Bavarijas Latviesu vestnesis, April 25, 1947

              Attthoriiöd by — Lizens —
izdoSanas atjauja: ICD-OxMBO
:: Atblldlgaia redak-tors
- Editor lÄ-Chief:
Kärli» Eabäcs, Yletalebs:
Aleksandrs Llepa. redakd-
Jas sekretäTB: filaksis CaU**
tis^ reniktori: Andrejs Ru»
diis (Mlncheng). Harijs Min-dcnbergi
(Esllngenä). Ar^
aoldd Smits (sports), Zigurds
BSrda techniskais iekfirto»
Jums) NEWSPAm
PiektdidD, 1947, g. 25. aprlH
isnik otmleais @Bvnieiitdi#-
Bäs :t MdTiJs: Eaviryas
^S&dala latvleSu komiujaa
osdeTiiml LatvieSa pmea
darbtnieka sadarbibas kopa::
Redakcija: oansbarg/O. BOr-f
«rm Idr • Landmaim Pl. 7,
t n !: Prioted by 9cbwib.
Volksbiait, Gflnzbarg/DOB..
BOrgerm. • Laadmann-^ Yn
Mmeas - 0«rcuUtloo!
pagräk. -^^152
a- Vnjf atkal Ä
IS: 0 0 I sesija
p n a nebutu ar tv"^ I Pieversäs Ki^^JS
[pret Canga ' ^ ^ ^
M,apsolTJas::to dant
Not^garantijas,;!^^^^
| e n ^ respektesManI
|stisim Canga:;!)^
a iin citas vals
lm Imperiju
Sanghajä un xiäinoni'
gruti sanrasties ar
iutäjimros?" es jäutaja
jko daudz: nevar: iebilst,>
|o yisiem-m
j japänu sa'-'"-'^ • •
r atteica
p d ^ e s Teheranä, äti^
m nav novietots ASV.bel
peslMecibas h
f s iioticis aiz • saprotamiet
Vispirms tevs bija Do.
Iprieksltkumu^ to) btjaii.
Stajins, aizradidams, ia
?aks, ja nebus viesis, Bel
l y i ^ aiz ' droSibas iem^
ptalinä pneksliki^
las ritä satiku tevu. Biji
bgiiris, bet arlsajusminät
p riöorgänizet^ 12 *
[ru Dzo? Saprotams, ka
p§ yakär atnäca apsveid-h
Ceröils?"
bija kläi Pirmo
kai mes divi
••^TJn t ä d / v e lM
Iät 'viehs otra
rinijäs.; ,,To gaii negnbe*
Mes • tikai -paskatiiame!
ixu^ lai noskaidi^^^
rJ^*'-''"^ '^«• ^ i d a virs tad vii?§ ir?"
^vi^anx visai masivs^a^^
r rtinä Ibrivi,
häts, kustäs lenl^^^
z g ^ iespäidigs," ^ ^^^^ ;
h e v patik?":^
bikti piekrizdams, paitia]»
"id päteica, ka »
iaääs minötes^tadorf
l e s M ^ ^ ^
„tris lielie"
ASV senats pie^emis Tnimeiia ierosinäto likumu par 40(1 miljona
dolaru aizdevumu Grie^ijai un Turcijai ar 67 pret 23 balsim, pärejiem
attQrotie& (Senätam ir pavisam 96 locek)u). Tapat pie^emts priekSli-kums
par 850 milj. dolaru aizdevumu citäm Eiropas valstim ar piebildu-mu,
ka aizdevumus no SIs summas nedrikst döt Poiijai un Ungitrijai.
9
ilf: •'
te.---
m-mk-
'
mi
zinätu par k.,
g.bijaPozeng,ludz5
fc,: ate) Esslingen*
fe 16. •
5tuttg^rterstr.
