Bavarijas Latviesu vestnesis, March 14, 1951

              ••«Voļiiīa, .
- nīdtTiaM"
ka ari jS?
,,luf. ™ I
Nitiskl ^
iekliidi
I*** . •
k Jtradliiai
ra auto falttiitrS t
Pvākui datoTilļ
iaricei Jo.i
ļ|K^aner|ijai niļ
m «merlli-•
[opiem, bat
aitrotbcri dMt
ptadiJI uŽ to^l
•kuil.
r ar aaartkliii
Fŗavicljai t«Sii
^11 joilai robiiij
liftoianoi, m^i
imviciiai uuC,
ļ«m tanklam 8 i |
lariņljai pavMiŗi]
5» diplomiti
ļ^uraphlc, aiat
|hu diplonita la
Mjuli nalēlaKUil]
nacroniiriia
konctsijv
. liaaa pir«biģ|
is otru fltiltōl
nļvCtrai SkattļI
al un tflegrtfi
. no flipaiialii'
ļai vietai,
prattanka
ļkoaUfllitiika .
daMaka, ^
Auitrijl.
I Kfifiaaaal „
dalītu ķomOaii^
ļgstfiko uniodAi
irUai daiipi^
pa damokratipt H
fmti ari mOfiM
I runām p«i((iļ|
idauta Gotrildii |
lititora am
»i namlani
ii&iaktt .
Itft Dr. Daniei
I. JaviņafiHi
i, Prcbalai gnņi
itolot Madridu
Tliu pbDblI
ASV napiMl
(naa Obiamr. I
vadialittn p\
kara laupījušo, #1
un izstiditu ik»
iži.
jnlclBStlioi «m\
fja. n i Stilmi
franku. |
!a loUktava itkļ
iSojumu ftbiiklfl
Ip akaita M. jf{
Biti viaai anil|
ļiatofaa, 110 iiMf|
llatnfaku M M i I
šjusi »kutapn]i
jrijai un i | « if
^iai ka HI^I^**!
Ita lidot Pii ^
\ par Japtoļi*
|Bax larkaaiifļl
Itrencf Ti)i90tF|
ISav. T a l i t% •
1 Mldm um-^.
romasa Blioti,ūlJļ
Ina. GaitnMilSI
ļkaa v«rdl»Jlļ
tot „kosfflOp*i
[kalpojot ittwf ļ
lodīti kUil^Sf
JaikS atļiviat m
Itam. kad ,tin m
pagarinajttii | ļ
Lkongal. Pi^^^
guai ap 10O.w j ļ
aapulclnilw^ļ
jkongu un
(ta un ntt
^ armijai.
Epika kQņe»-;-ļļ
ļbnfiliittt diM^T
pniakn i » r ^
Im pCc TalT»JJļ
tt deputiti «31
Eja atteici»»^'
fļt ott enibt ēMW jpa;« t^^
ntjn ASV
[jGrlfiss. ^
kristtgSs
iB brte"
ajiam
tvot, kldMji
i t o B l O ^ ļ
lkl«tan«i 5
ķtru P»*^iS
lATVIA
LitvUo New8paper
fļj. 2i jiiafl, Marcli 14, 1W1
Pttbllfharr Jānia Niedra, Apgurt-lorf
b. D(8lnJoW, Lager, M.
Phone Augustdorf 02.
Printar: WeUheimer Druckerel.
G m.b.H., WeHheim, Obb.
Editortal Office:
Gr^feoaichau, Obb., Lagtr.
Published twict weekly,
Circulation 11.000.
Sponsor - International Refugea
Organiaation.
r Nr. 21 (465)
Treidlen, 1951. g. 14. m#ta
Jināk treSdien&s un sestdienfia.
Iidev€js: Latviešu Centrfili Ko­miteja.
Galvenais redaktors: Mak*
sis Culltis. galv. red. vietn V
lesiņi Redaktori: G. Grlnbergs.
P. KlSns. E Miesnieks, L. Svarcs.
Apgāda saimniecības vodItAjs P.
Balodis Apgāda un redakcijas
adrese: 03b) Grafenaschau. Obb..
