Bavarijas Latviesu vestnesis, March 25, 1950

              P 22
l. Pavalstiii^
b ASV uz'Zļ
'toe. ,!A* SV m'=8ti'Bf Ī •
ostas gki4
btraku, lai ^
-Leopolda atgti^
iodernag ^
^'s Anveļas im
ii^es, oKciāJi
. Kaķu diehū
»0' Airvejas '22
milj. esot
nevar slrakt
^Vji tiem
Kad m
^ Staļina a^ļS^
^atomeksploi^
ita notikušas^
ipe Dlgest
ils» kas pe
Kttevija M
Tiena. ^ |;;:
pret kti]%
ijafi prefektu Si»
\.patfi miiiita
'•Vi'•' v--j - •^': ' '. ' ,:Vi"^''' •
pistoles p|
ilguma saks 0
pildītai
'iimmu, ko .nevar
'adu grūtību
:atāins no 20.^
_4mā, Holaiļdē;!
t" ari Mocarta!
><>di piespriesti
ŗkaŗavlriera, to
liliņu ' nodevtŠ
Ēvaldu Eb^i;;
ļipm piesprieslil
15 gadu spsiiaf
tmm diena apl
-es pavasara la^
ļtfižojiimiem p
1000 ārzeul
cliena' mesē ieit
randjas aug^tafi^
Vācijas valstf:
militāros «ta-atsaukt
I ka līdzīgu^i
I pec rietiu»'
ccības pa
atklājuši
: preses z^^^^^
ļ r ^ i š ķ u V^:
LATVIA
Latvtan New8papef
Publlshed andei BUCOM Clvl)
Affalrs DivlsiOD Autborlsation
Number ONDP m. PublUber
and Edltor: Valdenars Lam-bergs
EfiUngen/N Brelte Str
6—5 Printer: Uņgeheuer &
Olmer. Ludwlgsbur.7» KOrnei>
ftr. 16. Publlsbed twice weekly
CirculatlOD U.000.
LATVIAN NEVSrSPAUR
Nr. 24 (368)
Sestdi^, 1950. g. 2S. martā
Imia tr«ldteDit aeitoienii
Iidevijit UtvHitt CtntrilA Ko
mfttl*. Otlvtnatt rsdakton: V
Umbtrfs; galveni redaktora
vietnieka: M CuUtia. Redak­tori:
A Bolitelns. J Jākab*
son\ B. Ķīselis, E. Ralsters.
L. Svares Austriliias redak­cijas
vad Smlts (Uwley
House. CanberrSL A. C
Australla) Redakciju adrese:
CssUngen/N. Brelte Str. l - g.
telefons 11».
linē un Vācijā vispār," viņš piebil­da.
Mekklojs ari informēja žurnā­listus,
ka nākoša ASV vēstnieku
konference „droši vien, notiks Ber­līnē".
Varbūt, uzsvēris Mekklojs,
ka Vašingtona būšot vienis pratis ar
viņa ierosinājumu un amerikāņu
vadītāji diplomāti ieradīšoties Ber­līnē
jau Vasarsvētkos, kad 500.000
komunistiskās jaunatnes organizā­cijas
biedri paredzējuši demonstrā­cijas
Berlīnē.
0'
tu vacieu W[.
ipagājušā M
ļreizes ar^teg
tu par i^to
t izdota specg
'polici^^iet^^
tiem, ka W
l ā miris m
fas vēstie ļg
^varējuši atrast
salas.
-išies jap<w
geši ASV politikas veidotāji
Romā gpriež par auksto karu
Nobeiguma konference amerikāņu politikas
saskaņošanai — Vāi Vašingtonas diplomāti
Vasarsvētkos ieradīsies Berlīnē?
Boma (A). - - A S V vēstnieeibas namā Palazzo Margarita no ceturt-dienas
Iidz sestdienai pulcējās 6 amerikāņu svarīgākie vēstnieki Eiropā,
lai spriestu ipr Vašingtonas ptlftikas turpmāko kursu Eiropā. SaJā
konference piedalās ASV vēstnieks Londonā Luijs Dnglass. Francija —
Dēvids Bruss, admirāUs Kerks - ASV vēstnieks Maskavā, amerikāņu
augstais komisārs Vācijā Mekklojs un Maršala plāna vēstniekt Everels
Herimens. Konferences vadītājs ir Džordžs Perkins — ASV ārlietu
• M M <K %^e.^ mmm • ^ _ apspriežu gaitu un tematiem
ļidz 8im nav publicēts ne vārda. Tā ir slepena konference un nav ari
iagaidļms, ka bez oficiāla komunikē, kas nekā neizteiks, pasaule va-retu
uzzināt tulit kaut ko vairāk.