I Teklu SS^i
m-:
I Eazaku,: dzim;. ^
I Fisäibacii ^^^^
Dienu pirms nobalso§anas senatä
ASV ärlietu ministrs Mar§als nosu-tijis
no Maskavas vestijumu senär^
tam un kongresam, kupä aicinäjis
fteidzinät Trumena pjriek§likumu
pieijemäanu un palidzibas plana
reäliz§§anu, jo palidziba Grielfljai
un Itodjai^^^^^^e^ vajädziga steidzigL
dente Trumens teica lielu nmu >^
aoclitedl^e^
j^roklamej|i, ka ASV iisdieha^
Ir „palidzet briväm tautäm vii;iu pö-l
§s saglabat neatkaribu.-V Täläk^
zidents teica: „Daudzäm no Sim tau-täm
iodlen jäizS^as starp totälltä-lismu
un demoki^tij^^
nos Vi^äm lizspiediis kaj^ posts, kas
padarijis täs saimnieciski tlk väjas,
ka täs klifst viegls upuris ärejam
gpiedienam uii sye§äm^^^i^
M5§t tiemy kas v§l£^ demokr^^
bet to var veikt tfkai, ja ASV pati
bus saimhiedski vStip^ Bez tam
tagad pienäds laiks, kad uzskatämi
jäparada ASV briväs uzijiemibas sis-temas
päräkums.
Bulgäii jas zii?tu a^entura of iciäli at-smikusi
baumäs, it kä pastavetu kä-da
Balkänu ^virsvaldibä", ko vadot
Bulgärijas ministru prezidents Di-mitrovs
un kiqrä piedaloties ari mar-lais
Tito un Rumänijas komOniste
Anna Pakuei^ kä ari griel^u kamu-nistu
lideris Cadiariades. Bulgärijas
fä teikts, ka gis ^virsvaldlbas** uzde-vums
esot „regulet territoriälus jau-täjumus
Balkanos un vadit militäras
pperäcljas Grielpjös plerobeiä, pie
kam ta saoemot rikojvimus no Mas-
. Tälak atsaukumä teikts, ka
ari par gaidämäm territoriä-läm:
pärmaiijäm Ralkanos un par
kohferencem, kas rikotas Prägä.
Bulgärijas zliju a^entura pllnvarota
atsaukt §is bumas kätegoriskä f ör­inä.
Nepareizäs zi^as esot izplatijusi
kada amerikäijiu zinu agentura, dibi-nadamäs
uz „zinämäm sabiedroto iri-fprmädjäm."
Pec tam, kad DroSibas padome no-raidijusi
Pädomju Savienibas pra^
sibu iecelt komisiju, kas pärraudzitu
ASV palidzibas izmanto§anu Grieki-jä,
Albänija pazipqjusi, ka iesniegs
Dro§ibas padomei sQdzibu par to, ka
grieku ku^ atkärtoti aizkäruäi A l -
bänijas territoriälos udepus.
i^New York Herald Tribune"
ini^dz UP: zii^ojumu no Atenäm, ka
Griekijas valdiba lugusl ASV flotes
vienibu, kas uzturas Grieljiijas
50S un uzpoäas öficiälajai vizitei
ä, nekavejöties doties apmekle-
U2 Salonikiem, jo ienäkuSäs
siijas, ka gar Grie^ijas un Turdjas
pierobeiu köncentrejoties Dienvid-slavijä
apmädti partizänu spekt
paredzams, ka ASV §lm lugumam
piekritis. Grielj:! luguSi ari, lai flo­tes
apmeklejuma laikä demonsträd-u
lidojumiem pacejas amerikäi^u
idmaSinas un lai täs pärlido parti-xähii
apgabalus tik zemu, ka parti­tani
skaidri redzetu baltäs zvaigznes
uz spämiem. Säkotneji apmeklejums
Salonikos bijis paredzets tikai uz
Vasaras säkumu.
Pedejäs dienäs pirins galigä lemu-ma
pie^iemäanas par ASV palidzibu
G r i ^ j a i un Turdjal, vei notikusi
Interesanta runu divkauja starp
Vinstonu Cerdlu un Henriju VoUesu.
Volless Osio izteicies, ka Cerdlato
neesot drosmes publiski pateikt savu
pärliecibu, ka kar§ nenover-
Geriiis uz to preses pärstäv-atbildejis:
„Kar§ nav nenover-mm
bet täs kjutu nerioverSams, ja
Lielbritanija un ASV säktu samieri-nä
§anas un vienpusigas atbrui>osa-näs
politiku, proti, to pa§u politiku,
, kas noveda pie pedejä kaj^."
