-tātori žo notu apzīmē par „pagai-dām pēdējo". No padomju atbildes atkarājies rietumvaMu nākamā riciba, par kuru tās jau esot vieno- •Kā .raksta ;,;Daily Telegraph", rie-tumuiēku iiota esptv fōnnulēta tik pŗ^cizi, ķa Maskavai • būšot griāti atkal dot izvairīgu atbildi. „Daily Graphic" izsakās;\ k a : notā skaidri detinētas Vaširjīgtonas, Londonas im Mzes prasības "Berlīne^ kopīgas valūtas iln turpmāko transporta un tirdzniecības sakaru jautā-jumos. Labvēlīgas atbildes gā dīj um ā esot iespējama sarunu atjaunošana Maskavšj .bet pretējā gadījumā jau-tSjuirm nddpžana TJŅ. Pģc britu ārlietu ministra BĢvina atgriešanas: Parīzē, tur turpinājās apspriedes Berlīnes jautājumā. Angļu speciālvēstnieks Robertss laikam U2 Maskavu neatgriezīšoties, bet amerikāņu vēstnieks Smiss izsaukts, uz Vašingtonu, Šodien gaidāma Be-vina runa UŅ kopsapulcē;^^^^^ ® Hunas sākumā .Maršals prasīja, lai Apvienotās nācijas deklarē cilvēku pamattiesības. Šo tiesību nerespek^ tēšana radījusi visus tagadējos grūtumus; „Miljoni cilvēku^-' teica Mar^ šais, „dzīvo terrora draudos un bailēs no slepenās policijas. Valdības, kas nerespektē savu pilsoņu tiesības, neievēro arī citu valstu tiesības. Jo vienmēr ir bijis tā, ka tās valstis, kas aiztsāv U N chartas pamatprincipus, aizstāv arī humanitāti.*' . Tālāk ASV ārlietu ministrs -sīkāk apskatīja to U N iestādījumu darbu, kas veikts citu tautu labā un izteica izbrīnu, • ka vesels valstu bloks nostājies pret / palīdzību Eiropai, kaut gan vienīgi tā var atjaimotkaŗā sagrautās saimniecības un novērst, chaosu. '„Mēs nevaram pieļaut." deklarēja MaršMs, „ka daža^aldibas Tēlas izmantot nabadzību un postu, lai profitētu no nemieriem uri revolūcijām." Tad amerikāņu ārlietu ministrs deklarēja savas vald.ibas v'e-dokli par tiem jautājumiem, kas būtu jāatrisina Apvienoto nāciju pilnsapulcei: ; Pirmkārt Maršals 'prasīja, lai beidzot tiktu parakstīts miera līgums ar Vāciju un Japānu un lai- šīs valstis tad uzņemtu UN. . Austrija Apienotajās nācijās būtu uzņemama nekavējoties un atjaunojamas tās 1937. gada robežas. Palestīnā jānodibina miers un jāpalīdz kā - žī-ļ diem^ tā arābiem. Vēlāk UN jāuz» ņem Izraēla un' Transiordāniia* jāatrisina Korejas problēma, jānodrošina Grieķija pret ārējiem agresoriem un jānodibina starptautiska' atomenerģijas kontrole. „Ir traģisks pārpratums," runas beigās teica A SV ārpolitikas vadītājs, ,.ka mūsu pacietību, daudzi iztulkojuši par vājuma zīmi. Ja A S V vēl turpina sarunas, tad tas. neļiozīmē, ka mēs atr (Beigas 3. Ipp.) a un VAI METUMEIROPA AIZSTĀVAMA PIE REINAS VAI PIRENEJIEM? /'Es. negribu nevajadzīgi uzsvērt iespējamas kara briesmas, bet ne-ļnbu ari tas mazināt," ceturtdien paskaidroja britu impērijas ģenerāl-jtab^ priekšnieks feldmaršals Montgomerijs, komentēdams īsi pirms to paziņoto plānu Anglijas aizsardzības rezervju paplašināšanai. Ievērojot saspīlējuma pieaugšanu dažādās vietās pasaulē, Lielbritānijai varhntēju konflikta draudu gadījumā vajadzīga stipra rezerves armija, is Montgomerijs. ņos, kā arī pa ceļam uz turieni — Atlantijas okeāna. ; Austrālijas aizsardzības ministrs ceturtdien paziņoja, ka Austrālija kopā ar Angliju izplānojusi. 