Lager. ASV redakc. vad.: A Kliv.
sons. 319 N. 22nd Ava W. DuJutb,
Mmn. USA. Austrālijas redakc.
v|ļd.: A. Smits. 2t. Unden Ava-noa.
Wcndouree. Ballaral» Vic,
Australia.
Līdz 30. septem­brim
atkal pārvie­tos
200.000 bēgļu
ioiisa (la). — Visa drīzumā Rlo-
(«ividjl sakiiet Jauna plaSa bēg|u
pļb!WetdMuiai akcija, kas aptvers
JOOJMO ptrsonn. Pag. piektdienas
fldi Bionas parlaments pieņēma U-mm,
ar kuro Hdz i. g. 30. septem-ķAm
tto bēgļu pārslogotam Vacijas
pmlstlm — Stezvigas-HolSteina$,
Ulafsaksijas un Bavirljas uz Zleme].
ifiim-Vestfaii pārvietos 115.000 bēg­li.
Dfenvldbldeni 16.000, VIrtembergu*
ļ|d#B| 25.000, RelnlandI-Pfalcu 18.000,
M^nridvlrtembergu 14.000, pa 5000
ns Hamburgu un Heseni un 2000 uz
Irteeni.
Bjlglu pārvietošanai ietvaros vien-mBriii
sadalīs arī 20.000 pensionāru,
psbttlstlmo un aprūpējamo. No tiem
Bidene saņems 3500 cilvēku, Ziemeļa
reina^Vestfile 7500, Relnlande-Pfalca
SļOOf Vlrtemberga-ēādene 2000 un
Vlrtemberga-Hohencollema 2000. Bēg>
ļus pSrvietojot, jāievēro vienmērlba
arodnieciskā eadalījmnā, teikts liku­mi.
Bonnas valdība pilnvarota dot
rīkojumus un norādījumua, lai lielS
pārvietošanas akcija noritētu be^
traucējumienu Pavalstīm, kam jā»
ttiŗņem jailni bēgli, no Bonnas vai»
dfbas summām piešķirs papildus lī»
dzek)u9 vajadzīgās dzīvokļu platī­bas
sagādei. Debatēs atzina, ka ne»
vļēna pavalsts nedrīkst atteikties uz­ņemt
bēgļus, aizbildinoties ar dzī •
vokļu trūkumu. Dzīvokļu trūkums
viipār^fesot: visai relatīvs jēdziens, ko
katrā vietā izprotot citādi. Partikulā»
rlitiskais egoisms jāpārvar vispārē»
]8s nacionālās interesēs. Atsevišķu
pavalstu līdzšinējo izturēšanos, bēg»
iut uzņemot, varot noeaukt par skan»
dalu.
IRO pļslidtcs arī or?if mju
ļiem GriekijS
ffm). — Ģenerāldirektors
D6nalds Kingslejs iekārtojis jaunu
IRO misiju Atēnās, iece|ot par tāis va­dītāju
Edir^rdu Marksu. IRO par mi­sijas
dibināšanu izšķīrusies pēc tam,
kad grieķu valdība bija lūgusi stei­dzamu,
palīdzību. IRO llirojs Atēnās
paredz kārtot arī ārzemju bēg)u tā­lāku
izceļošanu. To skaits Grieķija
patlaban ir ap 2500.
Brazilija īSogad uzņems
5000 bēgļu'
MInchļBne (md). — Brazilija kā tre-ia
valsts paziņojusi ĪRO savus šī gada
imigrācijas plānus, kuros savs kon­tingents
paredzēts arī DP. Brazilija
līdz šim jau devusi mājvietu ap
25,000 bēgļiem, bet šogad, saskaņā ar
IRO paziņoto plānu, paredz ielaist
vēl 5000. Visdrīzākā laikā apaša bra-illiešu
komisija sāks pārbaudes, Ini
no kandidātiem izvēlētos piemērotos
ieceļotājus — lauksaimniecības un
techniskus speciālistus, kvalificētus
im nekvalificētus strādniekus.