Tai pasä dienä Volless Oslo atbil-
• dejis agräkai Cerdla runai, kura tas
bija nosauqis Vollesu par »jcripto
komunistu", paskaidrodams, ka
kripto komunists esot täds cilveks,
kam nav drosmes atzities, ka vii?§
ir komunists, Cerdls patelds to
konservätivo pärtijas sanäksme, pie-bilzdams,
ka VoUesa m§rljis esot at-sveäinät
Angliju no ASV un padarit
to par Padoxnju Savienibas sabied-
YoUess atbildejis: ^ s neesmu
ne komunists, ne sodälists, bet pro-gresivs
ASV pilsonis. Esmu pärlie-cinäts,
ka miers iespejams ari tädä
pasaule, kur viena otrai blakus pa-stäv
Krievijas, komunistiskä, Rie-tumelropas
sociäldemokratiskä un
ASV kapitälistiskä iekärta."
ASV laikrakstu izdeveju apvieni-bas
prezidents, ,,New York Herald
Tribune" Izdeveja vietnieks Vilbers
Forests apvienibas sanäksme ieteids
ASV slegt ligumus ar daiädäm val­stim
preses brivibas nodroälnäSanaL
Fadomju Savienibä un 23 dtäs val-stis,
starp täm: Argentinä, Indo^ihä,
Iränä, Egipte, Somijä, Cedioslöva-kijä,
Austrijä, Spänijä, Italijä, Vä-cijä,
Polijä, Rumanijä, Turcijä, Dien-vidslavljä,
Ungärijä, Grieljdijä un
Bulgärijä preses brivibas neesot.
NYHT
20. un 21. aprili angju joslä Mer-bekä
notika LatvieSu Genträläs Pa-domes
ärkärtejä sesija. Tajä pieda-lijäs
38 padomes locekji, darba kär-tibä
bija vairäki gvarigi trimdas dzi-ves
jautäjumi, IpaSi sakara ar DP
iesaistiSanos no anglu josias darbos
Anglijä. Padomes sede LCK priekS-sedis
prof. A Sväbe nolaslja plaSu
zipojumu, kas pamatigi raksturoja
paSreizejo situädju xm iezimeja var-butejti
attlstlbu näkotne. Padome
pieijema ari vairäkus deklarätlvus
atzinumus un pec iesniegtä priekS-likuma
par jaunu pärbaudija uztlcl-bu
LCP priekSsedim A Valdmanim.
Nobalsojumä par A Valdmani iztei-cäs
27; bet atturejäs 9 balsis,
Citu pienäkumu kavets, sesijä ne-varepä
piedalities LCK vicepriek§-
sedis A Reihs. Sesljas ätreferejumu
snie^sim näkoSajä numurä. NäkoSä
LCP sesija paredzetajunijä vldu.
PIRMDIEN tJN jUfllKÄM^
^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^ P^^^
KOPSAPULGE APSPRIEDIS
Pirmdien ärkärtej ä UN kppsapulce
apspriedis Palestinas täläko jautä-
. Tä nodoSanu Apvienotajäm
Näcijäm ierosinäja pati AigUja pec
tam, kad neizdeväs panäkt nekädu
vienpSanos par Palestinas täläko
likteni uri ari Palestinas konferenc^
Lmdona bija beigusies biez jebkä-diem
pänäkumiem. Pa to laiku ne-mieri
pa§ä Palestinä nemitas, un
stävoklis tur patlaban kjuvis vei sa-
" äks nekä ieprieki
UN kopsapulce Dienvidslavija at-balsti
§ot „simtpröcentigu neatkaribu
Palestinai un arabu valstim", Bel-grade
pazipojis Diehvidsla vijas val-dibas
pärstävis. Bez tam Dienvid-slavijas
delegädja uzaicinäSot päre-jäs
dalibnieces valstis gädät, lai tik-tu
atrisinäta to zidu problema, kas
nevelas palikt Väcijä un dtäs zemes.