Neraugoties uz to, amerikāņu un
|»nglu prese nododas minējumiem,
kas šķiet visai loģiski un dod zinā-
^ ieskatu, par ko īsti seši svarī-l
^ e amerikāņu diplomāti pašreiz
Somā spriež. Daily Mail Romas
kOte^pondents sanāksmi Palazzo
Margarita nosaucis par aukstā kara
iconferenci. Pēc Ečesona pagājušās
nedēļas runas Kalifomijā un krievu
nepārprotami negatīvās atbildes uz
^SV ārlietu ministra konstruktīva­jiem
priekšlikumiem tagad ASV
diplomātiem esot jāizstrādā jauns
kurss amerikāņu politikai Eiropā
Par sevišķi zīmīgu uzskata augstā
kofelsāra Mekklpja klātieni. Vācijas
jiautājums 'arvien'redzamāk kļūst
fear centrālo problēmu visai ASV
politikai jpret Padomju savienības
tālāko ekspansiju.
New Vork Herald Tribune norā­da,
ka 6 vēstnieku konference iz­tirzās
tos pašus 7 punktus, ko Eče­sona
pa«|udinlja Berklejas univer^
fiitālĀ. (Jalveno vērību veltīšot ko-jhūnistu
aktivitātes mazināšanai
Rietumeiropā un Rietumeiropas
salitŅiJieciskās stabilitātes atjauno-
Iļanāl* Itomas konference §eko ASV
diplomātu apspriedēm Londonā,
Istanbulā, Kairo, Bankokā, Lauren-co
Markesā un Havanā. Tāpēc paš­reizējā
apspriede uzskatāma par
mrigāko nobeiguma konferenci,
kurā varētu notikt ASV globālās po­litikas
saskaņošana un pielaikošana.
trešdienas vakarā Romā ieradās arī
ASV diplomāti no Belgraiies un Vī-
%k Tātad arī Balkānu problēmas
feiļs darba kārtībā.
Pēc pirmajārfi apspriedēm ceturt­dien
amerikāņu vēstniecība Romā
izdeva oficiālu preses komunikē,
kurā paziņoja, ka diplomāti „ap-ipŗiež
politisko un saimniecisko stā­vokli
Rietumeiropā". Sis paziņo­jums
preses birojos ienāca vienā
.ļa&ā ar desmitiem citu telegrammu,
kiļs ziņoja par nemieriem un asi­ņainām
sadursmēm no dažādām
Itālijas malām, kur komunistu rīko­tajos
ģenerālstreika gājienos vis­spilgtāk
izpaudās ASV globālās po­litikas
nepieciešamība.
Nav šaubu, ka pašreizējās itāļu
komunistu partijas demonstrācijas,
streiki un nemieri ietekmē arī Pa­lazzo
Margarita konferences dalīb­niekus.
ASV vēstniecībā bijušas
tkaidri dzirdamas ari abas smagās
detonācijas, kad trešdien uzsprāga,
gaisā kāds komunistu partijas bi­rojs
un itāļu kristīgo demokrātu no­daļas
nams.
Pirms izlidošanas uz Romu, ASV
augstais komisārs Mekklojs Frank­furtē
teica, ka galvenais temats
' vēstnieku konferencē būšot ,»auk-
Stais karš Vācijā**. „Mēs parasti
šādās reizēs lielāko laika daļu na-vadām
pārrunās pai stāvokli Ber-
Dr. Adenouers
Vācijas soimi
RDĒTUMVACUA» KANCLERA TBE8A INTERVIJA IN8 PĀRSTĀ­VIM
- PARĪZE UN VAŠINGTONA APSVEIC JAUNO IEROSINĀJU-MU
- LOMnONA REZERVĒTA
Bonna (D). ^ Rlelumvleijai federllls republikai ministru pre­zidents
Dr. Adenauers otrdien deva treio interviju amerikāņu liņu aģ^-
tfiras INS Eiropas dafas vadītājam Kingtberijam Smiiam. Viņi ierosināja
nekavējoties saimnieciski apvienot Franciju un Rietnmvidju, kas bfiitu
pirmais solis uz abu valstu flniju. Intervijas turpinājumā Dr. Adenauers
paskaidroja, ka iādu Oniju tad varētu uzskatīt par namatakmeni Eiro­pas
savienotajām valstīm, kas pasargātu rietumu oivlUdkiJn no sabru­kuma.