Ju^oslavija nevar pieda­līties
Vidusjūras paktā
" I ji
Belgrades politbiroja sekretārs deklarē
Jugoslavijas stāvokli .aukstajā kara"
Londona (dg). - Jugoslavijas politbiroja sekretārs un valdības ministrs
Milovans Djilass sniedzis speciēlinterviju laikrakstam The Observer, ar
icab ogrammu, atbildot uz redakcijas jautājumiem. Djilass, kas ir viens
no tuvilkajiem Tīto līdzstrādniekiem tieši ideoloģijas laukā, šai intervijā
autoritatīvi raksturo Jugoslavijas aāvokli un nostāju pašreizējā ..aukstajā
Kara t
Plaisu starp Jugoslaviju un Pad. sa­vienību
Djilass uzskata par pastāvī­gu,
jo Jugoslavija jau šobrīd esot ze­me
ar pavisam citu iekšējo sistēmu.
Belgrade ir gluži citādās domās nekā
Maskava par to, kādām jābūt valstu
m tautu attieksmēm sociālisma ie­kārtā
un vispār. Jugoslavija, paskaid­roja
ministrs, nav atteikusies ne no
viena marksisma pamatprincipa. Tā
tomēr neuzskata marksismu par dog­mu,
b(5t par rīcības līdzekli dotos
jaunos apstākļos. Padomju vadoņi
pārmet Jugoslavijai, ka tā esot at­metusi
fundamentālo ..internacionā­lisma"
principu, bet.šī principa pie­pildīšana
Maskavas uztverē nozīmē
vienīgi neierobežotu un paklausīgu
Pad. savienības atbalstīšanu. Jugo­slavija
tomēr ir uzskatos, ka starp­tautiskā
sociālisma intereses nebūtu
pakļaujamas kādas atsevišķas valsts
valdība» interesēm.
Kominforms, tālāk intervijā pa­skaidrojis
Djilass, vispār nav nekāds
forums domu apmaiņai un lemšanai,
bet vienīgi Maskavas instruments citu
strādnieku kustību pakļaušanai un
savas īstās ārpolītikas nomaskēšanai.
Kominformistu opozicija Jugoslavija
ir pati; vājākā opozicija, kāda šeit
jebkad bijusi. Vienīgās padomju rī-
(jiības ibetodes Jugoslavija ir iebai­dīšana,;
spiegošana uii krāpšana. Uz
Observer jautājumu, vai ir pazīmes,
k^ Tito propaganda pret Staļinu gūst
eitbalsi Pad. savienībā vai tās satelīt-valstīs,
Djilass paskaidroja- .„Mūsu
propaganda paii par sevi tur nevar
gūt nekādu sevišķu atbalstu, bet šo
valstu plašās tautas masas jūt lielas
simpātijas pret Jugoslaviju un tās no­stāju.
Sīs tautas tomēr pretojas pa­domju
virskundzībai pašas savu inte­rešu
di§l, un Jugoslavijas gadījums
tām vienīgi palīdz saredzēt patiesību.
Nākošajā intervijas jautājumā bija
norādīts uz jaunākajām parādībām
Itaļu komunistu partijā un citur un
jautāts, vai Jugoslavijas komunistu
partija ieinteresēta pret Maskavu no­skaņotas
starptautiskas komunistu
kustībeis radīšanā. Tito politbiroja
sekretlirs atbildēja, ka Jugoslavija
gan ieinteresēta, lai attīstītos neat­karīgais
sociālistu kustības, bet Jugo­slavijai
nevajadzētu uzņemties kaut
kādu vadību. Kā to • pierāda Pad.
savienības pieredze pēdējos gadu
desmitos, tāda vadība var vienīgi
nodarīt ļaunu šādām kustībām, jo ap­stākli
katrā valsti ir citādi. Demok-ratiskiam
strādnieku kustībām nav ob-
Kristietību nevar savienot ar komunismu
Prasa ^sarkana dekāna atkāpšanos
londona (ig). — Pēc kāda deputāta pēc viiņa nesenās intervijas, kas satu-lerosinājuma
britu apakšnamā atcelt
pašreizēo Kenterberijas archibīskapu
no amata, viņa izteikti pretkristietls-ws
nostājas dēļ, tagad ar tiešu uz­aicinājumu
r - atteikties no komūnis-
Jia vai ieņemamā amata — pie „sttr-
«^^nā dekāna" griezusies vēstulē gru­pa
Anglijas iedzīvotāju, kas pārstāv
dažādus tautas slāņus.