Irakas ärlietu ministrs jau agräk
pazi^oja, ka Iraka un pärejäs arabu
valstis — U N dalibnieces nolemuSas
piedalities Palestinas jautajuma ap-sprieSanä
kopsapulce. Arabu valstim
tomer Palestinas jaiitäjumis jau esot
gluzi skaidrs, un arabu prasibas esot
taisnigas. Arabi nolemu5i katrä zi-i>
ä radit Palestinä. brivu un neat-karigu
väisti. Arabu välsitu kopejo
nostaju UN kopsapulce iepriek§ iz-strädäja
arabu yalstu ärlietu minis­tru
konference, kas notika Damaskä
pec Sirijas valdibas ierosinäjuma..
„Jewish Agenc3r'* pärstävis piepra-ajis,
lai UN kopsapulce vispirms
pie^erntu iepriekSeju lemumu, ar
kupi raditu iidiem iecejoäanas iespe-jas
Palestinä. Kopsapulcel esot järi-kojas
ätri un noteikti, jo Palestinas
jautajuma atrLsinä.luma novilcinä§a-na
nozimetu katastrofu zidiem.
Arabu ligas pärstävis un Sirijas
delegäts Dro§ibas padome preses
aro
pärstävjiem paskaidrojis, ka Sirija
esot pret Palestinas izmeklesanas
komisijas radiäanu kopsapulce, bet
ja tädu tomer nodibinätu, Sirija pra-siSot
tiesibas tajä piedalities, jo, sa-ska^
ä ar UN diartu, komlsija butu
jäpiedaläs visäm valstim, kas tieSi
ieinterösetas Palestinas näkotne.
Sirija atbalstot „neatkarigu Palesti­nas
väisti" un esot pret iidu par
stävja piedaliSanos ^ jautajuma ap-^
spriejanä. * v ,
Palestinä pa to laiku no jauna uz-liesmojuSi
nemieri un yairojas ter-rora
akti. Pec agräk notiesätä iidu
terrorista Dova Grunerä un tris citu
terroristu pakäräanas, pagrides or-ganizäcija
^irgun Zvai Leumi" savä
slepenä raidltäjä pieteica atmaksas
akciju. Par katru ar nävi sodito ter­roristu
pakärSot desmit augstakus
angju virsniekus. Atmaksas akciju
jau, ieyadijuäi däiädi terrora akti,
metot bumbas un uzbrukot ang}u
posteijdem Telavivas cietumä di vi
uz nävi notiesäti zidu terroristi izda-rijuM
pa§nävibu, izmantojot kamera
izdobtä apelsinä nosleptu degja
bumba Jeruzaleme no cietuma mör-ga
izzagts viens no pakärto terroris­tu
lllpem. Tas ir jau otrs ääds ga-dijums.
Dienvidpalestinä uzspridzi-näts
käds angju kaj-aviru yilciens,
nonävejot 20 kajraviru. Vildenä at-radäs
ari daudzi civllisti ar bemiem.
Civillstu vidu 2 nonäyeti un daudz
ievainotö. Visiem iidiem Palestinä
noteikts izejas aizliegums. Tä izpil-dl
§anfti seko policija ar tanku patru-jäm,
Telavivas apkärtne ielenktas
visas Ipsejas, Pec Palestinas augstä
komisära pieprasijuma angJu kapa-speks
pirmo reizl kopä kaj-a beigäm
atrodas trauksmes stävpkli/ Jeruza-lemes
anglu dyHistiem nprädits ne-atstät
savas dro§ibas josias. Pec AP
zi^äm, stävoklis Palestinä ärkärtig
saspilets. Pret näves sodu izpildi-
5anu protestejuSas ari vairäkas iidu
DP lanäkamea Vädjä.