Intervija Parīzē radījusi lielu ievērību. Ari VaSingUna atbal*
sta Dr. Aden^*''''-^ ''^ 'nājumu, kamēr Londona līdz iim to tieii nav
noraidījusi, bet izrāda visai jitamu atturību*
Rietumvācijas republikas ministru
prezidents sanmā ar Kingsberiju
Smisii savu ierosinājumi) namatoja
ar politisko saspīlējumu; kas turpina
aizvien pieaugt. „Daži Eiropas poli­tiķi
liekas esam akli pret drn'''i\»?a-jām
briesmām" teica viņš. „Si ak­lība
atgādina to, kāda savā laikā
valdīja'pret Hitlera politiku. Ja
mēs gribam mācīties no pagātnes,
mums nepieciešami nekavējoties rī­koties."
Intervijas turpinājumā Dr. Ade­nauers
norādīja uz tām briesmām,
kas draud no Padomju savienības
puses. Daudzi domā, viņš teica, ka
ĢENERĀLSTREIKS UN
KOMUNISTU TERRORS ITĀLIJĀ
400 IEVAINOTO, 7000 APCIETINĀTO. — TANKI UN EKSPLOZUAS
ROMA - 48 ST. KAUJA SANSAVERIO PILStTA Alt 5000 KOMU­NISTIEM
Roma (B). — Lai protestētu pwt
Degasperi valdības izdotajiem sting­rajiem
valsts iekšējās drošības ufe
kārtības likuma papildinājumiem,
komunistiskās ļtaļu arodsavienibas
trešdien visā Itālijā sāka ģenerāl-streiku.
Ceturtdien demonstrācijas
un nemieri izbeidzās, bet arī tikai
24 stundas ilgušās nekārtības atstā­ja
bēdīgu bilanci — vienu kritušo
400 ievainoto. 7000 apcietināto un 2
eksplozijas sagrautas mājas. Ne-
SONEDEĻ GAIDĀMA GALĪGA
ATBILDE BIJUŠO KAŖAViRU
JAUTĀJUMA
Vašingtona (L). — Redakcija sa­ņēmusi
no sūtņa J. Feldmaņa šādu
Vašingtonā 22. martā nodotu tele­grammu:
Sakarā ar daudzajiem pieprasīju­miem
paskaidroju, ka akcija par bij.
karavīru ielaišanu Savienotajās val­stis
turpinās. Pēc izsme|ošas saru­nas
ar Kārusi, ka notika šodien, viņš
man solīja galīgu atbildi šajā ne­dēļā.
— J. Feldmanis.
Stāvoklis pasaule ļoti
nopietns^ saka
Filips Džesups
IRO ieteic palīdzēt
arī vācu bēgļiem
Zenēva (F). — Otrdien IRO ģene-rālpadome
vienbalsīgi pieņēma
franču un amerikāņu iesniegumu,
kas ieteic pārbaudīt iespējas, _ vai
nevarētu palīdzēt arī tiem vācie­šiem,
kuri izraidīti no austrumu
apgabaliem un politiskajiem bēg­ļiem
no Austrumeiropas. Eventu­ālā
palīdzība būtu sākama tad, kad
atbildību par IRO darbu 1951 ga­da
1. janvārī uzņemsies • Apvienoto
nāciju ieceltais augstais komisārs.
Pēc līdzšinējiem IRO statūtiem,
kas pieņemti 1946. gadā, darbojoties
līdz arī Padomju savienībai, šo abu
laužu kategoriju atbalstīšana nebija
iespējama.
Vašingtona (D). — Amerikas balss
ziņo, ka pirmdien senāta apakško­misijā
runu teica Savienoto valstu
īpašais sūtnis Filips Džesups. Kā
zināms, pirms kāda laika republikā­ņu
senators Mekkertijs deklarēja, ka
Džesups simpatizē komunismam un
ka šādu cilvēku ir diezgan daudz
ASV ārlietu ministrijā. Džesups ka­tegoriski
noraidīja senatora apvaino­jumus
un paziņoja, ka tie ir ne vien
nepareizi, bet ari neatbildīgi un
kaitē Savienoto valstu interesēm.
Tālāk viņš teica burtiski: „Man nav
jāsaka senāta locekļiem, cik nopietns
ir stāvoklis pasaulē. Jūs zināt, ka
pretspēki ir ļoti spēcīgi. Mūsu
ienaidnieks ir velnišķīgi gudra un
labi vadīta komunistiskā organizā­cija
kas vēlas iznīcināt demokrātiju.