Prasības iesniedzēji archibīskapa,
DIonsona atteikšanos bija mēģinājuši
panākt jau janvāri, piedaloties arī
Anglijā dzīvojošiem trimdiniekiem no
wmēm, kas kļuvušas par komunisma
upuriem. Uz Kenterberiju, „6arkanā
dekāna" sēdekli, notika rūpīgi saga­tavots
svētceļojums, stingri pieturo­ties
pie; tradīcijām, kā šo svētceļoju-niu
no Londonas uz Kenterberiju iz­darīja
agrāk. Valdība šo pieprasīju­mu
noraidīja ar norādījumu, ka tas
neietilpst tās kompetencēs, resp. šāda
iespēja pastāvētu tikai pēc tam, kad
pati baznīcas vadība būtu pieņēmusi
attiecīgu lēmumu un tad to likusi
priekšā apakšnamam parastā parla­mentārā
ceļā,
SevišVu sašutumu Džonsons britu
«abiedrībā bija radījis ar savu hi^itē-rwko
slavinājuma vēstuli Staļinam
rēja smagus uzbrukumus britu valdī­bai,
kā arī 77 g. vecā garīdznieka
piedalīšanās komunistiskās „miera
padomes" sēdē Berlīnē. Britu, tāpat
amerikāņu sabiedrībā aizvien vairāk
briest pārliecība, ka Džonsona vado­šā
loma Anglijas reliģiskajā dzīvē
nekādi nav savienojama ar viņa ne­dalīto
atbalstu visas kristīgās pasau­les
lielākajam ienaidniekam.
ligāti visos jautājumos jāsaskan ar
kādas atsevišķas sociālistiskas valsts
viedokli šinī jautājumā.
(Turpinājums 8. Ipp.)
No amata atcelti
3 padomju
Latvijas ministri
Stokhcluii (el). — Reuters K i ­no
no Stokholmas, ka no amata
atcelti I J Ī S padomju Latvijas
ministn un Rīgas pilsētas iz­pildkomitejas
priekšsēdis. So
ziņu angļu aģentūra pārņemtai
no Soveiskaja Latvijas Atcelta
iekšējas drošības ministra Au«
gūsta Egliša vietā stSjles līdz­šinējais
iekšējās drošības mi­nistra
viietnieks Krievijas lat­vietis
Allberts Sieks.
Apcietināts valsts policijas šefs
Čedioslovakp
Arķibbkftps Beram padziits no Prāgas
Prāga (la). — Pēc čechoslovaku
raidītāju informācijas, arķibīskaps Dr.
Josefs Berans padzīts no savas Prāgas
Gaisa baloni ar litera'
tūru lidos pari dzelzs
priek^lčaram
Instabula (le). — Tuvākās dienās no
Turcijas galvaspilsētas pacelsies gaisa
baloni, kas pāri Melnajai jūrai lidinā­sies
uz Pad. savienību. Sī amerikāņu
propagandistu izdomātā pasākuma
mērķis pārvarēt dzelzs priekškaru pa
gaisu un nogādāt rietumu literatūru
apspiestajām padomju tautām. Balo­nos
balasta vietā būs grāmatas un
brošūras. Aprēķināts, ka ar izdevīgu
vēju baloni viegli šķērsos jūru un
aizlidos dziļi Pad. savienības iekšze­mē.
Līdzīgu gaisa balonu akciju at­kārtos
arī kaut kur Rietumvācijā,
austrumjoslas pierobežā.
arķidiecēzes par ..negatīvu nostāju
pret baznīcas likumiem". Bez tam
Berenam uzlikts lielāks naudas sods.
62 g. V. Prāgas arķibīskaps jau kopš
vairāk nekā gada atradās savā pilī
mājas arestā. Publiski Berans pēdējo
reizi uzstājās 1949. g. 19. jūnijā, kad
Sv. Veitas domā komunistu demon­stranti
pārtrauca viņa sprediķi un
piespieda airķibīskapu atstāt kanceli.