DENA, NYHT
Reuters zii?o no Vaäingtonas, ka
ASV kongress piepemis noteikumus,
kas jutami ierobeio anidbiedribu
darbibu, starp citu, paredzot tiesas
vaj äSanu tädäm arodbiedrlbäm, kas
kaite sabiedribas interesem- Ar jau-najiem
noteikumiem likvidets ame-rikäxiu
arodbiedribu lidz§ine1ais iz-pemuma
stävoklis attiecibä pret
prettrestu likumu. Turpmäk arod^
biedribäm bus täda pat atbildiba l i -
kuma priekää, kä darba devejiem,
sevi^ki gadijumos, kur tiek pärkäpti
darba ligumi un organizeti streiki,
kas ir pret vispäribas interesem Bez
tam par nelikumlgu izsludinäta lidz-äinejä
sistema, saskapä ar ku^i dar­ba
deveji driksteja nodarbinät tikai
vienas noteiktas arodbiedribas bied-rus.
Tapat noliegti koUektivi streiki
veseläs rQpniecibas nozan^s, simpa-tiju
streiki, ka ari darba pärtrauk-
§ana sakara ar tiesas priivam un
streikotaju postepu masvelda novie-to
§ana uzp§mumu priekfiä. DENA
Maskavas konference tuvojaa noslegumam. Vädjas jautajuma vie-noSanäs
nav panäkta. Iespejams, ka ari Austrijas jautajuma vienoSanos
nepanalLS. Sagaida, ka varbut jau Sis nedejas noslggumä amerikS^n«
anglu un franöu delegäcijas atstas Maskavu. Par näkoio konferences
vietu un laiku vei vienoSanäs nav xinäma, iespejams, ka ta notiks jiilijä
Londona vai ari septembri I^ujorkä vienlaicigi^^^a pilnsapuloi.
Ärlietu ministri äonedeV vei pule-jäs
panäkt vienoianps Austrij as jau­tajuma.
Pirmdienas priekSpusdienas
sede Molotovs, pec „New York He­rald
Tribune" speciälkorespondenta
zipäm, pavera durvis uz iespeju vie-noties,
atsaukdams Padomju Savie­nibas
prasibu, l^a visas pärvietotäs
personas no Austrijas repatriejamas
lidz noteiktam terminäm. Molotovs
piekrita tam, ka §ädu noteikumu no
Austrijas miera liguma pilnigi svitro.
Pärejie ministri tad savukärt pie­krita
tam, ka DP izraidlSanas laiku
no Austrijas Uks noteikt Sabiedrotx)
kontrplpadomei Vine. Minetals ko-respondents
plebilst: „Faktiski tas
nozime to, ka jautäjiims vispär at-mests,
jo ne MarSals, ne Bevins ne-piejaus
DP izraidiäanu no Austrijas,
kamer tiem nebus atrastas dtas mäj-vietas."
Pec tam paliika vei tris svarigi
Austrijas miera liguma jautäjumi,
kuros ärlietu ministri nebija vieno-ju
§ies: Dienvidslavijas territoriäläs
prasibas, Dienvidslavijas reparäciju
prasibas un jautäjums, ko uzskatit
par väcu ipaäumiem Aiistrijä. Visos
§ais jautäjumos Padomju Savienibas
viedoklis pretejs pärejo tris lielval-stu
viedoklim Kamer pirmos divos
gadijumos vienp§ahäs iespejama ti­kai,
ja Padomju Savienibä no prasl-bäm
atsakäs, tre§ä jautajuma varetu
pielaist ari komprpmisus.
Kad, §03 jautäjumus apskatot, Mo­lotovs
atsäka runät par jau agräk iz-teiktiem
lebildumiem, Mar§als vipu
pärtrauca, teikdams, ka nav nozimes
vienmer ho jauna aticärtot to pa.?u, im
pieprasija sarikot slegtas sedes, ku-räs
piedalltos tikai pa5i ärlietu mi­nistri
katrs ar diviem padomdeve-jiem.