Ja mēs gribam šai cīņā uzvarēt,
mums jāaizmirst visas partiju nesa­skaņas
un domstarpības." ^
Pēc Džesupa runas sei^tori vi­ņam
jūsmīgi aplaudēla. Komisi as
priekšsēdis senators Taidmgs nola-sīia
agrākā ārlietu ministra M^šala
un ģenerāļa Eizenhauera vēstules,
kurās abi ievērojamie amerikāņu
valstsvīri katp^---''^-' ^^r^^da apvai­nojumus
pret Džesupu. Sava r^sta
Maršals piebilst, ka Berimes bloka
des laikā Džesups bija „speka avots
kritiskajās dienās".
miem aiķspleiui visi valstī pieda­lījās
144.000 smagi apbruņotu poli­cistu
un karabiņjeru vienības. Ne­raugoties
uz ļoti izaicinošo demon­strantu
izturēšanos, apmētāšanu ar
akmeņiem un šāvieniem no pūļa,
policija ieročus tikpat kā nav lieto­jusi.
Vairāku tūkstošu lielu pūli,
kas Romā uzbruka ārlietu ministri­jas
namam, policija izklīdināja ar
šāvieniem gaisā un ugunsdzēsēju šļū­tenēm;
tās izšļāca krāsainu Šķidru­mu.
Trešdienas rītā Romā notika
divi sprādzieni — bumbas atentāts
kristīgo demokrātu partijas birojā,
bet otrs dažas minūtes vēlāk kādā
komunistu partijas filiāles namā.
Pašreizējās demonstrācijas Itālijā
novērtē kā spēcīgāko komunistu
partijas izaicinājumu itāļu valdībai.
Nekomūnistiskās arodbiedrības
streikus apkaro. Trešdienas vakarā
kristīgo demokrātu partijas noīrē­tās
lidmašīnas virs lielākajām Itāli­jas
pilsētām izmētāja proklamācijas,
kas saturēja uzsaukumus un mudi­nājumus
apturēt komunistu piektās
kolonnas vardarbību.
Smagākās sadursmes notika Dien-viditalijas
pilsētiņā Sansaverio. 5000
komunistiski noskaņotu strādnieku
izlaupīja divus Ieroču veikalus un
aplenca prefektūras namu. Tani
ieslēgtie 80 policisti izcīnīja 10 st.
ilgu kauju, kamēr ieradās palīgspēki
ar tankiem un asaru gāzi. Vēl ce­turtdienas
nakti policijas un nemier­nieku
apšaudīšanās Sansaverio ār­pilsētās
turpinājās.
Piektdien BBC ziņoja, ka Itālijā
sācies sistemātisks komunistu
terrors pret nekomūnistiem. Strād­niekiem,
kas nestreiko, uzbrūk
ielās un ari privātdzīvokļos. Ār­zemju
korespondenti savos ziņo­jumos
no Romas uzsver, ka tomēr
skaidri manāma valdības apņemša­nās
šoreiz komunistu pretestību sa­lauzt
Seši simti jaunu FBI ierēdņu
izsekos komunistus
Vašingtona (D), — Tautas pār­stāvju
nama budžeta komisijaf par
4,9 milj, dolāru palielinājusi Fede­rālā
izmeklēšanas biroja (FBI) jau­nā
gada budžetu, asignējot tam pa­visam
57,4 miljoni dolāru. Piešķir­tos
papildlidzekļus starp citu iz­mantos
ari 700 jaunu aģentu algo­šanai.
FBI šefs Edgars Hūvers pa­skaidroja
tautas pār^vju nama ko­misijā;
ka kopš pagājušā gada de­cembra
viņa iestāde izmeklējusi
pavisam 13.969 ,4ekšējas drošības"
gadījumus. 600 jaunpieņemtie aģen­ti
izsekos vienīgi komunistu darbī­bu.
Maskava kara nevēlas. Bet tā būtu
liela kļūda nesaredzēt briesmas. Pa­domju
savienība riskētu ar jebkuru
karu, ja tā rezultātā varētu iegūt
varu pār Eiropu. „Ja gadījumā Mas­kava
šo karu laimētu," teica Dr.