Pēc tam gaidīja Berana ieslodzījumu
cietumā un apsūdzēšanu tiesā Tagad
informētās aprindas Prāgā domā, ka
Berana prāva izpaliks.
Jaunu spēcīgu apdetinālanu viisi
Cecboslovaldļa ievadījusi „stridniei(U
milicijas*' nioorganisitila, nacionfilis
drošības vlcttninlstra HA valsts polHii*
Jas iela ģeii. Josefa Pavala apdetiul-šana,
kas aiz paia droitbas miniitra
bija stiprākais un bistamikais virs
visfi zemē. Bes Pāvela apcietināts ar­mijas
ģenerālis Zdeneks Novāks, ģe­nerālis
Mic:hails SiHka un vesela
virkne augstāku armijas un polidjas
virsnieku.
t
AI? skaistās Parīzes bērnistabas ne-spq
mazināt Gromiko nepiekāpību
ALEKSANDRS
I ĀBOLim I
I 102 -15, 85th Drīve, i
i Richmond Hill 18, =
I LONG ISLAND, N. Y. |
= Ar viņu lūdzam kārtot visus pasūti- r
5 nfijumus gaisa abonementiem, roak- s
5 sāijumus un saraksti. 5
S iCK apgāds LATVIJA, =
i {I3b) GRAFEN\SCHAU ' Obb =
i Rcgierungslager =
uiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiniiinniiiiiniiiinunHiiuiiiiiiiiuuui^
Parīze (le). — Četru valstu sagata­votāju
konferences pirmā nedēļa ne
vien nedeva cerētos panākumus, bet
skaidri pierādīja, ka lietišķo pārrunu
un sekmīga darba vietā vienas zinā­mas
valsts pārstāvis izmanto šo sa­nāksmi
par propagandas forumu.
Ar nepamatotiem apvainojumiem pa­domju
pārstāvis Gromiko arī pirm­dien
vēl centās aizbildināt savu vil­cināšanos
un stūrgalvību. Neraugo­ties
uz to, ka sestdien rietumu vice-ministri
vienojās par kompromisa
priekšlikunu. kurā padomju pieprasī­tais
Vācijas jautājums nostādīts par
pirmo darba kārtības punktu, Andrejs
Gromiko nāca klajā ar jauniem ne­jēdzīgiem
iebildumiem.
Tā kā sestdien kļuva zināmas arī
rietumu sabiedroto ietvertās 12 punk­tos
minimālās prasības pret Pad sa­vienību,
tad jau tagad gandrīz nemal­dīgi
var apgalvot, ka padomju pārstā­vis
paliks stūrgalvīgi pie savas ne­piekāpības
taktikas arī turpmākās ap­spriežu
dienās. Starp citu rietum­nieki
prasa satelītu karaspēka sama­zināšanu
līdz miera līgumos noteik­tam
sastāvam, padomju bruņoto spē­ku
izvākšanu no pārējām austrumu
bloka valstīm, starptautisku ieroču
kontroli, Vācijas demokrātisku apvie­nošanu
un brīvas vēlēšanas, miera
līguma noslēgšanu ar Austriju un ve­to
tiesību atcelšanu UN. Tālāk rie­tumvalstis
prasa, lai Pad. savienība
izbeidz komunistu pagrīdes darbību
sabotāžas un kominformu propagandu
citās valstīs, ieceļošanas aizlieguma
atcelšanu Pad. savienībā u. t, t.
Padomju pārstāvja stūrgalvību nav
spējis ne mazākā mērā ietekmēt arī
tas apstāklis, ka Gromiko ar savu
delegāciju apdzīvo telpas, kuras uz­skata
par skaistākajām visā Sārtajā
marmora pilī — padomju apspriežu
telpas ierādītas agrākajās trīs bērn­istabās.
Grāfa Boni de Kastelani un
hercogienes Detaiairanas-Perigo pla­šajā
bibliotēkā novietojusies franču
delegācija. Amerikāņu diplomāti dzī­vo
agrākās pils viesu istabās, kamēr
angļi apspriežas hercogu agrākajās
privātteipās.