Tas ari izdarits, bet par to, vai
slegtajäfi sedes kada vienoäanäs pa­näkta
vai ne, lidz redakcijas slegSa-nai
ziou vei nebija. /,
No Maskavas nav ari zipu pir
pänäkumiem angJu un padomju sa\
runäs par jaunu ligumu. Par sva-\
rlgu, toties, uzskatäma tris rietum-valstu
vieno§anäs par Zäras un Ru-ras
ogju pie§kir§anu Francijai. Tris ,
rietumvalstu ministri vienojuSies, ka
visas Zäras apgabala ogles varetu
dot Francijai. Nav zinäms v§l tikai
padomju viedoklis §al jautajuma, Jo
Molotovs lidz §lm laikam atteicies
par Zäras jautäjumu izteikties. Sa-gaida,
ka, ja vip§ to nedaris lidz
konferences noslegumam, Padomju
Savienibä pazipos savu nostäju pa^
rasta diplomätiskä ce]ä.
ASV un Anglijas piekritusi ari
tam, ka palielinäma oglu produkcija
Ruras apgabalä par 21 proc., lai da-
}u no §Is virsprodukcijas nodotu
Francijai. : Lidz älmeksporieja tikai
12. proc. Ruras og}u, bet tagad no-lemts,
ka eksportu paliellnäs same-rigi
ar produkcijas käplnäjumu.
„New York Herald Tribune" vei
zipo, ka Maskavas konferences laikä
pärsträdäSanäs del ar nervu sabru-kumu
saslimis PadPmju Savienibas
ärlietu ministra vietnieks Guseys,
kas pec MPlqtovä un ViSinska ir
tre§ais augstäkais ierednis padomju
ärlietu ministrijä. Vipä dienäm un
naktim strädäjis pie Austrijasmiera
liguma sagatayöSanas.
BBC vairäkkärt zlpoja, ka ceturt-dlen
paredzams notikSot pedejä är­lietu
ministru padomes s§de. Mar-
§als pec tä pä§a raiditäja zipäm pa­telds,
ka gadijuma, ja par Austrij aa
miera ligumu nevareSot vienoties,
vii3L§ lug§ot Austrijas jautäjumu ap-spriest
UN» ^ ^
ANOtl IZCEH-O UZ AUSTEÄLUU
Pedejä nedelä BBC un angJu prese
vairäkkärt zipojusi par pirmo kär-tejo
DP transportu pienäkSanu Lon-donä
no Vädjas angJu josias. „New
York Herald Tribune" raksta, ka pec
Anglijas darba ministrijas pläna §0-
nedel Londonä un Hullä no Väcijas
vajadzejis ierasties pavisam ap 3000
DP. Laikraksts min, ka ministrijas
caurlaides nometnes bu§ot he
Londonä, bet ari Hullä. ;.
Pret Bel^jas uh angJu un ameri-käiju
valdibas panakto vienoSanos
par DP novietoSänu darbos BeJ^jä
iebildumus celusi „Pravda". Laik-raksts
norädljls, ka 160 ligumu ne-varot
atzit un to ari neätzISot par
spekä esoSu bez padomju valdibas
piekri§anas, ,,Pravdas" Parizes ko-respondenta
zipojumä minets, ka, sa-skapä
ar fio „iielik.umigo" ligumu,
darbam Belfeijas öglraktuves jau ie-radu
§ies 434 ulcraipu, poju unlietu-yiesiu
Dienvidslavu militärä misija pie
amerikäpu virspayelnlecibas Eiropä
Izdevusi jaunus noteikumus par dien-
LATTIESU SKAUTU 30 GADU PASTÄVESANAS ATGERE A^
1907. gadä mazajä Braunsijas salä
Anglijas piekraste iedegäs pirmals
skautu ugunskurs, pie kuj-ä nometne
pec dienas gaitäm ik yakarus pulce^
jäs divdesmit zeni. Radinoties dzl-vot
neparasto, bet jauko skautu dzl-vi,
kp viiiiem mäcija lielais dabas
un jaunatnes draugs Roberts Beden-
Pauls, zenu sejäs atplauka smäids,
acis dzirkstlja kvele, Isas likäs no­metnes
öetrpadsmit dienas, bet to
pietika, lai jaunie pieredzejumi stip-rä
pavedienä saistltu zeilu slrdis pie
skautisma,
Desmit gadusveläk,pir^
mit gadiem, kara negaisam v§l brä-ioties
pär Latviju, skautisma dzirk-stis
jau krita ari latvieSu zeme: sä-kumä
Rigä, tad AluksnS, Jelgavä un
Talsu pakalnos. Latvijas patstavibas
pedejos gados tas ap sevi pulceja 205
skautu vienibäs yairäk kä 8000
skautu. •.•y--::y^'::i.{[
Kad beidzäs otrals pasaules kar§,
atkal pekSpi uzliesmoja latvie§u
skautu ugunskuri daudzäs sveääs ze­mes,
kur bija aizdziti latvieiu z§ni
un jaunekji: Väcijä, Bej^jä, Zvied-rljä,
Dänijä un-Austrijä. Un äodien,
kaut ari vei pa.enä dzivojot, latvie§u
skäutisms trimdä izaudzis neceretl
kupls un raiens: Väcijä ir pavisam
100 skautu vienibu, kupas apvieno
4161 skautu, bez tam yel vairäkas
yienibas är dazlem simtiem skautu
darbojas Austrijä, Zviedrijä un Dä­nijä.