Adenauers, „Eiropas inteliģence un
augsti kvalificētais darba spēks no­nāktu
verdzībā. Vai tādā gadījumā
šādi iztīrītu Eiropu Savienotās val­stis
gribētu atbrivot, ir ne vien liels
Jautājums, bet ari apšaubāmi." Eiro­pas
stāvoklis pēc Dr. Adenauera do­mām
nav sevišķi spožs. Eiropas pa^
dome līdz šim sasniegusi tikai mini­mālo,
un Maskava to ļoti labi zina.
Federālās republikas kanclers, ru­nādams
par sava ierosinājuma prak­tisko
īstenošanu, domā, ka vispirms
vajadzētu radīt tā saucamo saimnie­cisko
parlamentu, ku]ii ieietu abu
valstu vēlēU pārstāvji. Kad ši iestā­de
būtu nokārtojusi robežmuitu un
saimnieciskās prdbl^s, tās funk­cijas
varētu paplašināt tālāk. Nā­košais
etapA varētu būt abu valstu
ūnija ar mērķi radīt Eiropas savie­notas
valstis. Kingsberijs Smiss Jau-
HJls Dr. Adenaumm, klpie ^
domi, ka ftnfja abu valstu starpi
varētu radīt tik ātri. ^Atcerieties to
^vokli, kādā atradās Vācija Napo­leona
kara beigās,** teica kanders.
„VāciJa toreiz bija saskaldīta mazās
valstiņās, ko vienu no otras atdalī­ja
muitas vaļņi, naudas sistēmas un
karaspēks. Pēc tam, kad muitas vaļ­ņus
nojauca, bija nodibināts ceļš uz
vienas valsts radīšanu."
Vācu prese raksta, ka Dr. Adenau­era
interviju INS pārstāvim plhilgl
akceptējusi Bonnas valdība. Uz žur­nālistu
Jautfijunm, kāpēc kanclers
trešo reizi interviju devis amerikāņu
ziņu aģentūrai, no oficiālas puses
paskaidrots: tāpēc, lai saistītu Sa­vienoto
valstu ievērību. Dažos vācu
laikrakstos bija parādījusies ziņa,
ka Dr. Adenauers lūdzis šo INS ko-re^
ndendentam sniegto Interviju
uzskatīt par oficiālu piedāvājumu
Francijai. Bonna vēlāk šo ziņu at­sauca.
BBC korespondents ziņo no Parī­zes,
ka franču oficiālajās aprindās
(Turpinājums 8. Ipp.).
Pārdomām un
aizlūgšanām
veltīta nedēla
Latvijas ev. lut baznīcas archl-biskapa
tēvs aicina ari šogaa tāpat
kā iepriekšējos gados visu trimdi­nieku
salmi Vācijā nedēļu no 26.
marta lidz 1 aprīlim veltīt nopiet­nām
pārdomām par Dieva gribu un
mūsu dzīvi. Mūsu dzīves vainas,
maldi, tumsa un posts visā pilnībā
atklājas tikai tad, ja sākam to inērot
mūžīgām mērauklām. Ja vērojam un
vērtējam to Dieva likumu un vārdU
gaismā $le dievišķie dzīves Ukuiņi,
šis drošās, pārbaudītās normas muttis
dotas vispirms 10 baušļos, kpis satur
reliģiskās un tikumiskās ddves pa*
matprasibas. Archiblskapa tēvs tā^^
dēļ aicina pārdomu nedēļas svētbrl**
žos pieminēt un apcerēt šos sense^
nos padomus un likumus. Jo tie pa«
līdzēs ari mums atrast īsto, taisno»
paša Dieva rādīto dzīves ceļu.
Līdzās šim pārdon^m visas drau*
dzes aicinātas aizlūgt par mūsu tav-tu,
zemi, baznīcu, cietējiem un cīnī­tājiem.
Pirms tām lielajām, dziļajām
pārmaiņām, kps skars mūsu drau-dzes
un mūsu saimi, tautiešiem iz«
ceļojot, nometnēm likvidējoties, sa^
nāksim vēlreiz vienuviet, pieminēs
8lm Dievu kopā ar tiem draugiem»
kurus ieguvām šajos grūtajos gadot
Vācijas nometnēs, noll^simies visi
kopā pie tiem strautiem, kas dzlvī-bas
ūdeņu pilni veldzēs arī mūsu
sirdis. Prāvests Kr, Valteit
Britu diplomātu (naiŖO
Loi^ona (B). — Britu ārlietu ml-^
uistrija paaiņpjusi daias pirmaiņas
savā diplomētu saitivi. Sēra Kerk«
petrika vlatā, kas turpmāk velks
iiMttā komlOra .iHenikumus Rl**
tumvidjī, par Vldjas nodabas
ditāju ārlietu ministrijā iecelU Udi^
šlnējais Lielbritānijas vēstnieks
Varšavā sērs Donalds (Seitiers. LId»*
šlnējais britu delegādjas vadītājs
Apvienotajās nācijās sērs A l ^ -
sandrs Kedogens aiziet pensijā. Viņa
vietā britu delegāciju vadīs sērs
Huberts Džebs. kas līdz šim bija
apakSsekretārs ārUetu ministrijā.