5 gadu programmu aizsardzības spēku stiprināšanai, zinātniskās pētniecības veicināšanai un stratēģiski svarīgu materiālu uzkrāšanai. Abas valdības paredzot turēt pastāvīgā gatavībā pirmšķirīgi apmācītu bruņoto spēku kodolu, kā arī iekārtot Klusā okeāna telpā lielu apgādes bazi. Aņgliias pārstāvis Vjau piedalās Austrālijas aizsardzības padomes darbā, tāpat paredzēts Austrālijas.. pārstāvjiem piedalīties Anglijas un Jaunzēlandes aizsardzības padomē. Tik cieša sadarbība aizsardzības laukā britu dominiju starpā miera laikā .līdz š.im vēl neesot pastāvējusi, izteicās Aus-strālijas aizsardzības ministirs. - : tad ' . as apakšnamā ceturtdien jotika debates par valsts. aizsardzības. jautājumiem. Aviācijas mi- ^Wia paziņoja, ka sākta sarakstā sastādīšana par visiem britu aviācijā ^pak kalpojušiem vīriešiem un sie- Wm, kas varētu pēc pirmā aici-ļ^ ajuma stāties aizsardzības dienestā. ^',d2igu: rīcību pieteica aizsardzības "Jjnigtrs Aleksandrs attiecībā uz ar-f^- r Tā kā: hopietnas vajadzības tS^. ^™iiai steigšus būtu jā-aviācijas zemes personāls, reģistrēs arv agrākos pretgaisa •J^ardzības- darbiniekus. ^ Arī britu ļ^^ paredzējusi savu 14.000 vīru rSy .virsnieku un- kareivju rezervi i^-e māt līdz 75.000 vīriem. Visu ^ATv? n ! ^ ^ inērķis,' paskaidroja aiz-m ministrs, esot nodrošināt • ^esamības gadījumam stipras Hļ^onala rezerves, kas būtu pieeja- * s nekavējoties; jau pirms vispā- ;^'mobilizācijas' sākurna;. Tā v a - • u nodn)šināt tūlītēju 2 miljonu ^^^•lesaukumu. • flote'' ceturtdien 1 ^^ākos'. manevrus pēc kara, •.:^^loties 20. flotes vienībām-, to v i -: :^^,^3ujas kuģim ,.Dukē of York" i l f " ^ aviācijas bazes^ k Do- J ; ^ ,P^lā, flotei Lamanša kanāli ^ l e n ,,uzbmka" aviācija. Plaši jās; nedēļās, tāpat ,. kā jau visu vasaru, Vašingtonā, London|ā un Parīzē notikušas daudzas slepenas apspriedes, veltītas Rietumeiropas ūnijas aizsardzības jautājumiem, un eventuālai ASV militārai palīdzībai. Rietumu militārā ūnija tagad gan vairs neesot. gluži: tik nereāla, kā vēl. jūiiijā, norāda , „New York T i mes", bet tomēr vēl tālu no prak- Parīzes „Samedi Soir" ziņo, ka rjt Ki-emli sākšoties politbiroja sēde, kurā gaidāmi svarīgi lē-. n^umi.. Sēde zīmīga arī tāpēc, ka tanī. vairs Anebūs . klāt rieliunu vislielākā nīdēja Zdanova. Pēdējā' politbiroja sēde notika d i - ; vas nedēļas ' pirms : Zdanova nāves, i ķad.viņš, tikko atgriezies no Berlīnes, politbiroja locekļiem i z - teicia savu plānu „cīņai pret i m periālistiem". Pēc „Samedi Soir" iniformācijas, Zdanovs šajā sēdē prasījis: 1. rietumu imperiālisti jāpiespiež izvākties no Berlīnes vēl pirms 20. oktobra; "2. amerikāņi vēlākais līdz decembrim jāpadzen no Eiropas; 3. nekavē-joties sasaucama kominforma ārkārtēja sēde, lai visi Padomju Savienības sabiedrotie vienotos par lielofensīvu sakarā ar Berlīnes notikumiem. Zdanova prasībām . bijuši : četriļ pretinieki: Bulgaņins, M i - , kojaņs, Maļenkovs un . Kosijins.; Biilgaņins teicis: „Ja pieņemam, ka amerikāņi nepiekāpsies, t a d . karš ir nenovēršams. Nākamos gados mēs vēl nebūsim tik tālu, lai mūsu valsts varētu pārciest: šādub cilvēku un materiālu zau-umus." Par Ždanova prasību Kpieņemšanu iestājušies : • Berija, Andrejevs un Vozņeševskis. Staļins un Molotpvs klusējuši. \ :. ,,Samedi Soir" piezīmē, ka pašreiz sasauktā politbiroja sēdē noteikšot Padomju Savienības turpmāko- ārpplītiku. 1 Austrumu un rietumu konflikts, ku^a sāpīgākais punkts kļuvusi Berlīnes problēma, Izvērties arvien asāks. Pēc nebeidzamām un līdz šim neauglīgām konferencēm un sarunām, rietumi nolēmuši spiest Maskavu uz noteiktāku un skaidrāku valodu, tai pašā laikā vienojoties par tālāko rīcību, ja Kremlis savu izvairīgo politiku gribētu _vel turpināt. Šī polī-tik^ pietiekami skaidri parādījusi, ka Maskavai trūkst patiesas vienoša-nāj^ gribas, bet vienīgā tas vēlēšanās bijusi — novilcināt laiku, lai pielasītu plaisas, kas radušās komunistiskajā austrumu bloka. Rēķinoties ar iespējamu*aktīvāku nostāju no rietumvalstu puses, arī Maskava klu-, sībā gatavo savus pretplānus. To liekas apstiprinām pēdēja informācijā par it kā Staļina vadībā sasauktu Austrumeiropas bloka valstu slepenu konferenci. Saskaņā ar Vašingtonā un LondoCechoslovakijas iekļaušanu, bet nā saņemtu informāciju, tāda patlaban notiekot Krimā, už kurieni nesen devās : „atvaļinājumā" Staļins. Kā jau pirms nedēļās ziņojām, tai pašā laikā ^atpūsties" uz turieni devās Cechbslovakijas valsts prezidents Gotvalds, dodot' vielu secinājumiem, ka gatavojas kādas slepenas apspriedes, līdzīgi kominforma dibināšanai. Šīs aidomas liela mērā apstiprina britu ārlietu ministrijas ; pārstāvja paziņojums ceturtdien, ka, pēc drošām ziņām, Krimā atrodas nē vien Gotvalds, bet arī Rumānijas ārlietu ministre Pau-kere; ūn Bulgārijas ministru prezidents .Dimitrovs. Slepenās „Krimas konferences" uzdevums, kā domā Vašingtonas diplomātiskās aprindās, esot apspriešanās par padomju bloka:tālāko rīcību; un sākamām akcijām. Bez tam Padomju. Savienība plānojot dažas no savām satelītvalstīm iekļaut padomju republīlvu skaitā. Jau agrāk bija dzirdarņi minējumi par projektētu Rumānijas un varbūt arī diplomātu aprindas rietumos šo ver» siju neuzskatīja par ticamu. Ievēro- . jot pēdējā laika attīstību, tagad to vairs neuzskata par neiespējamu. Izšķīrēja nozīme varbūt bijusi arī Tito radītajai krizei. Tāpat sagaida, ka Maskava varētu sākt jaunu ofen-' sīvu Tālajos austrumos. Bez tam padomju žurnāls „Novaja 2izņ" deviņas lappuses garā rakstā .,,Vai tU: esi par vai. pret Padomju Savienību?" ; apellē pie Eiropas sti'ādni^kieņi^ a i - . cīnot tos 112 neatlaidīgu cīņu pret „kara kūdītājiem". . Kad savā laikā rietumi paziņoja Maršala plānu, Maskava drīz pēc: tam pieteica savu „Molptova plfmu". Maršalā palīdzības akcija; tagad jau kļuvusi par realitāti, un, kamēr* Maskava sava iekšējā frontē vai' atzīmēt- dažu neveiksmi un