Mao darba dienesta
vīri cels nocietināju­mus,
bet jaunatni
apmācTs partizānu
karam
Maskava (le). ^ Pēc padomju rai
ditāju informācijas, Ķīnas komunistu
partijas centrālā komiteja nolēmusi
noteikt obligātu darba dienestu un
nodibināt īpašu organizāciju jaunai
nes un civiliedzīvotāju militārai ap
mācībai. Jaunajam darba dienesta li
kūmam pakļauti visi Ķīnas iedzīvo­tāji
no 15—55 gadiem, arī sievietes.
Pēc trīs nedēļu ilgās „organizātorisk
disciplināras apmācības", pirmās dar
ba dienesta vienības norīkos darbā
nocietinājumu būvēs, kā ari nodarbi
nās ostās, ielu labošanā un fabrikās
Bez tam īpaša organizācija sagatavos
ķīniešu jaunatni partizānu karam.
S A R K / J ^ A S 2 U R K A S PAZUDU­Š
A S - KAgA NEBOS, PAREĢO
L A P U GUDRIE
L o n d o a i (el). — Vtcle Upi apgalvota&l.
ka kari oebOi — lādu aUlņu ai londonu
pārvedis angļa polšt pētnieks un rakti-
Dieki Koberli Krotē, kat daudiut nēnciu»
pavadi)if ait polārā loka lapa tt. ikolto
ciBu vidū.
Upi viņam ftingri pSrtiecfbā aogalvoJuSI.
ka nākamo trfi paaadzo laikā tiropā kara
nebūs, bet tii ticeUottef ^n ..kaui • tir tālo"
Skolttem piemīt ttingra dabat dota Intuidia.
apgalvo Krotē. If3t. g. ang|a pētnieks ari
cejollt pa tkolto ciltīm, on toreU vecie lapi
vlft kā viens viņam apgalvo {oii. ka nākamā
gadā buSot karā. Skoltt tad pamatojuši tava
apgalvoiama galvenokārt ar to, ka tlemel*
brieži metaSi tpalvn nepiemērotā gada Ulkā.
Krotē preiet pārttāvtt«B patkatdroja-
..Skoltn pareģotoaa ble^ Ir daodi ticamāki
on vairāk pamatoti nekā dala laba dvnizētāt
pasaules gaišreģa apgalvojami. Šoreiz 4p1
sava ļaunāko prognozi galvenokārt pamato»
JoSi ar novērojamiem, ka sarkanās iarkas.
kas mēdzot ozMlst. tavojoties nelalmja on
posta laikam, tagad esot pilnīgi nozadoāas."
Ciņd pqr briviļiu,
mieru un taisnību
UZSAUKUMS PASAULES BRĪVAJAI
PRESEI
Sakara ar ē^tru lielvalstu
konferenci un kritisko statp-tautisko
stSvokli. Vidus un
Austrumeiropas, Baltijas un
Balkanu brlvlļs preses apvienī­ba
Vācijā publicējusi sekojošu
uzsaukumu pasaules brīvajai
presei:
Mēs, brivibi esoile apspiesto lautu
atkiātis domas paudē|1, ar ianimim
konstatēfam, ka boļievlku terrorls-tlsķfis
sistēmas 33 gadu pastivēianas
laika brīvi pasaule vēl nav Iepazinu-sl
un foprolām negrib pazīt līs sistē­mas
bOtIbu. Kaut gan iodien atzītas
brīvās pasaules politiskās k|Qdas, kas
devušas lespē|u pad. valdībai pakļaut
bl|. Krlevi|as Impertjaa tautas un pēc
otrā pasaules kara okupēt vēl citas
valstis, laupot brīvību arvien ļaunām
tautām, taču brīvā pasaule vēl vien­mēr
nav nākusi pie loģiskām konsek­vencēm
savā politikā pret Pad. sa*
vienību. Un vēl iodien rietumi ga*
tavi sēdēt pie viena galda ar padomi-
Jas varas nesējiem, lai panāktu sa­prašanos.
Mēs ļautajam:
Vai Pad. savienība respektēļusi
kādu starptautisku Ilgumu?