^Hņa posteni ieņems lldzSinējalt
sūtnis Prāgā PIrsons Dlksens. Par
vēstnieku Varšavā, nozīmēts Carls
Bētmens.
ARI AUSTRĀLIJA APKAROS
KOMUNISTUS
Kanbēr» (C). — AustrāUJas mi*
nlstru prezidents Menzljs paziņoja»
ka valdībai Iesniegts likumprojekts
komunistu aktivitātes ierobežošanai
Prasa ari nāves sodu par valsts no­devību.
«Arodbiedrību streiki ap­draud
Austrālijas ārējo tlrdz^
niecību un valsts drošību. Mēs pra­tīsim
tam atbildēt," paskaidh)jls
Menzljs.
New York Times ziņo par Padomju savienības un
Spānijas tirdzniecībos līgumu
Ņujorka (F). - New York Times
korespondents Madridē Sems Bre-vers,
atsaucoties uz labi Informētām
spāņu aprindām, ziņo sensacionālu
vēsti, ka Spānijas galvaspilsētā šinīs
dienās ieradusies īpaša Maskavas
tirdzniecības delegācija, lai Ievadītu
sarunas par naftas, labības, mākslī­go
mēslu un citu svarīgu preču pie­gādi.
Tā kā krievu ierašanos tur
lielā noslēpumā, amerikāņu žurnā­listam
tuvāku Informāciju nav izde­vies
iegūt Ziņojumam beigās Bre-vers
tomēr piebilst, 1- ^ts fakts
par padomju delegādjas atrašanos
Madridē ir pilnīgi pareizs. To vi­ņam
apliecinājuši vairāki ļoti augsti
spāņu ierēdņi.
So sensādonālo New York Times
informāciju netieši apstiprina ari
Spānijas valdības aprindas. Pirms
dažiem mēnešiem Madridē lika sa­prast,
ka tā būs «jnitu;!^ „8aimnie-dski
sadarboties" ar Padomju savie­nību,
ja rletumvaJtis nemainīs savu
nedraudzīgo izturēšanos. Spānija,
izmantojot apkārtceļus iH-» §im jau
izdarījusi dažādu preču ievedumus
no Padomju savienības. TS, olemē-ram,
min gadījumu, ka Madridē
1947. gadā saņēma caur Vidējiem
austrumiem no krieviem lielāku sū­tījumu
rūpniecības ražojumu. Sa­maksa
par šim precto Izdarīta Bu-enosairesā.
Sl N..,^ York Times informfidja
radījusi Uelu ievērību. Vairāki ievē­rojami
amerikāņu politiķi izteiku­šies,
ka Franko darijums ar Staļūiu
pielīdzināms zināmā mērā Padomju
savienības un Vācijas neuzbrukšanas
līgumam, ko parakstīja 1939. gadā,
pārsteidzot visu pasauli.
Trešdien kāds spāņu valdības
pārstāvis ofidālā paskaidrojumā at­sauca
ārzemju presē publicēto In­formāciju,
ka Madridē būtu ieradu­sies
Padomju savienības tlrdznled-bas
delegāclīa. Viņš paskaidroja,
ka valdība jau agrāk ^ atsaukusi lī­dzīgas
ziņas, kas ar augstu spāņu
ierēdņu starpniecību nokļuvušas ār­zemēs.
Staļina funkciļas
pārņem Molotovs
Maskava (C) — Ārzemju kores­pondenti
ziņo no Maskavas, ka bi­jušā
ārlietu ministra Molotcva dau­dzajiem
amatiem nāk klāt arvienu
jauni, ko līdz šim bija pildījis pats
Staļins. Sis ziņas apstiprina arī kā­da
padomju pulkveža Nakivela Ber­līnes
austrumu sektorā teiktā runa,
ka ,,Molotovs, būdams jaunāks, tau­pa
Staļina spēkus un ieņem pašreiz
Svarīgākos amatus Padomju Savie­nībā."
*
i
i
i?;
I
m