Sagatavoti jauni vaditäji, ho-tiku
§as sanäksmes un viss trimdas
skautu darbs devis krietnus auglus.
- (Bdgas 3. Ippi)
iäti
l i
TOI
VM
«S3
:-:«Sl
-* l i i
tm
vidslavu repatriäciju, par ko zip«
DENA. Preteji iepriekäejiem zipo-jumiem
ho Londonas, noteikumi ne-paredz
piespiedu repatriäciju, bet
gan norädits, ka repatriädjai uz
Dienvidslaviju pielaiiaml visl dien-vidslavi,
kas ierad^iSies Väcijä pec
1941. g. 6. aprijä vai nu kä kafa
gustekpi, pärvietotäs personas vai
väcu puse kafojoäu milltäru formä-ciju
locekU. Tiem visiem dota lespe-ja
repatrieties, ari ja tie lidz i lm
nebutu pieteikuäies repatriädjai! vai
ari izpalikuSi no repatriädjas tran-sportiem,
un pat ja ti^ piedalljuSies
eipä pret Dienvidslayijas nadonälo
atbrivoSanäs armijuvai partlziniem.
Par to nteyienu nevajäSot nedz Vä­cijä,
nedz pec atgrieäanäs, Repatriä­djas
blrojl Frankfurte, Mindiene un
Stutgarte rup§§oties, lat repatrian-tlem
butu. nodroäinäta apgäde r \&nu
Pie Dienvidslävij&s rdh *la« vipl sa-pemSot
amerikäpu armija^' sacädät»
60 dienu pärtikas premiJM. Ceja
merki repatriantl varot izvSleties
brivl, ari bagäiaszfi^l nekädu i ( ^
beiojumu neesot.
Dienvidslavij as yaldiba I J O ^ W ^
pieprasijusi angJu Ptoipädjas lastfi-dem
Italijä izdotapmeram 1000 dl®n-vidslavu
begju, kas esot nodev§Ji un
sadarbojuSies ar ienaidnieku. Anglm
iestädem lidz ? i m , k ä z i p o Reuters,
izdevlesidentlficlt tikai 80 psrioi^
AtisträUjas ministruprezidents D
lijs paskaidrojis, ka Austrälijas ie»
dzivotäju skaltu esot iespejams pa-
Helinät vismaz lidz 20 miljoniem.
Austrälijai vajagot simtiem tökstoiu
iecelotäju he vien no Lielbvitanijas,
bet ari no citäm zemem. yAjiglijas
valstssekretärs izcejo^anas lietöa
lords Edlsons augShama devis pa-skaidrojumus
par valdibas pläniem
emigrädjas velcinäSanai uz daiädäm
imperijas dajäm. . Galvenais trau-ceklls
esot. k u ^ triikums. Tomär
1947. g. paredzets ap 7000 iecelotä­ju
— kolonistu transports uz A»;**^"»
liju, bet näkamä gadä uz turi«^V rr.,
reäot noisutit jau divkärt UelV:u iz?
cejotäju skaitu. • DENA. N Y H T 4
• mmm
o . « i i
Mm
mm