Vai Kremļa tiranni Ievēroļuil kādas
vispār atzītas salstibasi
Iedoma, ka brīvība var dzīvot bla­kus
tiramiiļal, slēpļ sevi nāves
briesmas. Kādēļ brīvā pasaule ne­grib
saprast Staļina Ideoloģiļo, tāpat
kā pirms gadiem negrlbāļa saprast
Hitlera Meln Kamp! sludinātos ieka­rošanas
plānus? Kādēļ rietumi ne­grib
lasīt boļSevIsma vēsturi» lai re­dzētu,
kā viss tas Sācies, un kurp
ved komunisma tālākā attīstība.
BoļSevIsma galamērķis ir un pa­liek
iNisaules lekarolatia, |o tlrannfla
var pastāvēt Ul^al tad, |a brīvība Iz­nicināta
via pasaulē. Ja brīvā pa­saule
to nespēt saprast, tā Ir pazn-dus|
« bet ļa tā negrib saprast — tā Iet
pašnāvībā.
Brīvību var glābt tlkal tad, ļa
tirannilu iznīdēs visur, kur vien tā
atrodama. Tā Ir kļOda, ka brīvā pa­saule
balstās tikai uz savlein materiS-laļlem
spēkiem; iis materiālais po­tenciāls
Ir vērtīgs vienīgi tad, ļa to
Iesaista kāda ideāla Istenoianā.
Brivā pasaule var saglabāt mieru,
maldinot sevi ar llilzlļu, ka pašreizē­jais
kari ir tikai ^aukstais kari".
Rietumi grib glābt brivibu, lai gan tā
ļau uzdota, ļo brīvība Ir nedalāma.
Kremļa tiranni ļau sen pasludināļuil
nāves spriedumu visai pasaulei. la-gad
rietumi mēģina novilcināt il
sprieduma Izplldlianu. Kādu cenu par
to prasīs un maksās? Kas bfls nāko-iais
upuris?
Vai tiešām daudzās boļi^vlku varā
nodotās tautas ir aizmirstas? Vai brī­vā
pasaule domā, ka vēl Ir attaisno­jums
tās pastāvēianat pēc tam, kad
tā klusē|ot pacietuši neskaitāmu mll-lonu
cilvēku postu un boļā e|u ko-mOnlstlskaļā
tlrannlļā? Un šo cilvēku
vārda, savu verdzībai pakļauto tau­tu
vārdā mēs saucam brivaļai pa­saulei:
Ja mums ļāpaliek verdzībā, tad
vergi klOstet ari IfisI
Ja mēs atgtlsim brīvību un mieru,
tad ari ifls un Jūsu bērni nekad ne­kļūs
vergi!
Ir tlkal viens mērķis: cilvēka tie­sības
un cieņa, kā to sludina Kristus
mācība, uzturēt tur, kur tā pastāv, on
atjaunot visur, kur to samīdījis dažā­da
veida komunisms — staļinisms,
titolsms utt Tur, kur Ir brīvība, tā
Jārespektē, atjaunojot to visur, kur tā
laupīta.
I tlkal viens ceļi: nekāda apšaubā­ma
kompromisa ar padomju valdību,
nekādas rotalāianāg ar neitralitātes
llQzl|ām, kas Ildzinās pafnāvIbaL
Māsa tautas savā cīņā pret komu­nismu
Ir vienas; bet tās Joprojām ga­tavas
cīnīties kopā ar brivo pasauli:
kaut daudzkārt vīlušās, tās tomēr
vēl nav zaudējuias ticību taisnībai un
cerību brivibal.
Celiet sev par mērķi mOsn tautu at-brlvoianu!
Graujiet Ienaidnieku no Iekšienes!
Mēs apellējam pie pasaules brivās
preses, uzsvērdami ārkārtīgo atbildī­bu,
kas gulstas uz tiem, kam atklātī­bas
doma Jāsargā no maldu ceļiem.
Sludiniet patiesību! Parādiet boļše­viku
sazvērestības briesmas, kas ap­tver
visu pasauli! Aiciniet cīņā par
brīvību, mieru un taisnību — ne
vien sev, bet visām apspiestajām tau­tām
un cilvēkiem!