grūtumu,' rietumi, liekas, atkal gatavojas noteiktākai valodai un plāniem. Tāpēc, nebūtu pārsteigums, ja Kremlis slepeni sagatavotu atbildei jaunus plānus no savas puses. Uz šādu plānu pastāvēšanu norāda augšā pieminētās pazīmes, kas vērstas s a - telītvalstu, Rietumeiropas un austrumu v i r 7 i o n " :^ .; • nozīme V ' Trešdien britu apakšnamā ārlietu ministrs Bevins teica jau agrāk gaidīto runu par Lielbritānijas ārpolitiku. Runa britu ārlietu ministrs skāra trīs galvenās problēmas — tiesas procesa ierosināšanu pret 4 ģenerāļiem, Palestīnu un Berlīni. Kamēr Palestīnas un Berlīnes jautājumā valdības viedokli apakšnams pilnīgi atbalstīja, par vācu ģenerāļu neatbrivošanu deputātu domas dalījās. Bevins " norādījaj ka feldmaršalu I^undštetu, Manšteinu un Brauchiču angļi saņēma gūstā 1945. gada pavasarī. Tad, kad Nirnbergā tiesāja Gēringu, Rlbentropu un citus naci valstsvīrus . im militāristus,: pret Ŗundstetu un pārējiem trim . vācu karavīriem nebija pierādījumu. Tos savāca tikai 1947. gadā. Iepazinusies ar šiem materiāliem, britu valdība tā paša gada decembrī nolēma ierosināt pret viņiem prāvu. Tā kā pierādījumi: vēl nav pilnīgi savākti, tie .pagaidām nav publicēti.. : : Par. Palestīnu runājot, Bevins vis- I pirms: sgodiriāja grāfa • Bemadota piemiņu, atzīmējot viņa pašaizliedzīgās pūles grūto problēmu: kārtošanā. ,,Mēs negaidīsim" teica britu ārlietu ministrs, „kamēr žīdi un arābi atzīs Bemadota priekšlikumus ; par š,tāvokla izkārtošanu Svētajā zemē. Britu valdība pilnam atbalsta grāfa iesniegumu Apvienotajām nācijām un pūlēsies,.lai to iedzīvinātu." :.. Tad Bevins sniedza gaidīto pārskati par Berlīnes un Vācijas kompleksu-. Vispirms britu ārlietu m i nistrs aizrādīja, ka krievu opozīcijas: dēļ 'sabiedrotie bijumi spiesti izdar;t naudas reformu tikai Rietumvācija im attiecināt to vienīgi uz saviem sektoriem: Berlīnē. Par atbildi P a domju Savienība jūnijā uzsāka p i l - hlgu Vācijas . bijušās galvaspilsētas blokādi. ..Ko krievi ar to gribēja panākt?" jautāja Bevins un atbildēja; ,,Viņi cerēja, ka jau pēc • dažām nedēļām Berlīnē iestāsies bads^ sāksies nemieri, un mēs būsim spiesti no timenes aiziet. Bet: krievi pievīlās. Gaisa apgāde aizstāja tp, kas agrāk pienāca pa sauszemi vai ūdensceļiem." Par lielu apmierinā-jurnu apakšnamam,.. ārlietu ministrs . paskaidroja, ka Parīzē panākta pilnīga vienošanās par apgādi arī ziemā, ja krie%d blokādi neatcels. Par sarunu saturu Maskavā Bevins nekā tuvāka nepaskaidroja. Viņš vienīgi norādīja, ka Kremlim iesniegti- vairāki priekšlikumi' un pārbaudīti krievu iebildumi un pret-priekšlikumi. • Šis darbs vēl nav beidzies. ; Trīs rietumu sabiedroto starpā attiecībā uz Berlīni nav ne-nesaskaņu. Vienoties ar Mas-varētu pēc tiem pašiem noteikumiem, kādi jau minēti agrāk — blokādes atcelšana un kopīga naudas reformas kontrole. Runas beigās Bevins teica.: „Padomju; Savienība vēl var izdarīt veselu rindumfānev-ru un izmantot dažāda veida propagandu, bet mēs no sava viedokļa neatkāpsimies: B e r l ī n ē miums j ā i z t u r , v a i arī j ā z a u d ē ; v i s s. Es nesaku- ka tas npzīmē k a ru, šo stadiju mēs vēl neesam aizsniegusi." . Pēc Bevina runas apakšnamā. sākās debates, kas turpinājās arī ceturtdien. ''V-'- Bevina ārpolitiskā • deklarācija plašu . atbalsi radījusi; visā. britu presē. „Times" to nosauc par ievērojamu politisku paskaidrojumu. Maskavai Bevins licis skaidri saprast, ka rietumu sabiedrotie i r vienoti ne- vien Berlīnes jautājumā,, bet arī tālākās konsekvencēs, kas izrietētu pēc krievu turpmākās norai dlgās izturēšanās. ,,News Chro-nicle" izsaka nožēlu, ka Bevins nevarējis nekā paskaidrot par sarunām Ma.sk āvā, jo viņa lūpas bijušas „aizzīmogDtas", bet esot pienācis laiks, kad būtu jāuzzina visa skaidrība. Lielais konservatīvais provinces laikraksts .„Yorkshire - Post" savam komentāram licis zīmīgu virsrakstu „Kaŗš vai miers". Ir vajadzīga, enerģiska iin noteikta rīcība, saka ,,Yorkshire Post", lai pierādītu padomju valstsvīriem, ka v i ņiem jāmaina sava līdzšinējā nostāja. Krieviem skaidri jāpierāda,^ ka ASV, Lielbritānija un Francija (Beigas 3. lpļ>,) Ainu. vēl papilama dažas ziņas no Austrijas. Komunistu partijas sekretārs Linčā, padomju joslāļ kādā referātā apsvēris komunistu iespējas tikt Austrijā pie varas. Neesot nekādas nozīmes domāt par kādu ak- . tīvu programmu šinī virzienā, k a - : mēr vel turpinās Austrijas okupā-vija. Jebkura akcija, norādījis, k o munistu fimkcionārs, būtu . spiesta ierobežoties ar padomju joslu un Vīnes padomju sektoru. Bet Austrij a / kā tilts .uz Itāliju un rietumiem, esot pārāk mozimīga,. lai :'komūnisti riskētu ar daļējām akcijām varbūt apdraudēt gala iznākumu: Tāpēc v i ņiem esot vienīgi jābūt pilnīgi gataviem rīcībai tūlīt pēc okupācijas k a raspēka atvilkšanas. Ta^ģ partijai arī būšot pietiekami: dal^dz ieroču un municijas.' Palīdzēšot:'varī: m i l i tāri labi apmācītā itāļu kompartija un .čechu komunisti. Bet līdz tam laikam jāsagatavo nelieli, bet 'droši un fanātiski kadri, kurus laist darba īstajā momentā im i e ^ t noteik- Bet. lai kādi būtu austrumu bloka agresīvie plāni, vienā vietā tajos v.ēl • ir vājš punkts. Kā izteicies Kanādas delegāts U N atomenerģijas kontroles komisijā ģenerālis Noftons, rietum- ļ valstu Informācijas dienesta materiāli droši liecinot, ka.- Padomju Savienība līdz šim vel nbpēj ražot atoiTibumbas,: tādēļ š i n L ļ^ vēl esot pāragras. a 7 milioni V a k ^ ' Francijā; notika •:2 : stundu garš ģenerālstreiks, kurā piedalījās 7 miljoni .strādnieku. . Apak.šzeme.s dzelzceļu un Parīzes omnibusu strādnieki, darbus pārtrauca uz 24 , stundām. Politiskie novērotāji izmākas,: ka tas var izrādīties vienīgi par ievadījumu veselam streiku viMim, jo arodbiedrības noraida ministru kabineta lēmumu par aLgti-paaugstir nāsanu tikai'ISVo apmērā. Nacioņāl-' sapulce . ceturtdien atkal roviclējusi savu iepriekšējo lēmumu par pašvaldību vēlēšanām oktobrī un nolēmusi tās atlikt līdz 1949. gada martam. BB |
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-09-25-01